Paplašinātā meklēšana
Meklējam ēst.
Atrasts vārdos (200):
- ēst:1
- bēst:1
- ēsti:1
- ķēst:3
- ķēst:4
- ķēst:2
- ķēst:1
- ķēst:5
- lēst:1
- mēst:1
- apēst:1
- atēst:1
- cēsta:1
- daēst:1
- Dēsta:1
- dēsts:1
- dvēst:1
- dzēst:1
- gēste:1
- gēsti:1
- grēst:1
- ieēst:1
- izēst:1
- krēst:1
- noēst:1
- aizēst:1
- aplēst:1
- apsēst:1
- aptēst:1
- atsēst:1
- attēst:1
- atvēst:1
- atvēst:2
- dajēst:1
- dasēst:1
- datēst:1
- dēstīt:1
- dēstus:1
- ēstava:1
- ēsties:1
- ēstiņi:1
- ēstuve:1
- iesēst:1
- ietēst:1
- izķēst:1
- izlēst:1
- izsēst:1
- iztēst:1
- izvēst:1
- nosēst:1
- aizsēst:1
- aiztēst:1
- apdzēst:1
- apkrēst:1
- applēst:1
- applēst:2
- apsēsta:1
- atdzēst:1
- atplēst:1
- bēstaki:1
- daplēst:1
- dzēstra:1
- dzēstrs:2
- dzēstrs:1
- ēstūzis:1
- iedēsts:1
- iekrēst:1
- ieplēst:1
- izdzēst:1
- izkrēst:1
- izplēst:1
- izšķēst:1
- ķēstuve:1
- mēstule:1
- nevēstē:1
- nodzēst:1
- nokrēst:1
- noplēst:1
- noprēst:1
- aizkrēst:1
- aizplēst:1
- apdēstīt:1
- apsprēst:1
- apvēstīt:1
- atdēstīt:1
- atēsties:1
- atsprēst:1
- atvēstīt:1
- bēstiārs:1
- bezvēsts:1
- dadēstīt:1
- Eitgēsta:1
- ēstgriba:1
- ēstnesis:1
- ēstoties:1
- Gēstahte:1
- grebēsts:1
- iedēstīt:1
- ieēsties:1
- iesprēst:1
- ievēstīt:1
- izdēstīt:1
- izēsties:1
- kariēsts:1
- krēsties:1
- lēstaugs:1
- nedzēsts:1
- nevēsteņ:1
- nevēstie:1
- nodēstīt:1
- noēsties:1
- aizdēstīt:1
- aizēsties:1
- aizvēstīt:1
- amnēstika:1
- apsēstība:1
- apsēsties:1
- atsēsties:1
- dasēsties:1
- dēsteklis:1
- dēsteknis:1
- dēstījums:1
- dēstīšana:1
- dēstituēt:1
- Gēstlande:1
- gliemēsts:1
- Grēstorpa:1
- Hēdemēste:1
- iesēsties:1
- izaēsties:1
- izsēsties:1
- krēstelēt:1
- lēstraume:1
- neaptēsts:1
- aizsēsties:1
- aizvēsture:1
- applēsties:1
- applēsties:2
- apsaēsties:1
- atplēsties:1
- atsaēsties:1
- bezvēsture:1
- ieplēsties:1
- iesaēsties:1
- izasēsties:1
- izdzēsties:1
- izplēsties:1
- nenoēsties:1
- nokrēsties:1
- noplēsties:1
- nosaēsties:1
- aizasēsties:1
- aizdvēsties:1
- aizplēsties:1
- anamnēstika:1
- apdēstījums:1
- apdēstīties:1
- apsasēsties:1
- atsasēsties:1
- Bādkēstrica:1
- dasasēsties:1
- dēstinācija:1
- dēstitūcija:1
- ēstvārītāja:1
- iesasēsties:1
- izaplēsties:1
- izaplēsties:2
- izdēstīties:1
- kinovēsture:1
- neaptēstība:1
- nosasēsties:1
- agrārvēsture:1
- aizaplēsties:2
- aizaplēsties:1
- aizklēsterēt:1
- atsaplēsties:1
- dasaplēsties:1
- ēsttaisīšana:1
- Hipermnēstra:1
- iesaplēsties:2
- iesaplēsties:1
- izasprēsties:1
- jaunuzplēsts:1
- nosaplēsties:1
- aizvēsturisks:1
- apsadēstīties:1
- atsasprēsties:1
- Klitaimnēstra:1
- kredītvēstule:1
- kredītvēsture:1
- kultūrvēsture:1
- kvēstionāriji:1
- nosasprēsties:1
- ekspresvēstule:1
- kinovēsturnieks:1
- kultūrvēsturisks:1
- literatūrvēsture:1
- kultūrvēsturnieks:1
- literatūrvēsturisks:1
- literatūrvēsturnieks:1
Atrasts vārdu savienojumos (168):
- (nav) ne vēsts (no kāda, arī kā)
- (no)ēst matus no galvas
- (pa)dzīt (retāk plēst) velnu
- 17 komunistu vēstule
- aiznesties kā durtam (plēstam)
- apēst ar zobiem
- apēst bez sāls
- apēst dzīvu
- apēst kaunu maizē
- apstādināt vēstures ratu
- apturēt (arī apstādināt) vēstures (arī laika) ratu
- apturēt vēstures ratu
- apustuļu vēstules
- ar acīm vai apēst
- ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks
- atgriezt vēstures ratu atpakaļ
- atklāta vēstule
- Baltijas Vēstnesis
- baznīcas vēsture
- bezvēsts prombūtne
- bezvēstures ļaudis
- demogrāfijas vēsture
- dēstu stādāmā mašīna
- dirsu plēst
- dot ēst
- dzemdību vēsture
- dzēst obligāciju
- dzēst pastmarku
- dzēst slāpes
- dzēst sodāmību
- dzēst sodu
- dzēstie kaļķi
- dzīvam ādu plēst nost
- Efeziešu vēstule
- ēst (ar) gariem zobiem
- ēst ar ēšanu
- ēst ar gardu muti
- ēst ar pilnu muti
- ēst bada maizi
- ēst bez sāls
- ēst dzīvu sāli
- ēst kāda maizi
- ēst kroņa kāpostus
- ēst laizīdamies
- ēst matus no galvas nost
- ēst mūžu
- ēst neprasa (kaut kas kādam)
- ēst par velti maizi
- ēst sabiņas
- ēst savu maizi
- ēst var
- ēst žēlastības maizi
- galatiešu vēstule
- garantijas vēstule
- gribēt kā ēst
- griezt vēstures ratu atpakaļ
- grūtniecību vēsture
- ieiet vēsturē
- iemest vēstuli
- ierakstīt jaunu (arī spilgtu, slavenu u. tml.) lappusi (kā) vēsturē
- ierakstīt spilgtu (arī jaunu, slavenu u. tml.) lappusi (kā) vēsturē
- ierakstīt zelta burtiem vēsturē
- iesēsties (arī iespiesties) smadzenēs (arī smadzeņu šūnās)
- iesēsties augstā krēslā
- iesēsties galvā
- iesēsties kaulos
- iesēsties pakausī
- iesēsties peļķē
- iesēsties prātā
- Ījaba vēsts
- izdzēst dzīvību
- iziet uz vēstures skatuves
- izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslainē (retāk mēslienē)
- izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) (vēstures) mēslienē (biežāk mēslainē)
- kā ēst
- kā plēsts
- kā suņu plēsts
- kā velna apsēsts
- kā velna plēsts
- Katoliskās vēstules
- Latviešu valodas vēsturiskā vārdnīca
- Latvijas Vēstnesis
- lēst slitu
- literatūras vēsture
- literatūras vēsturnieks
- mirdams var ēst
- muciskis noplēst ādu
- mutvārdu vēsture
- mūzikas vēsture
- nav ne vēsts
- ne pušplēsta vārda
- ne pušplēsta vārdiņa (arī vārda), arī ne ar pušplēstu vārdiņu (arī vārdu)
- nedzēsta pastmarka
- nedzēstie kaļķi
- nodzēst gaismu
- noēst bez sāls
- noēst laiku
- noēst matus no galvas
- noiet no vēstures skatuves
- noplēst biļeti
- noplēst piķi
- nosēsties (arī uzsēsties) (kādam) uz kakla
- pagriezt (arī atgriezt) laika (arī vēstures) ratu atpakaļ
- pagriezt vēstures ratu atpakaļ
- pakšiem vaigu tēst
- Pastorālās vēstules
- pazudis bez vēsts
- pazust bez vēsts
- pieēst (arī pielocīt) (pilnu) vēderu
- pieēst pilnu vēderu
- pieēsties līdz kaklam
- piesēsties pie grāmatas
- pirmsvēsturiskā reliģija
- plēst (arī raut) pušu (arī uz pusēm)
- plēst (noplēst, dīrāt, ģērēt, maukt) septiņas (divas, trīs, septiņas, desmit u. tml.) ādas (kādam, no kāda)
- plēst (vai) ausis pušu
- plēst (vai) galvu pušu
- plēst (vai) sirdi pušu
- plēst galvu pušu
- plēst matus
- plēst muļķi
- plēst parķi
- plēsta brūce
- plēsties (arī rauties) pušu (arī uz pusēm)
- plēsties ar darbiem
- priecas vēsts
- prieka vēsts
- Prieka vēsts
- pušplēsts vārds
- raut (arī plēst) pušu (arī uz pusēm)
- raut (arī plēst) uz pusēm (arī pušu)
- rauties (arī plēsties) pušu (arī uz pusēm)
- rauties (arī plēsties) uz pusēm (arī pušu)
- rikaučām ēst
- saēst miltos
- saķēst zirgus
- saprēsts kā striķis
- savalnī ēst
- seksuālā apsēstība
- sēsties (kādam) uz kakla
- sēsties airos
- sēsties kāda (arī kādā) krēslā
- slimības vēsture
- sociālā vēsture
- Sprēstiņu muiža
- tēst kaut mietu uz galvas
- tiesību vēsture
- uzsēsties (kādam) uz kakla
- uzsēsties kā uz sveķaina celma
- uzsēsties uz adatas
- uzsēsties uz astes
- uzsēsties uz kakla
- vajadzēt kā ēst
- vajadzīgs kā ēst
- vēstītāja folklora
- vēstuļu sapludināšana
- vēstures avoti
- vēstures filozofija
- vēstures pieminekļi
- vēstures piemineklis
- vēsturiskā demogrāfija
- vēsturiskā lingvistika
- vēsturiskā tiesību skola
- vēsturiskā valodniecība
- vēsturiskais žanrs
- vilka (arī zirga) apetīte (arī ēstgriba)
- zelta burtiem ierakstīts vēsturē
- zirga (arī vilka) apetīte (arī ēstgriba)
Atrasts skaidrojumos (500):
- sine ira et studio _burtiski_ "bez dusmām un objektīvi" (seno romiešu vēsturnieka Tacita vārdi); bez aizspriedumiem.
- son et lumiere _burtiski_ "skaņa un gaisma"; pie kāda vēstures pieminekļa vai ēkas rīkots nakts pasākums ar ilumināciju un atskaņojumiem.
- sine labore non erit panis in ore "bez darba nebūs maizes mutē"; kas nestrādā, tam nebūs ēst.
- PS "Post scriptum" - pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar PS vai P. S.; postskripts.
- heimskringla "Zemes loks" - teiku krājums par Norvēģijas vēsturi.
- tikt galā ar ēdienu (spēt) apēst, izēst (ēdienu), izdzert (dzērienu)
- aizdauzīt (Vairākkārt) sitot ieplēst
- kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
- Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
- Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
- universāli 17. gs. poļu karaļu un ukraiņu hetmaņu svinīgās vēstules, kuras pasludināja vispārējai zināšanai.
- Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
- katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
- Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
- ulmaņlaiki 20. gs. 30. gadi Latvijas vēsturē, kad neatkarīgā Latvija piedzīvoja ekonomisku uzplaukumu.
- Belingrātu dārzi 65 akru liels publiskais dārzs un vēsturiska mājvieta, kas atrodas pie Faula upes netālu no Mobilas, Alabamas štatā, ASV
- herpetofauna abinieku un rāpuļu kopums, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai ir dzīvojuši uz Zemes noteiktā vēsturiskajā periodā
- Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva
- Tloke Nauake acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - augstākā dievība ("tas, kas ietver visu")
- Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs
- nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis
- Sinteotls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - jaunas kukurūzas dievs, zemkopju un zeltlietu meistaru aizgādnis
- Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju
- Icpapalotla Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - likteņa dieviete, kas saistīta ar augu kultu
- Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete
- Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs
- Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm
- Ištliltons Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - veselības dievs, kuram nesa upuri, kad bērns sāka runāt
- Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs
- Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus
- Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam
- atmērcēšana Ādu apstrādes process: konservētu jēlādu mērcēšana ūdenī, kam pievienotas antiseptiskas vielas, paātrinātāji, virsmaktīvās vielas, dzēstie kaļķi, kalcinētā soda, nātrija hlorīds
- afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei
- Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu
- plaiksna agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai
- plaisma agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai
- plaisna agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai
- enciklika Agro kristiešu bīskapa vēstījums ticīgajiem
- aizsēdināt aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.); nosēdināt
- sēdināt aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.)
- sūtnis aiz vēstnieka nākamais (zemākais) diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs
- grieķu uguns aizdedzināšanai paredzēts darvas un naftas maisījums, ko nevar nodzēst ar ūdeni, izgudrots 9. gs. Bizantijā
- ķepāt Aizgūtnēm ēst ar roku liekot mutē putru
- retardēt Aizkavēt, palēnināt (kā) sižetisko darbību, vēstījumu
- kambio Aizņēmuma vēstule, vekselis
- trikņīt Aizplēst (kādu trauku)
- Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona
- izplūstoša iespiedkrāsa aizsargkrāsa, kurā ir krāsvielas, kas kopā ar šķīdinātāju iesūcas papīrā (izplūst plašumā vai dziļumā), un katrs mēģinājums mehāniski dzēst datus dokumentā rada redzamus bojājumus
- aizasēsties Aizsēsties
- aizsēst Aizsēsties
- uzmeilot Aizsūtīt (vai atsūtīt) elektroniskā pasta vēstuli
- aizlaist Aizsūtīt (vēstuli)
- Senākais dzelzs laikmets aizvēstures periods, dzelzs laikmeta pirmais posms (Eiropā to dēvē par pirmsromiešu dzelzs laikmetu), Latvijas teritorijā datē ar 5.-1. gs. p. m. ē.
- agro metālu laikmets aizvēstures periods, kas aptver bronzas laikmetu (1500.-500. g. p. m. ē.) un senāko dzelzs laikmetu (500. g. p. m. ē. - 1. gs.)
- agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari
- līdsihtis Aizvēsturiska jūras zivs, dzīvoja juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, 12 m gara, barojās ar planktonu
- taksodons Aizvēsturisks dzīvnieks peļu dzimtā, bet kamieļa lielumā
- allozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, gaļēdājs, līdz 12 m garš, ar masīvu žokli un asiem zobiem
- celofizs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~220-200 miljoniem gadu, viens no agrīnākajiem dinozauriem, tā slaikais, 3 m garais ķermenis bij radīts ātrumam
- plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu
- cinognats Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-220 miljoniem gadu, tā vārds nozīmē "suņa žoklis", jo tam bija plats žoklis un asi zobi
- proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem
- listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana
- kjekenmedingi Aizvēsturisku laiku virtuves atkritumi Dānijas piekrastē
- dino- Aizvēsturisku milzu dzīvnieku vārdu nosaukumos bieži lietots priedēklis
- Nanaija Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, dieviete ar fiziskās mīlas un kara dievietes iezīmēm, līdzīga Inannai un Ištarai
- Erra Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - kara un mēra dievs
- Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi
- Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma
- Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls
- Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis
- Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus
- Eje Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdeņu un gudrības dievs, atbilst šumeru dievam Enki
- Atrahasiss Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varonis mītā par pasaules plūdiem, viņš uzbūvē kuģi, kurā novieto visus dzīvniekus
- Tišpaks Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - vētras un kara dievs, Ešnunas pilsētas galvenais dievs
- Beletceri Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā – nomadu cilšu dieva Amurru sieva, pazemes valstības rakstvede
- Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri
- balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli
- portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā
- lamsīt Alkatīgi ēst
- mickāt Ālkatīgi ēst, rīt
- izkļaut Alkatīgi iztukšot, izēst
- apvilnīt Alkatīgi un steidzīgi apēst
- Alschwangen Alsungas pils nosaukums, kas minēts vēstures dokumentos 1341. gadā, atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā
- mutvārdu vēsture alternatīva vēstures izpēte, kad studēti tiek nevis dokumenti un fakti, bet cilvēku dzīvesstāsti, cilvēku subjektīvā vēstures izjūta, tās pārdzīvojums
- enkomjenda Amerikas kolonizācijas vēsturē - "aizbildnība" pār kādas vietas indiāņiem; šo aizbildnību spāņu varas institūcijas uzlika spāņu kolonistiem, un tā izvērtās par indiāņu nežēlīgu ekspluatāciju; arī pati vieta, kuras iedzīvotāji nonāca tādā "aizbildnībā"
- andalūzietis Andalūzijas - Spānijas dienvidrietumu vēsturiskā novada iedzīvotājs
- džentrija Anglijas vēsturē - pēc dižciltīgajiem - otrai augstākajai kārtai piederīgie
- lojālists Anglijas vēsturē Stjuartu piekritēji pēc viņu padzīšanas no troņa
- heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta)
- anoreksigēns Anoreksigēnie līdzekļi - vielas, kas iedarbojas uz attiecīgajiem galvas smadzeņu centriem un mazina ēstgribu; pretapetītes līdzekļi
- paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi
- bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi
- ballistokardiogrāfs aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu
- apdriksnāt Apcirst, aptēst
- kantēt Apcirst, aptēst
- nosēdināt Apdēstīt, apstādīt
- apdēstījums Apdēstīta vieta, arī dēsti
- izliet Apdzēst uguni (ar ūdeni)
- Daudzeva apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 15 km no Aizkraukles, Daudzeses pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 15. gs.
- Alsviķi apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
- Nīcgale apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs
- Nīca apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, pagasta centrs
- Birži apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā
- Ēdole apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs
- Pelči apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs
- Alsunga apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen"
- Umurga apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe"
- Mārciena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs
- Ogresgals apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs
- Feimaņi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs
- Dricāni apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs
- Blīdene apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 23 km no Saldus, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1272. g., pagasta centrs
- Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs
- Roja apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. atsevišķa novada centrs, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 35 km no Talsiem, 1969.-1998. g. bija pilsētciemata statuss, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g., pagasta centrs
- Dundaga apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga
- Kolka apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 73 km no Talsiem (pa autoceļu), vēstures avotos minēta jau 1050. gadā, pagasta centrs
- Mērsrags apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs
- Pastende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs
- Engure apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1950.-2009. g. Tukuma rajonā) 22 km no Tukuma, Rīgas jūras līča krastā, vēstures avotos minēta 1245. g., pagasta centrs
- Lapmežciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs
- Pūre apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs
- Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs
- Dikļi apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs
- Burtnieki apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. - Valmieras rajonā), pagasta centrs, 24 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1234. gadā
- Iecava apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
- Ārlava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
- Aizdzire apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Kandavas pagastā 6 km no Kandavas, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1397. g.
- Puze apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novadā 35 km no Ventspils, saukta arī Puzes muiža un Puzesmuiža, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā
- Aistere apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda
- Bukaiši apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Tērvetes novadā, 1950.-2009. g. - Dobeles rajonā) 36 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Fockenhof" teritorijā, vēstures avotos minēta 1605. g., pagasta centrs
- Bērze apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine
- Izvalta apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 12 km no Krāslavas, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1625. g., pagasta centrs
- Vārme apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 25 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Wormen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1461. gadā kā "Wormensate", pagasta centrs
- Cibla apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs
- Braslava apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
- Ārciems apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Pāles pagastā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Erkul" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1400. g.
- Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā, 3 km no Madonas, vēstures avotos minēta 1490. g.; bijušais nosaukums - Sarkanmuiža
- Galēni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. - Preiļu rajonā) 25 km no Preiļiem un 40 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Golan" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēt1 1384. g.
- Bērzgale apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1468. g.; latgaliski – Bieržgaļs
- Puša apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs
- Bikava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova)
- Vireši apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1958.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1958. Apes rajonā) 48 km no Alūksnes, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1224. gadā
- Dursupe apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
- Tiņģere apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Īves pagastā 27 km no Talsiem, Īves pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1245. gadā
- Brenguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1949.-2009. g. Valmieras rajonā), 10 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1474. gadā, pagasta centrs
- Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs
- Ēvele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs
- Meņģeļi apdzīvota vieta (viensēta - muzejs) Ērgļu pagastā, muzejs dibināts 1990. g., izvietots mūziķu Andreja, Jura, Pāvula, Pētera Jurjānu dzimtajās mājās (dzīvojamā ēka celta 1856. g.), ekspozīcijā materiāli par brāļiem Jurjāniem un Ērgļu kultūrvēsturi
- Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību
- Vaterlo apdzīvota vieta Beļģijā ("Waterloo"), uz dienvidiem no Briseles, Valonijā, 29800 iedzīvotāju (2016. g.), vēsturē pazīstama ar kauju 1815. g. 18. jūnijā, kurā angļu un prūšu armija sakāva Napoleona armiju, izveidots monuments šīs kaujas atcerei
- Beļava apdzīvota vieta Gulbenes novadā 10 km uz ziemeļiem no Gulbenes pilsētas, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1489. g.
- Bērzaune apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
- Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena
- sajozēt apēst
- sakleķēt apēst
- samīstīt apēst
- samizāt apēst
- sarevēt apēst
- savilnīt apēst
- apmiekšķēt Apēst
- apmīstīt Apēst
- aptiesāt Apēst
- apveķēt Apēst
- atsukāt Apēst
- nokauņāt Apēst
- noklimpāt Apēst
- nokopt Apēst
- nopucēt Apēst
- nopulēt Apēst
- noslopēt Apēst
- nosuimīt Apēst
- saēst Apēst
- sajuksēt Apēst
- sakamsēt Apēst
- saķosēt apēst (daudz)
- dajēst Apēst (ēdiena atlikumu)
- izēst Apēst (kā iekšējo, vidējo, arī labāko daļu)
- satiesāt apēst (lielāku daudzumu)
- slobīt apēst (lielāku lopbarības daudzumu; par dzīvnieku)
- aptauzēt Apēst (lielu kvantumu)
- samiltīt apēst (nicinoši)
- atpeizēt Apēst (par cilvēkiem), aprīt (par dzīvniekiem)
- sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu)
- noēst Apēst (parasti virsējo daļu no kā)
- izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu)
- salocīt Apēst ar lielu apetīti (ko) lielākā daudzumā; apēst ar lielu apetīti (kā lielāku daudzumu)
- apsnāt Apēst šur un tur
- ievicot Apēst vai izdzert (kādu daudzumu)
- notīrīt šķīvi apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo
- notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti) apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo
- notīrīt trauku (arī šķīvi, paplāti) apēst visu traukā (šķīvī, uz paplātes) esošo
- notīrīt paplāti (arī šķīvi, trauku u. tml.) apēst visu uz paplātes (šķīvī, traukā) esošo
- aizņurcīt Apēst, aprīt
- apbricēt Apēst, aprīt
- noķidēt Apēst, aprīt
- saklesēt Apēst, aprīt
- saklest Apēst, aprīt
- saņukāt Apēst, aprīt
- zomēt Apēst, aprīt
- apgraulēt Apēst, aprīt, nolocīt, nosukāt
- apgumzāt Apēst, aprīt, nosukāt
- apkašāt Apēst, aprīt, nosukāt
- apknietēt Apēst, aprīt, nosukāt
- iegrauzt Apēst, ieēst (mazliet cietas barības)
- piebeigt Apēst, izdzert (iesākto); ēdot, dzerot iztukšot (trauku)
- savillot Apēst, izēst
- ķembt Apēst, izšķērdēt
- pārēst Apēst, izšķirojot, izmeklējot labāko, ēšanai derīgāko
- saknosīt Apēst, noēst
- veikt Apēst, noēst
- daēst Apēst, noēst (daļu no ēdiena)
- sapeizāt Apēst, noēst (daudz, ēdamā bez šķidruma)
- ieēst Apēst, norīt reizē ar barību (ko barībai nederīgu)
- apmuit Apēst, nosukāt
- aptērēt Apēst, notiesāt
- apēdaļāt Apēst; apgrauzt
- savanckāt Apēst; sakost
- ēdums Apēstais
- šņucēt Apēvelēt, aptēst
- apsist Apgāzt, arī apgāzt un saplēst
- talkot Apkaisīt ar talku svaigus iespiedumus, lai krāsa nenosēstos papīra otrā pusē
- ģeogrāfiskā vide apkārtējā daba, kas attiecīgā vēstures periodā iesaistīta cilvēku sabiedrības dzīves procesā
- žambrāt Aplami, slikti ēst
- sūnīt Aplikt dēstus ar sūnām; jumtu jumjot aizbāzt šķirbas ar sūnām
- korespondencmācības Apmācība studiju vēstuļu formā, ko skolnieki nosūta mācību iestādes skolotājiem izlabošanai
- būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai
- aptāst Applēst (bērza tāsi)
- apreiķināt Aprēķināt, aplēst
- izklest Aprīt, izēst (parasti par cūkām)
- nosnāt Aprīt, noēst
- obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību
- klemsis Apsēstības vai kaislību dzīts cilvēks
- sēdēties apsēsties
- apsasēsties Apsēsties
- apsēdēt Apsēsties
- apsēdēties Apsēsties
- iezvilt Apsēsties
- uzsēdēt Apsēsties
- aptupties Apsēsties (par dzīvniekiem); uzmesties (par putniem, kukaiņiem)
- apžērgt Apsēsties jāteniski
- dasasēsties Apsēsties pie kā
- dasēst Apsēsties pie kā
- nograuties Apsēsties, atkrist sēdus
- apsēst Apsēsties, nosēsties
- atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko)
- apdzēst Apslāpēt (liesmas, uguni); nodzēst
- aizdēstīt Apstādīt; dēstot aizņemt ar augiem (kādu platību)
- pakšiem vaigu tēst apstrādāt (tēst) baļķa galu, izveidojot padziļinājumus pakša sastiprinājumam
- izlašķēties Apstrādes (mitrināšanas) procesā pārvērsties (dzēstajos kaļķos) - par nedzēstajiem kaļķiem
- izveldzēties Apstrādes (mitrināšanas) procesā pārvērsties (dzēstajos kaļķos) - par nedzēstajiem kaļķiem
- apkantēt Aptēst
- apstēkāt Aptēst
- aptaštinēt Aptēst
- aptastīt Aptēst
- aptest Aptēst
- noaušot Aptēst
- notastīt Aptēst
- novaigot Aptēst apaļu baļķi garenvirzienā, lai tas veidotu blīvus savienojumus ar citiem baļķiem, piemēram, veidojot guļbūves sienu
- stēķēt Aptēst baļķus
- stērķēt Aptēst baļķus
- rantēt Aptēst, skaldīt
- aptēse Aptēstas daļas (malas) pie slīperiem, brusām u. c. tēstiem koka materiāliem
- vanks Aptēsts ozola baļķis
- žolubs Aptēsts, tievs baļķis ar gropi, kurā ievieto jumta lubu; lubturis
- lubturis Aptēsts, tievs baļķis ar gropi, kurā ievieto jumta lubu; žolubs
- lupata Apzīmē tādu stāvokli, kad (priekšmets) ir saplīsis, saplēsts
- alija Apzīmējums ebrejiem, kuri no diasporas atgriežas savā vēsturiskajā dzimtenē; reemigrācija
- Corpus Paulinum apzīmējums Pāvila vēstuļu krājumam Jaunajā Derībā
- klaušu laiki apzīmējums vēst. posmam Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē 19. gs. 30.-50. gados
- nolupīt ar apetīti apēst
- ņabot ar apetīti ēst
- nogardināties ar apetīti ēst (kaut ko garšīgu)
- sist ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) - par pulksteni
- nosist ar atsevišķu zvana skaņu vai atsevišķām zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni
- našķēties ar baudu, tīksminoties ēst gardumu, kārumu
- pažļebināt ar gariem zobiem ēdot krietni saēsties
- knēgāt ar gariem zobiem ēst
- knēgāties ar gariem zobiem ēst
- glemst ar gariem zobiem ēst, lēnām gremot
- ģerīt ar grūtībām griezt (piemēram, ar neasu nazi), arī plēst
- dabūt (ko) iekšā ar grūtībām ieēst, iedzert
- ieklumpēties ar grūtībām, neveikli iesēsties vai ievelties
- žņurgāties ar grūtībām, zelējot ēst
- rēpt ar labpatiku ēst ne sevišķi garšīgu, pašķidru putru
- nosaēsties ar labpatiku paēst (ko garšīgu)
- gardi ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert); kāri
- garšīgi ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert); kāri
- ar garšu ar labu ēstgribu, patiku (ēst, dzert)
- ielocīt ar lielu apetīti apēst
- lopsīt ar lielu apetīti ātri, rijīgi ēst
- ķepsēt ar lielu apetīti ēst
- knecēt ar lielu apetīti ēst
- ļepēt ar lielu apetīti ēst
- mizāt ar lielu apetīti ēst
- siksnāt ar lielu apetīti ēst
- tūkāt ar lielu apetīti ēst
- vicāt ar lielu apetīti ēst
- veķēt ar lielu apetīti ēst (ko biezu)
- ķesēt ar lielu apetīti ēst (parasti par cūkām)
- vickāt ar lielu apetīti ēst, dzert; arī lielākā daudzumā lietot (ko)
- ķepsīt ar lielu apetīti ēst; ķepsēt
- iztest ar lielu apetīti izēst
- izzēvelēt ar lielu apetīti izēst
- izveķēt ar lielu apetīti izēst (ko biezu)
- izveķēties ar lielu apetīti izēsties (ko biezu)
- nocirst ar lielu apetīti noēst
- notēst ar lielu apetīti noēst
- noveķēt ar lielu apetīti noēst; patērēt, nolietot, ziežot (ko) biezā kārtā, ņemot ko lielākā daudzumā
- paveķēt ar lielu apetīti paēst (ko biezu)
- paveķēties ar lielu apetīti paēst (ko biezu)
- pikāt ar lielu apetīti, steidzīgi ēst
- uzklupt ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
- uzkrist ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
- izšaut ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu)
- nomocīt ar mokām apēst, izdzert
- skrubīt ar neasu cirvi aptēst
- smulēt ar nepatiku ēst
- ierakstīt ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par (sūtījuma, parasti vēstules, bandroles) piegādi
- izrēpt ar patiku izēst
- šļepstināties ar patiku un apetīti ēst
- ņummāt ar piebāztu muti ēst
- mozēties ar piestūķētu muti daudz ēst
- mulmēt ar pilnu muti ēst
- valbāt ar pilnu muti ēst
- jamāt ar pilnu muti ēst (par bērniem)
- sačammāt ar pilnu muti saēst (apēst)
- žammāt ar pilnu muti, skaļi ēst
- nožurnīt ar pūlēm (viļājot pa muti) noēst (ko grūti sakožamu)
- notušīt ar pūlēm apēst
- plūkāt ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko)
- plūkāt ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem)
- plūkt ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem)
- šķīt ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem); plūkt (2)
- zvanīt ar savu skaņu vēstīt (parasti laiku) - par pulksteni
- seksaholiķis ar seksu apsēsta persona (gan vīrietis, gan sieviete), ko vajā spiedīga nepieciešamība gūt baudu
- iezvanīt ar skaļām balss skaņām pavēstīt par (laika posma) sākumu (par putniem)
- apsist ar skaņu, sitienu pavēstīt (laiku) - par pulksteni; nosist
- pārdīrāt ar spēku pārplēst, sadalot divās daļās
- satriekt ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi
- grocēt ar troksni ēst
- sašņakāt ar troksni un ar apetīti apēst
- sašņakstināt ar troksni un ar apetīti apēst
- ģirnīt ar varu kaut ko raut, plēst
- svētku dienas ar vēsturiskiem vai citiem svarīgiem notikumiem vai tradīcijām saistītas dienas; Latvijas Republikā tās noteic likums _Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām_
- filogēns ar vēsturisko cilmi saistīts
- nozvanīt ar zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni, zvanu
- apzvanīt ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts; zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo)
- Abulfaradžs al Isfahānī arābu dzejnieks, literatūras vēsturnieks, galvenais darbs - arābu 7.-10. gs. dzejas antoloģija _Kitāb al Agāni_.
- sirat Arābu literatūrā - bruņinieku dzīves epizode, stāsts par vēsturiskiem notikumiem, leģendāri un romantiski vēstījumi
- augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā
- Ardons Ardusa pilskalna nosaukums 1253. g. vēstures dokumentos
- Ardens Ardusa pilskalna nosaukums 14. gs. vēstures dokumentos
- dzelzs laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē, kad darba rīkus un ieročus sāka darināt no dzelzs
- Bhimbetka arheoloģisko pētījumu vieta Indijas centrālajā daļā, kas aptver paleolīta un mezolīta periodus, kā arī vēsturisko periodu, sastāv no septiņiem pakalniem un vairāk nekā 750 klinšu patvertnēm, no kurām vismaz dažas bija apdzīvotas jau pirms vairāk nekā 100000 gadu
- Secesijas stils arhitektūras stils, kas nodibinājās 19. gs. 90. gados, pa daļai kā protests pret agrāko vēsturisko stilu valdonību, pa daļai arī kā saskaņas meklējums starp moderno dzīvi un arhitektūras formu
- restaurācija Arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu atjaunošana to sākotnējā veidā
- daimonomānija Ārprāta veids, kad slimais sevi jūt nezināma laba vai ļauna gara apsēstu
- izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
- acteki Astlanas iedzīvotāji - mitoloģija vēsta, ka dievs Uicilopočtli pavadījis viņus no mītiskās vietas Astlanas uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā
- iznašķēt At baudu, tīksminoties izēst
- nolupināt Atdalot no kā, noēst nelieliem kumosiem
- atsaēsties Atēsties
- attikties Atēsties, atdzerties
- apsaēsties Atēsties; arī pārēsties
- atvest Atgādāt (ziņas, vēstis)
- atnest Atgādāt šurp (ziņas, vēstis)
- pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu)
- atlatviskot Atgūt vai iegūt latviskumu, iemācoties valodu, apgūstot tradīcijas, vēsturi u. tml. zināšanas
- nozieguma recidīva risks atkārtota likumpārkāpuma iespējamība, kuru veicina: 1) antisociālās uzvedības vēsture; 2) atkarību izraisošu vielu lietošanas problēmas; 3) prokrimināla attieksme; 4) antisociālas attiecības (saistība ar prokriminālām personām); 5) attiecību problēmas ģimenē; 6) problēmas skolā un profesionālajā darbībā, piemēram, bezdarbs
- sēduļāt atkārtoti apsēsties (un piecelties)
- kratināt atkārtoti kratīt, krēst
- pakodāt atkārtoti nedaudz iekost (ieēst)
- grundži Atkritumi, arī salauztas vai saplēstas lietas
- ivorīts Atmiešķēta ziloņkaula masa, ko piejauc papīra mīklai; uz šāda papīra var rakstīt un rakstīto atkal nodzēst
- memoria Atmiņa, piemiņa, vēstījums
- tīrīšana Atmiņas satura pārskate, lai izdzēstu datus, kuri kļuvuši nevajadzīgi vai neizmantojami
- atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā)
- noķibināt Atņemt, nošmaukt, nozagt; nokasīt, noplēst
- atplenst Atplēst
- atplēsīt Atplēst
- plēsīt Atplēst
- stērbele Atplēsta, ieplēsta (kā, piemēram, apģērba, auduma, papīra) daļa
- driskas Atplēstas, ieplēstas (auduma, papīra) daļas; skrandas
- skrandas Atplēstas, parasti vairākās vietās, ieplēstas, saplēstas (piemēram, auduma, papīra) daļas
- skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piemēram, par audumu, papīru)
- Skujenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Skujenes ciemā, Amatas kreisajā krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1464. g., krievu karaspēks nopostījis 1559. g., tā bijusi \~50 x 70 m liela, līdz mūsu dienām virszemes daļas nav saglabājušās
- Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments
- Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta
- Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss
- Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu
- atmailot Atrakstīt elektroniskā pasta vēstuli
- atmeilot Atrakstīt elektroniskā pasta vēstuli
- atdirnīt Atraut, atplēst
- kammāt ātri (lieliem kumosiem) ēst
- vaļģīt ātri (un daudz) ēst
- novicēt ātri apēst
- novicot ātri apēst
- noskraukstināt ātri apēst kaut ko kraukšķošu
- guldzīt ātri ēst, rīt lielus kumosus
- kniedēt ātri ēst; dzert
- ieķesties ātri ieēst
- ierīt ātri ieēst
- paķarstīt ātri ieēst
- izgumzāt ātri izēst
- lidot ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.)
- pārskriet ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām; ātri izplatoties, pārvarēt attālumu
- iepucēt ātri noēst
- pieglēbt ātri rijot ēst
- iekamsāt ātri rijot ieēst
- iekamsīt ātri rijot ieēst
- piezlanīt ātri rijot pieēsties
- ķīpot ātri un daudz ēst
- pielepsēt ātri un daudz ēst
- steņķēt ātri un daudz ēst
- izvamzīt ātri un daudz izēst
- žaunāt ātri un kārīgi ēst
- uzsviesties ātri uzlēkt, uzsēsties u. tml. (uz kā, kam)
- mesties ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu
- sviesties ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu; mesties (2)
- izķīpāt ātri visu izēst
- izķīpot ātri visu izēst
- šņakāt Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- šnakāties Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- samikāt Ātri, ar pilnu muti (ap)ēst
- samikot Ātri, ar pilnu muti (ap)ēst
- izrīt Ātri, arī negausīgi izēst, izdzert
- vamzēt Ātri, kārīgi ēst
- sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst (kā lielāku daudzumu)
- aprīt Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku)
- sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (kā lielāku daudzumu)
- kluit Ātri, negausīgi ēst
- rīt Ātri, negausīgi ēst
- norīt Ātri, negausīgi noēst
- sagumzāt Ātri, rijīgi apēst
- kluinīt Ātri, steidzīgi ēst
- izleksīt Ātri, strauji izēst
- izlupīt Ātri, strauji izēst
- Hesītis ātro uzkodu ēstuve _Hesburger_
- Maķītis ātro uzkodu ēstuve _McDonald's_
- Skrīveru svešzemju koku stādījumi atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, autoceļa Rīga-Daugavpils kreisajā pusē, pretī Skrīveru dendrārijam, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 392 ha, aug 384 sugas (30 no tām ir retas Eiropā); ir Eiropas nozīmes meža vēstures objekts
- Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas)
- Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs
- Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
- dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs
- Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
- Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos
- Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, kopš 1997. g. notiek restaurācija, daļa restaurēto telpu tiek arī izīrēta dažādiem pasākumiem
- Kleistu muiža atrodas Rīgā, Kleistu ielā 37, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1638. g., tās kungu māja celta 18. gs. beigās guļbūves konstrukcijā uz augstiem mūra pamatiem, kā vienstāva koka ēka ar mansardu
- Doma dārzs atrodas Rīgā, Palasta ielā 4, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja iekšējā pagalmā, platība 0,15 ha, ierīkots bijušā klostera pagalma un kapsētas vietā, rekonstruēts 1970. g.
- Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā
- Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle"
- Lībiešu muzejs atrodas Staicelē, Lielajā ielā 14 (Staiceles lībiešu muzejs "Pivälind"), dibināts 1999. g., ekspozīcijā materiāli par Staiceles vēsturi, seni lībiešu sadzīves priekšmeti un darbarīki, novadnieku gleznas, fotogrāfijas, rokdarbi, amatnieku darbi
- Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
- Jaunmoku pils atrodas Tukuma novada Tumes pagastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1544. g., tagadējās pils būvniecība pabeigta 1901. g., tās atjaunošanas darbi uzsākti 1976. g., iekārtots muzejs
- estafete Ātrs vēstnesis jāšus, kara kurjers
- atsasēsties Atsēsties
- atsēst Atsēsties
- attupties Atsēsties (par dzīvniekiem)
- piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota
- atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī)
- ontoģenija Atsevišķā īpatņa (organisma) attīstības vēsture
- savalnes atsevišķi (ēst, parasti kaut ko labāku nekā saimes ļaudis)
- atstrēbt Atsmelt (ar karoti), daļēji izēst šķidrumu
- badināt Atstāt neēdušu, nedot ēst; regulāri dot par maz barības
- atlaist Atsūtīt (piemēram, vēsti, ziņu)
- pārlaist Atsūtīt (piemēram, vēstuli, ziņu)
- atlaist grāmatu atsūtīt vēstuli
- badastreiks Atteikšanās ēst ar mērķi piespiest pretiniekus piekāpties prasībām
- stāstījums Attēlojums, atveidojums (mākslā), kuram ir vēstījuma raksturs
- pārcelt Atveidot (izloksnes vārda skaņas) literārās valodas formā, ievērojot (to) rašanās vēsturiskos un pozicionālos nosacījumus
- perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas
- Andumu ozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, dižkoks, iekļauts arī arheoloģisko pieminekļu sarakstā kā vēsturiska kulta vieta, stumbra apkārtmērs - 5,35 m, 2,5 m augstumā tas sažuburojas 14 stumbros, vainaga projekcija - 25 x 23 m, augstums - 21 m
- retoru skola augstākā humanitārā skola Senajā Grieķijā un Romā; tajā audzēkņi apguva ne vien retoriku, bet arī tiesības, vēsturi un literatūru
- vēstniecība Augstākā pastāvīgas darbības diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā
- veģetatīvā pavairošana augu dēstu un stādu izaudzēšana no veģetatīvajiem orgāniem
- fonoselektoskops Auskultācijas aparāts, kas dod iespēju izdzēst zemākos (normālos) plaušu toņus, izceļot augstākos, patoloģiskos trokšņus
- Herdera institūts Austrumeiropas un Viduseiropas vēstures pētniecības institūts, dibināts 1950. g., atrodas Marburgā, specializējas Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas vēstures pētniecībā
- autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas
- dekretālijas Autoritāri Romas pāvestu lēmumi vēstījumu veidā baznīcu tiesību strīda jautājumos
- pasta balodis balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules)
- Mare Balticum Baltijas jūras nosaukums vēstures avotos, no kura 19. gs. ieviesies latviskais Baltijas jūras nosaukums, pirmoreiz 11. gs. minējis Brēmenes Ādams
- latviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par latviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar latviešu tautas dzīvi, kultūru, vēsturi
- lietuviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par lietuviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar lietuviešu tautas dzīvi, kultūru un vēsturi
- naudas akreditīvi bankas izsniegtās kredītvēstules personām, kas iemaksājušas noteiktu summu, lai norādītajā laika posmā varētu saņemt naudu citā bankā vai valstī
- suimīties baroties, ēst
- mājas sēnes bazīdijsēnes, kas noārda konstrukciju koksni, ieviešas pilsētu un lauku mājās, saimniecības ēkās, noliktavās, siltumnīcās, kultūrvēsturiskās celtnēs - pilīs, muzejos, baznīcās
- hagiogrāfija Baznīcas vēstures literatūra, kanonizēto garīgo un laicīgo personu dzīves apraksti
- ķimsīt Bāzt mutē, ēst, saēsties
- ķimst Bāzt mutē, ēst, saēsties
- sirdēdas Bēdas; sirdēsti
- sirdēsties Bēdāties; sirdēstoties
- epilogs Beigu daļa (daiļdarbā), kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni
- Tempelhofa Berlīnes pilsētas rajons tās centrālās daļas dienvidrietumos ("Tempelhof"), 54400 iedzīvotāju (2008. g.), vēsturiski bija Rietumberlīnes daļa
Atrasts piemēros (79):
- paziņot - Bet atnācu ne tāpēc, lai tev paziņotu tieši šo prieka vēsti.
