šņabulītis
šņabulītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | šņabulītis | šņabulīši |
Ģen. | šņabulīša | šņabulīšu |
Dat. | šņabulītim | šņabulīšiem |
Akuz. | šņabulīti | šņabulīšus |
Lok. | šņabulītī | šņabulīšos |
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pēc 100 g každomu pārceļamies uz blakus lokālu, kur atmosfēra ir dinamiskāka un var pačalot ar vietējiem godavīriem un godasievām, kā arī iekost pa šņabulītim, kurš ir tik gards, ka pats līst rīklē...
- "Tur ir teksts par šņabulīti, ko var saprast arī kā tekstu par čabulīti.