ēdesis
ēdesis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ēdesis | ēdeši |
| Ģen. | ēdeša | ēdešu |
| Dat. | ēdesim | ēdešiem |
| Akuz. | ēdesi | ēdešus |
| Lok. | ēdesī | ēdešos |
1.No sasmalcinātām saknēm, miltiem un ūdens pagatavots ēdiens cūkām.
2.Ļauns cilvēks.
Avoti: KV, EH