- dzimšana - Un tagad es piespiedu kārtā esmu aculiecinieks vēsturisku pārmaiņu, es pat teiktu, revolūcijas dzimšanai...
- vēsture - Visas cilvēces vēsture vieni kari vien ir!
- vēstīt - Žēlīgi piedodiet, bet man jums kas vēstāms.
- demonstrēt – Figūra jums nav no sliktākajām, gandrīz kā Kandinska uzmālētā piecos līkumos sagriezusies balerīna, – vecākais demonstrēja zināšanas mākslas vēsturē.
- koks – Kā tu vari ēst zaļus ābolus tieši no koka!
- skolot – Mihails neaptēsto biedru skoloja.
- iepazīstināt – Peldēšana ir viens no senākajiem sporta veidiem, – iesācējus Tenu Kallass iepazīstināja ar īsu ieskatu vēsturē.
- vēstīt – Un tagad mēs ceļojam atpakaļ, – Rūķis Izlūks vēstīja.
- terīne — Jā, tāpēc ka attiecīgi pagatavota zupa no katla ir jāpārlej terīnē, tikai tad var ēst, — es gudri skaidroju.
- klausīties — Klausies, Ķēst, es nezinu, vai dzīvokļa pirkšana ir laba ideja, — izteicu savas šaubas.
- vēsturisks — Strādā pie vēsturiska romāna, to izdos Maskavā, tur esot īpaša izdevniecība, kur ieslodzītie varot iesniegt darbus.
- gadu gadiem “Visi mēs esam mirstīgi,” – šī frāze ieies vēsturē līdzīgi vienai otrai citai dažu politiķu teiktajai frāzei, un to pieminēs gadu gadiem, neatkarīgi no tā, cik laika būs pagājis.
- pasniegt 15. maijā mūsu Valsts Prezidentei tiek pasniegta Raula Vallenberga balva par ieguldījumu 20. gadsimta vēstures apzināšanā, izpētē un Vēsturnieku komisijas darbā.
- noteicējs 1965./1966. gada rudens/ ziemas numurs ir pagrieziena punkts žurnāla vēsturē: žurnāla “Rīgas Modes” izdošanu turpmāk uzticēja Vieglās rūpniecības ministrijas pakļautībā esošajam Rīgas Modeļu namam, tolaik galvenajam modes virziena noteicējam republikā.
- atkarība 5. Uzņēmumu reģistrs atkarībā no informācijas pieprasījuma standartizētajā izziņā iekļauj aktuālo informāciju vai aktuālo un vēsturisko informāciju par tiesību subjektu vai juridisku faktu.
- ģenētisks Abiem medicīnas vēsturniekiem pēc plašiem pētījumiem izdodas pierādīt, ka šis ģenētiskais defekts bijis sastopams arī dažiem no Džordža tuvajiem radiniekiem un pēcnācējiem.
- musturots Acīmredzot spožajos laikos vēstules ar rakstāmspalvām rakstīja uz gaiši zila, smalki musturota papīra un sūtīja tās aploksnēs ar zīdpapīra oderi...
- atdzimt Agrāk un tagad, velkot paralēles starp šodienu un 20. gadsimta 50. gadu beigām/60. gadu sākumu, kad pasaulē (un, ne mirkli nenokavējot, arī Latvijā) atdzima dokumentālais kino kā mākslas žanrs un personības brīvības izpausme, jo lielajā dzīvē ienāca jaunieši, kas auguši pavisam citos vēsturiskos apstākļos nekā iepriekšējā paaudze.
- aicinājums Aicinājums uz draugu bērēm kā pavēste uz tiesu.
- brāzma Airēju kā automāts, nedrīkstēdama ne par sekundi izkrist no viļņu ritma, lai brāzmas tūlīt nesagrieztu laivu šķērsām un nesāktu svaidīt no sāna uz sānu kā izēstu olu.
- vienošanās Aizsūtīju tās direktoram vēstuli, paziņojot, ka līgums tiek anulēts vairāku iemeslu dēļ, bet galvenais ir tas, ka Latvija tagad kļuvusi par neatkarīgu un suverēnu valsti, un visas iepriekšējās vienošanās vairs nav spēkā.
- balstīties Akmeņiem jābalstās pret kompozīcijas drenējošo pamatni (šķembas, flīzes), lai nākotnē tie nenosēstos.
- vēsturisks Antīkā literatūra, zaudējusi savu nozīmi apgaismības laikmetā, kļuvusi par vēsturisko pētījumu objektu, un referencēm tiek izmantota mūsdienu Eiropas literatūra.
- aprakstīt Apakšējā atvilktnē samestas dažādas aprakstītas lapiņas, vēstules, aploksnes.
- apcūkot Apcūkotas vēsturisko namu sienas Rīgā, protams, nav nekas jauns- šo neradumu jau izsenis apkaro likumsargi, taču Tērbatas ielas nama gadījums pārsteidz ar to, ka vandāļi pamanījušies izpausties vien dažas nedēļas pēc tam, kad būvnieki pabeiguši darbu.
- papīrnazis Apsēdos pie rakstāmgalda, ar sudraba papīrnazi atgriezu vēstuli, bet iekšā nekā nebija.
- bārda Ar bārdu apaugusī seja nevēstīja neko labu.
- pasniegšana Ar simbolisko ziņojumu saprot ziņu un pārējā faktu materiāla pasniegšanu noteiktā fokusējumā, t.i., piešķirot nozīmi faktiem un notikumiem, tos saistot jēgpilnos vēstījumos.
- nonākt Ar šo Jums varbūt mazliet pārsteidzošo slēdzienu, pie kura esmu nonācis daudzu gadu meklējumu un pārdomu rezultātā, ļaujiet likt punktu manai ceturtajai vēstulei.
- tikt Arhitektūras vēstures lekcijas vietējā augstskolā nav labākā vieta kur tikt pie apjausmas par arhitekta lomu un sūtību un arhitektūras nozīmi.
- krāsot Arhitektūras vēsturnieka sapnis, istaba nebija krāsota kopš nama uzcelšanas 1912. gadā.
- tehnoloģija Arī vēstuļu šķirošanā un piegādē eksistē sava jau iesakņojusies tehnoloģija.
