vakariņot
vakariņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vakariņoju | vakariņojam | vakariņoju | vakariņojām | vakariņošu | vakariņosim |
| 2. pers. | vakariņo | vakariņojat | vakariņoji | vakariņojāt | vakariņosi | vakariņosiet, vakariņosit |
| 3. pers. | vakariņo | vakariņoja | vakariņos | |||
Pavēles izteiksme: vakariņo (vsk. 2. pers.), vakariņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vakariņojot (tag.), vakariņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vakariņotu
Vajadzības izteiksme: jāvakariņo
Ēst vakariņas.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1969. gada 8. augustā Šerona vakariņoja ārpus mājas kopā ar draugiem.
- Vai Duksis sēdēja kārtīgi un gaidīja, kamēr tu pabeigsi vakariņot?
- Kad tovakar viņi kopā vakariņoja, Aleksandrs bija noņēmis ausaini. “
- Vakariņosim kopā ar “ Tet Rīgas maratona” tēvu Aigaru Nordu.
- Tas, kas tur sēdēja un vakariņoja, bija svešs cilvēks.