ēst | Tēzaurs

ēst

Lietojuma biežums :

ēst 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	ēdu	ēdam	ēdu	ēdām	ēdīšu	ēdīsim
2. pers.	ēd	ēdat	ēdi	ēdāt	ēdīsi	ēdīsiet, ēdīsit
3. pers.	ēd		ēda		ēdīs

Pavēles izteiksme: ēd (vsk. 2. pers.), ēdiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: ēdot (tag.), ēdīšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: ēstu

Vajadzības izteiksme: jāēd

1.Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.

PiemēriVienreiz Bille bija ēdusi apelsīnu.

Piemēri

Vienreiz Bille bija ēdusi apelsīnu.
- Tik sen neesmu ēdusi torti.
— Audzinātāj, bet viņš ēd smiltis!
Tovakar viņi ēda pelnos ceptus kartupeļus.

Saistītās nozīmesmiešķēt, šķīt, gumzīt, juksēt, klemzt, klēzt.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

miešķēt₃ — Ēst.

šķīt_2.1 sarunvaloda — Ēst.

gumzīt₂ žargonisms — Ēst.

juksēt₁ — Ēst.

klemzt₁ — Ēst.

klēzt₁ — Ēst.

ķosēt₁ — Ēst.

kostēt₁ — Ēst.

likt uz zoba₁ — Nogaršot, ēst (ko).

mūksnīt₂ — Ēst.

paikot₁ — Ēst.

rubaķ₁ — Ēst.

rabāt₂ humoristiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.

saūnāt₁ — Ēst.

sormēt₁ — Ēst.

sormīt₁ — Ēst.

šamaķ₁ — Ēst.

tiesāt₁ — Ēst, parasti ar lielu apetīti.

števkaiķ₁ — Ēst.

ževaķ₁ — Ēst.

žņurīt₃ — Ēst.

žraķ₁ — Ēst.

iesti₁ — Ēst.

havaķ₁ — Ēst.

hropņīt₁ — Ēst.

jammāt₁ — Ēst.

jammīt₁ — Ēst.

jamot₁ — Ēst.

kņēkarēt₁ — Ēst.

kovaķ₁ — Ēst.

kropņīt₁ — Ēst.

kušīt₁ — Ēst.

ķellēt₃ žargonisms — Ēst.

fresēt₁ — Ēst.

glecēt₁ — Ēst.

vanskāt₂ — Ēst.

vaņģīt₂ — Ēst.

veitēt₂ — Ēst.

gremāt₂ ironiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.

ammāt₁ — Ēst.

ķemmēt₄ žargonisms — Ēst.

flacēt₁ — Ēst.

grepēt₁ — Ēst.

kleksēt₃ nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Ēst.

klopsēt₁ — Ēst.

knapāt₁ — Ēst.

knauzēt₁ — Ēst.

miegt₅ apvidvārds — Ēst.

murcaveķ₁ — Ēst.

ņammāt₁ — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).

uzjozēt₁ — Ēst.

ņemmāt₁ — Ēst.

steļķēt₁ — Ēst.

ķeselēt₃ novecojis — Ēst.

skrotēt₄ novecojis — Ēst, rīt.

štopēt₄ žargonisms — Ēst.

pulēt₂ žargonisms — Ēst.

Hiponīmi

apmuļļāt ēdienu₁ — Nedaudz, negribīgi ēdot, izniekot ēdienu.

baroties_1.2 sarunvaloda — Ēst (par cilvēkiem).

čammāt_1.1 — Lēni ēst.

ēst (ar) gariem zobiem₁ — Ēst bez patikas, bez apetītes.

ēst ar gardu (arī saldu) muti₁ — Ēst ar lielu patiku, ar lielu apetīti.

gļēmot₁ — Lēnām ēst.

glemžāt₂ — Neveikli, ar gariem zobiem ēst.

glemzt₁ — Lēnām ēst.

gņēgāt₁ — Negribīgi ēst.

graušļāt₁ — Grauzt.

grauzt₁ — Ēst (par grauzējiem (2), arī par dažiem kukaiņiem).

grauzt_1.4 — Ēst (ko cietu) - par cilvēkiem.

grubināt₁ — Grauzt, gremot, lēnām ēst.

ieēst₁ — Nedaudz apēst.

iegrauzt₂ sarunvaloda — Apēst, ieēst (mazliet cietas barības).

ieķest₁ — Kārīgi paēst.

iekopties₂ apvidvārds — Ieēst.

iekost₄ transitīvs — Nedaudz (parasti steigā) ieēst.

iestiprināties₁ sarunvaloda — Ēdot, dzerot apmierināt izsalkumu, slāpes.

kausēt₁ — Daudz ēst.

ķauzēt₂ — Steigšus, skaļi, daudz ēst.

ķepēt_1.1 — Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.

klecēt₁ — Daudz un kāri ēst.

kledzēt₁ — Rijīgi, steigšus ēst.

klemšāt₁ — Daudz un kāri ēst.

klemst₁ — Daudz ēst; steigšus, aizgūtnēm ēst.

klencēt₁ — Rijīgi, steigšus ēst, strēbt ar troksni.

klepsēt₁ — Skaļi ēst (šķidru ēdienu).

klest₁ — Neglīti, rijīgi ēst.

klezēt₁ — Daudz un kāri ēst; ēst.

kluncīt₁ — Kārīgi ēst kaut ko šķidru, strēbt.

kņēgāt₁ — Nelabprāt, bez apetītes ēst.

kņēgāties₁ — Tūļājoties ēst.

kramstīt₂ apvidvārds — Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.

krimst₁ — Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt.

krimst_1.1 — Par cilvēkiem.

leksēt₁ — Ēst (parasti rijīgi, negausīgi).

lepēt₁ — Strēbt, rijīgi ēst.

ņergāties₁ — Ēst, peļot, arī izniekojot ēdienu; ēst bez ēstgribas.

ņukāt₁ — Dūšīgi ēst.

paēst₁ — Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.

rīt_1.1 sarunvaloda — Ātri, negausīgi ēst.

saēsties₁ — Daudz ēdot, pilnīgi paēst.

saturēties₃ sarunvaloda — Saēsties.

skribināt_1.1 — Lēnām, maziem kumosiem ēst.

skrubināt₁ — Grauzt sīkiem gabaliem; krimst.

stiprināties₁ sarunvaloda — Ēst, dzert, lai apmierinātu izsalkumu, gūtu spēku, enerģiju.

strēbt₁ — Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.

sukāt₄ sarunvaloda — Strauji, ar lielu kāri ēst.

uzēst₁ — Ieēst (ko).

uzkost₁ — Iekost (4); arī uzēst (1).

vicot₂ transitīvs — Kāri, ātri ēst.

vīkstīt₂ — Ēst, parasti daudz un steidzīgi.

villāt₁ — Daudz ēst lieliem kumosiem.

žaunāt₁ — Ātri un kārīgi ēst.

žaunāt₂ — Daudz un lēnām ēst.

žubināt₁ — Lēni, arī negribīgi ēst (izmeklējot barību, izlasot no tās labāko, garšīgāko).

žulināt₂ — Ēst ar bezzobainu muti.

Hiperonīmi

baudīt₂ novecojis — Ēst, dzert; nogaršot.

Stabili vārdu savienojumiGribēt kā ēst.

Stabili vārdu savienojumi

Gribēt kā ēst sarunvaloda, frazēma — ļoti gribēt.

Tulkojumi

eat

take in solid food; "She was eating a banana"; "What did you eat for dinner last night?"

[Princeton WordNet 3.0]

1.1.intransitīvs Ieturēties.

PiemēriVēl jau ēst negribējās.

Piemēri

Vēl jau ēst negribējās.
Viņa ēda ar nazi un dakšiņu.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

ieturēties₁ — Paēst.

