Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
iekost
iekost 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
 
Tagadne
Pagātne
Nākotne
 Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.Vsk.Dsk.
1. pers.iekožuiekožamiekoduiekodāmiekodīšuiekodīsim
2. pers.iekodiekožatiekodiiekodātiekodīsiiekodīsiet, iekodīsit
3. pers.iekožiekodaiekodīs
Pavēles izteiksme: iekod (vsk. 2. pers.), iekodiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iekožot (tag.), iekodīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iekostu
Vajadzības izteiksme: jāiekož
1.intransitīvs Kožot iespiest zobus (kur iekšā).
1.1.transitīvs Cieši iespiest (kur iekšā zobus).
2.intransitīvs Kožot ievainot.
2.1.sarunvaloda Iedzelt (par kukaiņiem).
2.2.pārnestā nozīmē Tīšām (ar savu izturēšanos, rīcību, runu) sāpināt, aizskart.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
sāpināt1 — Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās dziļš, nomācošs emocionāls stāvoklis.
Aptuvenie sinonīmi
sāpēt2 — Radīt (kādam) nomācošu emocionālu stāvokli.
Tulkojumihurt, wound, injure, bruise, offend, spite, ache.
(LV plašāka nozīme) hurt, wound, injure, bruise, offend, spite
hurt the feelings of; "She hurt me when she did not include me among her guests"; "This remark really bruised my ego"
(LV plašāka nozīme) ache, smart, hurt
be the source of pain
[Princeton WordNet 3.0]
3.transitīvs Iespiest (ko) starp zobiem.
3.1.Cieši iespiest (kur zobus), satvert (ko zobos), parasti sasprindzinājumā.
4.transitīvs Nedaudz (parasti steigā) ieēst.
Saistītās nozīmesiekopties, uzkost, uzēst.
Sinonīmi
iekopties2 apvidvārds — Ieēst.
uzkost1 — Iekost (4); arī uzēst (1).
uzēst1 — Ieēst (ko).
ieēst1 — Nedaudz apēst.
Hiperonīmi
ammāt1 — Ēst.
ēst1 — Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
flacēt1 — Ēst.
fresēt1 — Ēst.
glecēt1 — Ēst.
gremāt2 ironiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
grepēt1 — Ēst.
gumzīt2 žargonisms — Ēst.
havaķ1 — Ēst.
hropņīt1 — Ēst.
iesti1 — Ēst.
jammāt1 — Ēst.
jammīt1 — Ēst.
jamot1 — Ēst.
juksēt1 — Ēst.
ķellēt3 žargonisms — Ēst.
ķemmēt4 žargonisms — Ēst.
ķeselēt3 novecojis — Ēst.
kleksēt3 nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
klemzt1 — Ēst.
klēzt1 — Ēst.
klopsēt1 — Ēst.
knapāt1 — Ēst.
knauzēt1 — Ēst.
kņēkarēt1 — Ēst.
ķosēt1 — Ēst.
kostēt1 — Ēst.
kovaķ1 — Ēst.
kropņīt1 — Ēst.
kušīt1 — Ēst.
likt uz zoba1 — Nogaršot, ēst (ko).
miegt5 apvidvārds — Ēst.
miešķēt3 — Ēst.
mūksnīt2 — Ēst.
murcaveķ1 — Ēst.
ņammāt1 — Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
ņemmāt1 — Ēst.
paikot1 — Ēst.
pulēt2 žargonisms — Ēst.
rabāt2 humoristiska ekspresīvā nokrāsa — Ēst.
rubaķ1 — Ēst.
šamaķ1 — Ēst.
saūnāt1 — Ēst.
šķīt2.1 sarunvaloda — Ēst.
skrotēt4 novecojis — Ēst, rīt.
sormēt1 — Ēst.
sormīt1 — Ēst.
steļķēt1 — Ēst.
števkaiķ1 — Ēst.
štopēt4 žargonisms — Ēst.
tiesāt1 — Ēst, parasti ar lielu apetīti.
uzjozēt1 — Ēst.
vaņģīt2 — Ēst.
vanskāt2 — Ēst.
veitēt2 — Ēst.
ževaķ1 — Ēst.
žņurīt3 — Ēst.
žraķ1 — Ēst.
4.1.intransitīvs
5.transitīvs Nokost daļu (no kā).
6.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu (piemēram, par dūmiem, asām garšvielām).
6.1.Par salu, aukstumu.
7.žargonisms Dzert alkoholu.
Stabili vārdu savienojumiIekost mēlē (arī lūpā), arī iekost mēli (arī lūpu) zobos. Kāda muša iekodusi; kāds dundurs iekodis.
Avoti: LLVV, JV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Cilvēki domā, ka čūska iekož tikai vienu reizi kā bite.
  • Viņš vairākkārt iekodis sievietei kaklā un uzbrukuma laikā rūcis un šņācis.
  • Vēl Latgalē kādam iereibušam 47 gadus vecam vīrietim kājā iekodis suns.
  • Taču pēc mēģinājuma atgaiņāties no svešā suņa tas viņai iekodis rokā.
  • Čūska sievietei iekodusi rokā un cietusī ar alerģisku reakciju nogādāta slimnīcā.
Vairāk piemēru ...