- izmeklēt Ārste ieradās zibenīgi, aši izmeklēja slimnieci un pavēstīja, ka stāvoklis esot kritisks.
- sievišķs Aspazijai Latvijas vēsturē pieder vislielākā mēroga sievišķā, dumpinieciskā un simboliskā vara, kāda līdz šim redzēta.
- akadēmiskais gads ASV vēstniecība Latvijā izsludinājusi konkursu Hamfrija stipendijām 2015./ 2016. akadēmiskajam gadam.
- slims Atbildes vietā slimais piecēlās sēdus un palūdza ēst.
- krāsa Atglaudusi matus, apģērbusi baltu blūzi un platus, krokotus dzēsta ķieģeļa krāsas svārkus.
- šķidrs Atkal siltena, šķidra putra, jau apnikusi, bet neko citu vēl ieēst nevaru.
- ligzda Atkal varēšu ālēties pa mežiem un ēst medu no kameņu ligzdas!
- atlaist Atlaidusi pāris vēstules, bet tajās jaušams neīstums un pieklājības dvaka.
- nesen Atvēru Adeles kundzes vēstuli, kura adresēta man un, acīmredzot, uzrakstīta pavisam nesen.
- labot Augstākajā līmenī pienākusi ziņa, turpmāk vadošajos amatos iecelšot latviešus vai vismaz latviski runājošos, partija labošot savas vēsturiskās kļūdas.
- brīnumains Baidos Tevi sāpināt, tāpēc atbildēšu ar īsu vēsturisku līdzību, jo pavisam nesen koncertēju kādā brīnumainā hercoga pilī.
- ģeogrāfija Baltijas valstis vienojošais elements joprojām ir kopīgā ģeogrāfija, kopīgās robežas, kopīgā vēsture un arī līdzīgais nākotnes redzējums.
- kaitēklis Baziliku itin viegli var apsēst kaitēkļi, tādēļ to nerekomendē stādīt netālu no piparmētrām.
- stunda Baznīca bija slēgta, bet uzraksts pie durvīm vēstīja, ka mācītājam šovakar būs pieņemšanas stundas.
- vēstīt Baznīca bija slēgta, bet uzraksts pie durvīm vēstīja, ka mācītājam šovakar būs pieņemšanas stundas.
- rotaļāties Bērni no tēva izdiedelēja atļauju šai rītā brokastis neēst, bet iet rotaļāties uz muižas lielo pagalmu.
- plašsaziņas līdzekļi Bet apķērīgie lasītāji droši vien ātri atradīs īsto iemeslu, uzzinot par notikumiem, kas sekoja šim pirkumam un par kuriem vēstīja plašsaziņas līdzekļi.
- vēstule Bet pasta kastītē jau gaidīja vēstule — trešā.
- kāpostgalva Bet visu kāpostgalvu apēst uzreiz Līva atturējās.
- parasti Bet, ja mammucim reizēm pienāca kāda vēstule, tā parasti bija no Mildas.
- laiks Bez šaubām, kopš Kaina un Ābela laikiem vēsture ir pārpilna asinsgrēku, kad brālis nogalē brāli, dēls nogalē tēvu, bet sieva nogalē vīru.
- ieteikums Bija atnākusi viena sportiste, atnesa ieteikuma vēstuli no Olimpiskās komitejas.
- komiteja Bija atnākusi viena sportiste, atnesa ieteikuma vēstuli no Olimpiskās komitejas.
- olimpisks Bija atnākusi viena sportiste, atnesa ieteikuma vēstuli no Olimpiskās komitejas.
- dzēst Bija jāraksta par vajāšanām un cietsirdību, ko valdītāji ar paši sev veltītajām slavas dziesmām lūkoja dzēst no mūsu atmiņas.
- vēstīt Brieduma gados rakstītajās atmiņās autors vēsta par savu dzimtu, kas, cita starpā, nesusi pasaulē Allažu vārdu.
- dažādi Brīvības mīlestība dažādos vēstures posmos dažādi izpaužas.
- bronzas laikmets Bronzas laikmets Latvijas teritorijas iedzīvotājiem bija nozīmīgs vēsturiskās attīstības posms, kura galveno saturu noteica pāreja uz ražojošo saimniecību.
- vērojums Būtībā vēstītājs ir nevis Ādamsons, bet visuredzošais autors, un Berta vērojumi saplūst ar visuredzošā autora vēstījumu.
- dzēst Cietie diski ar man svarīgajiem dokumentiem tiks dzēsti un no jauna formatēti.
- daba Cilvēka dabā ir kaut kas tāds, ko vēsture materiālistiskas pasaules uztveres ietvaros izskaidrot nevar.
- ietvars Cilvēka dabā ir kaut kas tāds, ko vēsture materiālistiskas pasaules uztveres ietvaros izskaidrot nevar.
- mājoklis Cilvēki ierāvās mājokļu četrās sienās, ieslēdza televizorus un grasījās ēst vakariņas.
- mirstīgs Cilvēks un viss, ko viņš savā dzīves gājumā pamanās sasniegt, visupirms ir mirstīgs, un tikai šādā gaismā ir vērts raudzīties uz cilvēces vēsturi.
- cilvēks Cilvēku idejas, attieksmes un darbības veido vēsturi.
- redzētājs Citi nostāsti gan vēstī, ka piepildoties tikai viena- tā, kuru viskarstāk vēlas šā brīnumainā zieda redzētājs.
- kāposts Čaklie dārziņu kopēji dēsta kāpostus, kāļus, tomātus, tīra celiņus, ravē.
- elpa Daudzās pasaules pilsētās ir saglabāta vēsturiskā apbūve, kurā ir jūtama gadsimtu elpa, un uzbūvēts jaunais rajons, kurā savukārt nojaušama nākotne.
- dokuments Daugavas vārds vēstures dokumentos nav atrodams.
- gads Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados sarakstītajās vēstures grāmatās jūtama liela vēlēšanās celt latviešu pašapziņu.
- dzimte Domājot par vakar dzirdēto sarunu, atcerējos britu vēsturnieka Tonija Džada eseju “Robežļaudis”, kurā viņš apcerēja identitātes jēdziena un izpratnes dīvainās pārvērtības: “Studenti mūsdienās var izraudzīties kaut ko no plaša identitātes studiju programmu klāsta: “ dzimtes studijas, “sieviešu studijas”, “Āzijas un Klusā okeāna valstu izcelsmes amerikāņu studijas” un dučiem citu.
- burties Droši vien nevajadzēja pārāk burties pa vecajiem papīriem, it sevišķi jau nu atkal pārlasīt Ineses vēstules, pedinstitūta laikos sūtītas no Liepājas.
- koks Dziesmās apdziedātie Daugavas laivinieki, viņu laivas ar baltajām burām, kā arī koku pludinātāji pieder vēstures lapaspusēm un dzejnieku fantāzijām.
- atvērt E-pasta lietotājiem vienmēr jāizvērtē ienākošās elektroniskās vēstules, nevajadzētu atvērt e-pasta ziņojumus no nepazīstamiem sūtītājiem vai nezināma satura pielikumus.
- ielūgums Ejam zālē pie galdiņiem jeb kā ielūgums vēsta: krodziņā„Pie Čaka”.
- vraps Eju uz staķiku pēc vrapa ar vistu, ļoti gribas ēst un dzert.
ēst citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv