uzkost
Lietojuma biežums :
uzkost 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
2.Nedaudz ieēst (ko) virsū (parasti alkoholiskam dzērienam).
3.Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu).
3.1.intransitīvs
4.apvidvārds Kožot, dzeļot savainot tā, ka parādās (piemēram, uztūkums).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri