ēst
ēst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ēdu | ēdam | ēdu | ēdām | ēdīšu | ēdīsim |
2. pers. | ēd | ēdat | ēdi | ēdāt | ēdīsi | ēdīsiet, ēdīsit |
3. pers. | ēd | ēda | ēdīs |
Pavēles izteiksme: ēd (vsk. 2. pers.), ēdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ēdot (tag.), ēdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ēstu
Vajadzības izteiksme: jāēd
1.Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
PiemēriVienreiz Bille bija ēdusi apelsīnu.
- Vienreiz Bille bija ēdusi apelsīnu.
- - Tik sen neesmu ēdusi torti.
- — Audzinātāj, bet viņš ēd smiltis!
- Tovakar viņi ēda pelnos ceptus kartupeļus.
Stabili vārdu savienojumiGribēt kā ēst.
- Gribēt kā ēst sarunvaloda, frazēma — ļoti gribēt
1.2.Uzņemt barību (ēdienreizē).
PiemēriArī vakariņas viņš ēd laiski, negribīgi, it kā nevēloties mani aizvainot.
- Arī vakariņas viņš ēd laiski, negribīgi, it kā nevēloties mani aizvainot.
- Pusdienas ēdot, abi pārkrāsotāji priecājas, cik daudz jau padarījuši.
2.sarunvaloda Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas (kādam).
3.sarunvaloda Dzelt, kost (par kukaiņiem).
PiemēriApģērbties ar zeķēm un brunčiem nevarēja, jo dunduri ēda nost.
- Apģērbties ar zeķēm un brunčiem nevarēja, jo dunduri ēda nost.
- Kustoņu dienās, Ģēdurtā un Bindā, nedrīkst velēties, jo tad visu gadu utis ēd nost.
- Tā kā odi mūs ēd nost un visu daudz maz esam izpētījuši, laiks posties uz Valdemārpili.
3.1.Bojāt, iznīcināt (par kaitēkļiem).
4.sarunvaloda Bojāt (ķīmiski, mehāniski u. tml.).
PiemēriViss kā visiem, vienkārši zemapziņā grāva, no dziļuma grauza viņu, kā rūsa ēd metālu.
- Viss kā visiem, vienkārši zemapziņā grāva, no dziļuma grauza viņu, kā rūsa ēd metālu.
4.1.pārnestā nozīmē Kausēt (sniegu, ledu) – par sauli, retāk ūdeni.
PiemēriSaule ēda baltus sniegus,
- Saule ēda baltus sniegus,
Tulkojumidissolve, thaw, unfreeze, unthaw, dethaw.
dissolve, thaw, unfreeze, unthaw, dethaw, melt
become or cause to become soft or liquid; "The sun melted the ice"; "the ice thawed"; "the ice cream melted"; "The heat melted the wax"; "The giant iceberg dissolved over the years during the global warming phase"; "dethaw the meat"
[Princeton WordNet 3.0]
Stabili vārdu savienojumiĒd, pirkstus laizīdams; ēd, pirkstu galus laizīdams. Ēst (ar) gariem zobiem. Ēst ar ēšanu.
- Ēd, pirkstus laizīdams; ēd, pirkstu galus laizīdams — saka, ja ēd ar lielu patiku
- Ēst (ar) gariem zobiem frazēma — ēst bez patikas, bez apetītes
- Ēst ar ēšanu sarunvaloda, idioma — 1. Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam)2. Darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi
- Ēst ar gardu muti; ēst ar saldu muti frazēma — ēst ar lielu patiku, ar lielu apetīti
- Ēst mūžu sarunvaloda, idioma — nemitīgi sagādāt citam ciešanas, bēdas
- Ēst var; dzert var kolokācija — saka par ko negaršīgu, bet ēšanai (dzeršanai) lietojamu
- Grauzt sirdi; gremzt sirdi; ēst sirdi; krimst sirdi; kremst sirdi; krimst sirdī; krimst krūtīs sarunvaloda — nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas
- Par velti maizi ēd idioma — saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz
Avoti: TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit