uzkopt
uzkopt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Kopt un pabeigt kopt (piemēram, telpu, tās daļu, celtni, apkārtni).
2.Pienācīgi apstrādājot, apkopjot (lauku, pļavu), radīt kultivējamiem augiem nepieciešamos apstākļus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Klikšķini šeit un nāc balsu talkā!
Iemūžini mūsdienās runāto latviešu valodu, lai saglabātu to nākamajām paaudzēm!