iekortelēties
iekortelēties apvidvārds
Ievākties; ieņemt vietu; apmesties uz dzīvi; iekārtoties (telpās, dzīvesvietā).
Avoti: Žrg, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Grūti pat pateikt, kā viņi tur iekortelējās - sāniski?
- Un tā es tur iekortelējos.
- Iekortelējušās ņemas saimniekot.
- Agrāk enkurojies mazliet pa labi no centra, Ainārs mūsdienu apstākļos pārvietojies iekortelēties bišķīt pa kreisi no centra – no " Saskaņas centra".
- Pa ceļam patrāpījās arī kapliča, pamatīga būve, taisīta uz mūžīgiem laikiem, bezmaz vesela māja, kurā varētu iekortelēties, lai pārlaistu nemierīgos laikus.