plencība
plencība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | plencība | plencības |
| Ģen. | plencības | plencību |
| Dat. | plencībai | plencībām |
| Akuz. | plencību | plencības |
| Lok. | plencībā | plencībās |
Vispārināta īpašība → plencīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV