Paplašinātā meklēšana

Meklējam ēst.

Atrasts vārdos (398):

Atrasts vārdu savienojumos (27):

Atrasts skaidrojumos (3772):

sine ira et studio _burtiski_ "bez dusmām un objektīvi" (seno romiešu vēsturnieka Tacita vārdi); bez aizspriedumiem.
son et lumiere _burtiski_ "skaņa un gaisma"; pie kāda vēstures pieminekļa vai ēkas rīkots nakts pasākums ar ilumināciju un atskaņojumiem.
sine labore non erit panis in ore "bez darba nebūs maizes mutē"; kas nestrādā, tam nebūs ēst.
PS "Post scriptum" - pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar PS vai P. S.; postskripts.
heimskringla "Zemes loks" - teiku krājums par Norvēģijas vēsturi.
tikt galā ar ēdienu (arī dzērienu) (spēt) apēst, izēst (ēdienu), izdzert (dzērienu)
aizdauzīt (Vairākkārt) sitot ieplēst
kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
Prūsijas atskaņu hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots, vācu valodā tulkota "Dūsburgas Pētera hronika", kas vietām papildināta, it īpaši par prūšiem.
Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
Salomona Heninga hronika 16. gs. vēstures avots, ko vācu valodā sarakstījis S. Henings (1528.-1589. g.), kurš 1554.-1662. g. bija pēdējā Livonijas ordeņa mestra G. Ketlera sekretārs, bet pēc tam hercoga padomnieks, iespiesta 1590. g. Rostokā, 1595. g. Leipcigā.
universāli 17. gs. poļu karaļu un ukraiņu hetmaņu svinīgās vēstules, kuras pasludināja vispārējai zināšanai.
Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
katastrofisms 19. gs. teorija, pēc kuras Zemes ģeoloģiskajā vēsturē uz mierīgas attīstības fona periodiski ir notikušas lielas, bet īslaicīgas kataklizmas ar daļēju vai pilnīgu attiecīgā laika organiskās pasaules iznīcināšanu.
Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
ulmaņlaiki 20. gs. 30. gadi Latvijas vēsturē, kad neatkarīgā Latvija piedzīvoja ekonomisku uzplaukumu.
Belingrātu dārzi 65 akru liels publiskais dārzs un vēsturiska mājvieta, kas atrodas pie Faula upes netālu no Mobilas, Alabamas štatā, ASV
herpetofauna abinieku un rāpuļu kopums, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai ir dzīvojuši uz Zemes noteiktā vēsturiskajā periodā
Illamatekutli Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - ar zemes un kukurūzas kultu saistīta dieviete, dieva Miškoatla pirmā sieva
Tloke Nauake acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - augstākā dievība ("tas, kas ietver visu")
Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs
nagvals Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - gars sargātājs, dubultnieks, arī jaundzimuša bērna aizgādnis
Sinteotls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - jaunas kukurūzas dievs, zemkopju un zeltlietu meistaru aizgādnis
Tenočs Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - kultūrvaronis, dieva Miškoatla dēls, acteku vadonis (vēsturiska persona) laikā, kad tie pārnāca uz Mehiko ieleju
Icpapalotla Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - likteņa dieviete, kas saistīta ar augu kultu
Šočikecala Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - mīlas, auglības, ziedu, grūtniecības un mājas lietu dieviete
Makuilšočitls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - pavasara augu valsts, mīlas, ziedu, līksmes un bumbas spēles dievs
Majauela Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - sākotnēji viena no auglības dievietēm, vēlāk agaves un no agaves gatavotā dzēriena - oktli dievība, kuru attēloja kā sievieti ar 400 krūtīm
Ištliltons Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - veselības dievs, kuram nesa upuri, kad bērns sāka runāt
Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs
Ehekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā – vēja dievs, dievs – demiurgs, kas licis pamatus pastāvošajai kārtībai un pamodinājis debesu spīdekļus
Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam
atmērcēšana Ādu apstrādes process: konservētu jēlādu mērcēšana ūdenī, kam pievienotas antiseptiskas vielas, paātrinātāji, virsmaktīvās vielas, dzēstie kaļķi, kalcinētā soda, nātrija hlorīds
afrikāņu māksla Āfrikas iedzīvotāju tradicionālā, vēsturiski izveidojusies māksla; tās raksturīgākās īpatnības ir izteiksmes līdzekļu taupīgums un apjomu kārtošana atbilstoši mākslinieka idejai, nevis sadzīviskajai precizitātei
Orests Agamemnona un Klitaimnēstras dēls, kas sava tēva nāvi atrieba, nogalinādams savu māti un tās mīļāko; viņa draudzība ar Pilādu tikusi uzskatīta par patiesas draudzības simbolu
plaiksna agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai
plaisma agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai
plaisna agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai
enciklika Agro kristiešu bīskapa vēstījums ticīgajiem
aizsēdināt aicināt (kādu), pavēlēt vai palīdzēt (kam) nosēsties (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.); nosēdināt
sēdināt aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.)
sūtnis aiz vēstnieka nākamais (zemākais) diplomātiskais rangs ārlietu resorā; persona, kam ir šāds rangs
grieķu uguns aizdedzināšanai paredzēts darvas un naftas maisījums, ko nevar nodzēst ar ūdeni, izgudrots 9. gs. Bizantijā
ķepāt Aizgūtnēm ēst ar roku liekot mutē putru
retardēt Aizkavēt, palēnināt (kā) sižetisko darbību, vēstījumu
kambio Aizņēmuma vēstule, vekselis
trikņīt Aizplēst (kādu trauku)
Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona
izplūstoša iespiedkrāsa aizsargkrāsa, kurā ir krāsvielas, kas kopā ar šķīdinātāju iesūcas papīrā (izplūst plašumā vai dziļumā), un katrs mēģinājums mehāniski dzēst datus dokumentā rada redzamus bojājumus
aizasēsties Aizsēsties
aizsēst Aizsēsties
uzmeilot Aizsūtīt (vai atsūtīt) elektroniskā pasta vēstuli
aizlaist Aizsūtīt (vēstuli)
Senākais dzelzs laikmets aizvēstures periods, dzelzs laikmeta pirmais posms (Eiropā to dēvē par pirmsromiešu dzelzs laikmetu), Latvijas teritorijā datē ar 5.-1. gs. p. m. ē.
agro metālu laikmets aizvēstures periods, kas aptver bronzas laikmetu (1500.-500. g. p. m. ē.) un senāko dzelzs laikmetu (500. g. p. m. ē. - 1. gs.)
agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari
līdsihtis Aizvēsturiska jūras zivs, dzīvoja juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, 12 m gara, barojās ar planktonu
taksodons Aizvēsturisks dzīvnieks peļu dzimtā, bet kamieļa lielumā
allozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, gaļēdājs, līdz 12 m garš, ar masīvu žokli un asiem zobiem
celofizs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~220-200 miljoniem gadu, viens no agrīnākajiem dinozauriem, tā slaikais, 3 m garais ķermenis bij radīts ātrumam
plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu
cinognats Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-220 miljoniem gadu, tā vārds nozīmē "suņa žoklis", jo tam bija plats žoklis un asi zobi
proterozuhs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~240-230 miljoniem gadu, vislielākais agrā triasa rāpulis, līdzinājās krokodilam, 1,5 m garš ar spēcīgiem kakla muskuļiem
listrozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~250-240 miljoniem gadu, drukns augēdājs cūkas lielumā ar spēcīgām priekškājām, kas liecina, ka tam labi padevās rakšana
kjekenmedingi Aizvēsturisku laiku virtuves atkritumi Dānijas piekrastē
dino- Aizvēsturisku milzu dzīvnieku vārdu nosaukumos bieži lietots priedēklis
Nanaija Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, dieviete ar fiziskās mīlas un kara dievietes iezīmēm, līdzīga Inannai un Ištarai
Erra Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - kara un mēra dievs
Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi
Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma
Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls
Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis
Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus
Eje Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdeņu un gudrības dievs, atbilst šumeru dievam Enki
Atrahasiss Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varonis mītā par pasaules plūdiem, viņš uzbūvē kuģi, kurā novieto visus dzīvniekus
Tišpaks Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - vētras un kara dievs, Ešnunas pilsētas galvenais dievs
Beletceri Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā – nomadu cilšu dieva Amurru sieva, pazemes valstības rakstvede
Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri
balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli
portretiskā līdzība aktiera radītā tēla un atveidojamās vēsturiskās personas līdzība izskatā
lamsīt Alkatīgi ēst
mickāt Ālkatīgi ēst, rīt
izkļaut Alkatīgi iztukšot, izēst
apvilnīt Alkatīgi un steidzīgi apēst
Alschwangen Alsungas pils nosaukums, kas minēts vēstures dokumentos 1341. gadā, atradās tagadējā Kuldīgas novada Alsungas pagasta teritorijā
mutvārdu vēsture alternatīva vēstures izpēte, kad studēti tiek nevis dokumenti un fakti, bet cilvēku dzīvesstāsti, cilvēku subjektīvā vēstures izjūta, tās pārdzīvojums
enkomjenda Amerikas kolonizācijas vēsturē - "aizbildnība" pār kādas vietas indiāņiem; šo aizbildnību spāņu varas institūcijas uzlika spāņu kolonistiem, un tā izvērtās par indiāņu nežēlīgu ekspluatāciju; arī pati vieta, kuras iedzīvotāji nonāca tādā "aizbildnībā"
andalūzietis Andalūzijas - Spānijas dienvidrietumu vēsturiskā novada iedzīvotājs
džentrija Anglijas vēsturē - pēc dižciltīgajiem - otrai augstākajai kārtai piederīgie
lojālists Anglijas vēsturē Stjuartu piekritēji pēc viņu padzīšanas no troņa
heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta)
anoreksigēns Anoreksigēnie līdzekļi - vielas, kas iedarbojas uz attiecīgajiem galvas smadzeņu centriem un mazina ēstgribu; pretapetītes līdzekļi
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi
bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi
ballistokardiogrāfs aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu
apdriksnāt Apcirst, aptēst
kantēt Apcirst, aptēst
nosēdināt Apdēstīt, apstādīt
apdēstījums Apdēstīta vieta, arī dēsti
izliet Apdzēst uguni (ar ūdeni)
Daudzeva apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 15 km no Aizkraukles, Daudzeses pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 15. gs.
Alsviķi apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
Nīcgale apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 37 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (vēstures dokumentos minēta jau 13. gs. sākumā, 1254. g. minēta kā "Nitczegale"), pagasta centrs
Nīca apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. - Liepājas rajonā) 22 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Niederbartau" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1560. gadā, novada un pagasta centrs
Birži apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā
Ēdole apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 18 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Edwahlen" teritorijā, vēstures avotos minēta 1230. g. kā "Edualia", pagasta centrs
Pelči apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā 6 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Pelzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1441. g., pagasta centrs
Alsunga apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā, (2009.-2021 g. novada centrs, 1957.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Aizputes apriņķī) 30 km no Kuldīgas, 1950. g. piešķirtas ciemata tiesības, vēstures dokumentos 1341. g. minēta pils ar nosaukumu "Alschwangen"
Umurga apdzīvota vieta (lielciems) Limbažu novadā 5 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1385. g. kā "Ubbenorghe"
Mārciena apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 14 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Martzen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1213. g. kā pils "castrum Marxne", pagasta centrs
Ogresgals apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 8 km no Ogres, izveidojusies bijušās Sprēstiņu muižas "Spurnal" teritorijā, saukta arī Kārļi, pagasta centrs
Feimaņi apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs
Dricāni apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 20 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Drycany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1568. g., pagasta centrs
Blīdene apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novadā 23 km no Saldus, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1272. g., pagasta centrs
Inčukalns apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, 1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 43 km no Rīgas, izveidojusies bijušās muižas "Hinzenberg" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. g. kā Hincenberga, novada un pagasta centrs
Roja apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. atsevišķa novada centrs, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 35 km no Talsiem, 1969.-1998. g. bija pilsētciemata statuss, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g., pagasta centrs
Dundaga apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1950.-2009. g. Talsu rajonā) 32 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Dondangen" teritorijā, novada un pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., bet pils uzbūvēta 13. gs. 2. pusē; bijušais nosaukums - Dundanga
Kolka apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2009.-2021. g. Dundagas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 73 km no Talsiem (pa autoceļu), vēstures avotos minēta jau 1050. gadā, pagasta centrs
Mērsrags apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā (2010.-2021. atsevišķs novads, 2009.-2010. g. Rojas novadā, 1990.-2009. g. Talsu rajonā) 42 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Markgrafen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g. kā "Mergera", vēlāk kā "Mārgrube", novada centrs
Pastende apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Ģibuļu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1288. gadā, Ģibuļu pagasta administratīvais centrs
Engure apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1950.-2009. g. Tukuma rajonā) 22 km no Tukuma, Rīgas jūras līča krastā, vēstures avotos minēta 1245. g., pagasta centrs
Lapmežciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs
Pūre apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā 16 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Puhren" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. g., pagasta centrs
Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs
Dikļi apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs
Burtnieki apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. - Valmieras rajonā), pagasta centrs, 24 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1234. gadā
Iecava apdzīvota vieta (lielciems) Zemgalē, Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Bauskas rajonā) 21 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Iecavas muižas ("Eckau") teritorijā, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1492. g.
Ārlava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
Aizdzire apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Kandavas pagastā 6 km no Kandavas, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1397. g.
Puze apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novadā 35 km no Ventspils, saukta arī Puzes muiža un Puzesmuiža, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā
Aistere apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā 7 km no Durbes, izveidojusies bijušās muižas "Aistern" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā kuršu kiligunda
Bukaiši apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. Tērvetes novadā, 1950.-2009. g. - Dobeles rajonā) 36 km no Dobeles, izveidojusies bijušās muižas "Fockenhof" teritorijā, vēstures avotos minēta 1605. g., pagasta centrs
Bērze apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā 12 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzes muižas (Bērzmuižas) teritorijā, pirmo reizi vēstures avotos minēta 1492. g.; bijušais nosaukums padomju laikā Bērzaine
Izvalta apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā 12 km no Krāslavas, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1625. g., pagasta centrs
Vārme apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 25 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Wormen" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1461. gadā kā "Wormensate", pagasta centrs
Cibla apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs
Braslava apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
Ārciems apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Pāles pagastā 25 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Erkul" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1400. g.
Sarkaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Sarkaņu pagastā, 3 km no Madonas, vēstures avotos minēta 1490. g.; bijušais nosaukums - Sarkanmuiža
Galēni apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. - Preiļu rajonā) 25 km no Preiļiem un 40 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Golan" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēt1 1384. g.
Bērzgale apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 21 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1468. g.; latgaliski – Bieržgaļs
Puša apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs
Bikava apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova)
Vireši apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1958.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1958. Apes rajonā) 48 km no Alūksnes, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1224. gadā
Dursupe apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Balgales pagastā 18 km no Talsiem, pagasta administratīvais centrs, izveidojusies bijušās Dursupes muižas ("Dusuppen") teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1390. g.
Tiņģere apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Īves pagastā 27 km no Talsiem, Īves pagasta administratīvais centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1245. gadā
Brenguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1949.-2009. g. Valmieras rajonā), 10 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1474. gadā, pagasta centrs
Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs
Ēvele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs
Meņģeļi apdzīvota vieta (viensēta - muzejs) Ērgļu pagastā, muzejs dibināts 1990. g., izvietots mūziķu Andreja, Jura, Pāvula, Pētera Jurjānu dzimtajās mājās (dzīvojamā ēka celta 1856. g.), ekspozīcijā materiāli par brāļiem Jurjāniem un Ērgļu kultūrvēsturi
Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību
Vaterlo apdzīvota vieta Beļģijā ("Waterloo"), uz dienvidiem no Briseles, Valonijā, 29800 iedzīvotāju (2016. g.), vēsturē pazīstama ar kauju 1815. g. 18. jūnijā, kurā angļu un prūšu armija sakāva Napoleona armiju, izveidots monuments šīs kaujas atcerei
Beļava apdzīvota vieta Gulbenes novadā 10 km uz ziemeļiem no Gulbenes pilsētas, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1489. g.
Bērzaune apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
Piņķi apdzīvota vieta Mārupes novada Babītes pagastā 12 km no Rīgas, šeit izvietotas novada un pagasta vadības iestādes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1225. g.; 1945.-1990. g. saucās Saliena
sajozēt apēst
sakleķēt apēst
samīstīt apēst
samizāt apēst
sarevēt apēst
savilnīt apēst
apmiekšķēt Apēst
apmīstīt Apēst
aptiesāt Apēst
apveķēt Apēst
atsukāt Apēst
nokauņāt Apēst
noklimpāt Apēst
nokopt Apēst
nopucēt Apēst
nopulēt Apēst
noslopēt Apēst
nosuimīt Apēst
saēst Apēst
sajuksēt Apēst
sakamsēt Apēst
saķosēt apēst (daudz)
dajēst Apēst (ēdiena atlikumu)
izēst Apēst (kā iekšējo, vidējo, arī labāko daļu)
satiesāt apēst (lielāku daudzumu)
slobīt apēst (lielāku lopbarības daudzumu; par dzīvnieku)
aptauzēt Apēst (lielu kvantumu)
samiltīt apēst (nicinoši)
atpeizēt Apēst (par cilvēkiem), aprīt (par dzīvniekiem)
sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu)
noēst Apēst (parasti virsējo daļu no kā)
izēst Apēst (visu ēdienu, kas ir, piemēram kādā traukā, vai noteiktu tā daudzumu)
salocīt Apēst ar lielu apetīti (ko) lielākā daudzumā; apēst ar lielu apetīti (kā lielāku daudzumu)
apsnāt Apēst šur un tur
ievicot Apēst vai izdzert (kādu daudzumu)
notīrīt šķīvi apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo
notīrīt šķīvi (arī trauku, paplāti) apēst visu šķīvī (traukā, uz paplātes) esošo
notīrīt trauku (arī šķīvi, paplāti) apēst visu traukā (šķīvī, uz paplātes) esošo
notīrīt paplāti (arī šķīvi, trauku u. tml.) apēst visu uz paplātes (šķīvī, traukā) esošo
aizņurcīt Apēst, aprīt
apbricēt Apēst, aprīt
noķidēt Apēst, aprīt
saklesēt Apēst, aprīt
saklest Apēst, aprīt
saņukāt Apēst, aprīt
zomēt Apēst, aprīt
apgraulēt Apēst, aprīt, nolocīt, nosukāt
apgumzāt Apēst, aprīt, nosukāt
apkašāt Apēst, aprīt, nosukāt
apknietēt Apēst, aprīt, nosukāt
iegrauzt Apēst, ieēst (mazliet cietas barības)
piebeigt Apēst, izdzert (iesākto); ēdot, dzerot iztukšot (trauku)
savillot Apēst, izēst
ķembt Apēst, izšķērdēt
pārēst Apēst, izšķirojot, izmeklējot labāko, ēšanai derīgāko
saknosīt Apēst, noēst
veikt Apēst, noēst
daēst Apēst, noēst (daļu no ēdiena)
sapeizāt Apēst, noēst (daudz, ēdamā bez šķidruma)
ieēst Apēst, norīt reizē ar barību (ko barībai nederīgu)
apmuit Apēst, nosukāt
aptērēt Apēst, notiesāt
apēdaļāt Apēst; apgrauzt
savanckāt Apēst; sakost
ēdums Apēstais
šņucēt Apēvelēt, aptēst
apsist Apgāzt, arī apgāzt un saplēst
talkot Apkaisīt ar talku svaigus iespiedumus, lai krāsa nenosēstos papīra otrā pusē
ģeogrāfiskā vide apkārtējā daba, kas attiecīgā vēstures periodā iesaistīta cilvēku sabiedrības dzīves procesā
žambrāt Aplami, slikti ēst
sūnīt Aplikt dēstus ar sūnām; jumtu jumjot aizbāzt šķirbas ar sūnām
korespondencmācības Apmācība studiju vēstuļu formā, ko skolnieki nosūta mācību iestādes skolotājiem izlabošanai
būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai
aptāst Applēst (bērza tāsi)
apreiķināt Aprēķināt, aplēst
izklest Aprīt, izēst (parasti par cūkām)
nosnāt Aprīt, noēst
obsesija Apsēstība - stāvoklis, kad slimnieks atrodas spaidu idejas varā, viņu māc domas, atmiņas, bailes, tieksmes u. tml., no kurām viņš nevar atbrīvoties, kaut saprot to bezjēdzību
klemsis Apsēstības vai kaislību dzīts cilvēks
sēdēties apsēsties
apsasēsties Apsēsties
apsēdēt Apsēsties
apsēdēties Apsēsties
iezvilt Apsēsties
uzsēdēt Apsēsties
aptupties Apsēsties (par dzīvniekiem); uzmesties (par putniem, kukaiņiem)
apžērgt Apsēsties jāteniski
dasasēsties Apsēsties pie kā
dasēst Apsēsties pie kā
nograuties Apsēsties, atkrist sēdus
apsēst Apsēsties, nosēsties
atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko)
apdzēst Apslāpēt (liesmas, uguni); nodzēst
aizdēstīt Apstādīt; dēstot aizņemt ar augiem (kādu platību)
pakšiem vaigu tēst apstrādāt (tēst) baļķa galu, izveidojot padziļinājumus pakša sastiprinājumam
izlašķēties Apstrādes (mitrināšanas) procesā pārvērsties (dzēstajos kaļķos) - par nedzēstajiem kaļķiem
izveldzēties Apstrādes (mitrināšanas) procesā pārvērsties (dzēstajos kaļķos) - par nedzēstajiem kaļķiem
apkantēt Aptēst
apstēkāt Aptēst
aptaštinēt Aptēst
aptastīt Aptēst
aptest Aptēst
noaušot Aptēst
notastīt Aptēst
novaigot Aptēst apaļu baļķi garenvirzienā, lai tas veidotu blīvus savienojumus ar citiem baļķiem, piemēram, veidojot guļbūves sienu
stēķēt Aptēst baļķus
stērķēt Aptēst baļķus
rantēt Aptēst, skaldīt
aptēse Aptēstas daļas (malas) pie slīperiem, brusām u. c. tēstiem koka materiāliem
vanks Aptēsts ozola baļķis
žolubs Aptēsts, tievs baļķis ar gropi, kurā ievieto jumta lubu; lubturis
lubturis Aptēsts, tievs baļķis ar gropi, kurā ievieto jumta lubu; žolubs
lupata Apzīmē tādu stāvokli, kad (priekšmets) ir saplīsis, saplēsts
alija Apzīmējums ebrejiem, kuri no diasporas atgriežas savā vēsturiskajā dzimtenē; reemigrācija
Corpus Paulinum apzīmējums Pāvila vēstuļu krājumam Jaunajā Derībā
klaušu laiki apzīmējums vēst. posmam Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē 19. gs. 30.-50. gados
nolupīt ar apetīti apēst
ņabot ar apetīti ēst
nogardināties ar apetīti ēst (kaut ko garšīgu)
sist ar atsevišķu zvana skaņa vai atsevišķām zvana skaņām vēstīt (laiku) - par pulksteni
nosist ar atsevišķu zvana skaņu vai atsevišķām zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni
našķēties ar baudu, tīksminoties ēst gardumu, kārumu
pažļebināt ar gariem zobiem ēdot krietni saēsties
knēgāt ar gariem zobiem ēst
knēgāties ar gariem zobiem ēst
glemst ar gariem zobiem ēst, lēnām gremot
ģerīt ar grūtībām griezt (piemēram, ar neasu nazi), arī plēst
dabūt (ko) iekšā ar grūtībām ieēst, iedzert
ieklumpēties ar grūtībām, neveikli iesēsties vai ievelties
žņurgāties ar grūtībām, zelējot ēst
rēpt ar labpatiku ēst ne sevišķi garšīgu, pašķidru putru
nosaēsties ar labpatiku paēst (ko garšīgu)
gardi ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert); kāri
garšīgi ar labu ēstgribu, ar patiku (ēst, dzert); kāri
ar garšu ar labu ēstgribu, patiku (ēst, dzert)
ielocīt ar lielu apetīti apēst
lopsīt ar lielu apetīti ātri, rijīgi ēst
ķepsēt ar lielu apetīti ēst
knecēt ar lielu apetīti ēst
ļepēt ar lielu apetīti ēst
mizāt ar lielu apetīti ēst
siksnāt ar lielu apetīti ēst
tūkāt ar lielu apetīti ēst
vicāt ar lielu apetīti ēst
veķēt ar lielu apetīti ēst (ko biezu)
ķesēt ar lielu apetīti ēst (parasti par cūkām)
vickāt ar lielu apetīti ēst, dzert; arī lielākā daudzumā lietot (ko)
ķepsīt ar lielu apetīti ēst; ķepsēt
iztest ar lielu apetīti izēst
izzēvelēt ar lielu apetīti izēst
izveķēt ar lielu apetīti izēst (ko biezu)
izveķēties ar lielu apetīti izēsties (ko biezu)
nocirst ar lielu apetīti noēst
notēst ar lielu apetīti noēst
noveķēt ar lielu apetīti noēst; patērēt, nolietot, ziežot (ko) biezā kārtā, ņemot ko lielākā daudzumā
paveķēt ar lielu apetīti paēst (ko biezu)
paveķēties ar lielu apetīti paēst (ko biezu)
pikāt ar lielu apetīti, steidzīgi ēst
uzklupt ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
uzkrist ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem
izšaut ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu)
nomocīt ar mokām apēst, izdzert
skrubīt ar neasu cirvi aptēst
smulēt ar nepatiku ēst
ierakstīt ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par (sūtījuma, parasti vēstules, bandroles) piegādi
izrēpt ar patiku izēst
šļepstināties ar patiku un apetīti ēst
ņummāt ar piebāztu muti ēst
mozēties ar piestūķētu muti daudz ēst
mulmēt ar pilnu muti ēst
valbāt ar pilnu muti ēst
jamāt ar pilnu muti ēst (par bērniem)
sačammāt ar pilnu muti saēst (apēst)
žammāt ar pilnu muti, skaļi ēst
nožurnīt ar pūlēm (viļājot pa muti) noēst (ko grūti sakožamu)
notušīt ar pūlēm apēst
plūkāt ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko)
plūkāt ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem)
plūkt ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem)
šķīt ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem); plūkt (2)
zvanīt ar savu skaņu vēstīt (parasti laiku) - par pulksteni
seksaholiķis ar seksu apsēsta persona (gan vīrietis, gan sieviete), ko vajā spiedīga nepieciešamība gūt baudu
iezvanīt ar skaļām balss skaņām pavēstīt par (laika posma) sākumu (par putniem)
apsist ar skaņu, sitienu pavēstīt (laiku) - par pulksteni; nosist
pārdīrāt ar spēku pārplēst, sadalot divās daļās
satriekt ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi
grocēt ar troksni ēst
sašņakāt ar troksni un ar apetīti apēst
sašņakstināt ar troksni un ar apetīti apēst
ģirnīt ar varu kaut ko raut, plēst
svētku dienas ar vēsturiskiem vai citiem svarīgiem notikumiem vai tradīcijām saistītas dienas; Latvijas Republikā tās noteic likums _Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām_
filogēns ar vēsturisko cilmi saistīts
nozvanīt ar zvana skaņām pavēstīt (laiku) - par pulksteni, zvanu
apzvanīt ar zvanīšanu, zvanu skaņām pavēstīt, ka kāds ir miris vai tiek apbedīts; zvanot bēru ceremonijā, pavadīt (mirušo)
sirat Arābu literatūrā - bruņinieku dzīves epizode, stāsts par vēsturiskiem notikumiem, leģendāri un romantiski vēstījumi
augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā
Ardons Ardusa pilskalna nosaukums 1253. g. vēstures dokumentos
Ardens Ardusa pilskalna nosaukums 14. gs. vēstures dokumentos
dzelzs laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē, kad darba rīkus un ieročus sāka darināt no dzelzs
Secesijas stils arhitektūras stils, kas nodibinājās 19. gs. 90. gados, pa daļai kā protests pret agrāko vēsturisko stilu valdonību, pa daļai arī kā saskaņas meklējums starp moderno dzīvi un arhitektūras formu
restaurācija Arhitektūras, mākslas, vēstures, arheoloģisku pieminekļu atjaunošana to sākotnējā veidā
daimonomānija Ārprāta veids, kad slimais sevi jūt nezināma laba vai ļauna gara apsēstu
izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
acteki Astlanas iedzīvotāji - mitoloģija vēsta, ka dievs Uicilopočtli pavadījis viņus no mītiskās vietas Astlanas uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā
iznašķēt At baudu, tīksminoties izēst
nolupināt Atdalot no kā, noēst nelieliem kumosiem
atsaēsties Atēsties
attikties Atēsties, atdzerties
apsaēsties Atēsties; arī pārēsties
atvest Atgādāt (ziņas, vēstis)
atnest Atgādāt šurp (ziņas, vēstis)
pārnest Atgriežoties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), paziņot (jaunu vēsti, ziņu)
atlatviskot Atgūt vai iegūt latviskumu, iemācoties valodu, apgūstot tradīcijas, vēsturi u. tml. zināšanas
nozieguma recidīva risks atkārtota likumpārkāpuma iespējamība, kuru veicina: 1) antisociālās uzvedības vēsture; 2) atkarību izraisošu vielu lietošanas problēmas; 3) prokrimināla attieksme; 4) antisociālas attiecības (saistība ar prokriminālām personām); 5) attiecību problēmas ģimenē; 6) problēmas skolā un profesionālajā darbībā, piemēram, bezdarbs
sēduļāt atkārtoti apsēsties (un piecelties)
kratināt atkārtoti kratīt, krēst
pakodāt atkārtoti nedaudz iekost (ieēst)
grundži Atkritumi, arī salauztas vai saplēstas lietas
ivorīts Atmiešķēta ziloņkaula masa, ko piejauc papīra mīklai; uz šāda papīra var rakstīt un rakstīto atkal nodzēst
memoria Atmiņa, piemiņa, vēstījums
tīrīšana Atmiņas satura pārskate, lai izdzēstu datus, kuri kļuvuši nevajadzīgi vai neizmantojami
atkrist Atmuguriski krītot, pēkšņi nonākt sēdus vai guļus stāvoklī; pēkšņi atsēsties, atgulties (nespēkā, nogurumā)
noķibināt Atņemt, nošmaukt, nozagt; nokasīt, noplēst
atplenst Atplēst
atplēsīt Atplēst
plēsīt Atplēst
stērbele Atplēsta, ieplēsta (kā, piemēram, apģērba, auduma, papīra) daļa
driskas Atplēstas, ieplēstas (auduma, papīra) daļas; skrandas
skrandas Atplēstas, parasti vairākās vietās, ieplēstas, saplēstas (piemēram, auduma, papīra) daļas
skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piemēram, par audumu, papīru)
Skujenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Skujenes ciemā, Amatas kreisajā krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1464. g., krievu karaspēks nopostījis 1559. g., tā bijusi \~50 x 70 m liela, līdz mūsu dienām virszemes daļas nav saglabājušās
Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē
Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks
Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments
Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta
Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss
Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu
atmailot Atrakstīt elektroniskā pasta vēstuli
atmeilot Atrakstīt elektroniskā pasta vēstuli
atdirnīt Atraut, atplēst
kammāt ātri (lieliem kumosiem) ēst
vaļģīt ātri (un daudz) ēst
novicēt ātri apēst
novicot ātri apēst
noskraukstināt ātri apēst kaut ko kraukšķošu
guldzīt ātri ēst, rīt lielus kumosus
kniedēt ātri ēst; dzert
ieķesties ātri ieēst
ierīt ātri ieēst
paķarstīt ātri ieēst
izgumzāt ātri izēst
lidot ātri izplatīties, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām u. tml.)
pārskriet ātri izplatoties, nonākt (pie daudziem vai visiem, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās) - par vēsti, valodām; ātri izplatoties, pārvarēt attālumu
iepucēt ātri noēst
pieglēbt ātri rijot ēst
iekamsāt ātri rijot ieēst
iekamsīt ātri rijot ieēst
piezlanīt ātri rijot pieēsties
ķīpot ātri un daudz ēst
pielepsēt ātri un daudz ēst
steņķēt ātri un daudz ēst
izvamzīt ātri un daudz izēst
žaunāt ātri un kārīgi ēst
uzsviesties ātri uzlēkt, uzsēsties u. tml. (uz kā, kam)
mesties ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu
sviesties ātri virzīties, lai mainītu stāvokli (piemēram, gulties, sēsties, krist, lēkt kur, uz kā u. tml.); ātri mainīt kustības, pārvietošanās veidu; mesties (2)
izķīpāt ātri visu izēst
izķīpot ātri visu izēst
šņakāt Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
šnakāties Ātri, ar lielu apetīti, arī čāpstinot ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
samikāt Ātri, ar pilnu muti (ap)ēst
samikot Ātri, ar pilnu muti (ap)ēst
izrīt Ātri, arī negausīgi izēst, izdzert
vamzēt Ātri, kārīgi ēst
sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst (kā lielāku daudzumu)
aprīt Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku)
sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (kā lielāku daudzumu)
kluit Ātri, negausīgi ēst
rīt Ātri, negausīgi ēst
norīt Ātri, negausīgi noēst
sagumzāt Ātri, rijīgi apēst
kluinīt Ātri, steidzīgi ēst
izleksīt Ātri, strauji izēst
izlupīt Ātri, strauji izēst
Hesītis ātro uzkodu ēstuve _Hesburger_
Maķītis ātro uzkodu ēstuve _McDonald's_
Skrīveru svešzemju koku stādījumi atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, autoceļa Rīga-Daugavpils kreisajā pusē, pretī Skrīveru dendrārijam, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 392 ha, aug 384 sugas (30 no tām ir retas Eiropā); ir Eiropas nozīmes meža vēstures objekts
Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas)
Puncuļovas pilskalns atrodas Baltinavas novadā, paugurs starp Puncuļovas ezeru un upi, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 70 x 25 m, pēc dažu vēsturnieku domām šeit bijis "Ābelenes" novada centrs; Obeļevas pilskalns
Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs
Basu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, Basu-Alsungas ceļa labajā pusē, \~12 m augstā zemesmēlē, kuras ziemeļu un rietumu pusē ir gravas ar stāvām nogāzēm, plakums (~20 x 30 m) izlīdzināts, ar nelielu slīpumu pret rietumiem, konstatēts intensīvs līdz 1 m dziļš kultūrslānis; vietvārds "Bassen"vēstures avotos pirmo reizi minēts 1338. g.
dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs
Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos
Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, kopš 1997. g. notiek restaurācija, daļa restaurēto telpu tiek arī izīrēta dažādiem pasākumiem
Kleistu muiža atrodas Rīgā, Kleistu ielā 37, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1638. g., tās kungu māja celta 18. gs. beigās guļbūves konstrukcijā uz augstiem mūra pamatiem, kā vienstāva koka ēka ar mansardu
Doma dārzs atrodas Rīgā, Palasta ielā 4, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja iekšējā pagalmā, platība 0,15 ha, ierīkots bijušā klostera pagalma un kapsētas vietā, rekonstruēts 1970. g.
Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā
Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle"
Lībiešu muzejs atrodas Staicelē, Lielajā ielā 14 (Staiceles lībiešu muzejs "Pivälind"), dibināts 1999. g., ekspozīcijā materiāli par Staiceles vēsturi, seni lībiešu sadzīves priekšmeti un darbarīki, novadnieku gleznas, fotogrāfijas, rokdarbi, amatnieku darbi
Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
Jaunmoku pils atrodas Tukuma novada Tumes pagastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1544. g., tagadējās pils būvniecība pabeigta 1901. g., tās atjaunošanas darbi uzsākti 1976. g., iekārtots muzejs
estafete Ātrs vēstnesis jāšus, kara kurjers
atsasēsties Atsēsties
atsēst Atsēsties
attupties Atsēsties (par dzīvniekiem)
piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota
atmesties Atsēsties, piesēsties (uz neilgu laiku, arī neērtā stāvoklī)
ontoģenija Atsevišķā īpatņa (organisma) attīstības vēsture
savalnes atsevišķi (ēst, parasti kaut ko labāku nekā saimes ļaudis)
atstrēbt Atsmelt (ar karoti), daļēji izēst šķidrumu
badināt Atstāt neēdušu, nedot ēst; regulāri dot par maz barības
atlaist Atsūtīt (piemēram, vēsti, ziņu)
pārlaist Atsūtīt (piemēram, vēstuli, ziņu)
atlaist grāmatu atsūtīt vēstuli
badastreiks Atteikšanās ēst ar mērķi piespiest pretiniekus piekāpties prasībām
stāstījums Attēlojums, atveidojums (mākslā), kuram ir vēstījuma raksturs
pārcelt Atveidot (izloksnes vārda skaņas) literārās valodas formā, ievērojot (to) rašanās vēsturiskos un pozicionālos nosacījumus
perlustrēt Atvērt un izskatīt (personīgās vēstules, korespondenci) bez adresāta ziņas
Andumu ozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, dižkoks, iekļauts arī arheoloģisko pieminekļu sarakstā kā vēsturiska kulta vieta, stumbra apkārtmērs - 5,35 m, 2,5 m augstumā tas sažuburojas 14 stumbros, vainaga projekcija - 25 x 23 m, augstums - 21 m
retoru skola augstākā humanitārā skola Senajā Grieķijā un Romā; tajā audzēkņi apguva ne vien retoriku, bet arī tiesības, vēsturi un literatūru
vēstniecība Augstākā pastāvīgas darbības diplomātiska pārstāvniecība ar vēstnieku priekšgalā
veģetatīvā pavairošana augu dēstu un stādu izaudzēšana no veģetatīvajiem orgāniem
fonoselektoskops Auskultācijas aparāts, kas dod iespēju izdzēst zemākos (normālos) plaušu toņus, izceļot augstākos, patoloģiskos trokšņus
Herdera institūts Austrumeiropas un Viduseiropas vēstures pētniecības institūts, dibināts 1950. g., atrodas Marburgā, specializējas Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas vēstures pētniecībā
autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas
dekretālijas Autoritāri Romas pāvestu lēmumi vēstījumu veidā baznīcu tiesību strīda jautājumos
pasta balodis balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules)
Mare Balticum Baltijas jūras nosaukums vēstures avotos, no kura 19. gs. ieviesies latviskais Baltijas jūras nosaukums, pirmoreiz 11. gs. minējis Brēmenes Ādams
latviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par latviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar latviešu tautas dzīvi, kultūru, vēsturi
lietuviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par lietuviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar lietuviešu tautas dzīvi, kultūru un vēsturi
naudas akreditīvi bankas izsniegtās kredītvēstules personām, kas iemaksājušas noteiktu summu, lai norādītajā laika posmā varētu saņemt naudu citā bankā vai valstī
suimīties baroties, ēst
mājas sēnes bazīdijsēnes, kas noārda konstrukciju koksni, ieviešas pilsētu un lauku mājās, saimniecības ēkās, noliktavās, siltumnīcās, kultūrvēsturiskās celtnēs - pilīs, muzejos, baznīcās
hagiogrāfija Baznīcas vēstures literatūra, kanonizēto garīgo un laicīgo personu dzīves apraksti
ķimsīt Bāzt mutē, ēst, saēsties
ķimst Bāzt mutē, ēst, saēsties
sirdēdas Bēdas; sirdēsti
sirdēsties Bēdāties; sirdēstoties
epilogs Beigu daļa (daiļdarbā), kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni
Tempelhofa Berlīnes pilsētas rajons tās centrālās daļas dienvidrietumos ("Tempelhof"), 54400 iedzīvotāju (2008. g.), vēsturiski bija Rietumberlīnes daļa
burzgulis Bērns, kurš negrib ēst šķidru ēdienu un to izspļauj
šļiekāties bez apetītes ēst
žļembāt bez apetītes ēst, lēnām košļāt
bez garšas bez ēstgribas, bez patikas (ēst, dzert)
pasnabarēt bez labas kāres ēst
žēpslot bez patikas ēst
(ar) gariem zobiem bez patikas, bez apetītes (ēst)
nomuļīt bez zobiem apēst
mujināt bez zobiem ēst
šļukt Bezspēkā sēsties, gulties u. tml.; slīgt (1)
apustuļu vēstules Bībeles Jaunajā Derībā iekļautie vēstījumi agro kristiešu draudzēm un atsevišķām personām
Samsons Bībeles personāžs Vecās derības vēsturisko sacerējumu ciklā - ar milzu spēku apveltīts senebreju varonis, kas izcēlies cīņās ar filistiešiem
Codex Ephraemi Bībeles sengrieķu 5. gs. manuskripts, kas tagad atrodas Parīzē, Nacionālajā bibliotēkā; satur visas Jaunās Derības grāmatas izņemot Pāvila 2. vēstuli tesaloniķiešiem un Jāņa 2. vēstuli
ķausēt Biezu ēdienu ēst
ķausīt Biezu ēdienu ēst
ēškot Bieži ēst
ēdelēt Bieži rijīgi ēst
atēdināt Bieži, daudz dodot ēst (kādu ēdienu), izraisīt nepatiku (pret šo ēdienu)
Hochrosen Bijušās Augstrozes viduslaiku pils nosaukums, kas minēts 13. gs. beigu vēstures dokumentos
Marxne Bijušās pils nosaukums, kas vēstures avotos minēta 1213. g. kā "castrum Marxne" un kuras apkārtnē izveidojusies muiža "Martzen" un tagadējā apdzīvotā vieta Mārciena; pili 1302. g. nodedzinājuši lietuviešu sirotāji
ģeozooloģija Bioģeogrāfijas nozare, kas, līdzīgi ģeobotānikai, pēta kādas noteiktas teritorijas dzīvnieku sugu, grupu vai faunistisko kompleksu izplatību telpā un laikā atkarībā no klimata un ainavu elementu vēsturiskās attīstības
staukāt Blīvi piebāzt; daudz ēst
dīrāt Bojāt, plēst; darīt pāri
izčomerēts Bojāts, kukaiņu izēsts
paleobotānika Botānikas un paleontoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu augus un to attīstības vēsturi
kapueira Brazīliešu nacionālā cīņas māksla, kas sevī ietver akrobātikas, dejas un spēles elementus, vēsturiski radusies ap 18. gadsimtu starp vergiem, kas tagadējās Brazīlijas teritorijā tika ievesti no Āfrikas, mūsdienās bieži tiek demonstrēta kā priekšnesums mūzikas pavadībā
Ankū Bretoņu (Bretaņas pussala) mitoloģijā - nāves sūtnis, kas vēstīja par nāves tuvošanos, to attēloja kā gara auguma cilvēku ar gariem, baltiem matiem vai kā skeletu, kurš vilka ratus mirušajam un kuru pavadīja divi palīgi
Vītolnieki Brīvdabas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, atrodas Rucavas pagastā, ir viena no "Papes ķoņu zvejnieku ciema" sētām, ekspozīcijā 19.-20. gs. Papes zvejnieka zvejas rīki, apģērbs, saimniecības priekšmeti, šīs mājas bijušo saimnieku dzimtas vēsture
tiposignēts Burtliča fantāzijas radīti un no līnijām, apļiem u. c. tipogrāfiskiem elementiem salikti signēti vēstuļu galvenēm, aploksnēm u. c. iespiedumu darbiem
atsašiepties būt atplēstam (par apavu purngalu)
sasist būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams
sadauzīt būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams
kalksnīt būt tādam, kam nav ko ēst (par laukā piesietiem mājlopiem)
baļķis Būvmateriāls - apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals; sija, būvbaļķis
pizotilīns C19H21NS, anaboliska viela ar antideprīvu un serotonīnu inhibējošu darbību; lieto migrēnas ārstēšanai un ēstgribas veicināšanai
reskripts Cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
via caur, pār; _burtiski_ "ceļā" (_uz vēstulēm un citiem sūtījumiem, maršrutu apzīmējumos utt. norādot starpposmu_)
Jānis Cebedaja dēls, viens no pirmajiem Jēzus mācekļiem, pēc nostāstiem uzrakstījis Jāņa evaņģēliju, Jāņa vēstules un Atklāsmes grāmatu
rustika Celtnes sienu veidojums no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; šāda veidojuma imitācija sienas apmetumā
Karaļa ceļš ceļš uz Bizantiju pa Reinu un Donavu; krusta karu laikā bija izplatīta leģenda (tai nav nekāda vēsturiska pamata), ka pa šo ceļu uz austrumiem devies Kārlis Lielais
zīmot Censties izzināt, vai ir pazīstams, iepazīt, sazīmet; rēķināt, lēst
mezozojs ceturtā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp paleozoju un kainozoju, pirms \~230-67 miljoniem gadu, iedalās 3 periodos: triass, jura, krīts; mezozoja ēra
iespiesties cieši ievietoties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā)
saslānīties cieši sasēsties
zeņķēties Cietēt, nosēsties
cik (tik) vēderā lien cik gribas (ēst)
filoģenija Cilts attīstības vēsture; mācība par organismu tipu (cilšu) attīstības vēsturi
dzīvesstāsts cilvēka mūža gājums; vēstījums par cilvēka mūžu vai tā daļu
bezvēstures ļaudis cilvēki bez vēsturiskās pagātnes
hilbilijs cilvēks (ASV), kas dzīvo kalnos, mežā vai kādā citā nomaļā, attālā vietā, parasti nabadzīgs un neizglītots; arī neaptēsts, "kā no meža iznācis" (angļu "hillbilly", no "hill Billy" - "kalnu Bilijs")
ņerga cilvēks (vai dzīvnieks), kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas
plekša cilvēks ar netīrām, saplēstām drēbēm
lampainis cilvēks nodilušās, saplēstās drēbēs, nepieklājīgs cilvēks
ļermaka cilvēks vai dzīvnieks, kam nav laba ēstgriba, kas ir izvēlīgs attiecībā pret ēdienu
ņermaka cilvēks vai dzīvnieks, kam nav laba ēstgriba, kas ir izvēlīgs attiecībā pret ēdienu
narcaka cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā
narcaks cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā
nercaka cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā
ziņotājs cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī [ziņnesis]{s:2377}
saēdājs cilvēks, kas mēdz daudz ēst
kiška cilvēks, kas mīl daudz ēst
vēstnesis cilvēks, kas nogādā (kādam) vēstis, ziņojumus; ziņnesis
ziņnesis cilvēks, kas nogādā (kur, kādam) vēstis, ziņojumus (1), rīkojumus; arī vēstnesis
ņergāns cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas
ņergava cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas
ņergavs cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas
ņeršķis cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas
šņērglis cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu; cilvēks, kam nav ēstgribas
mankurts cilvēks, kas zaudējis vēsturisko atmiņu, aizmirsis savas saknes
glemža cilvēks, kas zobu bojājuma vai trūkuma dēļ nevar sakošļāt barību, kārtīgi ēst
teicējs cilvēks, no kura iegūst informāciju par (parasti) folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem
antropoloģiskais tips cilvēku kopa, kam ir kopīga izcelšanās un vēsturiski izveidojies raksturīgs fizisko pazīmju komplekss, mazākā antropoloģiskā klasifikācijas vienība
etniska grupa cilvēku kopa, kuras locekļus vieno kopīga etniskā izcelsme, vēstures izpratne, izcelsmes teritorija, īpašas kultūras iezīmes (tradīcijas, valoda vai reliģija)
sabiedrība cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u. tml.
rīklēties Cīnīties, plēsties
stērkāt Cirst baļķim, ko grib aptēst, ik pa 2 pēdām ruobus, lai var vieglāk atskaldīt tešamās daļas
izčakstināt Čapstinot apēst
nošņakāt Čāpstinot apēst
pļekšināt Čāpstinot ēst
čarka Čarka zeme - gēste
Pendžāba Dabas apgabals un vēsturisks novads Indas-Gangas līdzenuma ziemeļrietumos ("Punjab"), Indijā un Pakistānā, augstums pārsvarā 150-350 m
Sistāna Dabas apgabals un vēsturisks novads Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā, līdzenums, augstums - līdz 500 m, subtropu tuksnesis
Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi
Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus
Doles sala dabas parks Doles salas neapplūdinātajā rietumu daļā, platība 975 ha, dibināts 1987. g. ar mērķi saglabāt Doles salas ainavas savdabību un kultūrvēsturiskos pieminekļus, vietām atsedzas 6-8 m augstas, iesārtas dolomītmerģeļu kraujas
Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs
Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas
Sietiņieža Velnala dabas un kultūrvēsturisks piemineklis Sietiņieža dienvidu daļā, sākas ar 5 m platu, 4 m augstu un 2,5 m dziļu nišu, bet dziļumā ir tikai 30 cm augsta un 70 cm plata, garums - 10 m; Vellala
Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku
Krimuldas Velnala dabas un vēstures piemineklis Gaujas nacionālajā parkā, Velnalas klintīs Gaujas labajā krastā, ieeja 8 m virs Gaujas līmeņa, sena pagāniskā kulta vieta; Siguldas Lielā Velnala
Skujupes upurakmens dabas un vēstures piemineklis šīs upes gravā, garums - 4,65 m, platums - 3,65 m, augstums - 2,8 m, apkārtmērs - 13 m, virszemes tilpums - 20 kubikmetri; Skuju uprakmens
Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā
lobīt Dalīt nost, plēst (koka mizu no stumbra)
atdzēst daļēji dzēst
pusizēsts daļēji izēsts
nokņērpāt daļēji noēst un apsmulēt
ieplēst daļēji saplēst; vietumis saplēst
pusplēsts daļēji saplēsts; daļēji novalkāts
sliedvilcis Darbarīks, kas paredzēts līniju atzīmēšanai, pa kurām tiek aptēsts kāds priekšmets, piemēram, sija, baļķis
izdzēšana darbība, process --> izdzēst
subjunktīvs Darbības vārda izteiksme (vēsturiskajā valodniecībā), kas izsaka gribu vai cerības
atgriezeniskais darbības vārds darbības vārds, kam ir atgriezeniskais formants un kam vēsturiski, iespējams, bijusi vidējās kārtas nozīme
tematiska konjugācija darbības vārdu vēsturisks locīšanas tips, kurā starp sakni un personas galotni ir bijis tematiskais patskanis
ziņot darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā
paust darīt zināmu (ko), piemēram, rakstā, vēstulē
izplatīt darīt zināmu (piemēram, ziņu, vēsti), iepazīstināt (piemēram, ar uzskatiem)
nest darīt zināmu, atgādāt (piemēram, kādu vēsti, ziņu)
plēsējs darītājs --> plēst
tēsējs darītājs --> tēst
vēstītājs darītājs --> vēstīt
melnās kājas dārzeņu dēstu slimība (parasti krustziežiem)
slēptā datne datne ar apslēptu atribūtu kopu, kas norāda operētājsistēmai, ka informācija par šo datni neparādās parastajās direktoriju izdrukās; šādas datnes parasti nevar dzēst, kopēt vai arī izspīdināt to saturu displeja ekrānā
saēsties daudz apēst (ko); daudz apēdot (ko), pilnīgi paēst (to)
sadzēst daudz dzēst
saēsties daudz ēdot, pilnīgi paēst
bokāt daudz ēst
boķēt daudz ēst
gniezt daudz ēst
jozēt daudz ēst
kausēt daudz ēst
klemt daudz ēst
kņocēt daudz ēst
kņopēt daudz ēst
koķēt daudz ēst
koķīt daudz ēst
ķozēt daudz ēst
stuļķēt daudz ēst
subīt daudz ēst
taslot daudz ēst
trainīt daudz ēst
trainīties daudz ēst
tūsnāt daudz ēst
veksēt daudz ēst
zoķēt daudz ēst
zvekstēt daudz ēst
iejamot daudz ēst (par dzīvnieku)
villāt daudz ēst lieliem kumosiem
plāt daudz ēst vai dzert (kaut ko)
krolīt daudz ēst, baroties
klībāt daudz ēst, dzert
tilzāt daudz ēst, dzert
tilzēt daudz ēst, dzert
pempēt daudz ēst, dzert; daudz dzert bez atpūtas
kņausēt daudz ēst, rīt
trolīt daudz ēst, rīt
ķimzāt daudz ēst, saēsties
tīmēt daudz ēst, strēbt
ķellāt daudz ēst; ar lielu apetīti ēst
klemst daudz ēst; steigšus, aizgūtnēm ēst
iekārnīt daudz ieēst
sazīsties daudz iezīst (ko); daudz iezīžot (ko), pilnīgi paēst, padzerties (to)
salaizīties daudz laizot, pilnīgi paēst
pieķaulēt daudz pieēst
iepikāties daudz saēsties
sasmecēt daudz saēsties
sastrēbties daudz strebjot, pilnīgi paēst, arī padzerties
ķoķēt daudz stūķējot mutē ēst (par bērnu)
ķollēt daudz un ātri ēst
ķomzāt daudz un bez apstājas ēst
ķelsāt daudz un bez izvēles ēst (īpaši biezputru)
žampēt daudz un bez izvēles ēst un dzert
būķēties daudz un bieži ēst
posāt daudz un ilgi ēst
klecēt daudz un kāri ēst
klemšāt daudz un kāri ēst
zolēt daudz un kāri ēst
klezēt daudz un kāri ēst; ēst
žaunāt daudz un lēnām ēst
blieskāt daudz un neglīti ēst
drākāt daudz un prastu ēst
meknīt daudz un rijīgi ēst
ķīpāt daudz un rijīgi ēst, iecirst
nieskāt daudz vai ar lieliem kumosiem ēst
stīpāties daudz vai ilgstoši ēst un dzert
sazīsties daudz zīžot, pilnīgi paēst, padzerties
likt ribās daudz, negausīgi dzert, ēst
dūšīgs Daudz, pamatīgi (ēst, dzert u. tml.)
ķelzēt Daudz, rijīgi ēst
mozēt Daudz, rijīgi ēst
sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji
traicīt Dauzīt, aptēst
blazdoties Dauzīties, plēsties
sadauzīt Dauzot sašķelt, saplēst
Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis
tasāt Dažās vietās aiztēst
preterits dažu indoieropiešu (it īpaši ģermāņu) valodu vēsturē - darbības vārda pagātnes laiks
dirnēt Dēdēt, izdilt; neēst, badoties
Dehivala Dehivalas-Mauntlavīnijas vēsturiska daļa
vēsturiskā demogrāfija demogrāfijas un vēstures nozare, kas pētī un analizē iedzīvotāju skaita pārmaiņas pagātnē
rasāds dēsti
rasuods dēsti
sējeņi Dēsti
stādāmais materiāls dēsti, stādi, augu daļas (bumbuļi, sīpoli, spraudeņi, sakņu un stublāju daļas), ko izmanto stādīšanai
zibot Dēstīt (stādus) zigzagveida līnijā
ziboties Dēstīt stādus zigzagveda līnijā
iedēstīt Dēstīt un pabeigt dēstīt
nodēstīt Dēstot (ko), aizņemt (kādu vietu, platību ar to)
izdēstīt Dēstot izlietot (daudz vai visu)
piedēstīt Dēstot papildināt (dēstījumu)
apdēstīt Dēstot, stādot aizņemt ar dēstiem (zemes platību)
dērsts Dēsts
iedēsts Dēsts
stādeklis Dēsts, spraudenis
rosāds Dēstu kopums, kas izaudzēts lecektī
jaungramatiķi Diahroniskās valodniecības virziena pārstāvji 19. gs. 2. p. - 20. gs. sākumā, kuru galvenie principi - vēsturiskums un psiholoģisms; virziens aizsākās Leipcigas universitātē
Baltijas centrālā bibliotēka dibināta 1951. g. Berlīnē veidojot grāmatu un citu izdevumu kolekciju, kas atspoguļo Baltijas reģiona (Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Austrumprūsijas) tautu vēsturi, etnogrāfiju, folkloru un kultūras sakarus; 1994. gadā pārvietota uz Rīgu un ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas filiāle
araukarijzieži Dienvidamerikā un Austrālijas salās savvaļā augošu skujaiņu dzimta (aizvēsturiskos laikos arī Eiropā)
Revelatio generalis (universalis) Dieva vispārēja atklāsme dabā vai vēsturē
duaijēns Diplomātiskā korpusa vecākais, dotajā valstī visilgāk akreditētais vēstnieks
akreditācija Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz akreditācijas rakstu (vēstuli) - dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras
lietu pilnvarotais diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku
pilnvarotais lietvedis diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni
verbālnota Diplomātiskās sarakstes visplašāk izplatītā forma - neparakstīta nota, ko pievieno mutvārdu paziņojumam citas valsts pārstāvim; dokuments, kas vēstniecības vai ārlietu resora vārdā tiek sastādīts par dažādiem jautājumiem un nosūtīts konkrētai iestādei
nākotnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiks pēc teikuma galvenās darbības; atsevišķās izloksnēs un vēsturiskajos tekstos sastopama forma, mūsdienu latviešu literārajā valodā netiek lietota; nākotnes particips
saēdināt Dodot daudz ēst, panākt, ka (kāds) pilnīgi paēd
ieēdināt Dodot ēst (noburtu ēdienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā (pēc māņticīgo priekšstatiem)
nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs
konva Dokuments, vēstule
ksiva Dokuments, vēstule
sabarot dot (cilvēkam, retāk dzīvniekam) daudz apēst (ko); dodot daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks, retāk dzīvnieks) pilnīgi paēd (to)
ēdināt dot (cilvēkam) ēst
cienāt dot (viesim) ēst, dzert
mielot dot (viesim) ēst, dzert; dot ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu; cienāt
pacienāt dot (viesim) paēst, padzert
pamielot dot (viesim) paēst, padzert; pacienāt
izēdināt dot apēst (cilvēkiem visu ēdienu, produktus vai noteiktu to daudzumu)
izēdināt dot bagātīgi ēst, bagātīgi pacienāt ar ēdienu
saēdināt dot daudz apēst (ko); dodot daudz ēst (ko), panākt, ka pilnīgi paēd (to)
sacienāt dot daudz apēst, izdzert (ko), dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to)
samielot dot daudz apēst, izdzert (ko); dodot daudz ēst, dzert (ko), panākt, ka pilnīgi paēd, padzeras (to)
strēbināt dot ēst (ko šķidru)
barāt dot ēst, dot barību (dzīvniekam)
barot dot ēst, dot barību (dzīvniekiem)
grūst dot ēst, dzert (parasti nevērīgi)
uzbalvāt govis dot govīm kaut ko garšīgu ēst (nelielu daudzumu)
lesināt dot paēst, barot
zaočņica Draudzene, ar kuru tikai apmainās vēstulēm
Agatijars Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - viens no vēdisma gudrajiem, kas Indijas dienvidos esot ieviesis tamilu valodu, kuru viņam pavēstījis dievs Šiva
kramstīt Drupināt, saēst; darīt sāpes
kramtāt Drupināt, saēst; darīt sāpes
kramtīt Drupināt, saēst; darīt sāpes
krimtelēt Drupināt, saēst; darīt sāpes
krimtīt Drupināt, saēst; darīt sāpes
ergāties Dusmoties; plēsties
ņukāt Dūšīgi ēst
zoņķēt Dūšīgi ēst
piezotēt Dūšīgi pieēsties gaļu
leknēt Dūšīgi, rijīgi ēst
dviest Dvēst
Ciemupe Dzelzceļa pietura Ogres novada Ogresgala pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 39 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1929. gadā pie Sprēstiņu muižas vasarnīcu rajonā
Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
klempt Dzert (par dzīvniekiem), aizgūtnēm ēst, rīt
sastribināt dzert pietiekami daudz, strēbt, ēst kaut ko šķidru
šļipstināt Dzert vai ēst ko šķidru maziem malkiem
atlešāt Dzēst
dzest Dzēst
lašēt Dzēst (kaļķus)
nostrīķēt Dzēst (parādu)
paveldzēt Dzēst nelielu daudzumu kaļķus
izlašķēt Dzēst un pabeigt dzēst (kaļķus)
izveldzēt Dzēst un pabeigt dzēst (kaļķus)
dzeltrs dzestrs, vēsts
ciltskoks Dzimtas (retāk cilts, tautas) cilme un radniecības attiecības to vēsturiskajā attīstībā; šo attiecību grafisks attēlojums
dzimtlaiki Dzimtbūšanas laikmets Latvijas vēsturē
žmakstēt Dzirdami ēst
aizkukot dzirdēt dzeguzes kūkošanu no rīta pirms ēšanas, kas māņticīgajam vēsta par nelaimi
naiķis Dzīvnieks, kas negrib ēst pasniegto ēdienu
bioģenija Dzīvo būtņu attīstības vēsture plašākā nozīmē; ontoģenija un filoģenija kopā
filoģenēze Dzīvo organismu (to tipu, dzimtu, ģinšu, sugu) vēsturiskā attīstība
Dainava Dzūkija - Lietuvas kultūrvēsturisks novads, tā nosaukums līdz 19. gs.
Bairons Džordžs Gordons Bairons - angļu barons un dzejnieks, viena no izcilākajām personībām romantisma vēsturē; radīja jaunu varoni - apkārtējā dzīvē un sabiedrībā vīlušos cilvēku, kurš nespēj samierināties ar nebrīvi un sociālo netaisnību
košers Ēdieni un produkti, ko pēc ebreju rituāla var ēst vai lietot ēdienu gatavošanai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un pasniegt gaļu kopā ar jebkādu piena produktu
košerēdiens Ēdieni, ko saskaņā ar ebreju reliģijas noteikumiem drīkst lietot pārtikai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un ēst gaļu kopā ar jebkādu piena produktu
pasha Ēdiens, ko parasti gatavo no saldas biezpiena masas nelielas piramīdas veidā un ko mēdz ēst pareizticīgo Lieldienās
paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt (cilvēku), arī ēdināt (cilvēku) tā, ka (tam) vairāk negribas ēst
ēstuve Ēdnīca; vieta kur paēst
pieēst Ēdot vai dzerot, ēst klāt (ko)
OV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis (pirms 2003. g. 1. februāra: Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis)
lingvistiskā varietāte ekstralingvistisko faktoru (vecuma un dzimuma grupu, reģionu, vēstures periodu u. tml.) iedarbības ietekmēts valodas paveids
pavaļas Ēku pamata pildījums, kam uzguldīts baļķis, kura izvirzījumā var arī atsēsties
Kiririša Elamiešu (vēst. Irāna) mitoloģijā - dieviete - māte, dievu māte, kuru pielūdza visā Elamas valstī
zibatmiņa Elektriski pārprogrammējamai lasāmatmiņai līdzīga energoneatkarīga atmiņa, ko var dzēst un pārprogrammēt, tā operē nevis ar atsevišķiem bitiem, bet ar veseliem datu blokiem
īmeils Elektroniskā pasta vēstule
mails Elektroniskā pasta vēstule
meils Elektroniskā vēstule
spams Elektroniskais surogātpasts - nesankcionētas reklāmas surogātvēstules elektroniskajā pastā
Em Emanācija - viens no ķīmiskā elementa radona vēsturiskajiem nosaukumiem, tā ķīmiskais simbols
zotēt Enerģiski ēst
Epira Ēpeira - vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļrietumos ("Ēpeiros")
Odiseja Episka poēma, par kuras autoru parasti uzskata aklo dzejnieku Homēru (dzīvojis 8. gs. p. m. ē.), eposs vēsta par Itakas valdnieka Odiseja klejojumiem un piedzīvojumiem pēc Trojas kara beigām
ammāt ēst
flacēt ēst
fresēt ēst
glecēt ēst
gremāt ēst
grepēt ēst
gumzīt ēst
havaķ ēst
havāt ēst
hropņīt ēst
iesti ēst
jammāt ēst
jammīt ēst
jamot ēst
juksēt ēst
ķellēt ēst
ķemmēt ēst
ķeselēt ēst
kleksēt ēst
klemzt ēst
klēzt ēst
klopsēt ēst
knapāt ēst
knauzēt ēst
kņēkarēt ēst
ķosēt ēst
kostēt ēst
kovaķ ēst
kropņīt ēst
kušīt ēst
miegt ēst
miešķēt ēst
mūksnīt ēst
murcaveķ ēst
sist māgā ēst
sist pa māgu ēst
stumt māgā ēst
smērēt iekšas ēst
stumt ģīmī ēst
stumt purnā ēst
stumt rorē ēst
ieturēt azaidu ēst
viksēt iekšā ēst
sist pa bunkuru ēst
cirst iekšā ēst
ņemmāt ēst
ņuhāt ēst
paikot ēst
pulēt ēst
rabāt ēst
rubaķ ēst
šamaķ ēst
saūnāt ēst
šķīt ēst
smaulēt ēst
sormēt ēst
sormīt ēst
steļķēt ēst
števkaiķ ēst
štopēt ēst
uzjozēt ēst
vaņģīt ēst
vanskāt ēst
veitēt ēst
ževaķ ēst
žņurīt ēst
žraķ ēst
gulku gulkām ēst (dzert) lieliem kumosiem (rijot)
smoķēt ēst (kaut ko garšīgu)
pursīt ēst (par mazu bērnu)
revēt ēst (rijīgi)
pārpaurēties ēst apnikušu ēdienu
ēst ar pilnu muti ēst ar lielu apetīti, arī daudz ēst
ēst laizīdamies ēst ar lielu patiku
lupīt iekšā ēst ar lielu patiku, apetīti
ēst ar gardu muti ēst ar lielu patiku, ar lielu apetīti
savalnī ēst ēst atsevišķi, par sevi
ēst (ar) gariem zobiem ēst bez patikas, bez apetītes
ieturēt brokastis ēst brokastis
smalgāt ēst caur zobiem, negribot
skarnīties ēst gavēņa laikā aizliegtus ēdienus
pagardināt muti ēst kaut ko garšīgu
likt uz kārā zoba ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu
(likt) uz kārā zoba, arī uz kāro zobu ēst ko sevišķi garšīgu, kārojamu, apmierināt kāri pēc kā sevišķi garšīga
ēst dzīvu sāli ēst ļoti sāļu ēdienu
daēst Ēst un pabeigt ēst
paēst Ēst un pabeigt ēst (ēdienreizē)
paēst Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst
slupstināt ēst vai dzert nelielās devās kaut ko karstu vai negaršīgu
slupstināties ēst vai dzert nelielās devās kaut ko karstu vai negaršīgu
ņemt iekšā ēst, dzert
likt iekšā ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi
mieloties Ēst, dzert (parasti viesībās, ciemos); ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu
bričot Ēst, paēst
ieturēt Ēst, paēst (maltīti)
ņergāties Ēst, peļot, arī izniekojot ēdienu; ēst bez ēstgribas
knapierēt ēst, rīt
ieraut ribās ēst; uzēst; ieēst
flečerisms Ēšanas metode, kas paredz ēst tikai tad, kad ir īsta ēstgriba, un barību košļāt ilgi un lēni, līdz tā pati norijas
etniskā minoritāte etniska grupa, kas ir mazāka par kādā valstī dzīvojošo pamattautu, atšķiras no tās ar savām, kultūras, valodas vai reliģiskajām īpatnībām, tai ir sava identitāte un tā ir ilgstoši vēsturiski saistīta ar mītnes valsti; mazākumtautība
subetnoss Etnosa daļa, kas, dzīvodama etnosa sastāvā un piekopdama ar to pamatvilcienos kopīgu dzīvesveidu, atšķiras no tā ar kaut kādām sava dzīvesveida vēsturiski izveidotām īpatnībām
Larāns Etrusku (vēst. Vidusitālija) mitoloģijā - kara dievs, atbilst grieķu Arejam un romiešu Marsam
Codex Bezae evaņģēliju un Apustuļu darbu grieķu un latīņu teksta, kā arī 3. Jāņa vēstules fragmenta latīņu teksta manuskripts, kuru 1581. g. Kembridžas universtātei uzdāvināja šveiciešu rakstnieks T. Bēza
Upurakmens Ezernieku Velnakmens - ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā
Imhoteps Faraona Džosera (27. gs. p. m. ē.) arhitekts, priesteris un ministrs, vēsturiska persona, kas tika pielūgts kā pusdievs, gudrības, ārstniecības un maģijas aizgādnis
feodālis Feodālisma laikmeta vēstures speciālists
filogēnija Filoģenēze - dažādu organiskās pasaules taksonu vēsturiskā attīstība
letistika filoloģijas nozare, kas aptver latviešu valodu, literatūru, folkloru, literatūrzinātni un folkloristiku saistībā ar tautas dzīvi, kultūru un vēsturi; latvistika
vēstures filozofija filozofijas nozare, kas pētī vēstures procesu motīvus, likumsakarības un vēsturisko izziņu iespējas
ģeofizikālās izpētes metodes fizikālās metodes, ko lieto Zemes garozas izpētē, izmantojot fizikālo lauku anomālijas, kas saistītas ar iežu, slāņu un veselu formāciju fizikālo īpašību maiņu atkarībā no to sastāva, struktūras, vecuma, ģeoloģiskās vēstures utt.
kanglinga Flauta tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotai no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa gūžas kaula, bet mūsdienu praksē tiek izgatavota arī no koka
mizanscēnas izkadrējums fotogrāfiju vai zīmētu attēlu virkne, kurā atspoguļota kadra kompozīcija epizodes vai visas filmas vēstījuma nozīmīgākajos momentos
izkadrējums Fotogrāfiju vai zīmētu attēlu virkne, kurā atspoguļota kadra kompozīcija epizodes vai visas filmas vēstījuma nozīmīgākajos momentos
Akvitānija Francijas reģions (_Aquitaine_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, aptver vēsturiskos Gaskoņas, Gijennas un Bearnes apgabalus, kas imperatora Augusta laikā bija romiešu province
minjons Francijas vēsturē - karaļa Anrī III favorīts
restaurācija Francijas vēstures periods - laiks, kad valstī atjaunojās Burbonu dinastijas vara, kas bija gāzta Lielās franču revolūcijas laikā; pirmā Restaurācija - no 1814. līdz 1815. g., otrā - no 1815. līdz 1830. g., kad pēc Jūlija revolūcijas Burbonu dinastija izbeidzās
kortikalizācija Funkcijas kortikalizācija - organismu vēsturiskās attīstības procesā radusies centrālās nervu sistēmas (it īpaši galvas smadzeņu garozas) dominējošā nozīme dzīva organisma funkciju regulēšanā
ortodoksija Galvenais un senākais jebkuras reliģiskās mistiskās mācības virziens, ko raksturo konservatīvisms, pārdomāta un vēsturiski izveidojusies baušļu un rituālu sistēma un liela ietekme tautā
Karats galvenais varonis rietumsemītu vēsturiskā mītā, leģendā, viens no nevainīgiem cietējiem, kuru dažkārt identificē ar Mintannijas valsts dibinātāju Kirtu 16. gs. p. m. ē. vai arī atzīst par leģendārā vai reālā ugaritiešu valdnieka dēlu
pieganīties Ganoties pilnīgi paēst (par lauksaimniecības dzīvniekiem)
reversālija Garantijas vēstule, kuru kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim, uzņemdamies risku par varbūtējiem zaudējumiem, ko varētu radīt konosamenta neatbilstība kravas faktiskajam stāvoklim
reversāls Garantijas vēstule, kuru kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim, uzņemdamies risku par varbūtējiem zaudējumiem, ko varētu radīt konosamenta neatbilstība kravas faktiskajam stāvoklim
derglis Gardēdis, kas vienmēr gatavs pārēsties
piemeķēties Garšojot pieēsties
eksorcisms Garu izdzīšana, apsēstības izdziedināšana
snikot Gavēt, ēst zivis
glēmužot Glēmot - lēni, negribīgi ēst
atmirusī saite globālā tīmekļa saite, kas praktiski nedarbojas, ja mērķlappuse attiecīgajā tīmekļa vietnē ir izdzēsta vai pārvietota citā direktorijā
gļāmāt Gļēmāt - lēni, negribīgi ēst
zaglīga govs govs, kas mēdz slepus kur iezagties, ko apēst u. tml.
grubināt Grauzt, gremot, lēnām ēst
izkrubināt Graužot izēst; izmantojot barībai, sabojāt (par grauzējiem)
sagrauzt Graužot sasmalcināt un apēst (par dzīvniekiem)
iekrimst Graužot, skrubinot nedaudz ieēst
papeterija Grezni vāki vai kartona soma, kur ievietot rakstāmā papīra loksnes, vēstuļu papīru, aploksnes u. tml.
jaungrieķi Grieķi (vēstures posmā no aptuveni 6. gadsimta līdz mūsdienām)
Elektra Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kas palīdzēja savam brālim Orestam atriebt tēva nāvi, nogalinot Klitaimnēstru un Aigistu
Ifigenija Grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, kura bija jāupurē Artemīdai, taču tika pasaudzēta un pēc tam kļuva par priesterieni Artemīdas templī Taurīdā (Krimā)
Hrīsotemīda grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, pieminēta varoņeposā "Iliāda", vēlākajā mitoloģiskajā tradīcijā viņas loma ir nenozīmīga, tiek pretstatīta Elektrai, kas ir nelokāma savā tieksmē pēc atriebības
Taltibijs grieķu mitoloģijā - Agamemnona vēstnesis, kas kopā ar Agamemnonu piedalījās Trojas karā un izpildīja viņa uzdevumus un tika uzskatīts par aizbildni vēstnešiem kas veica valsts sūtņu misiju
Ērigone Grieķu mitoloģijā - Aigista un Klitaimnēstras meita, ko no Oresta atriebības izglāba Artemīda, kļuva par dievietes priesterieni Atikā; pēc citas versijas, kļuva Oresta mīļākā un dzemdēja viņam dēlu Tīsamenu
Amfiarājs Grieķu mitoloģijā - Argas Oikla un Hipermnēstras dēls, pareģis, kas pret savu gribu bija dalībnieks septiņu valdnieku karagājienā pret Tēbām
Linkejs Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Aigipta dēls un Hipermnēstras vīrs, varoņa Perseja vecvectēvs
Abants grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Danaīdas Hipermnēstras un viņas brālēna Linkeja dēls, Akrisija tēvs, Danajas vectāvs un Perseja vecvectēvs
Podaleirijs grieķu mitoloģijā - Asklēpija dēls, kurš kopā ar brāli Mahāonu no tēva mantojuši dziednieku mākslu, vēsturiskajos laikos pielūgts kā varonis - dziednieks Tesālijā, Kārijā un Dienviditālijā
Tēsejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks Egeja un Aitras dēls; mītos vēstīts, ka viņš veicis daudz varoņdarbu: uzvarējis Prokrustu, Mīnotauru, cīnījies ar amazonēm u. c.
Osa Grieķu mitoloģijā - baumu personifikācija, dievu valdnieka Zeva vēstnese, kas ļoti ātri pienes cilvēkiem ziņas no Zeva
Klīo Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un atmiņas dievietes Mnēmosines meita, viena no deviņām mūzām (sākumā varoņdziesmas, vēlāk - vēstures aizbildne)
Lihs grieķu mitoloģijā - Hērakla pavadonis un vēstnesis, viņa pēdējo ceļojumu līdzdalībnieks, kuru Hērakls ārprāta lēkmē iemeta jūrā pie Eibojas salas, kur viņš pārvērtās par piekrastes klinti, kam tika dots viņa vārds
Agamemnons grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, grieķu vadonis Trojas karā: Agamemnonu nogalināja viņa sieva Klitaimnēstra kopā ar savu mīļāko Aigistu
Hermejs grieķu mitoloģijā - sākumā lopkopju un ganu dievs, vēlāk Olimpa dievu vēstnesis, arī tirdzniecības dievs; romiešu mitoloģijā - tam atbilda Merkurs
Leandrs Grieķu mitoloģijā - Sēstas pilsētas Afrodītes priesterienes Hēro iemīļotais
harpijas grieķu mitoloģijā - spārnoti nezvēri (sievietes ar putna spārniem), vētras dievietes; harpijas uzskatīja par to cilvēku nolaupītājām, kuri pazuda bez vēsts
Lēda Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja sieva, Helenas, Klitaimnēstras un Dioskūru (Kastora un Polideika) māte
Tindarejs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Lēdas vīrs, dvīņu Kastora un Polideika, Klitaimēstras un Helēnas tēvs
Tantals Grieķu mitoloģijā - Tiesta dēls un Klitaimnēstras pirmais vīrs, ko nogalināja Agamemnons
Kasandra grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Priama un Hekabes meita, pareģe, kuras ļaunu vēstījošajiem pareģojumiem neviens netic
Lāodike grieķu mitoloģijā - viena no Agamemnona un Klitaimēstras meitām, Oresta, Īfianasas un Hrīsotemīdas māsa (Stēsihora un atēniešu traģēdiju autoru darbos šās meitas vārds ir Elektra)
Sarpēdons grieķu mitoloģijā - viens no trim brāļiem, ko Eiropa dzemdēja Zevam Krētas salā, brāļa Mīnoja padzīts viņš devās uz Likiju, mīt vēstī, ka Zevs dāvājis viņam mūžu triju paaudžu garumā
Mīnojs grieķu mitoloģijā - Zeva dēls, Krētas salas valdnieks, likumdevējs; pēc nāves tiesā mirušos Aīdā; mīti par Mīnoju saistīti ar vēsturiskiem notikumiem Krētā 17.-15. gs. p. m. ē.
švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido
saslīgt Grimt, sēsties
Skandināvijas valstis grupa Ziemeļeiropas valstu (Zviedrija un Norvēģija Skandināvijas pussalā, Dānija, Islande), kuru iedzīvotāji runā līdzīgās — ziemeļģermāņu valodās un kurām vēsturiski izveidojušies cieši ekonomiskie un kultūras sakari
grumīties Grūstīties, dauzīties, plēsties
kahetieši gruzīni, kas dzīvo Austrumgruzijā, Kahetijas vēsturiskā novada teritorijā
kartlieši Gruzīni, kas dzīvo Gruzijas Kartlijas vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā, atšķiras ar kultūras un sadzīves tradīcijām
imerētieši Gruzīni, kas dzīvo Rietumgruzijā, Imerētijas vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā, senāk atšķīrās ar kultūras un sadzīves īpatnībām
gūrieši Gruzīnu cilts, kas dzīvo Rietumgruzijā, Gūrijas vēsturiskajā novadā, valoda tuva gruzīnu valodai, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām; gūruli
mohevi Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Hevijas vēsturiskajā novadā, atšķiras ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām
hevsuri Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Hevsuretijas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības
mtiuli Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Mtiuletijas vēsturiskajā novadā, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām
tuši Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Tušetijas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības
rači Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļos, Račas vēsturiskajā novadā, saglabājuši dialekta, kultūras un sadzīves īpatnības
lečhumi Gruzīnu etnogrāfiskās grupas, dzīvo Gruzijā, Lečhumi vēsturiskajā novadā, runā gruzīnu valodas dialektā
slīpers Gulsnis - tēstu kokmateriālu sortiments; koka paliktnis pie kura piestiprina dzelzceļa sliedes
gūruli Gūrieši - gruzīnu cilts, kas dzīvo Rietumgruzijā, Gūrijas vēsturiskajā novadā, valoda tuva gruzīnu valodai, agrāk atšķīrās ar dialekta, kultūras un sadzīves īpatnībām
atlants Ģeogrāfijas, vēstures vai citu karšu sistemātisks sakopojums
Normandija Ģeogrāfisks reģions Francijas ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei, platība - 30627 kvadrātkilometri, \~3,45 mlj iedzīvotāju, 1956. g. šajā teritorijā tika izveidoti divi reģioni - Augšnormandija un Lejasnormandija
valodu saskare ģeogrāfisku, vēsturisku, ekonomisku un sociālu apstākļu noteikta valodiskā saskarsme starp dažādu valodu runātājiem
ēra ģeohronoloģiskā iedalījuma vienība, kas aptver ilgstošu Zemes ģeoloģiskās vēstures un dzīvības attīstības posmu; ir paleozoja, mezozoja un kainozoja ēras
kvartārģeoloģija Ģeoloģijas nozare par kvartāra veidojumiem un vides attīstības vēsturi kvartāra periodā
jūras ģeoloģija ģeoloģijas nozare, kas pētī jūru un okeānu pārklāto teritoriju ģeoloģisko uzbūvi un okeānu ģeoloģisko vēsturi
stratigrāfija Ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību un izplatību
Ezernieku Velnakmens ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā, upurakmens, atrodas 200 m uz dienvidrietumiem no Ezernieku mājām, pegmatīts ar plakanu, slīpu virsu (6,8 x 3,6 m), virs zemes tikai 1,1 m augsts, sens kultakmens ar 3-5 iekaltām iedobēm (lielākā 40 X 35 cm, līdz 8 cm dziļa); Upurakmens
putekšņu analīze ģeoloģiski bioloģiska metode aizvēsturisko laiku augu valsts un klimatisko izmaiņu pētīšanai, analizējot fosilos putekšņus un sporas, it sevišķi kūdras purvu slāņos
Krāslavas Augusta akmens ģeoloģisks un kultūrvēsturisks piemineklis Krāslavā, Augusta ielā, tā garums 2,8 m, platums 2,2 m, augstums 0,7 m, sānos nolīdzinātā 130 x 55 cm virsmā iekalts kronis, līnijas un skaitlis 1729
Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam
Hilda ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kuru nolaupa Hedīns, kas izraisa kauju starp viņas tēva un Hedīna karadraudzēm, un dienas beigās abās pusēs ir krituši gandrīz visi cīnītāji; jaunai dienai austot, Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina, un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam
Gudrūna ģermāņu un skandināvu mitoloģijā - episks tēls, varoņa Sigurda (Zīgfrīda) sieva, viena no centrālajām figūrām mitoloģiski episkajos vēstījumos par t. s. lielās tautu staigāšanas laiku sākumu
Atli Ģermāņu un skandināvu varoņeposa tēls, kura vēsturiskais prototips ir huņņu vadonis Atila
Telepins Hatu-hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa un auglības dievs, kas pazūd un atrodas vai mirst un no jauna atdzimst
Aruna Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - jūras dievs; pazemes valstība, kurp saule aiziet naktī, bet rītā no jūras debesu augstumos paceļas saules dievs
Arma hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - mēness dievs, kurā atspoguļoti sakrālie priekšstati par mēnesi kā ļaunuma un slimību avotu (pretstatā saulei)
Hati Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, kas dod zemei nepieciešamo valgmi, ir mājas, ģimenes un saimniecības sargātājs, kā arī pirmām kārtām hetu valdnieku aizstāvis, jo valdnieks viņa pārstāvis uz zemes
Illujanka Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievs, kas saistīts arī ar ūdens stihiju
Istans Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - visvarens saules dievs, kas valda pār pārējiem dieviem, cilvēkiem un dzīvniekiem
Kamrusepa Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - zemes dzīļu dieviete, galvenā dieva Istana līdzgaitniece, kurai piemīt burves spējas
Pirva Hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turvcija) mitoloģijā - dievs, kas saistīts ar karu un mirušo valstību
Lelvani hetu un hatu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - pazemes valstības dievība, kas dievu hierarhijā ierindota pēc Negaisa un Saules dieva, bet pirms Telepina
Tešubs Hetu, hurriešu un urartu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - negaisa dievs, jaunās paaudzes dievs, kas saceļas pret savu tēvu Kumarbi un kļūst par dievu saimes pavēlnieku
pucolānas cements hidrauliska java, ko iegūst sajaucot pucolānu ar dzēstiem kaļķiem
Kalki Hinduismā desmitā, vēl nenotikusī dieva Višnu avatāra, kas nolaidīsies uz balta zirga, un vēstīs par pašreizējās kosmiskā ļaunuma ēras kalijugas beigām un jauna zelta laikmeta kritajugas sākumu
melnais caurums hipersaite globālajā tīmeklī, kas norāda uz dokumentu, kurš ir izdzēsts vai pārveidots citā veidā
krurotarzs Hipotētisks aizvēsturisks rāpulis, dinozauru priekštecis, kas dzīvojis uz zemeslodes pirms \~250-200 miljoniem gadu
psiholamarkisms Hipotēze par dzīvās dabas vēsturisko attīstību (neolamarkisma novirziens); šā virziena piekritēji mēģināja izskaidrot dzīvās dabas evolūciju ar psihiskiem faktoriem ("psihiskā enerģija" u. c.), kas esot par cēloni tam, ka organisma šūnas apzināti un mērķtiecīgi reaģējot uz vides iedarbību, bet organisms visumā mainoties un pilnveidojoties progresīvā virzienā
aizvēsture Historiogrāfijā - senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību; iedala akmens laikmetā, bronzas laikmetā un dzelzs laikmetā
laikmeti Hronoloģiski vai tipoloģiski atšķirami periodi aizvēsturē un vēsturē
Ullikummi Hurriešu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - akmens milzis, dieva Kumarbi un Klints dēls, dieva Tešuba un viņa svētās pilsētas Kummes ienaidnieks
Kumarbi Hurriešu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - dieva Anu dēls, dievu tēvs, arī graudu dievs; viņam varu atņēma viņa dēls Tešubs
Hebata Hurriešu (vēst. Mezopotāmija, Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - dieviete, debesu valdniece, dieva Tešuba sieva
Kužuhs Hurriešu (vēst. Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - mēness dievs, ko attēloja ar pusmēnesi uz galvas
iebedīt Iedēstīt
izdēstīt Iedēstīt (augus) citu no cita kādā attālumā
sadēstīt Iedēstīt (ko) lielākā daudzumā; iedēstīt (kā lielāku daudzumu)
piedēstīt Iedēstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piedēstīt Iedēstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) aizņem (piemēram, dobi, dārzu)
atdēstīt Iedēstīt atpakaļ iepriekšējā vietā
pārdēstīt Iedēstīt citā vietā; dēstīt vēlreiz, no jauna
papārte Iedobums zem krāsns mūrīša, kur saslaucīt ogles, kad tās izdzēstas
iemest priekšā iedot govīm nedaudz ēst
apēdināt Iedot kādam cilvēkam apēst kaut ko sliktu
ieķert Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu); strauji, arī steigā nedaudz ieēst
iejemt Iedzert, apēst
iekraut bunkurā ieēst
ieķemmēt Ieēst
iekopties Ieēst
iekraut Ieēst
ielopņīt Ieēst
ieņammāt Ieēst
ienodēt Ieēst
iesist Ieēst
ietest Ieēst
ierevēt Ieēst (1)
ieoderēties Ieēst (auzas, sasmalcinātu āboliņu) - par zirgiem
ieveķēt Ieēst (ko biezu)
ieķepsēt Ieēst (ko pabiezu)
ieķepēt Ieēst (ko pabiezu); ieķepsēt
iešļipstināt Ieēst (ko šķidru)
uzēst Ieēst (ko)
uzēst Ieēst (ko) virsū (kādam ēdienam vai dzērienam)
iehrapņīt Ieēst (nedaudz)
ieammāt Ieēst (runājot ar bērniem)
iebrokastot Ieēst brokastis
ieskostēt Ieēst kaut ko
ielaunagot Ieēst launagu
ieoderēt Ieēst pirms dzeršanas
iebaužām Ieēst uzkodas; uzkodām
iebaudīt Ieēst, iedzert
iešutināt Ieēst, ierīt
iečammāt Ieēst, kārtīgi nesakožot, viļājot pa muti
iemekšēt Ieēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku, skalu - mekšu
pielikt pie mutes ieēst; arī iedzert
iezolēt Ieēst; labi, kārtīgi paēst
iesist māgā ieēst; paēst
iepaikot Ieēst; paēst
parīt Ieēst; paēst
ielaisties Iegulties, ērti iesēsties
mitridatisms Iegūta imunitāte pret indi: panākama, pieradinoties pie indes ar pakāpeniski palielinātām devām (teika vēsta, ka Pontas valdnieks Mitridats VI tā izsargājies no noindēšanas)
iekamstīt Iekampstīt - steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst
iekņazāt Ieknābāt, ieēst
ieknozāt Ieknābāt, ieēst
savada Iekopta un apdēstīta kultūras zeme
uzkost Iekost (4); arī uzēst (1)
aizņurīt iekost, sākt ēst, bet nepabeigt
iekritināt Iekrist, sakristies, nosēsties (cepjot)
vispārējie pasta pakalpojumi iekšzemes vai starptautiskie vēstuļu korespondences (pastkartes, vēstules, bandroles, sīkpakas) sūtījumi, to skaitā ierakstīti vai apdrošināti sūtījumi
iebāzt durvīs ielikt, novietot (piemēram, vēstuli) aizvērtu durvju spraugā
iemest vēstuli iemest vēstuli pastkastītē, lai nosūtītu
garšot ieņemt mutē vai apēst ēdienu vai dzērienu, lai novērtētu tā garšu
drāksnāt Ieplēst
iedīrāt Ieplēst
ielampāt Ieplēst
ieplosīt Ieplēst
ievirgāt Ieplēst
bekurs Ieplēstā kokā ielikta lupata, ar ko, darvā mērcējot, zieda laivas
kankaris Ieplēsta vai atplēsta auduma daļa
ieplīsums Ieplēsta vai ieplīsusi vieta; plaisa, kas radusies plīstot
iesaplēsties Ieplēsties
kultūras mantojums iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības
datēt Ierakstīt datumu (piemēram, dokumentā, vēstulē); noteikt (kā rašanās, norises u. tml.) datumu
vērtsvēstule Ierakstīta, apdrošināta vēstule
knibeklis ierīce vēžu ķeršanai, ieplēsts koks, kurā šķērsām ielikts sprunguliņš
knībeklis ierīce vēžu ķeršanai, ieplēsts koks, kurā šķērsšm ielikts sprunguliņš
lielapjoma dzēsējs ierīce, ar kuras palīdzību vienā paņēmienā, bez dzēšanas galviņas izmantošanas, var nodzēst visu magnētiskajā lentē ierakstīto informāciju
aprobot Ierobīt apkārt (aptēst, apcirst)
iziet uz vēstures skatuves iesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos
ieņagāt iesākt ēst bez vajadzības, aiz palaidnības
noņērgāt iesākt ēst, bet neapēst
aizderglīt iesākt nekārtīgi ēst
iekantēt iesākt tēst (kantēt), bet nepabeigt
ietēst iesākt tēst, bet nepabeigt
iesēdēt Iesēst
iesasēsties Iesēsties
ietupināties Iesēsties
iesēst Iesēsties (1)
iesēst Iesēsties (2)
ietupties Iesēsties (parasti neērtā vietā); ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā)
iegrauties Iesēsties, ieņemt vietu
ieļekāt Iesist, ieplēst
akreditēties Iesniegt akreditācijas rakstu (vēstuli)
iespriesties Iespiesties (piemēram, iestāties, iesēsties kur iekšā)
oblātorija Iespiests cirkulārs ar vēstījumu par jauna tirdzniecības nama dibināšanu vai jau pastāvoša pārgrozīšanu
emendācija Iespraudums tekstā, kas nav vēsturiski pamatots, bet šķiet tekstam atbilstošs
ietutināties Ietupties, iesēsties
iejundīt Ievadīt (kādu laika posmu), pavēstīt par (kāda laika posma) sākšanos
dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m
izdzēsties ilgāku laiku dzēst
sadzēst ilgāku laiku dzēst
badošanās ilgāku laiku neēst vai iztikt ar mazumu
izgavēties ilgāku laiku pietiekami nepaēst, badoties
izkauties ilgāku laiku plēsties (par dzīvniekiem)
noēsties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ēst (ko); izēsties
izrīties ilgāku laiku, daudz ātri, arī negausīgi ēst, dzert
izdēstīties ilgāku laiku, daudz dēstīt
izšķibīties ilgāku laiku, daudz ēst, grauzt (piemēram, atvases, lapas)
izēsties ilgāku laiku, daudz ēst; ēst daudz, tik, cik gribas
atsaecēties ilgāku laiku, daudz plēsties, bārties
iztesties ilgāku laiku, daudz tēst
sagletēt ilgi ēst
grencēt Ilgi ēst
nožulīt Ilgi kožļājot apēst
pildīties ilgi un bez steigas ēst vai dzert
vandzēt Ilgi un trokšņaini ēst ar mutes plātīšanu un lūpu čāpstināšanu
ēra Ilgs laika posms, kas pēc sava sabiedriskā satura un vēsturiskajiem notikumiem būtiski atšķiras no iepriekšējā laika posma; laikmets
aizkalēties Ilgu laiku neēst, badoties
hivari Indiāņu tauta Peru ziemeļos un Ekvadoras dienvidos, valoda veido īpašu saimi, animistiski ticējumi, šamanisms, vēsturiski pazīstami ar cilvēku galvu trofejām, kas samazinātas līdz dūres lielumam
Krišna indiešu mitoloģijā - Vasudevas un Devakī dēls, Višnu avatāra, viņa tēls ir daudznozīmīgs, acīmredzot tajā ir saplūduši dažādi mitoloģiski un varbūt pat vēsturiski prototipi, iespējams, ka viņa "melnums" ir liecība šā tēla dienvidnieciskajai dravīdiskajai cilmei
āšrams Indiešu reliģijā eremīta mītne vai klosteris, ticīgo pulcēšanās centrs un vieta, kur tiek nodota guru vēsts
etniskā dzimtene indivīda, cilvēku grupas vai tautības priekšteču vēsturiskās izcelsmes teritorija
evolūciju infografika infografika parāda kādas parādības attīstīšanās posmus, uzsvars tiek likts uz vēsturiskajām izmaiņām, ietekmi uz mūsdienām, utt.
Inglingu dzimta Inglingu dzimta - sena, daļēji vēsturiska sveņņu karaļu dzimta ("Ynglingaatten"), "Inglingu sāga" stāsta, ka dzimta radusies no Odina mazdēla Ingves-Freija, starp pēctečiem Otars Vendelkroka, Ūlovs Trētelja
Agne Inglingu dzimtas karalis (ap 400. g.), pēc Snorri Sturlusona vēstījuma, nogalināts rietumos no Stoksundas
Pakaritampu Inku (vēst. Dienvidamerika) mitoloģijā - "Rašanās vieta", kurā inku pirmsenči iznākuši ārā no zemes
Mama Kilija inku (vēst. Peru, Bolīvija, Ekvadora) mitoloģijā - mēness dieviete, saules dieva Inti māsa un sieva
Mamakilja Inku (vēst., Dienvidamerika) mēness dieviete, saules dieva Inti māsa un sieva
medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai
Krustkalnu dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenuma Madonas-Trepes valnī un Dūku-Svētes ieplakā, Madonas novadā, izveidots 1977. g., lai saglabātu apvidum raksturīgo mežu un ūdeņu kompleksu, retās augu sugas, kā arī ainaviskās un kultūrvēsturiskās vērtības, platība — 2915 ha, noteiktas stingrā un regulējamā režīma zonas
aizsargājamo ainavu apvidus īpaši aizsargājamo dabas objektu kategorija, kuras mērķis ir saglabāt ainavu uzbūves reģionālās īpatnības un skaistumu, novērst nejaušu un nesaskaņotu pārveidošanu, saglabāt vērtīgus dabas kompleksus, ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus, nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu
vienotājpatskanis Īpašs afiksāls elements (parasti patskanis -o-, retāk -i- vai -e-), ko, ievērojot tā vēsturisko cilmi un mūsdienu funkciju, mēdz dēvēt par vienotājmorfēmu jeb interfiksu un kas salikteņos, kuri darināti no internacionālajiem prefiksoīdiem un internacionālajiem postfiksoīdiem, ir raksturīga prefiksoīdu sastāvdaļa
ir ko grauzt ir ko ēst
Nairjo Sangha irāņu mitoloģijā - dievība, augstākā dieva Ahuramazdas vēstnesis un īpašu uzdevumu veicējs, kas bija cieši saistīts ar uguni vai pat tika identificēts ar to
Zahaks Irāņu mitoloģijā un leģendārajā vēsturē - svešzemju valdnieks un Irānas troņa uzurpators
Afrāsijābs Irāņu vēsturisko mītu tēls, ļauns burvis un zoroastrisma ļaunāko ienaidnieku turāniešu vadonis; Avestā arī Frangrasians
novele Īsā stāsta paveids, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu, negaidīts atrisinājums; šī stāsta paveida daiļdarbs
spurēt Īsi, ātri un ar troksni vicināt; izplēst spuras
azāns Islāmā aicinājums uz lūgšanu, ko pavēsta muedzins no minareta
Isrāfīls Islāma mitoloģijā - erceņģelis, kas ar taures skaņām vēstī par pastarās tiesas atnākšanu, viens no četriem Allāham tuvākajiem eņģeļiem
varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma
trecento Itāliešu apzīmējums 14. gadsimtenim mākslas vēsturē
areāllingvistika Itāliešu neolingvistu izveidots salīdzināmās valodniecības virziens, kas atzīst, ka valodas attīstībā liela nozīme ir ģeogrāfiskiem un kultūrvēsturiskiem faktoriem
risorgimento Itāļu vēstures laikmets no 1830. līdz 1870. g., kurā izcīnīta itāļu apvienošanās vienotā Itālijā
leģenda Izcils vēsturisks notikums un atmiņas, nostāsti par to
liels Izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs (cilvēka dzīvē, sabiedrībā)
mīts Izdomājums, nepatiess vēstījums, stāstījums (parasti par parādībām sabiedrībā)
izžūžāt Izdzert, izēst
iztukšot Izdzert, izēst (trauku) tukšu; izdzert (dzērienu), izēst (ēdienu)
ekstingvēt Izdzēst, iznīcināt
izdzēsināt Izdzēst, nodzēst
izgraulēt Izēst
izkammāt Izēst
izkamsīt Izēst
izkantēt Izēst
izkārnīt Izēst
izkauņāt Izēst
izķauzēt Izēst
izķeksēt Izēst
izķempēt Izēst
izķencēt Izēst
izķepēt Izēst
izkleksēt Izēst
izklemst Izēst
izklimāt Izēst
izkoļļāt Izēst
izķosēt Izēst
izleknēt Izēst
izlempēt Izēst
izpucēt Izēst
izrīstīt Izēst
izsmeltēt Izēst
izšņakāt Izēst
izšņākāt Izēst
iztiesāt Izēst
iztilzāt Izēst
izvaņģīt Izēst
izvicēt Izēst
izzolēt Izēst
izņemmāt Izēst (bērnu runā)
izvicot Izēst (ēdienu)
izķepsēt Izēst (ko biezu)
izķepsīt Izēst (ko biezu)
izķesēt Izēst (par kādu, kas daudz ēd)
izķeskāt Izēst (par kādu, kas daudz ēd); izķesēt
izķest Izēst (par kādu, kas daudz ēd); izķesēt
izleksēt Izēst (parasti ko šķidru)
izēdaļāt Izēst (parasti nekārtīgi, izmeklējot labāko barību, izrakņājot u. tml.)
izklesēt Izēst (parasti par cūkām)
izņammāt Izēst (sarunā ar bērniem)
izmurzāt Izēst ar gariem zobiem un sliktāku kumosu atstājot
iztervēt Izēst kaut ko neatļautu
izlanckāt Izēst, apēst (daudz)
izķecēt Izēst, aprīt
izknapāt Izēst, izgrauzt, sagrauzt
izloksīt Izēst, izlakt
iztīmēt Izēst, izstrēbt
izbuņģīt Izēst, iztukšot
izķellāt Izēst, ņemot ar pirkstiem; šādā veidā ēdot, iztriept
izķaulēt Izēst, pamatīgi ēst
izmekšēt Izēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku - mekšu; izēst, izņemot (no kurienes)
izmekšķēt Izēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku - mekšu; izēst, izņemot (no kurienes)
izčopt Izēst; izzagt
izaēsties Izēsties
izgraulēties Izēsties
izsukāties Izēsties
izņammāties Izēsties (sarunā ar bērniem)
izstrēbties Izēsties (šķidru ēdienu), arī izdzerties
Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium")
izšmurgāt Izjaukt un neizēst (barību)
iekārot Izjust kāri (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert)
kārot Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert)
kāroties Izjust lielu organisku nepieciešamību (pēc kā ēdama, dzerama, arī ko ēst, dzert); kārot (1)
ar kāru muti izjūtot garšas baudu, ar lielu patiku, apetīti (ēst, dzert)
izvillāties Izkauties, izplēsties (tā, ka atdalās apspalvojums) - parasti par dzīvniekiem
izvilloties Izkauties, izplēsties (tā, ka atdalās apspalvojums) - parasti par dzīvniekiem
ķellāt Izlaidīgi (cūciski) ēst
vukstīt Izlaidīgi un kārīgi ēst
ķēzgāties Izlaidīgi un neglīti ēst
zondēt Izmantot īpašas metodes (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā)
izbendēt Iznīcināt, apēst
izžakāt Izokšķerējot ēst, izokšķerēt
izpausties Izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.)
klīst Izplatīties (par ziņu, vēsti)
aiziet Izplatīties, arī tikt pavēstītam (par ziņām, vēstīm, slavu, runām u. tml.)
izplāvāties Izplatīties, izplēsties
staigāt Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm u. tml.)
iet Izplatīties, kļūt zināmam (par ziņām, vēstīm, slavu u. tml.)
nonākt Izplatoties, tiekot izplatītam, kļūt zināmam (kādam, kur) - par ziņu, vēsti u. tml.; tikt saņemtam (par ko nosūtītu)
atvēst Izplēst
izērcēt Izplēst
iznieskāt Izplēst
izplēcināt Izplēst
izšķirstināt Izplēst
applēst Izplēst (izspīlējot)
paāderēt Izplēst naudu (kāršu spēlē)
izmaknīt Izplēst, izrakt
izģerīt Izplēst, izraut
izerbīt Izplēst, savelt
saplātīt izplēst; izplēšot savicināt
izknīzāties Izplēsties, izplūkties
izerģēties Izpriecāties; izplēsties
Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.)
sakairināt izraisīt (ēstgribu), parasti stipri
iegardināt izraisīt (kādā) lielu vēlēšanos ēst, stāstot par ēdienu vai rādot to
kārdināt izraisīt (kādam, piemēram, ar savu izskatu, smaržu) kāri (to) ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu)
iekairināt Izraisīt, ierosināt (piemēram, tieksmi ēst, dzert)
izķirnīt Izrakņāt, nekārtīgi izēst
izellēties Izrāties, izplēsties
izrēdēt Izraut, izplēst, iznīcināt
kauņāt Izsalkumā rijot ēst
ēstgriba Izsalkuma sajūta, vēlēšanās ēst
ķemsīt Izsalkušam ēst
ķemst Izsalkušam ēst
ķemzāt Izsalkušam ēst
ķemzēt Izsalkušam ēst
aiziet tā kunga plosts izsaucas, pavēstījot, ka kaut kas sākas, ka kaut kur jādodas
aiziet jūriņā izsaucas, vēstījot kaut kā (parasti brauciena) sākšanos
izpiķēt Izstādīt (dēstus)
izklīmāt izstrēbt, apēst
šaustīt izšķiest, izšķērdēt; arī daudz ēst
izlancīt Iztīrīt, izņemt, arī izēst, izlakt
naiskot Izvēlīgi ēst (izmeklējot labāko)
šņarkāt Izvēlīgi ēst, pelt ēdienu
kņēdzgāties Izvēlīgi, ar gariem zobiem ēst
šņakarēties Izvēlīgi, parasti, izmeklējot labāko, garšīgāko, ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
naists Izvēlīgs, tāds, kas ēd negribīgi vai grib ēst tikai to, kas garšo
meklēšana Izziņas vai citu kompetentu iestāžu veikto pasākumu kopums, lai noskaidrotu atrašanās vietu konkrētai personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par nozieguma izdarīšanu un slēpjas no izmeklēšanas vai tiesas vai izvairās no tiesas piespriestā soda izciešanas, vai ir izbēgusi no ieslodzījuma vietas, vai ir pazudusi bez vēsts
Pastmuiža Izzudusi apdzīvotā vieta Aizkraukles novada Kokneses pagastā, vecā Rīgas-Daugavpils ceļa labajā pusē, tās vāciskais nosaukums "Klauenstein" (Nagakmens) vēstures avotos pirmo reizi minēts 1451. g. ("Clouensteen")
RLMVM J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs (bibliogrāfiskajās atsaucēs)
jamatoe Japāņu glezniecības skola 10.-14. gs.; ievadīja nacionālās laicīgās glezniecības attīstību Japānā; tās pārstāvji uz horizontāliem tīstokļiem ar tušu un krāsām darināja ainas no nacionļās vēstures un leģendām, galma romānu ilustrācijas, portretus
jausme Jauna vēsts, ziņa
antiromāns Jaunais romāns - literatūras žanrs, kas parādījās Francijā 20. gs. 50. gados, jaunu vēstījuma formu meklējums
epistula Jaunajā derībā - apustuļa vēstule; tās fragments, ko lasa dievkalpojumā
Efeziešu vēstule Jaunajā Derībā Pāvila vēstule efeziešiem
kainozojs jaunākā Zemes ģeoloģiskās vēstures ēra, kas aptver pēdējos 64,4 miljonus gadu; arī šajā laikā izveidojusies iežu grupa; kainozoja ēra
svaigs Jaunākais (par ziņu, vēsti u. tml.)
jaunlaiki Jaunākie laiki vēsturē
Zātbadana Jemeniešu (vēst. Sābas valsts) mitoloģijā - saules dievietes emanācija, kuru pielūdza Sābas valstī un kulta centrs bija Hananas pilsētā Jemenas ziemeļos
Gētalande Jētalande, vēsturisks novads Zviedrijas dienvidos
druoneica jumta skaida, plēsta no koka (apmēram 1,5 m gara)
Buļļuciems Jūrmalas pilsētas daļa, atrodas 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lielupes dzelzceļa stacijas, pie Lielupes grīvas, vēstures avotos minēta jau 1495. g. (pārceltuve "Buļļu prāmis"), izveidojusies bijušās muižas ("Bullenhof") teritorijā kā zvejnieku ciems
ziņošana kāda fakta, vēsts vai ziņas darīšana zināmu, parasti mutvārdos vai rakstveidā
bioloģiskais mūža ilgums kāda lielāka iedzīvotāju kopuma raksturīgais mūža garums, ja to dzīves laikā nebūtu ārējās vides nelabvēlīgās ietekmes un indivīdu nesaprātīgas uzvedības; tas atbilst cilvāka kā bioloģiskas būtnes ģenētiskajiem dotumiem konkrētos vēsturiskajos apstākļos
kaimāksis kāds, kam ir daudz ko ēst
čūčals kāds, kam ir netīrs un saplēsts apģērbs
zamba kāds, kas ir nekārtīgi ģērbies, saplēstās drēbēs
žņarglis kāds, kas lāgā negrib ēst, ir izvēlīgs
drāka kāds, kas mīl daudz un neizvēlīgi ēst
pēpulis kāds, kuram patīk ēst gaļu
vīžinieks kāds, kurš iet lūkus plēst
ieģeida kāds, kurš ir apsēsts ar kādu vēlmi
ņarbulis kāds, kurš mīl ēst tikai liesu (bet ne tauku) gaļu
šubraka kāds, kurš staigā saplēstā apģērbā
padusēt kādu brīdi (apsēsties un) atpūsties
padvēst kādu brīdi dvēst
padirsināt kādu laiku nedot ēst (parasti mājdzīvniekiem)
novilnīt kādu laiku plēst matus
pasēst kādu laiku sēdēt; zem kaut kā apsēsties
pārmist kādu laiku uzturēties, ēst, dzīvot
marmorkaķis kaķu dzimtas suga ("Pardofelis marmorata"), kuras pēdējie pārstāvji mīt Dienvidaustrumāzijas salās, tiek lēsts, ka pasaulē to atlicis mazāk par 10000 pieaugušu dzīvnieku, turklāt katrā atsevišķajā populācijā to nav vairāk par 1000
kalendārijs Kalendāra dienu un mēnešu secībā sniegta informācija (piemēram, par vēsturiskiem vai kultūras dzīves notikumiem)
Peloponesa Kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos, platība - 21500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 2404 m, ar Balkānu pussalu galveno daļu to savieno Korintas zemesšaurums, apskalo Jonijas un Egejas jūras, kuras savieno Korintas kanāls
kalnu sistēma kalnu grēdu kopums, kam vienāda izcelsme un ģeoloģiskās attīstības vēsture
dzēstie kaļķi kaļķakmens, kas ir uzkarsēts un "dzēsts" ar ūdeni; kalcija hidroksīds
kamīlis Kamiens, noplēsta koka miza
snapstēt Kampt, ēst
snāpāt Kampt, steigšus ēst
sūklība Kapilaritāte - šķidrumu spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkiem kapilāriem, kuru izraisa molekulu mijiedarbības spēki
kenotafs Kaps bez apbedījuma; kapa piemineklis svešumā mirušam, kritušam vai bez vēsts pazudušam cilvēkam
iekāre Kāre (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert)
krēst Kāri ēst
lupcavāt Kāri ēst
lupīt Kāri ēst
grapēt Kāri ēst, rīt
bricāt Kāri, aizgūtnēm (plūcot), ēst (parasti par dzīvniekiem, kas iekļuvuši labās ganībās, dārzā)
stokāt Kāri, aizgūtnēm ēst
bracāt Kāri, aizgūtnēm ēst, radot paklusu, padobju troksni
stūcīt Kāri, aizgūtnēm ēst; grūst, stampāt
stūkāt Kāri, aizgūtnēm ēst; grūst, stampāt
vicot Kāri, ātri ēst
ar pilnu muti kāri, daudz ēst
šņakarēties Kāri, parasti čāpstinot, ēst (par dzīvniekiem, parasti par cūkām)
savuimīt kārīgi apēst
palaupt Kārīgi apēst
saķaulēt Kārīgi apēst
saķest Kārīgi apēst
saķēzt Kārīgi apēst
saleknēt Kārīgi apēst
saleksēt Kārīgi apēst
uzrīt Kārīgi apēst (piemēram, par suni)
salupīt Kārīgi apēst (visu)
noķepāt Kārīgi apēst; kārīgi ēdot savandīt (ēdienu)
rikaučām ēst kārīgi ēst
saunāt kārīgi ēst
bricot Kārīgi ēst
ķēzt Kārīgi ēst
klomsīt Kārīgi ēst
knosīt Kārīgi ēst
lamstīt Kārīgi ēst
mūļāt Kārīgi ēst
šķubīt Kārīgi ēst
šļammāt Kārīgi ēst
sukīt Kārīgi ēst
vuimīt Kārīgi ēst
klamsāt Kārīgi ēst (īpaši par cūku)
laupt Kārīgi ēst (nicinošā nozīmē)
kluncīt Kārīgi ēst kaut ko šķidru, strēbt
kļāpt Kārīgi ēst, ātri iedzert; skaļi strēbt
vanckāt Kārīgi ēst, iedzert
luksīt Kārīgi ēst, īpaši par suni
ļuksīt Kārīgi ēst, īpaši par suni
lunksīt Kārīgi ēst, lakt
kļīmāt Kārīgi ēst, rīt
stegāt Kārīgi ēst, strēbt
satempt Kārīgi izdzert, apēst
satervēt Kārīgi izdzert, kārīgi apēst
izgremst Kārīgi izēst
izķausēt Kārīgi izēst
izvanckāt Kārīgi izēst
izvanskāt Kārīgi izēst
izlaupt Kārīgi izēst, izrīt
saķauzēt Kārīgi noēst
saķauzt Kārīgi noēst
ieķesēt Kārīgi paēst
ieķest Kārīgi paēst
savillāt Kārīgi un ātri apēst
peizāt Kārīgi un daudz ēst
ķemsēt Kārīgi vai nevīžīgi ēst
klemzēt Kārīgi, aizgūtnēm ēst, rīt
klemsēt Kārīgi, āizgūtnēm ēst, rīt
ķusēt Kārīgi, ar apetīti ēst
amazone Karotāja slāvu mitoloģijā, 11. gs. Bohēmijas leģenda vēsta par amazoņu pulku, kas cīnījušās kā vīrieši un uzņēmušās iniciatīvu arī dzimumattiecībās
Konans Plikgalvis karotājs un varoņa Finna līdzgaitnieks ķeltu mitoloģijā, sākotnēji attēlots kā nesavaldīgs un ļaunprātīgs cilvēks, bet vēlākos vēstījumos pārsvarā ir komisks -- lielīgs, gļēvulīgs un rijīgs
sazoņķēties kārtīgi pieēsties
saklecēties Kārtīgi saēsties, sadzerties
mila Kārts ar plakani notēstu galu laivas (plosta) pārvietošanai (seklā ūdenī)
stalgot Kārumus ēst
uzkasīties Kasot atsegt, uzplēst
uzkrecēt Kasot, skrāpējot uzplēst
kāpāla Kauss tantriskā budisma rituālos, kam vēsturiski jābūt izgatavotam no 14 gadu vecumā dabīgā nāvē miruša nevainīga jaunekļa galvaskausa, bet mūsdienu praksē tiek izgatavots arī no koka
tosa kaut kas notēsts
ļepsna kaut kas saplēsts un netīrs
ieknotēt kaut ko ātri ieēst
ieknozerēt kaut ko ātri ieēst
uzkliest kaut ko izklāt, izplēst
badu nodzīt kaut ko nedaudz ieēst, kad ir ļoti izsalcis
pakļibīt kaut ko strēbt (ēst kaut ko šķidru)
klupt matos kauties, plēsties
ķūlēties Kauties, plēsties
loskāties Kauties, plēsties
mizāties Kauties, plēsties
mizoties Kauties, plēsties
šļaukāties Kauties, plēsties
žaustīties Kauties, plēsties
pļokāties Kauties; plēsties
štaukāties Kauties; plēsties
zvektēties Kauties; plēsties
Tibērija ezers Kinnerets, ezers Izraēlā, Palestīnas vēsturiskajā novadā
art house Kino (arī drāmas) virziens, kurā uzmanība veltīta nevis skatītāju piesaistīšanai, bet lielākoties mākslinieciskām kvalitātēm, mākslinieciskiem meklējumiem vai kādam īpašam mākslinieciskam vēstījumam
kinoepopeja Kinofilma, kurā attēloti nozīmīgi vēsturiski notikumi vai rādīta plaša, vispusīga sabiedriskās dzīves aina
kostīmfilma Kinofilma, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām)
kinovēsture Kinomākslas vēsture
kinovēsturnieks Kinovēstures speciālists
kinovēsture Kinozinātnes nozare, kas pētī kinomākslas vēsturi
krančot Klaiņot apkārt, lai dabūtu kaut ko paēst vai padzert
klinčot Klaiņot no vienas vietas uz citu, lai kaut ko ieēstu un iedzertu
seno laiku otrais posms klasiskās civilizācijas - senās Grieķijas un senās Romas (antīkā vēsture)
kumbrs Klucis ar virspusē ietēstiem robiem, ko nostiprina uz plosta airu balstīšanai; krūškoks
izķirmināties kļūt caurumotam, izdobtam, tārpu saēstam
ieiet vēsturē kļūt ļoti nozīmīgam vai vispār zināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā
nokakarēties kļūt noplīsušam, saplēstām drēbēm
ķirpēt kļūt tārpu saēstam
izplatīties kļūt zināmam (piemēram, par ziņu, vēsti), kļūt pazīstamam (piemēram, par uzskatiem)
saknābt knābājot apēst
ieknābāt Knābājot ieēst
ieknābāties Knābājot ieēst
izknābāt Knābājot izlasīt, izēst
izkņābāt Knābājot izlasīt, izēst, arī sabojāt
izkņapāt Knābājot izlasīt, izēst, arī sabojāt
noknābāt Knābājot noēst
nokņapāt Knābājot noēst, arī sabojāt
saklecēties knābājot pieēsties (par vistām)
pieknābāties Knābājot pilnīgi paēst (par putniem)
saknābāt Knābājot salasīt, apēst (piemēram, vairākus, daudzus graudus)
uzknābāt Knābājot savākt un apēst, ieēst
kņazāt Knābāt, ēst
izknābt Knābjot izplēst, izēst
uzknabināt Knibinot uzplēst (brūci)
uzknibināt knibinot uzplēst, noplēst
uzknubināt knibinot uzplēst, noplēst
lubas Koka mizas, kas plēstas, piemēram, no augošas liepas, egles; skali, skaidas, kas plēstas no bezzaraina koka
finieris kokmateriāls - plāna, līdz 8 mm bieza koksnes loksne, kas var būt drāzta, lobīta, plēsta vai zāģēta
klucītis Kokmateriāls - tēsts, skaldīts neliels, bet samērā masīvs koka gabals
klauns Komisks personāžs - viltīgs vientiesis - angļu drāmas vēsturē
bibliotēkzinātne Komunikācijas zinātnes apakšnozare, kas pētī tradicionālās un modernās formās fiksēto informāciju, tās avotus, attīstību, izplatību, vākšanu, glabāšanu, sistematizēšanu, izmantošanu, saturu un sistēmu konkrētos vēsturiskos apstākļos
mirstības (epidemioloģiskā) pāreja koncepcija par (slimību un) nāves cēloņu struktūras vēsturiskām izmaiņām
objektīvisms Koncepcija, kuras pamatā ir sociāli politiska neitralitāte zinātniskajā izziņā, atturēšanās no vēsturisko notikumu un sabiedriskās dzīves parādību sociāli kritiskiem vērtējumiem
paradigma Konceptuāla pamatsistēma, problēmu izvirzīšanas, formulēšanas un risināšanas modelis, kas dominē noteiktā vēsturiskā periodā
Kalala Ilunga Kongo (agrākās Zairas) lubu mitoloģijā - pseidovēsturisks varonis un valdnieks, kurš nodibināja otro lubu impēriju mūsdienu Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos
Bībeles kritika kopīgs apzīmējums Bībeles grāmatu vēsturiskās pētniecības metodēm
Pastorālās vēstules kopīgs apzīmējums Jaunās Derības vēstulēm Timotejam un Tītam; arī gana vēstules
Katoliskās vēstules kopīgs nosaukums Pētera, Jāņa, Jēkaba un Jūdas vēstulēm; tās sauc arī par baznīcas vēstulēm
arheofīti Kopš aizvēsturiskiem laikiem florā zināmas (pēc fosīlām atliekām) augu sugas
dodecilbenzosulfonskābe Kosmētikas sastāvdaļa, virsmaktīva viela, izmanto šampūnos un citos mazgāšanas līdzekļos, var radīt ādas kairinājumus un pastiprinātu ādas jutīgumu, vemšanu, ja ieēsts, toksisks ūdens organismiem
gremot Košļājot smalcināt, ēst; arī košļāt, zelēt (ko)
Kovadonga Kovadongas nacionālais parks ("Covadonga") atrodas Spānijas ziemeļu daļā (Astūrijā), Kantabrijas kalnos, platība - 170 kvadrātkilometru, dibināts 1916. g., parkam vēsturiska nozīme: 718. g. spāņi šeit apturēja arābu iekarotāju tālāko virzīšanos (Rekonkistas sākums)
kamsēt Kožļājot ēst
apbruncēts Kožu saēsts
jūrmalas krambe krambju suga ("Crambe maritima"), saukta arī par jūras kāpostu, tās izbalinātus lapu kātus var ēst kā dārzeņus
sakraukšķināt Kraukšķinot (kaut ko cietu ar zobiem) sadrupināt vai apēst
saskraukšķināt Kraukšķinot sakost, apēst
nolissement Kravas darījumu vēsturisks nosaukums Francijā un Itālijā
"balona" kredīts kredīts, kas tiek dzēsts nevis pa daļām, bet vienreiz pilnā apjomā
kontrolsprūds Kredītvienošanās nosacījums, ar ko automātiski iestājas zināmas sekas, piemēram, prasība pirms termiņa dzēst kredītu
ķeskāt Krietni ēst
ķeskot Krietni ēst
mizot Krietni ēst
ņūcīt Krietni ēst
zloķēt Krietni ēst
uzpeizēt Krietni paēst
sazekstēties krietni saēsties
parēpt Krietni saēsties
pieķīpot Krietni saēsties
piekrauties Krietni saēsties
sazolēties Krietni saēsties
sazvekstēties Krietni saēsties
meksēt Krietni saēsties, piebāzt vēderu
meksīt Krietni saēsties, piebāzt vēderu
mekšķēt Krietni saēsties, piebāzt vēderu
piezoņķēties Krietni saēsties, pierīties
luntēt Krietni saēsties; klencēt; strēbt
bricēt Krietni, sātīgi ēst
biļina Krievu folkloras žanrs, episka dziesma, kurā teiksmainā formā stāstīts par vēsturiskiem notikumiem un varoņiem
Kikimora Krievu mitoloģijā - mājas gars, maza sieviņa ar gariem matiem, ko uzskata par miruša cilvēka dvēseles iemiesojumu, bet reizēm viņas parādīšanās tiek uzskatīta par nelaimes vēstnesi
panslāvisms Krievu nacionālistiska ideoloģija un sabiedriski politisks strāvojums (19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā), kas sludināja, ka slāvu tautām ir īpaša loma vēsturē un izvirzīja mērķi apvienot slāvu tautas
Pagājušo gadu stāsts Krievzemes viduslaiku vēstures avots, ko ap 1113. g. sarakstījis Kijevas Pečoru klostera mūks Nestors, un ir senākais avots, kurā pieminētas Latvijas teritorijā dzīvojošās tautības kurši, zemgaļi, latgaļi un lībieši
nokrimšināt Krimšķinot noēst
nokrimškināt Krimšķinot noēst
Pāvils Kristietības apustulis, kurš nodibināja jaunas baznīcas visā Mazāzijā un Maķedonijā, sarakstījis vairākas Jaunās Derības vēstules
baznīcas vēsture kristietības un baznīcas attīstības vēsture
pirmkristiānisms Kristietības vēstures posms no tās izcelšanās līdz katoliskās baznīcas sākumiem
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
Kristaps kristīgajos nostāstos moceklis, kas cietis ap 250. g. Likijā imperatora Decija valdīšanas laikā, vēlākā tradīcijā šis tēls tiek mitoloģiski stipri stilizēts; leģenda vēstī, ka viņš cēlies no Kanaānas un bijis spēcīgs gigantiska auguma vīrs
Jānis Kristītājs kristīgajos priekšstatos pēdējais no praviešiem, mesijas atnākšanas vēstnešiem, tiešais Jēzus Kristus priekštecis
antikrists Kristus pretinieks; kristīgās baznīcas pretinieks; nešķīstais, velna apsēstais
apustulis Kristus sūtnis, evaņģēlija vēsts nesējs
kuģniecības gada grāmatas Krišjāņa Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skolas izdevums, 1925.-1931. g. iznāca 5 laidieni, tika ievietoti raksti par kuģniecības attīstību pasaulē, par Latvijas floti, ostām, hidrogrāfijas ierīcēm, jūrskolām, mācību kuģiem, burāšanas sporta attīstību un vēsturi u. tml., kā arī praktiski padomi navigācijā
teātra kritika kritikas nozare, kas analizē un vērtē sava laika teātra darbu un ir cieši saistīta ar teātra vēsturi
kvīru teorija kritiskās teorijas novirziens, kas skaidro dzimumu kā sociāli konstruētu patības daļu un pievērš uzmanību izmaiņām seksualitātes uztverē vēstures gaitā, kā arī jautājumam par seksualitāti kā varas objektu
ķūči Kūču vakars - arī kūķu jeb ķūķu vakars - Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi, saukts arī par kūķi vai ķūķi
cirmuļains Kukaiņu, tārpu izēsts (koks)
Adze Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Adzes" bijušais nosukums; vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. Piltenes bīskapam ar ordeni savā starpā zemi dalot
arhitektūras piemineklis kultūras piemineklis - pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi
vēstures piemineklis kultūras piemineklis, kam ir liela vēsturiska vērtība
kulturoloģija Kultūras un kultūras vēstures pētniecība; attiecīgais mācību priekšmets
kultūrvēsture Kultūras vēsture
etnoloģija Kultūru vai tautu salīdzinoša un vēsturiska pētniecība; kultūrantropoloģija
kursenieki Kultūrvēsturiskā apgabala Kursa jeb Kurzeme (Ventspils, Liepājas, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Saldus rajonu) iedzīvotāji
vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji
malēnieši Kultūrvēsturiskā novada Maliena (Vidzemes ziemeļaustrumu daļā) iedzīvotāji
Skansens Kultūrvēsturisks brīvdabas muzejs un zooloģiskais dārzs Stokholmā, atklāts 1891. g.
Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu)
krūškoks Kumbrs - klucis ar virspusē ietēstiem robiem, ko nostiprina uz plosta airu balstīšanai
apēžas Kuņģa slimība, kas rodas, ja ir ieēsts kas nevēlams
lašēties Kūpēt (par nedzēstiem kaļķiem)
Noldu lieta Kurzemes hercogistes vēstures epizode 17. gs. sākumā Kurzemē, kurā brāļi Noldes iebilda pret hercogu centieniem izveidot absolūto monarhiju un aizturēšanas brīdī tika nogalināti; rezultātā 1617. g. tika izstrādāta un pieņemta Kurzemes hercogistes satversme un Kurzemes statūti, kas nostiprināja muižniecības pozīcijas Kurzemes hercogistē
snakšķināt kustināt žokļus, it kā gatavojoties ēst; skaļi ēst
stoņāt Kūtri strādāt; lēnēm, slinku ēst (par lopiem); nevienmērīgi vilkt (par zirgu)
Korigani Ķeltu (vēst. Bretaņa) mitoloģijā - zemākā līmeņa mitoloģijā avotu gari, kas mita krāšņās pazemes alās, tie parādījās virszemē skaistu sieviešu veidolā, baltos tērpos
Teitāts Ķeltu (vēst. Gallija) mitoloģijā - cilts dievs, karadarbības un mierīga darba aizgādnis
Abnoba Ķeltu (vēst. Gallija) mitoloģijā - medību dieviete, kuru pielūdza ciltis, kuras dzīvoja ielejās austrumos no Reinas
Tarans Ķeltu (vēst. Gallija) mitoloģijā - pērkona dievs
Līrs Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ar jūru saistīts dievs, Mananana tēvs
Skataha Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - burve un karotāja, kas uzaudzināja daudzus īru varoņus un iemācīja tiem kara mākslu
Nehtans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ūdens dievs, viņam bija svētais zināšanu avots, kuram piekļūt drīkstēja tikai viņš pats un trīs galma vīna lējēji
Brans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - varonis, sāgas "Brana ceļojums" tēls, tika uzskatīts par vienu no karaļa Artura senčiem
Bādba Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - burve un kara dieviete, kuras kaujas sauciens karotājiem iedvesa šausmas, parasti mēdza parādīties vārnas izskatā, ko uzskatīja par nāves vēstnesi
Fanda Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Citpasaules valdnieka Mananana daiļā sieva, viena no svētlaimīgo salu valdniecēm, kurai piederēja burvju dārzs
Kromms Kruahs ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dievība, kas bija izveidota zelta elka izskatā, kuram apkārt novietoti divpadsmit mazāki elki
Maha Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dieviete, kas lemj cilvēku mūža ilgumu
Diankehts Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dievs - zintnieks un dziedinātājs
Bress Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - fomoru valdnieks, kas bijis ļoti neviesmīlīgs un nesaticīgs, atklājis cilvēkiem zemes apstrādāšanas noslēpumus, mācījis art un sēt
Balors Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - fomoru valdnieks, kuram bija tikai viena acs, kas iznīcināja katru, uz kuru viņš paskatījās
danieši Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - galvenā dievu grupa, dievietes mātes Danu pēcteči, kas ieradās Īrijā no noslēpumainām salām ziemeļos, un pēdējā no dievišķajām ciltīm, kas dzīvojusi Īrijā
Mils Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Īrijas iekarotājs, kura tēvocis, ieraudzījis Īriju no augsta torņa Spānijā, ieradies Īrijā, kur to nogalinājuši danieši
Nemheds Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Īrijas iekarotāju trešās cilts vadonis, cēlies no Grieķijas skitiem
Nemheina Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - īru dieviete - karotāja, kas nepiedalījās kaujās, bet tikai atradās kaujas laukā un ar savu baismīgo izskatu radīja paniku karotājos, kā arī iedvesa šausmas ar baisu gaudošnu
Diarmaits Ķeltu (vēst. Īrijā) mitoloģijā - īru karotāja un varoņa Finna līdzgaitnieks, kas iemīlēja karotāja Kormaka meitu Grainu, kas tika atdota par sievu vecīgajam Finnam, bet viņi kopā aizbēga
Deidre Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - Olsteras valdnieka Konhobara barda Fedlimida meita, kurai druīdu priesteris pareģoja, ka viņa atnesīs pilsētai postu un iznīcību
sidi Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - pārdabiskas būtnes, kas mita pauguros, dziļi apakšzemē
firbolgi Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - senākie Īrijas iedzīvotāji, Īrijas iekarotāju ceturtā rase, mitoloģiska cilts, ko uzvarējuši danieši
Finns Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - varonis, kam piemitusi liela gudrība un pareģošanas spējas
Nuādu ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - viens no dievietes Danu cilts dieviem, kurš kādā kaujā bija zaudējis roku, un Diankehts izgatavoja viņam roku no sudraba
Kliodna Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - viņsaules dieviete, kurai piederēja trīs brīnišķīgi putni, kuru dziesma iemidzināja cilvēkus nāves miegā
banši Ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - zemākā līmeņa pārdabiskas būtnes skaistas sievietes veidolā, dažkārt uzskatīja, ka tās parādīšanās nozīmē nāvi tam, kas to ieraudzījis
Leprehuns Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - elfs, kurš sargā daudz apraktu dārgumu, kurus atklāj tikai tam, kas spēj viņu noķert un uzklausīt, nenovēršot no viņa skatienu
Klurakans Ķeltu (vēst. Īrija) zemākā līmeņa mitoloģijā - punduris, vecs vīriņš, kas dzīvo vīna pagrabos un raugās, lai nesabojātos vīns un alus
Meluzīne Ķeltu (vēst. Rietumeiropa, Dienvideiropa) mitoloģijā - brīnišķīgā feja - čūska
Avallona Ķeltu (vēst. Velsa, Britānija) mitoloģijā - nemirstības sala, kurā aug brīnumainas ābeles; šeit tika nogādāts karalis Artūrs, lai sadziedētu nāvējošos ievainojumus
Mēdba Ķeltu mitoloģijā - dievišķas izcelsmes burve, Konahtas valdniece, Olsteras varoņu Konhobara un Kuhulina galvenā pretiniece karā, par ko vēsta eposs "Kulaņas buļļu nolaupīšana"
kneblis Ķīļveidīgi notēsts kociņš, ko uz plosta izmanto sasieto klūgu piegriešanai plostu sastiprinot
Mandžūrija Ķīnas ziemeļaustrumu daļas vēsturisks nosaukums, atvasināts no vārda "Mandžu" (nosaukums feodālai valstij, kas tur pastāvēja XVII gs. 1. pusē), 1932. III - 1945. VIII šajā teritorijā eksistēja Japānas dibināta valsts - Mandžugo
Vej-Gu Ķīniešu mitoloģijā - dievs, dziedniecības aizgādnis, vēsturiska persona, kas dzīvoja ap 713.-742. g. un ārstēja visus cilvēkus, pēc nāves iecelts dievu kārtā
Kai-Minšou Ķīniešu mitoloģijā - milzīga auguma fantastisks dzīvnieks ar tīģera ķermeni un deviņām cilvēka galvām, kurš apsargāja deviņus vārtus un vēstīja par rītausmas iestāšanos
Šu Ķīniešu mitoloģijā - Ziemeļjūras imperators pasaules radīšanas mītā, kas vēsta par imperatora Huņduņa ("haosa") bojāeju
tikšķis Ķirmju dzimtas suga ("Anobium pertinax") - 5-6 mm gara vabole, kas dzīvo koksnē; sitot ar galvu pret koksni, rodas tikšķoša skaņa, kas agrāk tika uzskatīta par nāves priekšvēstnesi; ēku ķirmis
ķirmīt Ķļūt ķirmju saēstam
saķosēties labi saēsties
cepuri kuldams labi, bezrūpīgi (ko darīt, parasti dzīvot, ēst, dzert)
piesiet (savu) sirdi Labi, sātīgi paēst, arī izraisīt sātīguma sajūtu; arī labi garšot
piesiet dūšu labi, sātīgi paēst; ieēst vai iedzert ko ļoti kārotu, atspirdzinošu; izraisīt sātīguma sajūtu (par ļoti kārotu, atspirdzinošu ēdienu)
pielopsīties Labi, sātīgi pieēsties (parasti, ēdot ar lielu apetīti)
vācu laiki laika periods Latvijas vēsturē no 1207.-1561. g., kad liela daļa Latvijas teritorijas bija Livonijas ordeņa pakļautībā
padomju laiks Laika posms Latvijas vēsturē, kurā Latvijas Republika bija okupēta un inkorporēta Padomju Sociālistiskās Republikas sastāvā (1940.-1941. g. / 1944. - 1991. g.)
jaunākie laiki laika posms no Pirmā pasaules kara līdz mūsdienām; jaunāko laiku vēsturi ir pieņemts iedalīt trīs posmos: 1. posms -- 1914.--1945. (no Pirmā pasaules kara sākuma līdz Otrā pasaules kara beigām); 2. posms -- 1945.-1989.; 3. posms -- 1989.--1991. gadu revolucionārie notikumi un pārmaiņas Eiropā
ēdienreize Laiks, kad parasts ēst
salaizīt Laizot apēst
uzlaizīt Laizot apēst (parasti ko nolijušu, nobirušu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem
izlaizīt Laizot izēst (daudz vai visu); laizot iztukšot (trauku)
ielaizīt Laizot nedaudz ieēst
nolaizīt Laizot noēst (virskārtu)
pielaizīt Laizot piēst (ko)
pielaizīties Laizot pilnīgi paēst
sačūpstināt Laizot un sūkājot apēst
čulbilghana Lamas reinkarnācijas meklēšanas sistēma: pēc valdošā lamas nāves Tibetā pa visu zemi tiek sūtīti vēstneši, lai atrastu to bērnu, kurš ir mirušā lamas reinkarnācija
snabarēt Lasīt sīkumus, meklēt ēst, kampt gardāku kumosu
snabrenēt Lasīt sīkumus, meklēt ēst, kampt gardāku kumosu; snabarēt
snabrināt Lasīt sīkumus, meklēt ēst, kampt gardāku kumosu; snabarēt
Negeste Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, ietilpa Jersikas valstī un aptvēra daļu tag. Aronas, Bērzaunes, Vestienas, Jumurdas un Liezēres pag. (daži vēsturnieku uzskata, ka tajā ietilpa arī Ērgļi), centrs, domājams, atradies Dārznīcas kalnā
Varka Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, vēstures avotos minēta 1226. g., domājams, ka aizņēmusi tagadējo Varakļānu un Viļānu apkārtni un tās centrs atradies Piziču pilskalnā
Ābelene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās tagadējā Balvu novada Baltinavas pagastā un Ludzas novada Salnavas pagastā, domājams, ka tā centrs bija Obeļovas pilskalnā pie Obeļovas ezera; 1224. g. novads nonāca bīskapa varā, vēstures dokumentos minēts vēl 1416. g.
Mārciena Latgaļu apdzīvots novads Aiviekstes pieteku Aronas un Vesetas baseinā 13.-14. gs., tajā ietilpa tagadējais Bērzaunes un Mārcienas pagasts, kā arī daļa Kalsnavas un Vestienas pagasta, robežojās Negestes, Cesvaines un Alenes novadu, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1213. g. kā "castrum Marxne"; Mārksne
aisti Latinizēts ģermāņu vārds ar nozīmi "austrumnieki" - sena tauta Baltijas jūras piekrastē, pirmo reizi pieminēta romiešu vēsturnieka Tacita (55.-120. g.) darbā "Germania", domājams senprūši
kreiss latviešu mitoloģijā - parasti nelaimes vēstnesis pretēji labajam - laimīgajam
locījuma saliktenis latviešu valodniecības vēsturē - saliktenis, kura pirmajā daļā (atšķirībā no seno celmu salikteņiem) ir vārds kāda locījuma formā
celma saliktenis latviešu valodniecības vēsturē - saliktenis, kura pirmajā komponentā saglabāta vēsturiskā patskaņu celma forma, pēc kuras nomenus dalīja locīšanas sistēmās
LCVVA Latvijas Centrālais Valsts vēstures arhīvs (spec.)
Rīga Latvijas galvaspilsēta, valstspilsēta, atrodas Vidzemes dienvidrietumu daļā, Daugavas abos krastos pie Rīgas līča, pilsētas tiesības kopš 1225. gada, vēstures avotos pilsētas celšana minēta 1201. gadā
Augškurzeme Latvijas kultūrvēsturiskā apvidus "Augšzeme" nosaukuma vēsturisks variants
Sēlija Latvijas kultūrvēsturisks apgabals Daugavas kreisajā krastā aptuveni līdz Jaunjelgavai un Mazzalves pagastam
Augšzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, aptver Daugavas kreisā krasta teritorijas no Augšdaugavas novada austrumiem līdz Jēkabpils novada rietumu robežām, senākās konstatētās zvejnieku un mednieku mītnes attiecas uz 9 gt. p. m. ē., baltu ciltis šeit apmetās 2. gt. p. m. ē., mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja sēļi, 10.-13. gs. izveidojās vairāki novadi ar centru Sēlpilī
Latgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās latgaļu apdzīvoto teritoriju austrumu un dienvidaustrumu daļā (uz austrumiem no Daugavas, Aiviekstes un Pededzes), no 16. gs. 2. puses līdz 1772. g. atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tika atjaunots katolicisms (izņemot Krustpili), arī Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā te pastāvēja no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgas pārvaldes
Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā
Zemgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, kas izveidojās zemgaļu apdzīvotajās teritorijā, kas pēc 13. gs. tika iekļauta Livonijā, rietumos robežu aptuveni nosaka līnija Ezere-Saldus-Tukums, austrumos ietver Kurmenes un Valles pagastu
Kurzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, no 13. gs. ietver tās kuršu apdzīvotās teritorijas, kas tika iekļautas Livonijas ordeņa valstī un Kurzemes bīskapijā, aptuvenu austrumu robežu iezīmē līnija Ezere-Saldus-Tukums
late Latvijas vēstures avotos, sākot ar 1382. g. minēts nosaukums trijlauku sistēmā iedalītu muižas tīrumu "laukam"; tīruma gabals
VM Latvijas Vēstures muzejs
pāra laulība laulības forma, kurā laulības partneri ir viens vīrietis un viena sieviete; vēsturiska laulības forma, kurā laulības partneri piederēja pie dažādām dzimtām
kinokefali Leģendāra cilts, ko seno grieķu vēsturnieki lokalizēja Etiopijā un Indijā
reksēt Leksēt, neglīti ēst
damzis Lempīgs, neaptēsts cilvēks
apņukāt lēnām apēst (maizes ņuku, gabalu)
glēmāt lēnām ēst
gļēmot lēnām ēst
glemzt lēnām ēst
gramšķināt lēnām ēst
šlembot lēnām ēst
žļambot lēnām ēst
sagļemzāt lēnām gremot, lēnām ēst
žļemot lēnām un ilgstoši, bez īstas apetītes ēst
žļēmāt lēnām un ilgstoši, bez īstas apetītes ēst; žļēmot
piežubināt lēnām un labi sagremojot sātīgi pieēsties
varkšīties Lēnām, bez apetītes ēst
varkšķīties Lēnām, bez apetītes ēst
žļebināties Lēnām, bez apetītes ēst
izžubināt Lēnām, lobot izēst, izgrauzt
skribināt Lēnām, maziem kumosiem ēst
krikumot Lēnām, pa sīkam gabaliņam, košļāt; negribīgi un nemākulīgi ēst
atslīgt Lēni atsēsties (parasti bezspēkā); noslīgt
čammāt Lēni ēst
knarbīties Lēni ēst
nolaisties Lēni nosēsties, nogulties
gļamāt lēni, ar grūtībām ēst (zobu bojājuma vai to trūkuma dēļ)
užināt lēni, arī negribīgi ēst (izmeklējot barību, izlasot no tās labāko, garšīgāko)
žubināt lēni, arī negribīgi ēst (izmeklējot barību, izlasot no tās labāko, garšīgāko)
žubināties lēni, arī negribīgi ēst (izmeklējot barību, izlasot no tās labāko, garšīgāko)
gramžāt lēni, gausi ēst
nolīst lēni, klusi, arī nemanāmi nogulties, nosēsties (kur savrup)
gļēmāt lēni, negribīgi ēst
glēmot lēni, negribīgi ēst
iežubināt lēni, negribīgi ieēst
noslīgt lēni, parasti bezspēkā, nosēsties, nogulties u. tml. (kur, uz kā u. tml.)
slīgt lēni, parasti bezspēkā, sēsties, gulties u. tml.; arī slīdēt lejup (gar ko)
uzslīgt lēni, parasti bezspēkā, uzsēsties, uzgulties u. tml. (kur, uz kā u. tml.)
tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana
lēzēt Lēst
ļebināties Līderīgi ēst
rezerves lidlauks lidlauks, kurā gaisakuģiem nosēsties gadījumos, kad nav iespējams vai nav mērķtiecīgi turpināt lidojumu līdz plānotās nosēšanās lidlaukam
lidmašīnas nosēšanās lidojuma nobeiguma posms no 15 m augstuma līdz piezemēšanai uz skrejceļa un noskrējienam; sastāv no planēšanas, izlīdzināšanas, izturēšanas, parašutēšanas un piezemēšanās, kad pamatbalstu riteņi pieskaras skrejceļam; lai dzēstu nosēšanās ātrumu, atver interceptorus, izmanto riteņu bremzes, dzinēja reversu; lidmašīnas nosēšanos raksturo nosēšanās distance, ātrums un noskrējiena garums
izliecināt Liecinot pavēstīt, apliecināt
surogātvēstule Liekpasta vēstule
province liela administratīvi teritoriāla vienība (dažās valstīs); valsts daļa, kas vēsturiski ir veidojusies kā teritoriāla nomales vienība samērā tālu no šīs valsts galvaspilsētas
šķira liela cilvēku grupa (sociālā pamatgrupa), kam ir vēsturiski noteikta vieta sabiedriskās ražošanas sistēmā
izķemsīt Lielā izsalkumā izēst
kaudze Liela, parasti nekārtīgi salikta (piemēram, vēstuļu, dokumentu), kopa
Eirāzija Lielākais kontinents, atrodas ziemeļu puslodē, vēsturiski iedala divās pasaules daļās - Eiropā un Āzijā, platība - 53400000 kvadrātkilometru, 4,66 miljardi iedzīvotāju (2006. g.), garums austrumu-rietumu virzienā - 16000 km, ziemeļu-dienvidu virzienā 8000 km
miltīt Lieliem kumosiem ātri ēst
veķēt Lieliem kumosiem ēst, aizrīdamies
gulku gulkām rīt lieliem kumosiem ēst; arī lieliem malkiem dzert
taušķēt Lieliem kumosiem un daudz ēst
prīškys pluociņs lieluma mānijas apsēsts cilvēks
dižliepa liepa, kas atbilst dižkoka klasifikācijai, koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājamas liepas, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā pārsniedz 4 m
žņargle Liesa cūka, kas negrib kārtīgi ēst
margo lietišķa dokumenta, darījumu vēstules mala dažādām piezīmēm
ņamm lieto, lai atdarinātu ēšanas troksni, arī lai uzaicinātu ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem)
švirks lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido
dievsgaus lieto, lai novēlētu labu ēstgribu un sātību
palūk lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts
paskat lieto, lai pievērstu uzmanību kādam faktam, parasti tādam, par ko tiks vēstīts
Šventarģis lietuviešu mitoloģijā un leģendārajā vēsturē - kultūrvaronis, valdnieks, apbedīšanas tradīciju dibinātājs
Bangpūtis Lietuviešu un prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - jūras vēja dievs, kuram mēdza upurēt lai izlūgtos labvēlīgu vēju
Saules kauja lietuviešu un Zobenbrāļu ordeņa kauja 1236. g. 22. septembrī, kurā katrā pusē bija līdz 5000 vīru, norisa purvainā vietā, kas ierobežoja bruņinieku kavalērijas iespējas un lietuvieši uzvarēja; vairākums vēsturnieku uzskata, ka tā notikusi netālu no Šauļiem, Lietuvā, bet pēc dažu vēsturnieku domām pie Vecsaules Čāpānu mājām Bauskas novadā
locīšanas celms lietvārdu un īpašības vārdu locīšanas tips, ko nosaka pēc vēsturiskajiem celmiem
atsūtīt Likt, lai nodod (piemēram, ziņas, vēstis, sveicienus)
eposs Liroepikas paveids - varoņpoēma, kas vēstī par svarīgiem notikumiem tautas dzīvē; šī liroepikas paveida daiļdarbs
poēma Liroepikas žanrs, kam raksturīgs dzejisks vēstījums par svarīgiem, izšķirošiem notikumiem tautas, kādas sociālas grupas vai atsevišķa cilvēka dzīvē; šī žanra daiļdarbs
balāde Liroepikas žanrs, kam raksturīgs kāda varoņdarba, traģiska vai fantastiska notikuma attēlojums, spraiga darbība, dramatisks vēstījums; šī žanra daiļdarbs
rāt Līst (līdumu), uzplēst, sakārtot, tīrīt
felibri Literāras kustības dalībnieki D-Francijā (Provansā) 19. gs. 2. pusē; kustības mērķis bija jaunprovansiešu literatūras un valodas izveidošana, pārmantojot Provansas vēsturiskā novada pagātnes kultūru
hronika Literārs darbs, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi
varoņeposs Literārs eposs, kura vēstīts par izšķirošu, varonīgu cīņu tautas vai atsevišķu cilvēku dzīvē
žurnālistika Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; arī periodisko izdevumu kopums (piemēram, kādā laikposmā, valstī, kādai tautai)
literatūrvēsture Literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām; literatūras vēsture
literatūras vēsture literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām; literatūrvēsture
letonika Literatūras, arhīvu materiālu kopums par Latviju, latviešiem, to kultūru, vēsturi, valodu (neatkarīgi no izdošanas vietas un valodas)
literatūrvēsturnieks Literatūrvēstures speciālists; literatūras vēsturnieks
literatūras vēsturnieks literatūrvēstures speciālists; literatūrvēsturnieks
antistretfordieši Literatūrzinātnieki, literatūras vēstures pētnieki, kas uzskata, ka Viljams Šekspīrs no Stretfordas pie Eivonas nevar būt ar viņa vārdu izdoto darbu patiesais autors
liturģika Liturģijas teorija un vēsture
Lievenhof Līvānu nosaukuma vēsturisks variants, kas cēlies no zemes īpašnieka J. Līvena vārda 16. gs.
Vecākā atskaņu hronika Livonijas 13. gs. vēstures avots, sarakstīts vidusaugšvācu valodas dzejas formā (12017 rindu), atspoguļo galvenokārt 13. gs. militārās norises Baltijā un Livonijas ordeņa darbība
Vartberges Hermaņa hronika Livonijas 13.-14. gadsimta vēstures avots, sarakstīta 14. gs. 70. gados latīņu valodā, aprakstīti notikumi Livonijā un tās kaimiņzemēs (gk. Lietuvā) no 12. gs. 2. puses līdz 1378. g., izmantoti gan Livonijas ordeņa arhīva dokumenti, gan vairākas 13.-14. gs. hronikas
uzlakt Lokot apēst (parasti ko nolijušu) - parasti par suni, kaķi
aplakt Lokot apēst, lokot aprīt (šķidru ēdienu)
izlakt Lokot izēst (barību); lokot iztukšot (trauku)
nolakties Lokot paēst (par kaķi vai suni)
pielakties Lokot pilnīgi padzerties, paēst (par dzīvniekiem)
Sitija Londonas centrālā, vecākā daļa ("City of London"), Temzas kreisajā krastā, pilsētas vēsturiskais centrs
kostīmu luga luga, kurā galvenā vērība veltīta vēsturiski precīzam vai stilizētam ietērpam (kostīmiem, rekvizītiem, dekorācijām)
lanckare Lupatas, saplēsta sega (kā nešanai)
barbaliņas Lupatas, saplēsts apģērbs
ļupīt Lupināt, lobīt, krimst, ēst
baziliks Lūpziežu dzimtas augu ģints ("Ocimum"), galvenokārt krūmi, arī garšaugs ar violetiem ziediem, var audzēt arī telpās, dzimtene tropiskā Āzija, Latvijā audzē dēstus un iestāda pēc salnām
trombotiskā mikroanastomoze ļaundabīga trombotiskā trombocitopēniskā purpura ar periodiskiem centrālās nervu sistēmas funkciju zuduma simptomiem: neraksturīgs prodroms, kas ilgst vairākas nedēļas vai mēnešus (nogurums, vājums, ēstgribas trūkums, novājēšana, bronhīts, locītavu un muskuļu sāpes, nātrene)
dēmonija Ļauno garu izraisīta apsēstība
nokritināt Ļaut (šķidrumam) nostāvēties, biezumiem nosēsties
salacināt Ļaut ēst (lakt) šķidru ēdienu (sunim)
grauzdināt Ļaut grauzt, ēst
izdzirkstīties Ļaut izsprēgāt, nodzēst
noēdināt Ļaut noēst (zālaugus kādā platībā)
nograuzdināt Ļaut nograuzt, noēst
nograuzināt Ļaut nograuzt, noēst
atlidot ļoti ātri atkļūt, kļūt zināmam (par vēstīm, ziņām)
aizjoņot ļoti ātri nokļūt, izplatīties (par ziņu, vēsti u. tml.)
apsaēsties ļoti ātri tikt apēstam, ēdot tikt izlietotam (parasti par ko garšīgu)
noēst ļoti bojāt; saēst
ēd kā zirgs ļoti daudz ēst
kā lops ļoti daudz, pārmērīgi (piemēram ēst, dzert)
siekalas tek kā jakts suņam ļoti gribas ēst
milzīgs ļoti izcils, sabiedriski, vēsturiski ļoti nozīmīgs
milzu ļoti izcils, sabiedriski, vēsturiski ļoti nozīmīgs; milzīgs (7)
ieknābāt ļoti maz ieēst (par cilvēku)
ieknābāties ļoti maz ieēst (par cilvēku)
pasaskripstināties ļoti maz, negribīgi ieēst
zobatkarēm ļoti nedaudz ieēst
driskas ļoti saplēsts, skrandains apģērba vai veļas gabals, arī cits saplēsts priekšmets
heraldika mācība par ģerboņiem, arī par dažām citām simboliskām zīmēm; vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī ģerboņu izveidošanos
stādu morfoloģija mācība par stādu formu, par stādu ārējo un iekšējo uzbūvi un formu veidošanos individuālajā (ontoģenēze) un vēsturiskajā (filoģenēze) attīstībā
historika mācība par vēsturiskā tēlojuma būtību un tehniku
bakabi Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - četri brāļi (citā variantā - četras vēja dievības), kas stāv Visuma četros stūros un balsta debesis, lai tās neuzkristu zemei
Pavahtuns Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - dievs, ko saistīja ar četrām debespusēm un kas uzturēja līdzsvarā debesis
Šibalba Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - pazemes valstība, ar deviņiem līmeņiem, kuros mirušajiem bija jāiztur dažādi pārbaudījumi
Kukulkans Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, kura personificēja ar lietus kultu saistītos ticējumos (mākoņu pūķi)
mailis Mails - elektroniskā pasta vēstule
kanibālisms mājdzīvnieku netikums, tieksme izkropļot vai apēst savas sugas indivīdus; biežāk izpaužas vistām un tītariem intensīvas dējības un apspalvojuma maiņas laikā un izpaužas spalvu izknābšanā, kloākas, izslīdējušā olvada un sekstes knābāšanā, cūkām – astes, ausu vai citu ķermeņa daļu sakošanā, trušiem, kažokzvēriem – pēcnācēju apēšanā; parastie cēloņi ir nepareiza ēdināšana un turēšanas apstākļi
neomarksisms Maksa Adlera Vīnē 1913. g. publicētā marksisma versija, kas pieļāva vēsturiskā attīstībā arī garīgo strāvu ietekmi
jaunmarksisms Maksa Adlera Vīnē 1913. g. publicētā marksisma versija, kas pieļāva vēsturiskā attīstībā arī garīgo strāvu ietekmi; neomarksisms
žanrs Mākslas darba formas kategorija ar vēsturiski izveidotām, noteiktām raksturīgām pazīmēm
CIHA Mākslas vēstures starptautiskā komiteja (franču Comite International d'histoire de l'art)
mehānistiskais (arī metafiziskais) materiālisms materiālisma vēsturiskā forma, kas reducē visu matērijas kustības formu kvalitatīvo dažādību uz mehānisko kustību un visas attīstības likumsakarības - uz visvienkāršākajiem mehānikas likumiem
kultūras piemineklis materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska vērtība
noņerglīties Maz ēst
MVF Mazā vēstures fakultāte (LU)
miņonetes Mazas, daudzkrāsainas oblātītes vēstuļu aizlipināšanai
ļerpata Mazdūšīgs, gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks; bērns, kam slikta ēstgriba, kas ir izvēlīgs ēdiena ziņā
skrubināt Maziem kumosiem ēst
dumas Mazkrievu tautas dziesmas par vēsturiskiem notikumiem vai sadzīves parādībām
aizkost mazliet (parasti steigā) ieēst; iekost
patastīt mazliet apcirst, aptēst
aizplēst mazliet atplēst, atraut
pabaudīt mazliet ēst, dzert
iejamot mazliet ieēst
ieskrostīt mazliet ieēst
nosagrābāties mazliet ieēst
pakņābt mazliet ieēst
palupt mazliet ieēst
pasagrābāties mazliet ieēst
pasalizgāties mazliet ieēst
žogāt mazliet ieēst
palaizīt mazliet ieēst (ko), parasti laizot
aizbrokastēt mazliet ieēst brokastis
palaizīties mazliet ieēst, parasti laizot
patārpains mazliet tārpu saēsts
palīst mazliet uzplēst, pabeigt līdumu
paknābāt mazliet, arī negribīgi ieēst (par cilvēkiem)
iepluinīt mazliet, arī vietumis ieplēst
pieknābāties mazliet, šad tad ko ieēdot, paēst (par cilvēkiem)
Mazovše Mazovija, vēsturisks novads Polijā
MVM Medicīnas vēstures muzejs
Mingrēlija Megrēlija, vēsturisks novads Gruzijā
sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi; saēst (3)
mehanolamarkisms Mehānistisks virziens mācībā par organiskās pasaules vēsturisko attīstību; par evolūcijas virzošajiem spēkiem tas atzīst organismu mainīgumu un iedzimtību
pievurināt Meklējot, uzlasot (barību), paēst (par dzīvniekiem)
pievurinēt Meklējot, uzlasot (barību), paēst (par dzīvniekiem)
ganīties Meklēt un ēst augu barību (par lauksaimniecības dzīvniekiem)
ganīties Meklēt un ēst augu barību (par savvaļas dzīvniekiem)
melomaniaks Melomānijas apsēsts cilvēks
dinamiskā pielāgošana metode attēla izmēru un formas pielāgošanai kadra kompozīcijas vai filmas vēstījuma vajadzībām, nosedzot attēla daļu ar necaurspīdīgu maskētājslāni
Divupe Mezopotāmija - vēsturisks novads Rietumāzijā, Tigras un Eifratas vidueteces un lejteces baseinā
ģīzgāt Mīdīt, plēst
nomīdīt Mīdot nodzēst (uguni, ko degošu)
ķirpa Miltiem līdzīgas ķirmju izēstu koku atliekas
alohtonā minoritāte minoritāte, kas izveidojusies kādā valstī pārskatāmā vēstures periodā
nomīt Minot nodzēst (uguni, ko degošu)
nomīņāt Mīņājot nodzēst (uguni, ko degošu)
hronomirāža Mirāža, kurā vērojami vēsturiski sižeti vai vēsturiskas celtnes, kas vairs neeksistē
duālisms Mistiska koncepcija par divu augstāko spēku, augstāko dievu vai dievu un dēmonu pretmetu, kas nosaka pasaules vēstures gaitu
Vanapagans mitoloģisks varonis ("vecais pagāns") igauņu tautas vēstītājā folklorā - teikās viņš ir pamuļķis un cilvēkiem nelabvēlīgs dabas milzis, kas cīnās ar Kalevipoegu un Lielo Tellu vai arī darbojas viens pats; pasakās darbojas pretī asprātīgajam kalpam
mītrade Mītu sacerēšana, parasti tādā vēstījuma formā kā liroepika
lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piemēram, no augoša kārkla, liepas un ko parasti izmanto pinumiem
panmongolisms Mongoļu tautas cenšanās pēc pasaules iekarošanas; šīs idejas vēsturiska reminiscence
epopeja Monumentāls sociāls romāns vai romānu cikls, kas atspoguļo tautas dzīvē nozīmīgu vēsturisku notikumu vai vēstures periodu
bests Mošeju, ārvalstu vēstniecību, augstāko garīdznieku māju neaizskaramība Irānā; pēc senas paražas pret personu, ko vajā varas iestādes un kas meklējusi patvērumu šajās vietās, nedrīkst lietot varas līdzekļus
bruņniecības arhīvi muižniecības korporāciju dokumentu krātuves, glabājās arī daudz valsts un pašvaldības iestāžu dokumti, kā arī agrārvēsturiski avoti
mājas pārmācība muižnieku tiesības sodīt savu dzimtcilvēku; Latvijas vēstures avotos minēta 16. gs.; zviedru valdība ar 1632. g. rīkojumu to akceptēja; 1765. g. 12. aprīļa lēmums sodu ierobežoja ar 20 pāriem rīkšu; 1804. g. Vidzemes zemnieku likums sodu ierobežoja, bet pilnīgi to atcēla 1865. g.
hermeneitika Mūsdienu filozofiskā mācība par to, kā ar valodas līdzekļu palīdzību vai citādā veidā izskaidrojama (izprotama) cilvēka esamība, vēsture, kultūra un līdz kādai robežai te iespējams izvairīties no subjektivitātes
ekselence Mūsdienu Latvijā šo uzrunu piemēro Valsts un Ministru prezidentam, ārlietu ministram un Latvijas vēstniekiem ārzemēs, kā arī ārvalstu vēstniekiem Latvijā
muzeja kolekcija muzeja priekšmetu kopums, kuru saista viena pazīme vai vairākas pazīmes un kura vēsturiskā, zinātniskā vai mākslinieciskā vērtība ir nedalāms veselums
kinomuzejs Muzejs, kas vāc, saglabā, dokumentē, pētī, izstāda un popularizē nozīmīgus kinovēstures materiālus
muzejzinātne Muzeoloģija - zinātnes disciplīna, kas pētī muzeja izcelsmes un attīstības likumsakarības un sociālās funkcijas, muzeju darba teoriju un praksi, vēsturi, avotu mācību, muzeogrāfiju un metodiku
tautas mūzika mūzikas žanri un formas, kas rodas uz ilgā vēsturiskā attīstībā izveidojušos un vienmēr atjaunojošos mākslas tradīciju pamata un pāriet no paaudzes uz paaudzi
nacionālā valoda nācijas valoda, kas izveidojusies uz tautības valodas bāzes noteiktā vēsturiskā periodā līdz ar nācijas veidošanos
nagēdis Nagu slimība, kad tie tiek it kā noēsti
naģēdis Nagu slimība, kad tie tiek it kā noēsti
nonešķēt Našķojoties noēst
nav (retāk ir) ko krimst (arī grauzt) nav (ir) ko ēst
bijums Ne nieka, ne vēsts
bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi vajāt (kādu ar vēstulēm, lūgumiem u. tml.); nelikt kādam mieru
klusēt Nebūt kontaktā (ar kādu), nereaģēt (uz ko, piemēram, ar vēstuli)
pažubināt nedaudz (kādu laiku) ēst ar bezzobainu muti
pažubināties nedaudz (kādu laiku) ēst ar bezzobainu muti
iekost nedaudz (parasti steigā) ieēst
ieēst nedaudz apēst
nodegustēt nedaudz apēst, iedzert (ko), lai novērtētu (tā) garšu; nogaršot
nogaršot nedaudz apēst, iedzert (ko), parasti lai novērtētu (tā) garšu
garžāt nedaudz ēst, dzert (ēdienu, dzērienu)
ieēdināt nedaudz iedot ēst (dzīvniekam)
iečapstināt nedaudz ieēst
iegraudot nedaudz ieēst
iekamot nedaudz ieēst
īkūst nedaudz ieēst
pačammāt nedaudz ieēst
pačumināt nedaudz ieēst
uzkost nedaudz ieēst (ko) virsū (parasti alkoholiskam dzērienam)
ieklesēt nedaudz ieēst (par cūkām)
iegramstīties nedaudz ieēst, kas pagadās
uzsnaberēt nedaudz ieēst, uzkost
pieplēst nedaudz izplēst, palielināt apjomā
pačagāt nedaudz nogaršot (bet vairāk neēst)
ieplūkāt nedaudz plēst, raustīt
ieplūkt nedaudz plēst, raustīt
iekostēt Nedaudz, īsu laiku ēst
uzbaudīt Nedaudz, nogaršojot, ar baudu ieēst
mērdēt badā nedot ēst
izdirsināt Nedot kādu laiku ēst
neņemt (ne) mutē nedzert (alkoholisku dzērienu), neēst
neņemt ne mutē nedzert (parasti alkoholisku dzērienu), neēst
nelikt pie lūpām nedzert, neēst
gavēt Neēst (piemēram, ja nav ko ēst, ja nedod ēst)
badoties Neēst vai ēst ļoti maz (ilgāku laiku); ciest badu
žņergāties Neēst, izniekot ēdienu izmeklējot garšīgāko
sagraulēt Negausīgi apēst, norīt
kuģēt Negausīgi ēst
mekšēt Negausīgi ēst
svempēt Negausīgi ēst
tieškāt Negausīgi ēst
tiešķēt Negausīgi ēst
graulēt Negausīgi ēst, rīt ar platu muti
šņurgulēt Neglīti ēst
ķerkāt Neglīti ēst (piemēram, izjaucot biezputru un izlasot garšīgāko)
šmūkļāties Neglīti ēst, nosmērējoties ar ēdienu
šmurkulēties Neglīti ēst, nosmērējoties ar ēdienu
šņurgulēties Neglīti ēst, rakņājoties pa ēdienu
pieklest Neglīti un rijīgi daudz ēst
zambāt Neglīti, neestētiski ēst
klest neglīti, rijīgi ēst
guznīt Neglīti, rijīgi ēst
murkšļāt Neglīti, sprauslājot ēst vai dzert
ņerkāties Negribēt ēst pasniegto ēdienu (par bērnu)
gņēgāt Negribīgi ēst
zamblāt Negribīgi ēst
zomblāt Negribīgi ēst
čagāt Negribīgi ēst, izmeklējot kumosus
šmurgāties Negribīgi ēst, izrakņājot ēdienu
šmurgoties Negribīgi ēst, izrakņājot ēdienu
šņurkāties Negribīgi ēst; meklēt vainas, lai nedarītu (kaut ko)
pažļemāt Negribīgi ieēst
ņermināt Negribīgi un maz ēst
ņermināties Negribīgi un maz ēst
ņagoties Negribīgi, ar gariem zobiem ēst
ņēckāties Negribīgi, ar gariem zobiem ēst
nožļebināt Negribīgi, ar gariem zobiem ēst
ņēgāt Negribīgi, ar gariem zobiem ēst; tūļāties
ņēgāties Negribīgi, ar gariem zobiem ēst; tūļāties
ņēgot Negribīgi, ar gariem zobiem ēst; tūļāties
ar gariem zobiem negribīgi, bez apetītes (ēst)
zildzināties Negribīgi, bez apetītes ēst, dzert
žņergāt Negribīgi, bez apetītes ēst; arī ēdienu niekot, jaukt bez vajadzības
žāpslot Negribīgi, bez sāta ēst
žļebināt Negribīgi, trokšņaini ēst
žļebot Negribīgi, trokšņaini ēst
žļemāt Negribīgi, zelējot ēst; zelēt
pagavēt neilgu laiku neēst (piemēram, ja nav ko ēst, ja nedod ēst)
padēstīt neilgu laiku, mazliet dēstīt
padzēst neilgu laiku, mazliet dzēst (uguni, liesmas, ko degošu)
padzēst neilgu laiku, mazliet dzēst (uzrakstīto, uztriepto)
pagrauzt neilgu laiku, mazliet ēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
paknibināt neilgu laiku, mazliet ēst (lēni, pa mazām daļām)
palupināt neilgu laiku, mazliet ēst lēni, nelieliem kumosiem, arī negribīgi
paplēst neilgu laiku, mazliet plēst
patēst neilgu laiku, mazliet tēst
balta lappuse neizpētīts posms, arī notikums (piemēram, kā vēsturē)
aizaplēsties nejauši tikt ieplēstam, arī ievainotam
atdirknīt Nekārtīgi atplēst
draņķēt Nekārtīgi ēst
ļorgāt Nekārtīgi ēst
pļurgāties Nekārtīgi ēst
šļurgāt Nekārtīgi ēst
pļammāt Nekārtīgi ēst (piemēram, čāpstinot muti, ilgi viļājot ēdienu pa muti u. tml.)
pļemmāt Nekārtīgi ēst (piemēram, čāpstinot muti, ilgi viļājot ēdienu pa muti u. tml.)
izļorgāt Nekārtīgi izēst
šņergāties Nekārtīgi, izlaidīgi ēst
veproties Nekārtīgi, izlaidīgi pie galda ēst
kļēpāt Nekārtīgi, izrakņājot ēdienu ēst
izkļēpāt Nekārtīgi, rakņājoties ēst
vāpsnāt Neko nedarīt; skatīties ar ieplēstām acīm
gļemmāt Nelabprāt ēst
gļemzāt Nelabprāt ēst
gļemžāt Nelabprāt ēst; gļemzāt
kņēgāt Nelabprāt, bez apetītes ēst
apsnāt Nelādzīgi aptēst
bēdnesis Nelaimes pravietis, vēstnesis, nelaimes putns
depeša Nelegāla vēstule cietumā vai no cietuma
novelete neliela apjoma romantiski vēstījošs skaņdarbs ar lirisku, arī dramatisku, retāk humoristisku raksturu
tamaguči neliela pārnēsājama elektroniska ierīce ar programmējamu mīmiku (prasa ēst, dzert, pievērst uzmanību u. tml.), digitālais draugs, parasti putnēna vai dzīvnieka mazuļa izskatā (japāņu "jaukā oliņa")
podiņš neliels cilindrveida augsnes kopums dēstu audzēšanai
poēma neliels lirisks vai liriski vēstījošs skaņdarbs kādam instrumentam; lielas formas, parasti programmatisks, viendaļīgs skaņdarbs orķestrim vai solo instrumentam ar orķestri; vokāls vai vokāli simfonisks skaņdarbs
trauksmes lodziņš neliels lodziņš, viens no ziņojumlodziņa veidiem, kas parādās displeja ekrānā, lai brīdinātu lietotāju par potenciāliem darbības traucējumiem, piemēram, par iespēju, ka sistēma var izdzēst vienu vai vairākas datnes
dzeguskumāss neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu
dzeguškumāss neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu; dzeguskumāss
nebaudīt ne putraimu nemaz neēst, nebūt neko ēdušam
hiperoreksija Nenormāli liela ēstgriba
zirgveidīgie Nepārnadžu kārtas dzimta, kas evolūcijas gaitā parādījusies pirms 50 miljoniem gadu un vēstures gaitā bijušas vairākas ģintis, bet mūsdienās sastopama 1 ģints ar 4 sugām: īstie zirgi, ēzeļi, pusēzeļi un zebras
ņarkāties Nepieklājīgi ēst
čampāt Nepieklājīgi skaļi ēst
ņirmināt Nepieklājīgi, izlaidīgi ēst
marasms Nepietiekama uztura izraisīts sindroms, gk. proteīnu deficīta dēļ; attīstās pirmajos mūža gados; raksturīga augšanas aizture, samazinātas prāta spējas, progresējoša zemādas tauku slāņa izzušana, ēstgribas trūkums
māgot Nepievilcīgi ēst, ar pirkstiem ņemot ēdienu no bļodas
neirostatuss Nervu sistēmas stāvokļa apraksts slimības vēsturē
cēls Nesabojāts, nesaplēsts, neskarts
ņaga Nesātīgi daudz ēst
ņagāt Nesātīgi daudz ēst, ņemt; čāpstināt
ņagāties Nesātīgi daudz ēst, ņemt; čāpstināt
gropēt Nesātīgi ēst
kresīt Nesātīgi ēst
krest Nesātīgi ēst
krēsties Nesātīgi ēst
peķēt Nesātīgi ēst
grebelis Neskaists, neaptēsts, salūzis vai saplēsts priekšmets
kavēties Netikt atsūtītam paredzētajā laikā (piemēram, par vēstuli, ziņu)
nenoēsties Nevarēt beigt ēst (par ko ļoti garšīgu vai lielā daudzumā)
ļemmāt Neveikli ēst
ļepināt Neveikli ēst
glemžāt Neveikli, ar gariem zobiem ēst
iegrūst Nevērīgi iedot ēst, dzert (parasti ko sliktu)
padrellēt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt
padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru)
driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, plēst, bojāt (parasti apģērbu, papīru)
sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru)
sadrillēt Nevērīgi valkājot, daudz kustoties, saplēst, sabojāt (parasti apģērbu)
sadrāzt Nevērīgi, arī daudz valkājot, saplēst (apavus, apģērbu)
sadrelēt Nevērīgi, arī daudz valkājot, saplēst (apavus, apģērbu)
purstaklis nevienādi saprēsta dzija
ietupstīt Nevīžīgi iesēsties
tupstīt Nevīžīgi sēsties
šņorkāt Nevīžīgi un skaļi ēst
Ašurbanipala pils Nīnivē atrakta pils (7. gs. p. m. ē.), ko reiz apjoza 25 m augsts mūris, pils atradās uz uz augstas terases, to rotāja grezni cilņi, kas vēstīja par Ašurbanipala uzvarām
kiklopu mūri no aizvēsturiskiem laikiem Grieķijā un Itālijā atlikuši lieli akmeņu blāķi
pārtastīt no jauna aptēst, uzasināt
pārdzēst no jauna dzēst
brusa no vairākām pusēm apzāģēts, retāk aptēsts, kokmateriāls, kura biezums un platums ir 100 milimetriem un lielāks
nodrazgāt Nobružāt, noplēst
nodraskāt Nobružāt, noplēst; nobrāzt
leida Nodeva, ar ko ieguva personas brīvības tiesisku aizsardzību; Latvijas vēstures avotos pirmoreiz minēta 1385. g., pastāvēja līdz zemnieku brīvlaišanai
drišķēt Nodriskāt, saplēst, saraut driskās (par drēbēm)
apdriksēties Nodriskāties, saplēst
nokvitināt Nodzēst
nošvībināt Nodzēst
savaldīt uguni nodzēst ugunsgrēku, nepieļaut, ka tas izplatās
applītēt Nodzēst, sitot ar lapotiem zariem
datnes atkopšana nodzēstu vai bojātu disku datņu atjaunošana, izmantojot specializētas programmas
nočumināt Noēst
noencēt Noēst
nokammāt Noēst
noķemmēt Noēst
norabāt Noēst
nosnapāt Noēst
nozolēt Noēst
nozomēt Noēst
nozotēt Noēst
sakancēt Noēst
sazolēt Noēst
notiesāt Noēst (1), parasti ar lielu apetīti
notieškāt Noēst (1), parasti ar lielu apetīti
nokrimst Noēst (cietu, barību), ar zobiem drupinot, smalcinot; nograuzt
nograuzt Noēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
aizēst Noēst (nelielu daļu)
nograuzt Noēst (parasti īsu, retu zāli) - par dzīvniekiem
satēst Noēst (visu); apēst (lielu daudzumu)
nolocīt Noēst ar lielu apetīti
apēst Noēst bez pārpalikuma (barību)
noklesēt Noēst, apēst
nolempēt Noēst, apēst
nošķibēt Noēst, apēst
nošķorēt Noēst, apēst
nosmecēt Noēst, apēst
saknozīt Noēst, apēst
sasmeltēt Noēst, apēst
notauzēt Noēst, aprīt
nokraukšināt Noēst, košļājot ar kraukšķošu troksni
nokraukšķināt Noēst, košļājot ar kraukšķošu troksni
nočurmelēt Noēst, nograuzt
noskrotēt Noēst, nograuzt
atēst Noēst, nograuzt (daļu, gabalu)
nokribināt Noēst, nokrimst (īsu zāli)
nokrubināt Noēst, nokrimst (īsu zāli)
nokrimst Noēst, parasti īsu, retu zāli (kādā platībā)
nograuzt Noēst, parasti īsu, retu zāli (kādā platībā) - par dzīvniekiem
noknābāt Noēst, parasti ko nelielu, arī sadalītu mazos gabalos (par cilvēkiem)
noķīpāt Noēst; izlietot (uzturam daudz vai visu)
izgaršot Nogaršojot ēdienu, dzērienu, pilnīgi sajust, atšķirt (garšu); lēni, ar baudu ēst, dzert (ko), nosakot garšu
likt uz zoba nogaršot, ēst (ko)
likt pie mutes (arī lūpām) nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko)
likt pie lūpām (arī mutes) nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko)
nosmeķēties Nogaršot; nedaudz apēst
nogruzdināt Nograuzt, noēst
nogleijāt Nojaukt, dzēst (pēdas)
lacāni nokarājušies saplēsti apģērba gabali
atkrecēt Nokasīt, kasot nolobīt, noplēst
nokosties Nokost gabalu, lai apēstu
nenoēsties nolieguma darb. v. --> noēsties
neaptēsts nolieguma divdabis --> aptēst
nedzēsts nolieguma divdabis --> dzēst
neizdzēšams nolieguma divdabis --> izdzēst
nostērbelēties Nolietot, noplēst stērbelēs (par apģērbu)
nosmaukt Nomaukt (noplēst) mizu
iemesties Nomesties, nosēsties, (uz kādu laiku) - parasti par putniem
pazust bez vēsts nonākt, atrasties bezvēsts prombūtnē
abrumpēt Noplēst
nočinkāt Noplēst
noņerbot Noplēst
nodīrāt Noplēst (piemēram, ko cieši pielipušu, pielipinātu)
noplēst biļeti noplēst biļetei kontroles talonu
nostērbelēt Noplēst drēbes līdz stērbelēm
kaskāt Noplēst egles mizu
apdriksēt Noplēst, atraut, nodriskāt (bet ne pilnīgi)
nodriksnāt noplēst, nekārtīgi nomizot
noģickāt Noplēst, nodīrāt
drauzāt Noplēst, nodrāzt
drauznāt Noplēst, nodrāzt, nokasīt
nodrikšķināt Noplēst, nolauzt, noplūkt
nomaikt Noplēst, nomaukt
nozuņģēt Noplēst, noplūkt
novirgāt Noplēst, noraut
nodirknīt Noplēst, noskrāpēt
noģerīt Noplēst; ar grūtībām nogriezt
kamiene Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2
kamiens Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2
kamins Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2
kamiņš Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2
kamene Noplēsta egļu miza (parasti jumta segumam)
virtedzenis Noplēsta liepas vai kārkla lūka saritinājums
šķēllaupa Noplēsta šķautne, šķēpele
driksna Noplēsta vai nomizota koka miza
ļēpata Noplēsts ādas gabals kopā ar gaļu pie tā
lupata Noplēsts, noplīsis, arī nogriezts mazvērtīgs drēbes gabals
abrupts Noplēsts, norauts nesakarīgs
izpūst Nopūst (uguni), pūšot nodzēst (ko degošu)
uz- norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots
korespondenc- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar saraksti vēstuļu, pasta sūtījumu veidā
drive-in Norāde, ka automobilisti var saņemt, piem., bankas pakalpojumus vai paēst, neizkāpjot no automobiļa
noģirģāt Noraut, noplēst
ģesēt Norīt, apēst
eizitija Normāla ēstgriba
Anabāze Nosaukums diviem sengrieķu sacerējumiem par lieliem karagājieniem: (a) Kīra Jaunākā karagājiena apraksts (autors - Ksenofonts); (b) Maķedonijas Aleksandra Āzijas karagājiena vēsture (autors - Arians)
uzplakt Nosēsties
aizsēsties Nosēsties (kam priekšā, aiz kā u. tml.)
nosēst Nosēsties (par cilvēku)
izsēsties Nosēsties atstatu citam no cita; nosēsties dažādās vietās
dasēsties Nosēsties blakus
pasēst Nosēsties, apsēsties
sasapt Nosēsties, kristies (par ūdeni)
piesēsties Nosēsties, parasti uz neilgu laiku
atgulēties Nosēsties, saplacināties
zakāties Nosēsties, sēsties
šautināt Nosvītrot, dzēst
aizlieguma zona noteikta gaisa telpa virs valsts sauszemes vai ūdens teritorijas, kurā lidojumi ir aizliegti; valsts (atbilstoši 1944. g. Čikāgas konvencijai) var noteikt aizliegumu virs svarīgiem aizsardzības objektiem, vēsturiskiem pieminekļiem, liegumiem u. c.
nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts (īpašos vēsturiskos apstākļos, piemēram, kara, pēckara laikā) ņem no privātiem ražotājiem
notest Notēst
nostēķēt Notēst, aptēst
nostērķēt Notēst, aptēst
Latviešu etnogrāfiskā izstāde notika Rīgā 1896. g. un bija pirmais lielākais latviešu organizētais pasākums, kas iepazīstināja apmeklētājus ar latviešu tautas vēsturi un kultūru
aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams
vēstures rats (arī ritenis) notikumu vēsturiska attīstība, vēsturiskās attīstības process
šļurgāties Notraipīties, nekārtīgi ēst
Dubna Novads Austrumlatvijā 13.-14. gs., ar nosaukumu "Dubena" minēta Vecākajā atskaņu hronikā, par ticamāko atrašnās vietu vēsturnieki uzskata Dubnas augšteces apvidu Višķu apkaimē, kur nelielā teritorijā (~8 X 15 km) zināmi \~10 pilskalni
nolasīt Novākt, arī noķert, noēst (visus vai daudzus), pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par dzīvniekiem)
nobargulēt Novalkāt, nodeldēt, saplēstam kļūt
izdriskāt Novalkāt, saplēst
uzlēģerēt Novietot grīdlīstes uz pamatnes sijas tā, lai tās iesēstos gropēs
iegrozīties Novietoties (kur), parasti nostāties, apsēsties tā, ka izveidojas vēlamie apstākļi
atsēsties Novietoties sēdus; apsēsties
satupties Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; arī sasēsties; satupt
satupt Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; arī sasēsties; satupties
notupties Novietoties tupus (kur, uz kā u. tml.); arī nosēsties (1)
uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties (1)
pietupties Novietoties tupus stāvoklī; arī piesēsties (1)
rūmēties Novietoties, sēsties (tā, lai aizņemtu iespējami mazāk vietas, telpas)
Bestes jūdžakmens nozīmīgs tehnikas vēstures piemineklis, kas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, Valmieras-Straupes-Rīgas šosejas labajā pusē, \~2 km no Valmieras robežas, sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts gadskaitlis 1686 un "14 M", kas pēc vēsturnieku domām apzīmē uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai
nunciatūra Nuncija amats, pāvesta sūtniecība (vēstniecība)
ķeksēt Ņemt (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā; ēst negausīgi, ņemot ēdienu uzreiz lielā daudzumā
lobīt Ņemt nost, plēst (augļa, kodola apvalku)
lobīt Ņemt nost, plēst (kā virskārtu, apvalku)
skart Ņemt un nedaudz apēst, izdzert (piemēram, ēdienu, dzērienu)
ieknubināties Ņemt vai ēst kaut ko pa mazam nieciņam
ideja Objektīvā ideālisma filozofijā - pasaules vēsturiskās attīstības pirmcēlonis
pakete Oficiāla satura vēstule aizlīmētā iesaiņojumā vai aploksnē
spriestinieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Sprēstiņi" (arī "Spriestiņi") iedzīvotāji
sprēstinieši Ogres novada Ogresgala pagasta apdzīvotās vietas "Sprēstiņi" iedzīvotāji
dzēšamais optiskais disks optisks disks, kurā datus var pārvietot, mainīt un nodzēst tāpat kā magnētiskajā diskā; šo disku atmiņas ietilpība sasniedz 1 gigabaitu; izmanto, ja nepieciešams saglabāt ļoti lielu papildinformācijas apjomu
blastogēnija Organisma attīstības vēsture, ontoģenēzes nozare
morfoģenēze Organisma orgānu sistēmu un daļu rašanās individuālajā un vēsturiskajā attīstībā
ekoģenēze Organismu ekoloģisko īpašību izmaiņu vēsturiskais process
filembrioģenēze Organismu individuālās attīstības gaitā radušās novirzes no vēsturiski raksturīgās attīstības gaitas
idioadaptācija Organismu mainīšanās to vēsturiskajā attīstībā, būtiski nemainoties kopējam organizācijas līmenim
stihija organizētības, regulētības trūkums (par masu kustībām, lieliem vēsturiskiem notikumiem u. tml.); norises, kas nav atkarīgas no atsevišķu cilvēku gribas
makroorientācija Orientācija sociālajā darbā uz vispārīgo cilvēka sociālo stāvokli, ko galvenokārt ietekmē sociālpolitiskie, vēsturiskie, ekonomiskie un apkārtējās vides spēki
Vinda Osta, kas minēta 1263. g. vienošanās dokumentā starp Livonijas ordeni un Kurzemes katoļu baznīcas bīskapu par Kursas ostu piederību, kas varētu būt pirmais Ventspils pieminējums vēstures dokumentos
Daugavpils Otrā lielākā Latvijas pilsēta, atrodas Latgales dienvidu daļā, Daugavas krastos, valstspilsēta un Augšdaugavas novada administratīvais centrs, 232 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1582. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1275. gadā kā Dinaburga, 1656.-1667. g. saucās Borisogļebska, 1893.-1920. g. - Dvinska
anatomijas muzejs P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāle (Jēkaba Prīmaņa Anatomijas muzejs), Rīgā, Kronvalda bulvārī 9
snaberēt pa brīžam ieēst, uzkost
noplosīt Pa gabalam noplēst, noplūkt
muļīt Pa muti viļāt, bez zobiem ēst
apsadēstīties pabeigt dēstīt
dadēstīt pabeigt dēstīt (kā) daļu
ieplēsums pabeigta darbība, rezultāts --> ieplēst
godēties Pacienāties, pacienāt; ēst
iemest rumpī paēst
iemest topkā paēst
piemest topku paēst
ieturēties Paēst
pakostēt Paēst
papaikot Paēst
padāt Paēst (nicinoši)
ierotāt Paēst (par lopiem); pierīties
paņammāt Paēst (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā)
paņammāties Paēst (sarunā ar bērniem, arī bērnu valodā)
pabrokastot Paēst brokastis
palaunagot Paēst launagu
dajēst Paēst līdz sāta sajūtai
padieneškāt Paēst pusdienas
papusdienot Paēst pusdienas
pavakariņot Paēst vakariņas
piepildīt vēderu paēst, apmierināt izsalkumu
pacienāties Paēst, padzert (parasti mazliet) to, ar ko tiek pacienāts
pasītināties Paēst, paēsties
paēsties Paēst, parasti tā, ka vairāk negribas ēst
Tadaiķu pagasta teritorija pagasta dienvidu daļa (kopā ar vēsturisko centru) pēckara gados iekļauta Priekules novada Bunkas pagastā un neliela daļa Grobiņas novada Gaviezes pagastā, bet tagadējā Tadaiķu pagastā iekļauta visa pirmskara Aisteres pagasta teritorija un Tāšu pagasta austrumu stūris
Druvienas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Rankas, Lizuma un Tirzas pagastu, kā arī ar Cesvaines, Madonas un Jaunpiebalgas novadu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēts 1596. g., tā robežas laika gaitā nav mainījušās; bijušie nosaukumi: vāciski — Druwen, krieviski — Druvenskaja
Salgales pagasts pagasts Jelgavas (Ozolnieku) novadā (1990.-2011. g. Sidrabenes pagasts) ar administratīvo centru Emburgā, robežojas ar Cenu un Jaunsvirlaukas pagastu, kā arī ar Olaines un Bauskas novadu; vēsturiski pastāvēja arī bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.
ieglecēt pakāpeniski iegrimstot, nosēsties
piekribināties Palēnām kremtot (ko sīku), pilnīgi paēst (parasti par dzīvniekiem)
piekrubināties Palēnām kremtot (ko sīku), pilnīgi paēst (parasti par dzīvniekiem)
paleozooloģija Paleontoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu dzīvniekus un to attīstības vēsturi
tafonomija Paleontoloģijas un vēsturiskās ģeoloģijas nozare, kas pētī fosilu organismu atrašanās vietu veidošanos zemes garozas slāņos
paleozoja ēra paleozojs, trešā Zemes vēstures ēra
apsēdināt Palīdzēt apsēsties
tiesību principi pamatidejas, uz kuru bāzes tiek radīta tiesību normu sistēma un kuras izsaka būtiskas tiesību iezīmes; katram vēsturiskam tiesību tipam ir savi tiesību principi
nonozēties Pamatīgi paēst, piestūķēties
glimzdināt Pamazām apēst
plošāt pamazām plēst (nerūpīgi vai bieži valkājuot)
apslāpēt panākt, būt par cēloni, ka apslāpst (uguns); apdzēst, nodzēst
saplēsināt panākt, būt par cēloni, ka sāk plēsties, kauties; sanaidot
Atskaņu hronikas pantos sarakstīti Baltijas vēstures avoti - "Jaunākā atskaņu hronika" un "Vecākā atskaņu hronika"
macerācija Paņēmiens barības līdzekļu apstrādei (uzbriedināšanai) pirms izēdināšanas; apēstās barības izmiekšķēšana sārmu un skābju šķīdumos gremošanas traktā
politiskais režīms paņēmienu un metožu kopums, ar kuru palīdzību valstī tiek īstenota vara; vēsturē pazīstamas divas politiskā režīma pamatgrupas: demokrātisks (parlamentārā demokrātija) un antidemokrātisks režīms (autoritārs, totalitārs)
pieskarties Paņemt un nedaudz apēst
ķīpēt Paņemt, plēsties (pēc kaut kā), nozagt
postskripts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei
pēcraksts Papildinājums uzrakstītai un parakstītai vēstulei; postskripts
pielikums Papildu lapa vai papildu lapu komplekts, kam ir noteikta tematika un ko parasti pievieno pie periodiska izdevuma, zinātniska darba, dokumenta; fails vai failu kopums, kas ir pievienots elektroniskā pasta vēstulei
aploksne Papīra apvalks vēstuļu, dokumentu u. tml. ielikšanai (parasti pasta sūtījumiem)
zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts, piemēram, paziņojums); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte, parasti vaļēja, bez aploksnes
vēstuļpapīrs Papīrs, kas paredzēts vēstuļu rakstīšanai
pavirgāties Paplēsties
truļļāt par daudz ēst un dzert
švirkstēt par priekšmetiem, kas beržas gar ko, tiek berzti, arī plēsti, drupināti
parādjūgs Parādnieka pilnīga vai daļēja atkarība no parāda devēja, kreditora sakarā ar nepieciešamību maksāt parāda procentus, dzēst pamatsummu; arī parādu kalpība
rambursēt Parādu dzēst ar trešās personas starpniecību
termofāģija Paradums ēst pārāk karstu ēdienu
pušplēsts parasti savienojumos "ne pušplēsta vārda (vārdiņa)", "ne ar pušplēstu vārdu (vārdiņu)": nevienu vārdu, ne ar vienu vārdu
pārdzīties Pārēsties
pārēst Pārēsties
pārrīties Pārēsties
pārsaēsties Pārēsties
saslānīties Pārēsties
pārsarīties Pārēsties (par dzīvniekiem)
pārstrēbties Pārēsties (strebjot šķidru ēdienu)
pārlakties Pārēsties lieliem malkiem ēdot, rijot šķidru barību (par suņiem un kaķiem)
piesprāgties Pārēsties, ēdot pārslogoties līdz pārsprāgšanai, pārplīšanai
pārsprāgties pārēsties; ar varu piespiest sevi ēst
zorģēt Pārlieku daudz ēst
nomesties Pārmainīt savu stāvokli, parasti notupties, nosēsties, nogulties
bez gausas pārmērīgi daudz (parasti ēst)
graubt Pārmērīgi ēst
linkēt Pārmērīgi ēst
cūka Pārnadžu kārtas lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām (audzē gaļas ieguvei), kas vēsturiski izveidots pieradinot meža cūkas
izkodas Pārpalikumi no izēstā, izkodītā
padirknīt Pārplēst
pāršķiest Pārplēst, pāršķelt
himenorāfija Pārplēstas jaunavības plēves sašūšana
flešbeks Pārrāvums vēstījumā (galvenokārt romānā vai stāstā, kā arī filmā), lai atgrieztos pie notikumiem, norisēm pagātnē
pasēst Pārsēst
pārsēst Pārsēsties
pārpiķēt Pārstādīt (jaunus dēstus), lai (tos) izaudzētu līdz iestādīšanai dobē, laukā u. tml.
aizkūkot Pārsteigt (neēdušu) ar kūkošanu, kas pēc ticējuma vēstī ļaunu (par dzeguzi)
aizkliegt Pārsteigt neēdušu (par dažu putnu kliedzieniem, kas pēc sena ticējuma vēstī ļaunu)
šķilāt pāršķelt, saplēst
kalcija oksīds pārtikas piedeva E529 (nedzēsti kaļķi, stipri kodīgs), emulgators, struktūras veidotājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var stipri bojāt ādu un gļotādas, radot termiskus un ķīmiskus apdegumus
atgavēties Pārtraucot gavēt atsākt ēst gaļu
izslēgt Pārtraukt (piemēram, elektroenerģijas, gāzes) pieplūdi; nodzēst (gaismu, spuldzi u. tml.)
puskodā Pārtraukt ēst un atstāt ēdienu neapēstu vai iekostu
apturēt vēstures ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību
apturēt laika ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību
apstādināt laika ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību
apstādināt vēstures ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību
apturēt (arī apstādināt) vēstures (arī laika) ratu pārtraukt notikumu vēsturisko attīstību
starptautiskais atbildes kupons Pasaules pasta savienības izdota pasta apmaksas zīme, kuru var iegādāties pie pasta pakalpojuma sniedzēja un kura tiek pieņemta jebkuras citas Pasaules pasta savienības locekļvalsts pasta iestādē apmaiņai pret šīs valsts pastmarkām tādā vērtībā, kas ir pietiekama, lai nosūtītu starptautisku vienkāršo vēstuli vai aviovēstuli, kuras svars nepārsniedz 20 gramus
apbauslot Pasludināt, vēstīt
korespondence Pasta sūtījumu kopums; vēstules, pasta un telegrāfa sūtījumi
oreksimānija Pastiprināta ēstgriba, savienota ar bailēm novājēt
uzbarot Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resns, tukls, pilnīgs
komercdruka pasūtījuma iespieddarbi rūpniecībai, tirdzniecībai, sabiedriskām un ģimenes vajadzībām, piemēram, rēķinu veidlapas, cenu zīmes, cirkulāri, programmas, etiķetes, veikala kartes, vēstuļu dzegas, ēdienkartes, prospekti u. c.; akcidentdarbi; akcidentprodukcija
autopatogrāfija Paša slimnieka uzrakstīta slimības vēsture
autogreiders pašgājēja mašīna zemes darbu veikšanai; darborgāni ir grozāma vēsture un irdinātājs ar mehānisku vai hidraulisku vadību
pačalot Pateikt, pavēstīt bez nopietna, dziļa satura; būt bez nopietna, dziļa satura (parasti par tekstu)
patest patēst
konkrētā patiesība patiesība, kas atspoguļo priekšmetu tā savdabīgumā un sakarā ar noteiktiem tā eksistences un vēsturiskās attīstības apstākļiem
apdēstīties Paveikt dēstīšanu (kādā noteiktā platībā vai saimniecībā)
apdēstījums paveikta darbība, rezultāts --> apdēstīt
aplēsums paveikta darbība, rezultāts --> aplēst; aprēķins
atplēsums paveikta darbība, rezultāts --> atplēst; atplēstā daļa
ietēsums paveikta darbība, rezultāts --> ietēst (1)
pavēstījums paveikta darbība, rezultāts --> pavēstīt
tēsums paveikta darbība, rezultāts --> tēst 1 (1)
vēstījums paveikta darbība, rezultāts --> vēstīt; ziņojums, stāstījums
izēdums paveikta darbības --> izēst (3); izēstā vieta
pretpāvests Pāvesta valdīšanas laikā opozīcijas ievēlēts pāvests, ko oficiālā baznīcas vēsture atzīst par nelikumīgu; katolicisma vēsturē bijuši 39
paveska Pavēste
paveste Pavēste
pavestka Pavēste
pavests Pavēste
pavēsts Pavēste
povestka Pavēste
ziņot pavēstīt (mutiski vai rakstiski) informāciju (par ko)
izzvanīt Pavēstīt par (kā) beigām - par zvanu
iezvanīt Pavēstīt par (kā) sākumu (par zvanu)
šnorgāties Pavirši un bez apetītes ēst
pasēsties Pavirzīties un apsēsties
zīmnesis Pazīme, priekšvēstnesis
vēstījiens Paziņojums, pavēste, ziņa
aplaist Paziņot (vēsti, ziņu) vairākiem pēc kārtas
atsaukt Paziņot, ka (ziņa, vēstījums, paziņojums u. tml.) ir nepareizs, nepatiess
apjavīt Paziņot, pavēstīt
iekrist kā dzelmē pazust bez vēsts
c/o pēc adreses (angļu "care of"; uz vēstules)
ekspozīcija pēc noteiktas sistēmas apskatei izraudzīts un sakārtots (piemēram, mākslas darbu, kultūrvēsturisku materiālu) kopums; šādu materiālu izkārtojums
nelaba zīme pēc tautas ticējumiem - zīme, pazīme, kas vēstī par ko nevēlamu, ļaunu
nelaimes dzeguze pēc tautas ticējumiem dzeguze, kas vēstī nelaimi
iekāroties pēkšņi rasties kārei (pēc kāda ēdiena, dzēriena, arī ko ēst, dzert)
kā ūdenī iekritis pēkšņi, bez pēdām, bez vēsts pazudis, neatrodams
stiltons Pelējuma siers, kura dzimtene ir Anglija; nosaukums pēc vietas, kur, kā vēsta nostāsti, 17. gadsimtā tika uzsākta šīs siera šķirnes tirdzniecība
ņergāt Pelt, arī izniekot (ēdienu); ēst (ko) bez ēstgribas
Austrumpendžāba Pendžabas dabas apgabala un vēsturiskā novada austrumu daļa Indijas ziemeļrietumos (aptuveni Pendžābas un Harjānas štata teritorija)
Rietumpendžaba Pendžabas dabas apgabals un vēsturisks novada rietumu daļa Pakistānas ziemeļaustrumos, platība - 182000 kvadrātkilometru
pendžābu Pendžābu valoda - viena no indoeiropiešu valodām, kurā runā galvenokārt cilvēki, kas dzīvo vēsturiskajā Pendžābas reģionā, kas mūsdienās ir sadalīts starp Pakistānu un Indiju, tā ir viena no Indijas valsts valodām, kā arī sikhisma oficiālā valoda, tiek lēsts, ka šajā valodā runā aptuveni 110 miljoni cilvēku, un līdz ar to tā ir 11. vietā pasaulē pēc runātāju skaita
Aviņonas gūsts periods (1309. g. - 1377. g.) Romas katoļu baznīcas vēsturē, kad pāvesti pakļāvās Francijas karaļiem; šo laiku dēvē arī par Bābeles gūstu un salīdzina ar laiku, kad ebreji bija sagūstīti un aizvesti uz Bābeli (6. gs. p. m. ē.)
Asukas periods periods Japānas vēsturē (538.-710. g.) starp Jamato periodu un Naras periodu, kura laikā Japānā ieviesās budisms un tika pārņemta ķīniešu likumdošana un rakstība pārveidojot hieroglifus japāņu valodai piemērotā veidā
protorenesanse Periods mākslas vēsturē Itālijā (13. gs. 2. p.- 14. gs. 1. p.), kura laikā tika likti pamati renesanses mākslai
arhaiskais periods periods Senās Grieķijas vēsturē (7.-6. gs. p. m. ē.), kas sekoja pirmsarhaiskajam periodam un pārgāja klasiskajā periodā; šajā periodā radās un uzplauka pilsētvalstis jeb polisas
nozudušais persona, kas atrodas bezvēsts prombūtnē
privātvēstule Personiska vēstule
paroreksija Perversa ēstgriba; tieksme ēst neparastus ēdienus vai neēdamas lietas
sinhronisks pētījums pētījums, kurā tā priekšmets aplūkots kādā noteiktā laikposmā, neievērojot tā vēsturisko attīstību
zondāža Pētīšana ar īpašām metodēm (mākslas, vēstures, arhitektūras pieminekļu restaurācijā)
teātra muzejs pētnieciska un izglītojoša kultūras iestāde,kas vāc, glabā, pētī un eksponē teātra vēstures materiālus
vējdēle Pie jumta latu galiem piesists dēlis, kas neļauj vējam aizķert un noplēst uz latu galiem uzsistās skaidas
pentēkontaetija Piecdesmit gadu laiks grieķu vēsturē starp persiešu kariem un Peloponnēsas karu (480.-431. g. p. m. ē.)
piesadēstīties Piedēstīt sev (pietiekami, daudz)
piejozēt Pieēst
piejozt Pieēst
pielampāt Pieēst
piesuimīt Pieēst
piekost Pieēst (2) ko cietu, nedaudz
piekrimst Pieēst (ko cietu, sausu), ar zobiem drupinot, smalcinot
piegrauzt Pieēst (ko cietu)
pieķert Pieēst (ko) nedaudz, parasti steigā
pieņemt Pieēst (ko), ņemot (to, parasti no kāda trauka)
piecirst Pieēst, piepildīt (kuņģi)
pietaslāt Pieēst(ies)
taslāt Pieēst(ies)
pielocīt vēderu pieēsties
sastiprināties pieēsties
lobīties Pieēsties
piecirsties Pieēsties
piedzīties Pieēsties
pieēst Pieēsties
piegrūsties Pieēsties
piegumzīties Pieēsties
piegūznīties Pieēsties
pieķīpāties Pieēsties
pieknotēt Pieēsties
piekresties Pieēsties
pielepēties Pieēsties
pielocīties Pieēsties
pierīt Pieēsties
piesisties Pieēsties
piesormēties Pieēsties
pieštapēties Pieēsties
pieštopēties Pieēsties
piestrebties Pieēsties
piestūķēties Pieēsties
piesukāties Pieēsties
pietiesāt Pieēsties
pietusnīties Pieēsties
pievīstīt Pieēsties
piezalēt Pieēsties
piezlāģēt Pieēsties
uzlādēties Pieēsties
pieķepēties Pieēsties (ko biezu, parasti biezputru)
pieslorbāties Pieēsties (ko šķidru); piestrēbties
pierīties Pieēsties (ko), parasti steigā, lielākā daudzumā
piemašņoties Pieēsties (nelaikā)
pieklesēties Pieēsties (par cūkām)
pielepīt Pieēsties (par dzīvniekiem)
pieklesēt Pieēsties (parasti biezputru)
pieķesēties Pieēsties (parasti ko biezu)
pieveķēties Pieēsties (parasti ko biezu)
pieloksīties Pieēsties (parasti, ēdot ar lielu apetīti); pielakties
nograuties Pieēsties (pietiekami daudz, līdz kaklam)
pienašķēties Pieēsties gardumus
piepļunkāt Pieēsties ko šķidru
pierīstīties Pieēsties steigā, lielākā daudzumā; pierīties (2)
noknietēt Pieēsties, apēst
piedumbrāties Pieēsties, pārēsties
pieleknēties Pieēsties, pārēsties, piebāzt vēderu
pietrainīties Pieēsties, pārlieku pierīties
piezaņķēties Pieēsties, piebāzt vēderu
saklesēties Pieēsties, pierīties
saklesties Pieēsties, pierīties
pielikties Pieēsties; arī piedzerties
pielādēties Pieēsties; pārēsties
pieļukstīt Pielakt, pieēst
pieļuksīt pielakt, pieēst (pilnu vēderu)
atačments Pielikums (elektroniskā pasta vēstulei)
atačs Pielikums (elektroniskā pasta vēstulei)
svētie lāči pielūdzami dzīvnieki pirmsvēsturiskajā reliģijā, nogalināta lāča rituālas godāšanas saglabājušās līdz mūsdienām arktiskajos un subarktiskajos reģionos
idiopātiska mēles un rīkles nerva neiralģija piepešas, neciešamas, naža dūrienam līdzīgas sāpes vienā aukslēju loka pusē, rijot cietu (it īpaši karstu vai aukstu) ēdienu, kā arī košļājot, žāvājoties vai skaļi runājot; sāpju lēkme ilgst apmēram 2 min; sāpes izstaro uz mēli, žokļiem, pieguļošo kakla daļu un ausi; stipro sāpju dēļ slimnieks vairās ēst (tāpēc stipri novājē), runā klusināti un neskaidri
pieskust Pieplēst (mizas pietiekami, daudz)
post scriptum pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar P. S.
atmest asti piesēsties
atmest dibenu piesēsties
piesēdēt Piesēsties (2)
nosaistīt Piesiet dzīvnieku tā, lai tas noēstu zāli (kādā platībā)
uzkribināt Pieskaroties, kasot uzplēst
pietesties Piestrēbties; pieēsties
piecienāties Pietiekami cienāties, cienājoties pietiekami pieēsties
piebaroties Pietiekami daudz ēst, uzbaroties
daēst Pietiekami nepaēst
pielukšīt Pietiekami paēst (par zīdaini)
interpunkcija Pieturzīmju lietošanas noteikumu kopums, principi, kas vēsturiski izveidojušies un nostiprinājušies kādā valodā
atačēt Pievienot pielikumu (elektroniskā pasta vēstulei); atsūtīt kā (elektroniskā pasta vēstules) pielikumu
memuāri Piezīmju, atmiņu formā rakstīts teksts, kurā autors vēstī par notikumiem, cilvēkiem, ar ko viņam ir bijusi tieša saskare
viknot Pikot, burzīt, plēst, plūkt
pieēst pilnu vēderu pilnīgi paēst
pieēst (arī pielocīt) (pilnu) vēderu pilnīgi paēst
pieēsties pilnīgi paēst
pieēsties līdz kaklam (arī acīm) pilnīgi paēst, arī pārāk daudz ieēst
pielikt vēderu pilnīgi paēst, pieēsties
chargé dʽaffairs pilnvarotais lietvedis, persona, kas vēstnieka prombūtnē viņu aizstāj
Bāmijāna pilsēta Afganistānā, Hindukuša kalnos \~2550 m vjl., uz ziemeļrietumiem no Kabulas, vilajeta administratīvais centrs, 61850 iedzīvotāju (2006. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1. gs., budisma centrs; šeit 4. un 5. gs. klintīs tika izkalts alu tempļu un klosteru komplekss, arī gigantiska, 53 m augsta stāvoša Budas skulptūra, ko 2001. g. uzspridzināja "Taliban" kustības dalībnieki
Barisava pilsēta Baltkrievijā, Minskas apgabalā, 147100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1795. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1127. g.
Ako pilsēta Izraēlā (_ʻAkko_), 47500 iedzīvotāju (2014. g.), zvejas osta Vidusjūras krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta XV gs. p. m. ē., senatnē ievērojams tirdzniecības centrs Dienvidfeniķijā
Kjondžu pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Kyongju"), 256200 iedzīvotāju (2011. g.), apkaimē vairāki vēsturiski arhitektūras pieminekļi
Aleksandrova pilsēta Krievijā (_Aleksandrov_), Vladimiras apgabala ziemeļrietumos, 61500 iedzīvotāju (2010. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1389. g., 1564.-1572. g. tajā atradās cara Ivana IV rezidence
Aļeksina pilsēta Krievijā (_Aleksin_), Tulas apgabala ziemeļrietumos, piestātne Okas krastā, 59150 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1236. g., pilsētas tiesības kopš 1777. g.
Belgoroda pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 379500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1593. g., cietoksnis no 1596. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1237. g.
Bežecka pilsēta Krievijā, Tveras apgabalā, Mologas krastos, rajona administratīvais centrs, 23100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1766. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1137. g.
Suzdaļa pilsēta Krievijā, Vladimiras apgabalā, 26 km uz ziemeļiem no Vladimiras, Kamenkas krastos, 10000 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1024. g.
Belozjorska pilsēta Krievijā, Vologdas apgabalā, rajona administratīvais centrs, piestātne Belojes ezera dienvidu krastā, 9380 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 862. g.
Durbe pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā, 1924.-1949. g. Liepājas apriņķī) 196 km no Rīgas un 26 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1893. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā
Priekule pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. - Liepājas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1924.-1949. g. - Liepājas apriņķī, 1819.-1923. g. - Grobiņas apriņķī) 193 km no Rīgas un 42 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības kopš 1922. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1483. g.
Grobiņa pilsēta Latvijā, Dienvidkurzemes novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Liepājas rajonā, 1920.-1949. g. Liepājas apriņķī, 1819.-1919. g. apriņķa centrs) 205 km no Rīgas un 11 km no Liepājas, pilsētas tiesības kopš 1695. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā
Skrunda pilsēta Latvijā, Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Kuldīgas rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 148 km no Rīgas un 35 km no Kuldīgas, pilsētas tiesības kopš 1996. g., pilsētciemats no 1950. g., kā ciemats sāka veidoties 1926. g., kad tika sadalītas muižas zemes, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g.
Kandava pilsēta Latvijā, Kurzemes austrumu daļā (1999.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Tukuma rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī) 91 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, miesta nosaukums kopš 1819. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā kuršu un krustnešu līgumā kā "Candowe"
Liepāja pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, Baltijas jūras krastā, valstspilsēta (2009.-2021. g. republikas nozīmes pilsēta, 1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 218 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1625. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. g. kā Līvas zvejnieku osta un ciems
Saldus pilsēta Latvijā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Kuldīgas apriņķī) 119 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. g., ierobežotas pilsētas tiesības no 1894. g., 15.-18. gs. šeit bija Frauenburgas pils ar nelielu apkārtējo pilsētas iecirkni, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā
Ventspils pilsēta Latvijā, Kurzemes rietumos, Baltijas jūras krastā, valstspilsēta no 2021. g., novada centrs no 2009. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. apriņķa centrs) 184 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1378. g., pirmo reizi vēstures dokumentos minēta 1290. g.
Sabile pilsēta Latvijā, Kurzemes vidienē, Talsu novada dienvidu daļā 108 km no Rīgas un 24 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1253. gadā
Talsi pilsēta Latvijā, Kurzemes ziemeļu daļā, no 2009. g. – novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1819.–1949. g. apriņķa centrs) 107 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. g., ierobežota pilsētas pārvalde no 1894. g., vēstures avotos pirmo reizi minēti 1231. gadā
Ludza pilsēta Latvijā, Latgales austrumu daļā, novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1924.-1949. apriņķa centrs) 272 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1777. gada, miesta nosaukums no 1765. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1177. gadā
Līvāni pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, Daugavas labajā krastā, novada centrs no 1999. g. (1960.-2009. g. Preiļu rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 170 km no Rīgas un 37 km no Preiļiem, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1824. gada, nosaukums vēstures avotos pirmo reizi minēts 1553. gadā, kad zemes īpašnieks J. Līvens nodibināto miestiņu nosauc savā vārdā
Varakļāni pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1957.–2009. g. Madonas rajonā, 1950.–1956. g. rajona centrs, 1947.–1949. g. Viļānu apriņķī, 1924.–1946. g. Rēzeknes apriņķī) 202 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 54 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., 1784. g. dokumentos minēta kā miests, pirmo reizi vēstures dokumentos - 1483. g.
Viļāni pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs kopš 2009. g. (1963.-2008. g. Rēzeknes rajonā, 1949.-1962. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs) 216 km no Rīgas (pa autoceļu caur Krustpili) un 28 km no Rēzeknes, pilsētas tiesības kopš 1928. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. gadā
Preiļi pilsēta Latvijā, Latgales vidienē, novada centrs no 2000. g. (1950.-2009. g. rajona centrs, 1777.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 204 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības piešķirtas 19. gs. vidū, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1382. g.
Viļaka pilsēta Latvijā, Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Balvu rajonā, 1950.-1959. g. Abrenes rajona centrs, 1945.-1949. g. apriņķa centrs, 1938.-1945. g. Abrenes apriņķī, 1924.-1938. g. Jaunlatgales apriņķī) 247 km no Rīgas un 27 km no Balviem, pilsētas tiesības kopš 1945. g., vēstures avotos minēta 13. gs. kā latgaļu Atzeles (Adzeles) zemes Purnavas (Pornavas) novada centrs
Aloja pilsēta Latvijā, Limbažu novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Limbažu rajonā, 1785.-1949. g. Valmieras apriņķī) 120 km no Rīgas un 32 km no Limbažiem, pilsētas tiesības kopš 1992. gada, no 1961. g. pilsētciemats, no 1950. g. strādnieku ciemats, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1449. gadā kā miests uz Ungurpils muižas zemes
Tukums pilsēta Latvijā, no 2009. g. - novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1795.-1949. g. apriņķa centrs) 63 km uz rietumiem no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1795. g., vēstures avotos vārds pirmo reizi minēts 1253. gadā, bet lībiešu ciems šajā vietā pastāvēja vismaz jau 10. gs.
Brocēni pilsēta Latvijā, Saldus novadā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Saldus rajonā, 1819.-1949. g. Kuldīgas apriņķī) 113 km no Rīgas un 8 km no Saldus, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1961. g., strādnieku ciemats no 1950. g., vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1528. gadā
Valdemārpils pilsēta Latvijā, Talsu novada ziemeļu daļā (1950.-2008. g. Talsu rajonā, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī, līdz 1926. g. saucās Sasmaka) 130 km no Rīgas un 15 km no Talsiem, pilsētas tiesības kopš 1917. g., miesta tiesības no 1834. g., pirmo reizi vēstures avotos minēta 1582. gadā
Sigulda pilsēta Latvijā, Vidzemē, Gaujas krastos, novada centrs no 2009. g. (1963.-2008. g. Rīgas rajonā, 1950.-1962. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta tiesības no 1926. g., kā pilsētas tipa apdzīvota vieta sāka veidoties pēc 1889. g., kad atklāja Rīgas - Pleskavas dzelzceļu (caur Valku), vēstures avotos minēta no 12. gs., šeit bija sena Gaujas lībiešu pils "Satezele"
Smiltene pilsēta Latvijā, Vidzemē, novada centrs no 2009. g. (1960.-2009. Valkas rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 132 km no Rīgas, 44 km no Valkas un 31 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos 1427. g. pirmo reizi minēts, ka pie pils (kas uzcelta 1359. g.) pastāv amatnieku un tirgotāju apmetne
Lubāna pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumos, Madonas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Madonas rajonā, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 212 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām un Madonu) un 40 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1992. g., 1958.-1992. g. pilsētciemats, vēstures avotos pirmo reizi minēta 13. gs.
Cesvaine pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Madonas rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Madonas apriņķī) 180 km no Rīgas (pa autoceļu caur Pļaviņām) un 18 km no Madonas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1950. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1209. gadā
Gulbene pilsēta Latvijā, Vidzemes austrumu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1947.-1949. g. apriņķa centrs, 1920.-1946. g. Madonas apriņķī) 186 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - kopš 1920. g., vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1224. gadā
Pļaviņas pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidaustrumos, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1991.-2009. g. Aizkraukles rajonā, 1967.-1990. g. Stučkas rajonā) 123 km no Rīgas un 35 km no Aizkraukles, pilsētas tiesības kopš 1927. g., miesta tiesības no 1922. g., vēstures avotos minēta kā zviedru kara nometne 17. gs. sākumā
Salaspils pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, novada centrs no 2009. g. (1950.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 18 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1993. g., vēstures avotos minēta no 1185. g.; bijušie nosaukumi: Salaspils pilsēta ar Salaspils novadu (2004.-2009. G.), Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju (1993.-2004. g.)
Baldone pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumu daļā, uz dienvidiem no Daugavas, Ķekavas novadā (2009.-2021. g. Baldones novada administratīvais centrs, 1960.-2009. g. Rīgas rajonā, 1950.-1959. g. - rajona centrs, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 33 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, pilsētciemats no 1961. g., miests izveidojās 17. gs., kad sēravota tuvumā uzcēla muižu un ap 1648. gadu ierīkoja dzelzs ieguves cepli, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1186. g.
Lielvārde pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā (novada centrs 2004.-2021. g., 1950.-2009. g. Ogres rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī) 52 km no Rīgas un 16 km no Ogres, pilsētas tiesības kopš 1992. g., pilsētciemats no 1949. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1201. gadā
Ogre pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidu daļā, Daugavas labajā krastā, valstspilsēta no 2021. g., novada centrs no 2009. gada (1950.-2009. rajona centrs, 1946.-1949. apriņķa centrs, 1785.-1946. g. Rīgas apriņķī) 37 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1928. g., miesta - 1920. g., ciema - 1895. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta Latviešu Indriķa hronikā 13. gs. sākumā, kur aprakstītas senču pilis
Rūjiena pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļrietumu daļā, Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. Valmieras rajonā, 1950.-1959. rajona centrs, 1785.-1949. Valmieras apriņķī) 152 km no Rīgas un 44 km no Valmieras, pilsētas tiesības kopš 1920. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta kā miests ap Livonijas ordeņa pili 1461. gadā
Jelgava pilsēta Latvijā, Zemgalē, valstspilsēta (no 2021. g. 1. jūlija), no 2009. g. arī novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. apriņķa centrs, 1795.-1915. g. Kurzemes guberņas centrs) 42 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1573. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1265. gadā ar nosaukumu "Mithow"
Subate pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidaustrumu daļā, pie Lietuvas robežas, Augšdaugavas novada rietumu daļā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. Daugavpils rajonā, 1819.-1949. g. Ilūkstes apriņķī) 181 km no Rīgas, 54 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. g. (daļējas pilsētas tiesības no 1680. un 1887. g.), pirmo reizi vēstures avotos minēta 1570. g.
Bauska pilsēta Latvijā, Zemgales dienvidu daļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. - rajona centrs, 1819.-1949. g. - apriņķa centrs) 66 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1609. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1443. gadā, kad uzsākta pils būvniecība, 1518. gadā ar šādu nosaukumu minēta amatnieku un zvejnieku apmetne, kas saukta arī par Vairogciemu (Schilburg)
Dobele pilsēta Latvijā, Zemgales rietumu galā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Jelgavas apriņķī) 72 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1254. gadā
Ilūkste pilsēta Latvijas dienvidaustrumu daļā, Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1963.-2008. g. Daugavpils rajonā, 1950.-1963. g. rajona centrs, 1795.-1949. g. apriņķa centrs) 197 km no Rīgas un 26 km no Daugavpils, pilsētas tiesības kopš 1917. gada (daļējas pilsētas tiesības piešķirtas 1892. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1559. gadā
Balvi pilsēta Latvijas ziemeļaustrumu daļā, novada centrs, (1950.-2009. g. rajona centrs, 1945.-1949. g. Viļakas apriņķī, 1920.-1945. Abrenes apriņķī) 220 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopē 1928. gada, miesta tiesības kopš 1926. gada, ciema tiesības kopš 1865. g., vēstures avotos minēta 1224. g. ar senāko nosaukumu Verpulovas sādža
Bedforda pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, uz ziemeļrietumiem no Londonas, 81600 iedzīvotāju (2011. g.), Bedfordšīras grāfistes administratīvais centrs. vēstures avotos pirmo reizi minēta 571. g.
Palanga pilsēta Lietuvā ("Palanga"), Klaipēdas apriņķī, Baltijas jūras piekrastē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 1161. g., pilsētas tiesības kopš 1791.-1792. g.
Dotnuva pilsēta Lietuvā, Kauņas apriņķī, 780 iedzīvotāju (2004. g.), vēstures dokumentos pirmo reizi minēta XIV gs.
Cetiņe pilsēta Melnkalnē, kopienas administratīvais centrs, 15100 iedzīvotāju (2003. g.), valsts vēsturiskā galvaspilsēta (no XV gs. līdz 1946. g.) un valsts prezidenta rezidence
Bilacerkva pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala dienvidrietumos, Rosas krastos, 210900 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1155. g.; Bila Cerkva
Čornobiļa pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabala ziemeļu daļā, rajona administratīvais centrs, piestātne Pripetes labajā krastā, 700 iedzīvotāji (2016.g.; pirms avārijas 1986. g. – \~15000), vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1193. g.
Borispiļa pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, 59500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1590. g.
Bohuslava pilsēta Ukrainā, Kijivas apgabalā, Rosas krastos, rajona administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1195. g.; Boguslava
Borislava pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Priekškarpatos, 34900 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1940. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1387. g.
Belza pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, Solokijas krastos, 2340 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1951. g., vēstures avotos pirmo reizi minēta 1030. g.
Andidžona pilsēta Uzbekistānā, Fergānas ielejas dienvidaustrumos, vilajeta administratīvais centrs, 321600 iedzīvotāju (2007. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta IX gs. kā Andukana
Altenburga pilsēta Vācijā (_Altenburg_), Tīringenees federālajā zemē, 40 km uz dienvidiem no Leipcigas, 33000 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 976. g.
Apolda pilsēta Vācijā (_Apolda_), Tīringenas federālajā zeme, 21800 iedzīvotāju (2014. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 1119. g.
Arnštate pilsēta Vācijā (_Arnstadt_), Tīringenes federālajā zemē, 23500 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 704. g.
Barmene pilsēta Vācijā ("Barmen") līdz 1929. g., kad apvienojot ar Elberfeldi u. c. pilsētām kļuva par Vupertāles pilsētas austrumu daļu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1070. g., pilsētas tiesības kopš 1808. g.
Detmolda pilsēta Vācijā ("Detmold"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes ziemeļaustrumos, 73400 iedzīvotāju (2013. g.), vēstures avotos pirmoreiz minēta 783. g.
Pilsāts pilsētas tipa apdzīvota vieta Rietumlatvijā viduslaikos, vēstures avotos tā dēvēti Talsi (1421. g.), Sabile (1422. g.) un Dobele (1444. g.)
