strebulis apvidvārds
strebulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | strebulis | strebuļi |
| Ģen. | strebuļa | strebuļu |
| Dat. | strebulim | strebuļiem |
| Akuz. | strebuli | strebuļus |
| Lok. | strebulī | strebuļos |
strēbulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
[EH ]
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | strēbulis | strēbuļi |
| Ģen. | strēbuļa | strēbuļu |
| Dat. | strēbulim | strēbuļiem |
| Akuz. | strēbuli | strēbuļus |
| Lok. | strēbulī | strēbuļos |
Vēja grābslis; ātrs, paviršs cilvēks; tāds, kas visu dara steidzīgi; karstgalvis.
Avoti: KV, EH