Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
ēst
ēst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.ēduēdamēduēdāmēdīšuēdīsim
2. pers.ēdēdatēdiēdātēdīsiēdīsiet, ēdīsit
3. pers.ēdēdaēdīs
Pavēles izteiksme: ēd (vsk. 2. pers.), ēdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ēdot (tag.), ēdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ēstu
Vajadzības izteiksme: jāēd
1.Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
PiemēriVienreiz Bille bija ēdusi apelsīnu.
  • Vienreiz Bille bija ēdusi apelsīnu.
  • - Tik sen neesmu ēdusi torti.
  • — Audzinātāj, bet viņš ēd smiltis!
  • Tovakar viņi ēda pelnos ceptus kartupeļus.
Saistītās nozīmeskostēt, ķosēt, mūksnīt, paikot, rabāt, rubaķ.
Sinonīmi
kostēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
mūksnīt2 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
rabāt2 humoristiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
sormēt1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
ķellēt3 žargonisms — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
miegt5 apvidvārds — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
uzjozēt1 — Ēst.
ņemmāt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
ķeselēt3 novecojis — Ēst.
ķemmēt4 žargonisms — Ēst.
štopēt4 žargonisms — Ēst.
pulēt2 žargonisms — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
gremāt2 ironiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
flacēt1 — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
kleksēt3 nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
miešķēt3 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
ammāt1 — Ēst.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
skrotēt4 novecojis — Ēst, rīt.
šķīt2.1 sarunvaloda — Ēst.
gumzīt2 žargonisms — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
juksēt1 — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
Hiponīmi
apmuļļāt ēdienu1 — Nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.
baroties1.2 sarunvaloda — Ēst (par cilvēkiem).
čammāt1.1 — Lēni ēst.
ēst (ar) gariem zobiem1 — Ēst bez patikas, bez apetītes.
ēst ar gardu muti1 — Ēst ar lielu patiku, ar lielu apetīti.
gļēmot1 — Lēnām ēst.
glemžāt2 — Neveikli, ar gariem zobiem ēst.
glemzt1 — Lēnām ēst.
gņēgāt1 — Negribīgi ēst.
graušļāt1 — Grauzt.
grauzt1 — Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem).
grauzt1.4 — Ēst (ko cietu) - par cilvēkiem.
grubināt1 — Grauzt, gremot, lēnām ēst.
ieēst1 — Nedaudz apēst.
iegrauzt2 sarunvaloda — Apēst, ieēst (mazliet cietas barības).
ieķest1 — Kārīgi paēst.
iekopties2 apvidvārds — Ieēst.
iekost4 transitīvs — Nedaudz (parasti steigā) ieēst.
iestiprināties1 sarunvaloda — Ēdot, dzerot apmierināt izsalkumu, slāpes.
kausēt1 — Daudz ēst.
ķauzēt2 — Steigšus, skaļi, daudz ēst.
ķepēt1.1 — Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
klecēt1 — Daudz un kāri ēst.
kledzēt1 — Rijīgi, steigšus ēst.
klemšāt1 — Daudz un kāri ēst.
klemst1 — Daudz ēst; steigšus, aizgūtnēm ēst.
klencēt1 — Rijīgi, steigšus ēst, strēbt ar troksni.
klepsēt1 — Skaļi ēst (šķidru ēdienu).
klest1 — Neglīti, rijīgi ēst.
klezēt1 — Daudz un kāri ēst; ēst.
kluncīt1 — Kārīgi ēst kaut ko šķidru, strēbt.
kņēgāt1 — Nelabprāt, bez apetītes ēst.
kņēgāties1 — Tūļājoties ēst.
kramstīt2 apvidvārds — Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
krimst1 — Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt.
krimst1.1 — Par cilvēkiem.
leksēt1 — Ēst (parasti rijīgi, negausīgi).
lepēt1 — Strēbt, rijīgi ēst.
ņergāties1 — Ēst, peļot, arī izniekojot ēdienu; ēst bez ēstgribas.
ņukāt1 — Dūšīgi ēst.
paēst1 — Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
rīt1.1 sarunvaloda — Ātri, negausīgi ēst.
saēsties1 — Daudz ēdot, pilnīgi paēst.
saturēties3 sarunvaloda — Saēsties.
skribināt1.1 — Lēnām, maziem kumosiem ēst.
skrubināt1 — Grauzt sīkiem gabaliem; krimst.
stiprināties1 sarunvaloda — Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.
strēbt1 — Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.
sukāt4 sarunvaloda — Strauji, ar lielu kāri ēst.
uzēst1 — Ieēst (ko).
uzkost1 — Iekost (4); arī uzēst (1).
vicot2 transitīvs — Kāri, ātri ēst.
vīkstīt2 — Ēst, parasti daudz un steidzīgi.
villāt1 — Daudz ēst lieliem kumosiem.