Hiponīmi

paēst_1.1 transitīvs

Tulkojumi

eat

eat a meal; take a meal; "We did not eat until 10 P.M. because there were so many phone calls"; "I didn't eat yet, so I gladly accept your invitation"

[Princeton WordNet 3.0]

1.2.Uzņemt barību (ēdienreizē).

PiemēriArī vakariņas viņš ēd laiski, negribīgi, it kā nevēloties mani aizvainot.

Piemēri

Arī vakariņas viņš ēd laiski, negribīgi, it kā nevēloties mani aizvainot.
Pusdienas ēdot, abi pārkrāsotāji priecājas, cik daudz jau padarījuši.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

ieturēt₁ — Ēst, paēst (maltīti).

Hiponīmi

brokastot₁ — Ēst brokastis.

ieturēt brokastis₁ — Ēst brokastis.

paēst_1.2 transitīvs — Ēst un pabeigt ēst (ēdienreizē).

pusdienot₁ — Ēst pusdienas.

rītišķot₁ — Ieturēt brokastis.

vakariņot₁ — Ēst vakariņas.

Tulkojumi

(LV šaurāka nozīme) eat

eat a meal; take a meal; "We did not eat until 10 P.M. because there were so many phone calls"; "I didn't eat yet, so I gladly accept your invitation"

[Princeton WordNet 3.0]

1.3.lietvārda nozīmē; tikai formā: nenoteiksme Ēdiens.

PiemēriUn es tev nesīšu ēst.

Piemēri

Un es tev nesīšu ēst.
Visu dienu taisīju ēst.

Saistītās nozīmesrijamais, paēdiens, ēdmaņa, ēdamviela, ēdamais.

Saistītās nozīmes

Aptuvenie sinonīmi

ēdamais₁ — Pārtikas produkti, ēdiens.

ēdamviela₁ — Pārtikas produkts.

ēdienis₁ — Ēdiens.

ēdiens₁ — Speciāli sagatavoti pārtikas produkti.

ēdmaņa₁ — Ēdiens.

ēšana₃ apvidvārds — Ēdiens; pārtika; uzturs.

kožamais₁ — Ēdiens.

paēdiens₁ — Ēdiens.

rijamais₁ — Ēdamais.

Stabili vārdu savienojumiDot ēst.

Stabili vārdu savienojumi

Dot ēst kolokācija — dot ēdienu.

2.sarunvaloda Nemitīgi pārmest, nedot miera, sagādāt nepatikšanas, sāpes, ciešanas (kādam).

PiemēriKauns ēd cilvēku dziļāk par sirdsapziņu.

Piemēri

Kauns ēd cilvēku dziļāk par sirdsapziņu.
Ēd viens otru nost pat bez maizes un sāls.

Saistītās nozīmesēst ar ēšanu.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

ēst ar ēšanu₁ — Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam).

grauzt₄ sarunvaloda — Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas.

Hiponīmi

grauzt_4.1 pārnestā nozīmē — Ilgstoši pastāvot, nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli).

krimst₂ parasti formā: trešā persona — Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).

Hiperonīmi

pārmest₄ — Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).

Tulkojumieat.

Tulkojumi

eat, eat on

worry or cause anxiety in a persistent way; "What's eating you?"

[Princeton WordNet 3.0]

3.sarunvaloda Dzelt, kost (par kukaiņiem).

PiemēriApģērbties ar zeķēm un brunčiem nevarēja, jo dunduri ēda nost.

Piemēri

Apģērbties ar zeķēm un brunčiem nevarēja, jo dunduri ēda nost.
Kustoņu dienās, Ģēdurtā un Bindā, nedrīkst velēties, jo tad visu gadu utis ēd nost.
Tā kā odi mūs ēd nost un visu daudz maz esam izpētījuši, laiks posties uz Valdemārpili.

