sepiolīts
sepiolīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sepiolīts | sepiolīti |
| Ģen. | sepiolīta | sepiolītu |
| Dat. | sepiolītam | sepiolītiem |
| Akuz. | sepiolītu | sepiolītus |
| Lok. | sepiolītā | sepiolītos |
Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls; jūras putas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 2530 90 20 0 - - sepiolīts -
- b) dzintaru un sepiolītus, dabiskos un aglomerētos, ahātu un pārējās ahātam līdzīgās minerālvielas.
- 6.3. E 553 sepiolīts;
- --sepiolīts
- 4. Turklāt 2530. preču pozīcijā ir ietverti vermikulīts, perlīts un neputoti hlorīti; kalcinētas vai nekalcinētas, sajauktas vai nesajauktas krāszemes; dabiskais vizlas dzelzs oksīds; sepiolīts ( pulētais vai nepulētais); dzintars; aglomerētais vai neaglomerētais sepiolīts un aglomerētais dzintars plāksnītēs, stieplītēs, nūjiņās vai līdzīgās formās, neapstrādāts pēc liešanas; ahāts, stroncianīts ( kalcinēts vai nekalcinēts), izņemot stroncija oksīdu; keramikas lauskas.