uzkost
uzkost 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzkožu | uzkožam | uzkodu | uzkodām | uzkodīšu | uzkodīsim |
| 2. pers. | uzkod | uzkožat | uzkodi | uzkodāt | uzkodīsi | uzkodīsiet, uzkodīsit |
| 3. pers. | uzkož | uzkoda | uzkodīs | |||
Pavēles izteiksme: uzkod (vsk. 2. pers.), uzkodiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkožot (tag.), uzkodīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkostu
Vajadzības izteiksme: jāuzkož
2.Nedaudz ieēst (ko) virsū (parasti alkoholiskam dzērienam).
3.Sakožot zobus ēdot, sajust mutē (ko neēdamu, arī nepatīkamu garšu).
3.1.intransitīvs
4.apvidvārds Kožot, dzeļot savainot tā, ka parādās (piemēram, uztūkums).
Avoti: LLVV, ViV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad vien vēlies kaut ko uzkost, ēd dārzeņus vai augļus.
- Bērnam ir grūti izturēt no brokastīm līdz pusdienlaikam, neko neuzkožot.
- Viņi dūšīgi brokasto un pusdieno, toties nekad neuzkož ēdienreižu starplaikos.
- Iedzēruši un uzkoduši jūs kļuvāt drosmīgāki un pievirzījāties tuvāk baznīcmājas logiem.
- Madara sašķoba seju, it kā būtu uzkodusi kaut ko sliktu.