plencīgs
plencīgs īpašības vārds; sarunvalodaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | plencīgs | plencīgi |
Ģen. | plencīga | plencīgu |
Dat. | plencīgam | plencīgiem |
Akuz. | plencīgu | plencīgus |
Lok. | plencīgā | plencīgos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
plencīga | plencīgas |
plencīgas | plencīgu |
plencīgai | plencīgām |
plencīgu | plencīgas |
plencīgā | plencīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | plencīgais | plencīgie |
Ģen. | plencīgā | plencīgo |
Dat. | plencīgajam | plencīgajiem |
Akuz. | plencīgo | plencīgos |
Lok. | plencīgajā | plencīgajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
plencīgā | plencīgās |
plencīgās | plencīgo |
plencīgajai | plencīgajām |
plencīgo | plencīgās |
plencīgajā | plencīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
plencīgi apstākļa vārds
Tāds, kas bieži žūpo; arī izšķērdīgs.
Avoti: LLVV