Saistītās nozīmeskost, dzeldēt.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

kost₂ — Dzelt (par kukaiņiem).

dzeldēt₁ intransitīvs; parasti formā: trešā persona — Dzelt (1).

dzelt₁ parasti formā: trešā persona — Durt ar dzeloni (par kukaiņiem).

Tulkojumisting, bite.

Tulkojumi

sting, bite, prick

deliver a sting to; "A bee stung my arm yesterday"

[Princeton WordNet 3.0]

3.1.Bojāt, iznīcināt (par kaitēkļiem).

PiemēriViņš stāsta, ka kodes labprātāk ēd netīru, sasvīdušu zeķi.

Piemēri

Viņš stāsta, ka kodes labprātāk ēd netīru, sasvīdušu zeķi.

Saistītās nozīmesgrauzt.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

grauzt_1.2 — Ēdot smalcināt, arī ēdot bojāt (piemēram, par tārpiem, kāpuriem).

aizēst_1.1 — Ēdot sabojāt (parasti par kukaiņiem).

Hiperonīmi

bojāt_1.2 — Daļēji iznīcināt.

Tulkojumi

(LV šaurāka nozīme) damage

inflict damage upon; "The snow damaged the roof"; "She damaged the car when she hit the tree"

[Princeton WordNet 3.0]

4.sarunvaloda Bojāt (ķīmiski, mehāniski u. tml.).

PiemēriViss kā visiem, vienkārši zemapziņā grāva, no dziļuma grauza viņu, kā rūsa ēd metālu.

Piemēri

Viss kā visiem, vienkārši zemapziņā grāva, no dziļuma grauza viņu, kā rūsa ēd metālu.

Saistītās nozīmesgrauzt.

Saistītās nozīmes

Hiponīmi

grauzt₂ parasti formā: trešā persona — Ārdīt, drupināt (par ūdeņiem).

Hiperonīmi

bojāt_1.2 — Daļēji iznīcināt.

Tulkojumi

(LV šaurāka nozīme) damage

inflict damage upon; "The snow damaged the roof"; "She damaged the car when she hit the tree"

[Princeton WordNet 3.0]

4.1.pārnestā nozīmē Kausēt (sniegu, ledu) — par sauli, retāk ūdeni.

PiemēriSaule ēda baltus sniegus,

Piemēri

Saule ēda baltus sniegus,

Saistītās nozīmes

Hiperonīmi

kausēt₁ — Termiski iedarbojoties, panākt, ka (cietviela) pāriet šķidrā agregātstāvoklī.

Tulkojumidissolve, thaw, unfreeze, unthaw, dethaw.

Tulkojumi

dissolve, thaw, unfreeze, unthaw, dethaw, melt

become or cause to become soft or liquid; "The sun melted the ice"; "the ice thawed"; "the ice cream melted"; "The heat melted the wax"; "The giant iceberg dissolved over the years during the global warming phase"; "dethaw the meat"

[Princeton WordNet 3.0]

Stabili vārdu savienojumiĒst (ar) gariem zobiem. Ēst ar ēšanu. Ēst ar gardu (arī saldu) muti. Ēst mūžu.

Stabili vārdu savienojumi

Ēst (ar) gariem zobiem frazēma — ēst bez patikas, bez apetītes.
Ēst ar ēšanu sarunvaloda, idioma — 1. Nemitīgi pārmest, sagādāt nepatikšanas (kādam).2. Darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi.
Ēst ar gardu (arī saldu) muti frazēma — ēst ar lielu patiku, ar lielu apetīti.
Ēst mūžu sarunvaloda, idioma — nemitīgi sagādāt citam ciešanas, bēdas.
Grauzt (arī gremzt, ēst, krimst, kremst) sirdi, arī krimst sirdī (arī krūtīs) sarunvaloda — nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
Par velti maizi ēd idioma — saka, ja kāds nestrādā vai strādā maz.

Avoti: TWN, LLVV

Korpusa piemēri:šeit