gaišs
Lietojuma biežums :
gaišs īpašības vārds
Locīšana
gaiši apstākļa vārds
gaiss īpašības vārds; apvidvārds
Locīšana
1.Tāds, kas dod stipru apgaismojumu (par gaismas avotu); stiprs (par gaismu).
2.Tāds, kas ir labi apgaismots, izgaismots (par vietu, telpu, priekšmetu u. tml.).
2.1.Tāds (parasti diennakts posms), kad ir labs dabiskais apgaismojums.
2.2.Savienojumā ar “būt”, “tikt”, “tapt”, “kļūt” formām apzīmē tādu stāvokli (parasti kādā vietā, diennakts posmā), kas ir saistīts ar labu apgaismojumu.
2.3.Tāds, kas laiž cauri, neaiztur gaismu.
3.Balts vai ar lielu baltās krāsas piejaukumu; tāds, kam nav tumšas krāsas piejaukuma.
3.1.Nepiesātināts, arī dzidrāks vai blāvāks nekā attiecīgā pamatkrāsa, tonis.
3.2.Tāds, kas nav tumšā krāsā, tāds, kas ir samērā caurspīdīgs.
3.3.Bālgans, tāds, kas izdalās uz tumšāka fona.
4.Skaidrs, nepārprotams.
Stabili vārdu savienojumiSkaidri un gaiši.
6.Psihiski līdzsvarots; arī labsirdīgs; arī priecīgs.
6.1.Pozitīvs, bez negatīvām iezīmēm (parasti par psihisku stāvokli).
6.2.Savienojumā ar “būt”, “tikt”, “tapt”, “kļūt” formām apzīmē tādu psihisku stāvokli, kas ir saistīts ar priecīgām izjūtām, optimistisku noskaņu.
6.3.Tāds, kurā izpaužas psihiska līdzsvarotība, arī labsirdība, prieks.
6.4.Tāds, kura saturs atspoguļo optimismu, prieku, pacilātību.
7.Taisnīgs, cildens, brīvs (parasti par parādībām sabiedrībā).
7.1.Laimīgs, bezrūpīgs (parasti par dzīvi, mūža posmiem).
8.Augsts, skanīgs (par skaņu).
8.1.Ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu).
Stabili vārdu savienojumiGaiša (arī gudra) galva. Gaišā dienas laikā. Gaiša piemiņa. Gaiša sirds (arī dvēsele).
Avoti: ME, LLVV
Korpusa piemēri