žaunāt1 — Ātri un kārīgi ēst.
žaunāt2 — Daudz un lēnām ēst.
žubināt1 — Lēni, arī negribīgi ēst (izmeklējot barību, izlasot no tās labāko, garšīgāko).
žulināt2 — Ēst ar bezzobainu muti.
Hiperonīmi
baudīt2 novecojis — Ēst, dzert; nogaršot.
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Darīt ↔ Darbība: ēšana1 — Barības ieņemšana mutē, parasti sakošļāšana un norīšana.Darīt ↔ Cits: ēdiens1 — Speciāli sagatavoti pārtikas produkti.Darīt ↔ Cits: ēdienis1 — Ēdiens.Darīt ↔ Darbība: ēdiens1.1 — Ēšana.Darīt ↔ Darītājs (dzīvs): ēdējs1 — Cilvēks, kas ēd.Darīt ↔ Darītājs (dzīvs): ēdējs1.1 — Dzīvnieks, kas ēd.Darīt ↔ Darītājs (dzīvs): ēdājs1 — Cilvēks, kas ēd, kas patērē pārtiku.Darīt ↔ Darītājs (dzīvs): ēdājs1.1 — Dzīvnieks, kas ēd, kas patērē barību.Darīt ↔ Vieta (lietv): ēdene1 — Ēdnīca.Darīt ↔ Vieta (lietv): ēdnīca1 — Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmums, kur dabūjami, parasti silti, ēdieni.
Stabili vārdu savienojumiGribēt kā ēst.
Tulkojumi
eat
take in solid food; "She was eating a banana"; "What did you eat for dinner last night?"
[Princeton WordNet 3.0]
1.1.intransitīvs Ieturēties.
PiemēriVēl jau ēst negribējās.
  • Vēl jau ēst negribējās.
  • Viņa ēda ar nazi un dakšiņu.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
ieturēties1 — Paēst.
Hiponīmi
paēst1.1 transitīvs
Tulkojumi
eat
eat a meal; take a meal; "We did not eat until 10 P.M. because there were so many phone calls"; "I didn't eat yet, so I gladly accept your invitation"
[Princeton WordNet 3.0]
1.2.Uzņemt barību (ēdienreizē).
PiemēriArī vakariņas viņš ēd laiski, negribīgi, it kā nevēloties mani aizvainot.
  • Arī vakariņas viņš ēd laiski, negribīgi, it kā nevēloties mani aizvainot.
  • Pusdienas ēdot, abi pārkrāsotāji priecājas, cik daudz jau padarījuši.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
ieturēt1 — Ēst, paēst (maltīti).
Hiponīmi
brokastot1 — Ēst brokastis.
ieturēt brokastis1 — Ēst brokastis.
paēst1.2 transitīvs — Ēst un pabeigt ēst (ēdienreizē).
pusdienot1 — Ēst pusdienas.
rītišķot1 — Ieturēt brokastis.
vakariņot1 — Ēst vakariņas.
Tulkojumi
(LV šaurāka nozīme) eat
eat a meal; take a meal; "We did not eat until 10 P.M. because there were so many phone calls"; "I didn't eat yet, so I gladly accept your invitation"
[Princeton WordNet 3.0]
1.3.lietvārda nozīmē; tikai formā: nenoteiksme Ēdiens.
PiemēriUn es tev nesīšu ēst.
  • Un es tev nesīšu ēst.
  • Visu dienu taisīju ēst.
Saistītās nozīmesēdmaņa, kožamais, rijamais, ēšana, ēdamais.
Aptuvenie sinonīmi
ēdamais1 — Pārtikas produkti, ēdiens.
ēdamviela1 — Pārtikas produkts.
ēdienis1 — Ēdiens.
ēdiens1 — Speciāli sagatavoti pārtikas produkti.
ēdmaņa1 — Ēdiens.
ēšana3 apvidvārds — Ēdiens; pārtika; uzturs.
kožamais1 — Ēdiens.
paēdiens1 — Ēdiens.
rijamais1 — Ēdamais.
Stabili vārdu savienojumiDot ēst.
2.sarunvaloda Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas (kādam).
PiemēriKauns ēd cilvēku dziļāk par sirdsapziņu.
  • Kauns ēd cilvēku dziļāk par sirdsapziņu.
  • Ēd viens otru nost pat bez maizes un sāls.
Saistītās nozīmesēst ar ēšanu.
Sinonīmi
ēst ar ēšanu1 — Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam).
grauzt4 sarunvaloda — Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas.
