strēbiens
strēbiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | strēbiens | strēbieni |
| Ģen. | strēbiena | strēbienu |
| Dat. | strēbienam | strēbieniem |
| Akuz. | strēbienu | strēbienus |
| Lok. | strēbienā | strēbienos |
1.Vienreizēja paveikta darbība → strēbt.
2.Šķidrs ēdiens, arī dzēriens; strebjamais.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vajadzīgs kārtīgs „ strēbiens” īsā mirklī?
- 16. un 17. gadsimtā to lietoja pārtikā, skābēja ziemai un no tā vārīja " pohļobku", ko latviski varētu saukt par strēbienu vai streblu.