Hiponīmi
grauzt4.1 pārnestā nozīmē — Ilgstoši pastāvot, nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli).
krimst2 parasti formā: trešā persona — Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
Hiperonīmi
pārmest4 — Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
Tulkojumieat.
eat, eat on
worry or cause anxiety in a persistent way; "What's eating you?"
[Princeton WordNet 3.0]
3.sarunvaloda Dzelt, kost (par kukaiņiem).
PiemēriApģērbties ar zeķēm un brunčiem nevarēja, jo dunduri ēda nost.
  • Apģērbties ar zeķēm un brunčiem nevarēja, jo dunduri ēda nost.
  • Kustoņu dienās, Ģēdurtā un Bindā, nedrīkst velēties, jo tad visu gadu utis ēd nost.
  • Tā kā odi mūs ēd nost un visu daudz maz esam izpētījuši, laiks posties uz Valdemārpili.
Saistītās nozīmesdzeldēt, kost.
Sinonīmi
dzeldēt1 intransitīvs; parasti formā: trešā persona — Dzelt (1).
kost2 — Dzelt (par kukaiņiem).
dzelt1 parasti formā: trešā persona — Durt ar dzeloni (par kukaiņiem).
Tulkojumisting, bite.
sting, bite, prick
deliver a sting to; "A bee stung my arm yesterday"
[Princeton WordNet 3.0]
3.1.Bojāt, iznīcināt (par kaitēkļiem).
PiemēriViņš stāsta, ka kodes labprātāk ēd netīru, sasvīdušu zeķi.
  • Viņš stāsta, ka kodes labprātāk ēd netīru, sasvīdušu zeķi.
Saistītās nozīmesgrauzt.
Sinonīmi
grauzt1.2 — Ēdot smalcināt, arī ēdot bojāt (piemēram, par tārpiem, kāpuriem).
aizēst1.1 — Ēdot sabojāt (parasti par kukaiņiem).
Hiperonīmi
bojāt1.2 — Daļēji iznīcināt.
Tulkojumi
(LV šaurāka nozīme) damage
inflict damage upon; "The snow damaged the roof"; "She damaged the car when she hit the tree"
[Princeton WordNet 3.0]
4.sarunvaloda Bojāt (ķīmiski, mehāniski u. tml.).
PiemēriViss kā visiem, vienkārši zemapziņā grāva, no dziļuma grauza viņu, kā rūsa ēd metālu.
  • Viss kā visiem, vienkārši zemapziņā grāva, no dziļuma grauza viņu, kā rūsa ēd metālu.
Saistītās nozīmesgrauzt.
Hiponīmi
grauzt2 parasti formā: trešā persona — Ārdīt, drupināt (par ūdeņiem).
Hiperonīmi
bojāt1.2 — Daļēji iznīcināt.
Tulkojumi
(LV šaurāka nozīme) damage
inflict damage upon; "The snow damaged the roof"; "She damaged the car when she hit the tree"
[Princeton WordNet 3.0]
4.1.pārnestā nozīmē Kausēt (sniegu, ledu) – par sauli, retāk ūdeni.
PiemēriSaule ēda baltus sniegus,
  • Saule ēda baltus sniegus,
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
kausēt1 — Termiski iedarbojoties, panākt, ka (cietviela) pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
Tulkojumidissolve, thaw, unfreeze, unthaw, dethaw.
dissolve, thaw, unfreeze, unthaw, dethaw, melt
become or cause to become soft or liquid; "The sun melted the ice"; "the ice thawed"; "the ice cream melted"; "The heat melted the wax"; "The giant iceberg dissolved over the years during the global warming phase"; "dethaw the meat"
[Princeton WordNet 3.0]
Stabili vārdu savienojumiĒd, pirkstus laizīdams; ēd, pirkstu galus laizīdams. Ēst (ar) gariem zobiem. Ēst ar ēšanu.
Avoti: TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit
Saistītie šķirkļi:
atvasinājums ēdējs
Formanti: -ēj-,-s
Celma veids: Pagātnes celms
atvasinājums ēde
Formanti: -e
Celma veids: Pagātnes celms
atvasinājums ēdelis
Formanti: -el-,-is
Celma veids: Pagātnes celms
atvasinājums ēdene
Formanti: -en-,-e
Celma veids: Pagātnes celms
atvasinājums ēdesis
Celma veids: Pagātnes celms
atvasinājums ēdiens
Formanti: -ien-,-s
Celma veids: Pagātnes celms
atvasinājums ēdienis
Formanti: -ien-,-is
Celma veids: Pagātnes celms
atvasinājums ēdājs
Formanti: -āj-,-s
Celma veids: Pagātnes celms
atvasinājums ēdnīca
Formanti: -nīc-,-a
Celma veids: Pagātnes celms
atvasinājums ēšana
Formanti: -šan-,-a
Celma veids: Nenoteiksmes celms