Oliņkalns Pilskalns Aizkraukles novada Klintaines pagastā, Oliņkalna salā, pirms Pļaviņu ūdenskrātuves izveidošanas salas dienvidu pusē pret Daugavu norobežoja 20 m augsta dolomīta krauja, ziemeļu pusē - sena Daugavas atteka, trīsstūrveida plakums aizņēma 2 ha, domājams, ka bijis apdzīvots \~8.-13. gs., šajā pilskalnā atradās 13. gs. sākuma vēstures dokumentos minētā Alenes pils - Alenes novada centrs
Lažas pilskalns pilskalns Aizputes novada Lažas pagastā, Lažas labajā krastā, \~20 m augsts paugurs purvainu pļavu vidū, plakums — izlīdzināts, ieapaļš, lielākais platums — \~100 m, pēc dažu vēsturnieku domām te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Lažas (“Lasen”) pils, ko 1263. g. nopostīja krustneši
Mežotnes pilskalns pilskalns Bauskas novada Mežotnes pagastā, Lielupeas kreisajā krastā, ir \~16 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo Lielupes stāvais krasts, ziemeļu pusē — grava, rietumu un dienvidu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvi, plakums — 80 x 40 m, blakus pilskalnam 13 ha senpilsētas vieta, spriežot pēc 13. gs vēstures avotu ziņām Mežotnes pils bija Auztrumzemgales zemes centrs, ko 1220. g. pakļāva krustneši
Sārumkalns Pilskalns Cēsu novada Vaives pagastā, ir 22 m augsts paugurs Vaives labajā krastā, rietumu pusē to apliec Vaive, austrumu un dienvidu pusē - tās pieteka Kapupīte, plakums - 85 x 10-35 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc daudzu vēsturnieku domāmšeit atradusies 13. gs. sākumā Indriķa hronikā u. c. vēstures avotos minētā Autīnes pils
Blieķu kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, 3 km uz dienvidiem no Cīravas centra, Cīravas-Dunalkas ceļa labajā pusē, 5-6 m augsts, garens paugurs ar ovālu plakumu (asis \~30 x 20 m), varbūtēji identificēts ar vēstures avotos 1253. g. minēto ciemu "Gerve"
Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
Elku kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts paugurs (augstums 18 m) - vidējais un augstākais no 3 pauguriem zemā apvidū, plakums 60 x 60 m, to apjož terase, stipri postīts 2. pasaules karā, ziemeļaustrumu daļa norakta, ņemot granti; pēc dažu vēsturnieku domām tas varētu būt 1253. g. Kursas dalīšanas līgumā minētā "Elkene", tomēr ārēji tas vairāk atgādina kulta vietu
Spārnu kalns pilskalns Īles pagastā, ir paugurs Spārnu ezera krastā, kura augšdaļā ir 10 m augstas, ļoti stāvas nogāzes, plakums - 40 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12 gs., pēc vēsturnieku domām šeit bijusi 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene") - zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs
Vikmestes pilskalns pilskalns Krimuldas pagastā, Vikmestes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo 2 gravas ar stāvām nogāzēm, kas augšdaļā mākslīgi padarīts vēl stāvākas, rietumu pusē nocietināts ar grāvi un valni, plakums četrstūrveidīgs 75 x 55 m, domājams, ka 11.-13. gs. to apdzīvojuši lībieši, izteiktas domas, ka saistāms ar 13. gs. vēstures avotos minēto Kubeseli
Stārasta pilskalns pilskalns Limbažu novada Skultes pagastā, Aģes labajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo Aģes krauja, grava un bijis \~50 m garš grāvis, plakums - \~50 x 12 m, precīzs datējums nav zināms, izteikta hipotēze, ka te atradusies 13. gs. vēstures avotos minētā Metsepoles pils, bet pēc citiem uzskatiem, te bijis Indriķa hronikā minēto Aģes lībiešu nocietinājums
Sāvienas pilskalns pilskalns Madonas novada Ļaudonas pagastā, ir savrups, \~30 m augsts paugurs, nogāzēs izveidotas koncentriskas 4 grāvju un 3 vaļņu līnijas, kas vietām pāriet terasēs, plakums — \~60 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., izteiktas domas, ka varētu būt bijis 13. gs. vēstures avotos minētā Gerdenes novada centrs
Satezeles pilskalns pilskalns Siguldā, Gaujas kreisajā krastā pie Vējupītes gravas, 1,5 km uz ziemeļaustrumiem no Siguldas pilsdrupām, ir reljefa veidojums, ko no 3 pusēm norobežo gravas, dienvidu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni, plakums — \~90 x 75 m, identificējams ar vēstures avotos minēto Satezeli ("Sattesele"), saukts arī par Līvu jeb Lību kalnu (1442. g. "Lieffse bergk", "mons Liffen")
Mūļu kalns pilskalns Tukuma novada Pūres pagastā, 500 m uz ziemeļrietumiem no Pūres skolas, ir \~10 m augsts paugurs purvainas zemienes vidū, plakums - \~50 x 35 m, bijis apdzīvots līdz 13. gs un ir saistāms ar 1230.-1231. g. vēsturiskos avotos minēto kuršu apdzīvoto vietu "Pure" jeb "Pyre"
Alalu Pirmā augstākā dievība hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā, kas 9 gadus bija debesu pavēlnieks, līdz viņu gāza viņa kalps, dievs Anu, un viņš nonāca pazemē
uzdzīras Pirmā brīvdiena pēc svinībām, kad saaicināja kaimiņus, lai izdzertu un apēstu pārpalikušo
Ložmetējkalns Pirmā pasaules kara cīņu vieta, kultūrvēsturisks liegums, atrodas Jelgavas novada Valgundes pagastā, 2-2,5 km uz dienvidiem no Babītes ezera
Baldones kūrorts pirmais balneoloģiskais kūrorts Latvijā, vēstures avots minēts jau 15. gs., pirmās kūrmājas uzceltas 18. gs. vidū, 1795. g. saņemta atļauja iekārtot sērūdeņu dziednīcu un atklāta pirmā vannu māja, 1818. g. uzcelts pirmais vannu korpuss un sākts veidot parku; 1920. g. kļuva par valsts īpašumu, 1990. g. ārstējās \~10000 slimnieku, bet kopš 1993. g. slimniekus vairs neuzņem
Bruno Pirmais vēsturiski zināmais mediķis Rīgā, minēts 1287. un 1290. g. parādu grāmatās
agrais akmens laikmets pirmais zināmais cilvēces vēstures laikmets, kas sākās apmēram pirms 2,5 miljoniem gadu un beidzās apmēram pirms 12000 gadu
Rigvēda Pirmais zināmais indiešu literatūras piemineklis, gk. reliģisku himnu krājums; vēdu senākā, nozīmīgāk daļa; sacerēta starp 1500. un l300. g. p. m. ē., nozīmīgs avots senindiešu vēstures un mitoloģijas izpētei
noslēpumainā teika pirmais zināmais mongoļu vēstures un literatūras piemineklis, sarakstīts ap 1240, autors nav zināms
sinantrops Pirmatnējā cilvēka evolūcijas forma ("Homo erecticus sinensis"), kura cilvēka attīstības vēsturē ir tuva pitekantropam un kuras atliekas atrastas Ķīnā
neandertālietis Pirmatnējā cilvēka evolūcijas forma (pēdējā starpledus laikmetā), kas cilvēka attīstības vēsturē atrodas starp pitekantropu un mūsdienu cilvēku
Autīnes sacelšanās pirmie Latvijas vēstures avotos (Indriķa hronikā) minētie zemnieku nemieri, sākās 1212. g. rudenī latgaļu novadā Autīnē, jo Zobenbrāļu ordeņa brāļi atņēma Autīnes latgaļiem zemnieku tīrumus un bišu kokus, nemieriem pievienojās arī lībieši, par sacelšanās centru kļuva lībiešu Satezeles pils (Siguldā)
logogrāfi Pirmie vēsturiskās prozas autori Senajā Grieķijā (ap 6. gs. p. m. ē.)
velēniņas Pirms augsnes sasalšanas rudenī sagrieztas velēnu sloksnes, kuras izmanto dēstu audzēšanai, ja nav kūdras-trūdzemes podiņu
arhimicētes Pirmsēnes, mikroskopiski sīkas sēnes, aļģu un ziedaugu iekšējie šūnu parazīti; pie arhimicētēm pieder kartupeļu vēža, kāpostu dēstu melnkaites u. c. slimību ierosinātāji
Beils Pjērs Beils - franču filozofs un teologs (Pierre Bayle; 1647.-1706. g.), izdeva "Vēsturisko un kritisko vārdnīcu", ko uzskata par "Enciklopēdijas" priekšteci
baseins plaša norobežota nogulumu izrakteņu platības teritorija ar kopīgu ģeoloģiskās attīstības vēsturi
dialekts Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas
avēnija Plata iela, kas parasti abās pusēs apdēstīta ar kokiem (Francijā, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs un dažās citās zemēs)
šļute plats, plāns cirvis tēsto kokmateriālu gatavošanai; platcirvis; slīpernieku cirvis
plēzt Plēst
vilnīt Plēst
vurņīt Plēst
žurnīt Plēst
šķerbulēt plēst (skalu)
čimāt Plēst aiz matiem
drēkšt Plēst apģērbu (strādājot, arī trakojot)
lubiski Plēst koku tā, lai iegūtu lubas jumta klāšanai
liepot Plēst liepu lūkus
atplēst Plēst nost
derglīt Plēst skalus
drazgāt Plēst skalus
atplēst Plēst vaļā
krijāt Plēst, atdalīt liepu lūkus
lobīt Plēst, dalīt nost (ādas virskārtu)
dirkāties Plēst, dīrāt (drēbes, papīru u. tml.)
oderēt Plēst, kost u. tml. (tā, ka tiek izplūkāts apspalvojums, apmatojums)
maulīt Plēst, lauzt
mušķīt Plēst, niekodamies pluinīt
ģērēt Plēst, nolietot
drašķēt Plēst, nonēsāt (drēbes), staigāt skrandās
atšķerbulēt Plēst, noplēst (skalu)
dranskāt plēst, novalkāt (drēbes) valkājot
virgāt Plēst, plēsties, ecēties
draiskāt Plēst, plosīt
drikāt Plēst, plosīt, driskāt
pluksināt Plēst, plucināt
villāt Plēst, plūkt
vilnāt Plēst, plūkt
dirknīt Plēst, raustīt
vuicīt Plēst, raut
lubīt Plēst, raut nost
allēt Plēst, raut, plosīt, sagraut; muļķoies aušoties, trakot, plosīties, trokšņot, būt nerātnam
šķēst Plēst, šķelt
erskāties Plēsties
ērskāties Plēsties
mušķīties Plēsties
nagoties Plēsties, bārties
villāties Plēsties, kauties
virgāties Plēsties, kost viens otram, ķildoties
dirknīties Plēsties, kosties, dauzīties
ģickāties Plēsties, novalkāties
knīzāties Plēsties, plūkties
vilnāties Plēsties, plūkties
ķiskāties Plēsties, strīdēties
uzplēst Plēšot attaisīt, atvērt u. tml. (piemēram, ko salīmētu, sakļautu); atplēst (2)
uzplūkt Plucinot, raujot uzplēst
izplūkt Plūcot izvilkt, izplēst; plūcot padarīt retāku
izplūkāt Plūkājot izvilkt, izplēst; plūkājot padarīt retāku
vuļlīt Plūkt, plēst
pušķīt plūkt, plēst (lai veidotu pušķi)
panckoties Plūkties, kauties, plēsties
verņīties Plūkties, plēsties
dirkāties Plūkties, plēsties, kauties
varoņpoēma Poēma, kas vēstī par izšķirošiem notikumiem tautas dzīvē, par tās varoņu darbiem un cīņām
komunisms Politiskā teorija, kuras pamatā ir K. Marksa izstrādātā mācība, ka līdzšinējo vēsturi virza šķiru cīņa, bet nākotnē valdīs bezšķiru sabiedrība, kur ražošanas līdzekļi piederēs visiem kopīgi, sabiedrības locekļi būs vienlīdzīgi un darbosies princips "No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām"
narators Postkulturālistu terminoloģijā - gan stāstītājs, gan klausītājs; gan tas, kas literārajā darbā stāsta, pavēsta kaut ko, vēršoties pie kāda iedomāta vai esoša adresāta, gan šis adresāts
transavangards Postmodernisma tēlotājas mākslas novirziens, kura pārstāvji noliedz konceptuālo mākslu, par galveno glezniecībā un tēlniecībā izvirzot emocionālo faktoru un spēles elementu sasaistot metaforisku figurālismu, glezniecisku apjomu, spilgtu koloristisku risinājumu, uzsvērtu ekspresivitāti ar kultūrvēsturiskām asociācijām
proterozojs prekembrija pēdējā ēra zemes ģeoloģiskajā vēsturē - posms starp arhaju un paleozoju, pirms \~2500-540 miljoniem gadu
kriptozojs Prekembrijs - senākais Zemes garozas attīstības vēstures posms un šajā laikā izveidojušos iežu komplekss (pirms \~570 miljoniem gadu un agrāk)
baltiešu demonstrācijas pret Baltijas valstu okupāciju vērstas akcijas, ko Rietumvalstīs rīkoja baltiešu trimdinieki kopā ar saviem atbalstītājiem nozīmīgās vēsturiskās atceres dienās, kā arī sakarā ar Baltijas valstīm nelabvēlīgiem PSRS vadītāju lēmumiem un darbību vai PSRS pārstāvju vizītēm Rietumvalstīs
kovenanteri Prezbiteriešu kristieši Skotijas vēsturē, kuri, pretodamies centieniem ieviest angļu parauga liturģiju 1638. g. 28. februārī parakstīja Nacionālo derību (angļu "National Convenant")
antipasta Priekšēdiens; aukstās uzkodas ēstgribas rosināšanai
muzeja priekšmets priekšmets, kas pēc izpētes un apstrādes ir atzīts par priekšmetu ar kultūrvēsturisku nozīmi un atrodas muzeja krājumā
muzejisks priekšmets priekšmets, kas pēc savas kultūrvēsturiskās nozīmes atbilst muzeja priekšmeta prasībām, bet nav iekļauts muzeja krājumā
prekursors priekšvēstnesis
pirmāknis Priekšvēstnesis
priekšvēstnieks Priekšvēstnieks
nosēde process --> nosēsties (4)
vēstuļu sapludināšana process, kurā ar speciālas programmatūras starpniecību noformē elektroniskās vēstules. Izmantojot šo sistēmu, lietotājs vispirms kādā datnē uzkrāj adrešu un adresātu sarakstu, kā arī citus bieži izmantojamus datus. Citā datnē tiek veidota pati vēstule, kurā adresi, adresāta vārdu un citu papildinformāciju aizstāj ar speciāliem kodiem. Sapludināšanas programma šos simbolus automātiski aizstāj ar pirmās datnes fragmentiem
pikšķerēšana process, kurā e-pasta vēstules vai tīmekļa vietnes tiek manipulētas tā, ka tās rada iespaidu, ka ir leģitīma avota izveidotas
sludināt Propagandēt, vēstīt (piemēram, uzskatus, idejas, mācību)
supranaturālisms Protestantisma vēsturē pret racionālismu 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē vērstais vācu teologu virziens
monēra Protoplazmas piciņa bez kodola, no kuras organismu vēsturiskas attīstības gaitā it kā izveidojusies šūna
provansieši Provansas vēsturiskā novada iedzīvotāji Francijā
krivūle Prūsijā un Lietuvā zizlis (spieķis ar saknes gabalu rokturim), ar ko krīvs, vai kāds cits tautas priekšnieks nodeva savam vēstniekam pilnvarojumu aiznest viņa vēsti ciemam, pagastam vai plašākam novadam; arī nododot to kopā ar vēsti no rokas rokā
Pilvītis Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - bagātības, zelta un pārpilnības dievs
Puškaitis Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar zemi un atrodas zem svētās ievas, pārzina zemes augļus, ir svētbiržu aizgādnis un sargātājs
Aušauts prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - dziedināšanas dievs, kuru mēdz salīdzināt ar romiešu Eskulāpiju
Bārdaitis Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - kuģošanas un kuģu dievs
Pergrubis Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - pavasara un auglības, augu valsts dievs
Patuls Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - pazemes pasaules un nāves dievs, nakts rēgu un mirušo dievs, ar kuru saistīti noteikti apbedīšanas rituāli un kuram kalpoja īpaša priesteru kārta
Pānikss Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - personificēta uguns, arī pavarda uguns
bārzduki Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - rūķi, dieva Puškaiša palīgi, kas dzīvo zem zemes un saistīti ar bagātību, zem koka vīņi tur maizi, alu un citu ēdamo
Patrimps Prūšu (vēst., Rietumbaltija) mitoloģijā - upju un dzidro avotu dievs, cilvēki ticēja, ka viņš dod veiksmi kaujās un ir drosmīgu karotāju aizstāvis, bija saistīts arī ar zemkopību, pavasara pavēlnieks un auglības veicinātājs
fagomānija Psihisku slimnieku patoloģiski kāpināta ēstgriba
17 komunistu vēstule PSKP nacionālās politikas apsūdzības raksts, ko 1969.-1971. g. sastādīja E. Berklavs un atbalstu tai apliecināja vēl 16 latviešu nacionālkomunisti; vēstulē ar konkrētiem faktiem tika atmaskota Latvijā īstenotā rusifikācija - ekonomiski nepamatotas rūpniecības attīstība un migrācijas veicināšana un militāro garnizonu izvietošana, kas izraisa strauju latviešu īpatsvara samazināšanos utt.; vēstule bija adresēta rietumvalstu Komunistisko partiju vadītājiem, un 1971. g. tika nelegāli izvesta no Latvijas
historiogrāfija Publicētie vēstures pētījumi, vēstures bibliogrāfija
Nāves sala pussala Daugavas kreisajā krastā iepretī Saulkalnei, platība — \~200 ha, garums — 1,7 km, platums — līdz 0,8 km, Latvijas vēstures piemineklis, kur norisinājās sīvas cīņas 1. pasaules kara laikā; pēc Rīgas HES izveidošanas atrodas uz salas
pārprogrammējamā lasāmatmiņa pusvadītāja lasāmatmiņa, kuras saturu lietotājs var dzēst, apstarojot to ar ultravioleto gaismu, un pēc tam ierakstīt tajā jaunus datus ar speciālas ierīces - programmatora - palīdzību
pusplēsts pušplēsts
lietusputns Putns (vālodze), kas ar balss skaņām vēstī par lietus tuvošanos
kribināties radīt troksni, ko graužot; lēni ēst, grauzt
krubināties radīt troksni, ko graužot; lēni ēst, grauzt
ģenealoģija Radu raksti, cilts vēsture
vellata Ragana; velna apsēsta sieviete, tāda, kas spēj pārvērsties, mainīt savu veidolu
ķēgāties Rakņājoties ēst
meilot Rakstīt elektroniskā pasta vēstuli
vēstuļot Rakstīt vēstuli
pirmatnējs Raksturīgs cilvēces vēstures vissenākajiem posmiem, saistīts ar tiem
šņerks Raksturo negaidītu, ātru kustību, kad kaut kas tiek sagrābts vai saplēsts
pastāstīt Rakstveidā, rakstītā tekstā pavēstīt, padarīt zināmu (ko); pavēstīt, padarīt zināmu (ko) - par rakstītu tekstu
atraut Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji)
raustīt Raujot plēst (augus, to daļas)
draskāt Raustīt, plēst; saplosīt (drēbes); braucīt, laitīt
ramstīties Raustīties, plēsties, pūlēties
izraustīt Raustot izvilkt, izplēst (daudzus vai visus augus, to daļas)
apraustīt Raustot sabojāt, saplēst (vietumis)
rēdīt Raut, plēst
vančāt Raut, plēst, gāzt, grūst, mest
dirkāt Raut, plēst, plosīt, plūkt
ražošanas veids ražotājspēku un ražošanas attiecību vienība vēsturiski noteiktā sabiedrības attīstības pakāpē
neoreālisms Reālistisks mākslas virziens (20. gadsimta 40. gados Itālijā, pēc tam arī dažās citās zemēs), kam raksturīgs demokrātisms, vēstījuma tuvums dzīvei un izteiksmes līdzekļu vienkāršums
rēceniski Rēceniski smiekli - nejauki, skaļi smiekli ar plaši atplēstu muti
ķetna Rēdzes veidā notēsts baļķa gals (ievietošanai otra baļķa izgriezumā)
pārplesties refl. --> pārplest; tikt pārplēstam
pārplēsties refl. --> pārplēst; tikt pārplēstam, parasti neviļus, negribēti
kvadrs Regulāra paralēlskaldņa formā aptēsts akmens
zīmināt Rēķināt, lēst
preanimisms Reliģiju vēstures virziens, kritizē un apkaro animisma uzskatu, it kā dvēseļu ticība būtu vienīgais īstais un loģiskais reliģijas sākums un būtība
providenciālisms Reliģiski ideālistisks uzskats, pēc kura vēstures gaita ir providences noteikta
cionisms Reliģiski nacionālistiska politiska kustība (kopš 19. gs. beigām) par visu ebreju sapulcināšanu viņu vēsturiskajā pirmdzimtenē, ebreju valsts atjaunošanu un stiprināšanu, ebreju pārceļošanu uz Izraēlu un arābu izstumšanu no šī reģiona
grieķu mitoloģija reliģisku mītu, teiksmu un vēsturisku nostāstu sajaukums; dievi ir nemirstīgi, un tiem piemīt pārdabisks spēks, dzīvo Olimpa kalnā; visu dievu valdnieks ir Zevs un viņa sieva Hēra, Zeva brālis Poseidons ir jūras valdnieks, Aīds - pazemes valdnieks
Kvēpenes pilskalns reljefa pacēlums Raiskuma pagastā, Gaujas pamatkrasta malā, ko no dienvidaustrumiem un ziemeļrietumiem norobežo gravas ar stāvām, līdz 35 m augstām nogāzēm, plakumā (~85 x 30 m) konstatētas mūra celtnes paliekas, pēc dažu vēsturnieku uzskatiem šeit bijusi Satekles novada kunga Rūsiņa pils
Vīmaņi Rēzeknes novada apdzīvotās vietas "Feimaņi" vēstures avotos 1752. g. minētais nosaukums
aplēse rezultāts --> aplēst; aprēķins
dēstījums rezultāts --> dēstīt; tas, kas ir iedēstīts
sarīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu; rīdot panākt, ka (suņi) sāk plēsties
plēsināt Rīdot, kaitinot (parasti suņus), panākt, ka (tie) sāk plēsties; rīdīt
goblini Rietumeiropas mitoloģijā - senākās ciltis, kas dzīvojušas uz zemes aizvēsturiskos laikos, vēlāk mežos, reizēm bija arī ļaunprātīgi, kroplīgi rūķi, ļauni gari, dēmoni
vislieši Rietumslāvu cilšu savienība ar centru Krakovā; vēstures avotos pirmoreiz minēti 9. gs.
Lastādija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas daļas, ko vēsturiski dēvēja par Maskavas priekšpilsētu, sākotnējais nosaukums, aptuveni līdz 16. gs.
Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvalde Rīgas pilsētas pašvaldības bezpeļņas uzņēmums, kura uzdevums ir organizēt Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu ansambļa aprūpi, restaurāciju un izpēti, nodrošināt kārtību Brāļu kapos un Brīvības pieminekļa apkārtnē, kontrolēt Brīvības pieminekļa un Brāļu kapu kultūrvēsturiskās simbolikas izmantošanu
Ainažu jūrskolas memoriālais muzejs Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, atrodas Ainažos, K. Valdemāra ielā 47, atjaunotajā Ainažu jūrskolas ēkā, dibināta 1969. g., krājumā vairāk nekā 7500 vienību (kartes, audzēkņu diplomi un pieraksti, fotoattēli, navigācijas instrumenti, burinieku būves darbarīki u. c.), izveidota Ainažu jūrskolas audzēkņu kartotēka, regulāri notiek izstādes, absolventu salidojumi u. c. pasākumi
RVKM Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs (bibliogrāfiskajās atsaucēs)
ķēmēt Rijīgi (steigšus) ēst
noluksīt Rijīgi apēst
noluncīt Rijīgi apēst
kamsāt Rijīgi ēst
kamsīt Rijīgi ēst
kašāt Rijīgi ēst
ķauķēt Rijīgi ēst
ķausēt Rijīgi ēst
ķest Rijīgi ēst
klepēt Rijīgi ēst
klesīt Rijīgi ēst
kluncēt Rijīgi ēst
ķoķīt Rijīgi ēst
krīkļoties Rijīgi ēst
maltīt Rijīgi ēst
suimīt Rijīgi ēst
tauzēt Rijīgi ēst
vilnīt Rijīgi ēst
zekstēt Rijīgi ēst
lencēt Rijīgi ēst; strēbt
iestaukāt Rijīgi ieēst
pieķamzāt Rijīgi pieēst
pieklencēt Rijīgi un steigšus daudz ēst, skaļi strebjot
kulbāt Rijīgi, daudz ēst, strēbt
ķesīt Rijīgi, kārīgi ēst
kledzēt Rijīgi, steigšus ēst
klencēt Rijīgi, steigšus ēst, strēbt ar troksni
ķamzāt Rijot ēst
klesēt Rijot ēst (par cūkām, pīlēm, zosīm)
klesiski Rijot, rijīgi ēst
roķēt Rīt, daudz ēst
ruzmāt Rīt, ēst
tervēt Rīt, ēst
dāt Rīt, ēst (nicīgi)
ķolēt Rīt, kārīgi ēst
skubīt Rīt, kārīgi ēst
vēstuļnieks Rokasgrāmata vēstuļu rakstīšanai
enciklika Romas pāvesta direktīvs vēstījums, atklāta vēstule svarīgos jautājumos
aesti Romiešu lietotais baltu cilšu nosaukums, ko savā darbā par Ģermāniju ("De Germania") lietoja romiešu vēsturnieks un valstsvīrs Kornēlijs Tacits (ap 58.-117. g.)
Merkurijs Romiešu mitoloģijā - Majas dēls, tirdzniecības un daiļrunības dievs, dievu vēstnesis un mirušo dvēseļu pavadonis uz pazemes valstību
Merkurs Romiešu mitoloģijā - tirdzniecības dievs; dievu vēstnesis un kalps; maģijas un astroloģijas zinātājs; arī Merkurijs
Androkls Romiešu vergs ("Androclus"), kurš, kā vēstī leģenda, ieguvis lauvas uzticību, izvelkot ērkšķi tam no ķepas, kad vēlāk vergs ticis upurēts lauvam, tas viņu pazinis un nav aizticis, imperators apžēlojies un atbrīvojis viņu no verdzības
kairināt Rosināt, veicināt (ēstgribu)
Amora pasts rotaļa, kurā sarīkojuma, viesību u. tml. pretēja dzimuma dalībnieki sūta cits citam vēstules
Kaļķene RTU vēsturiskā ēka Kaļķu ielā
nočipstināt Rūpīgi izēst; nobaudīt, nogaršot
rusts Rupji aptēsts akmens, ko lieto rustikā; detalizēti neapdarināts kāda materiāla veidojums (sienu apdarē)
multikulturāla sabiedrība sabiedrība, kas migrācijas vai citu vēsturisku, ģeogrāfisku notikumu rezultātā ir izveidojusies etniskā, lingvistiskā, reliģiskā ziņā izteikti heterogēna; mūsdienās ietver arī uzskatu, attieksmju, vērtību, pārliecību dažādību
reliģiskā kopiena sabiedrības daļa, ko vieno kopīga reliģiskā piederība un kuras attiecības balstās uz kopīgu vēsturi, pārliecību un ticības sistēmu, vērtībām un normām, statusu un lomu modeļiem, savstarpējām gaidām
ieķirmināt Sacaurumot (par tārpu saēstu koku)
sakamsāt Sadalīt kumosos un aprīt, noēst
sakamsīt Sadalīt kumosos un aprīt, noēst
lažāji Sadrupis siens vai salmi, kas lažās paliek neapēsts
sakrimst Saēst (cietu barību); sagrauzt (1)
saņammāt Saēst; sakost
iekampties Saēsties
sadzīties Saēsties
samizoties Saēsties
sasaēsties Saēsties
sasukāties Saēsties
satesties Saēsties
satrausties Saēsties
saturēties Saēsties
savantēties Saēsties (ar lielu apetīti, ko lielākā daudzumā)
sasiksnāties Saēsties (ar lielu apetīti, lielākā daudzumā)
sazēvelēties Saēsties (ar lielu apetīti, lielākā daudzumā)
sazloķēties Saēsties (ko) lielākā daudzumā
sazolēties Saēsties (ko) lielākā daudzumā
sazvektēties Saēsties (ko) lielākā daudzumā
saslopēties Saēsties (negausīgi, lielākā daudzumā)
saveķēties Saēsties (parasti ko biezu)
aizēsties Saēsties (vairāk nekā vajadzīgs, vēlams)
saķepēties Saēsties lielākā daudzumā (parasti ko biezu)
sazlanķēties Saēsties šķidru ēdienu
samizāties Saēsties; samizoties
aploksnēt Sagatavot aploksni ar sūtītāja un saņēmēja adresēm, ievietot dokumentu vai vēstuli un aizlīmēt to; arī sagatavot bandroles iepakojumu
piebrūzēt Sagatavot tik daudz ēdienu, ka nevar visu apēst
sapamparoties Saģērbties vecā, nekārtīgā un saplēstā apģerbā
sabiedrisks saistīts ar [sabiedrību]{s:2106} kādā no tās vēsturiskās attīstības posmiem, tai raksturīgs
vēsturisks saistīts ar [vēsturi]{s:1799} kā zinātni, tai raksturīgs
vēsturisks saistīts ar cilvēces [vēsturi]{s:1798}, tai raksturīgs
vēsturisks saistīts ar dabas [vēsturi]{s:1797}, tai raksturīgs
bioģenētisks saistīts ar dzīvu būtņu attīstības vēsturi, tai raksturīgs
episks saistīts ar epiku, tai raksturīgs; tāds (daiļdarbs, skaņdarbs), kam ir vēstījuma raksturs
kultūrvēsturisks saistīts ar kultūras vēsturi, tai raksturīgs
literatūrvēsturisks saistīts ar literatūrvēsturi, tai raksturīgs
pirmsvēsturisks saistīts ar pirmsvēsturi (1), tai raksturīgs; arī ļoti sens
priekšvēsturisks saistīts ar priekšvēsturi (1), tai raksturīgs; arī ļoti sens; pirmsvēsturisks
sociālvēsturisks saistīts ar sabiedrības šķiru, sociālo grupu, to pārstāvju dzīvi, attiecībām noteiktos vēsturiskos apstākļos
sajāzdīt sajaukt, salauzt, saplēst
kā malkas cirtējs saka par cilvēku, kam ir ciešs miegs, laba ēstgriba
kvinkstēt Saka par cūkas, sivēna balss skaņām, kad tie grib ēst
kvīkstēt Saka par cūkas, sivēna balss skaņām, kad tie grib ēst; kvinkstēt
piesiet sirdi saka, ja grib aizdzīt izsalkumu, ieēst ko sātīgu, iestiprināties (arī uzsmēķējot, iedzerot), ja kas labi garšo
nāk atpakaļ saka, ja ieēsto, iedzerto izvemj, arī ja ir tieksme vemt
pilns vēders saka, ja ir ēsts tik, cik gribas, ja jūtas pilnīgi paēdis
no mutes mutē saka, ja kas (ziņas, vēstis, baumas) ātri izplatās, tiek pateikts citam pēc cita
ar gardu muti saka, ja kas ļoti garšo, ja ēd vai dzer ar baudu, lielu ēstgribu
zobi niez saka, ja ļoti vēlas ko nogaršot, ēst
nav ko mutē bāzt saka, ja nav ko ēst
tukšs vēders saka, ja nekas nav ēsts, ja gribas ēst
kumoss (arī ēdiens) iespiežas (arī iespriežas, iesprūst) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) iesprūst (arī iespiežas, iespriežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) spriežas (arī sprūst) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) sprūst (arī spriežas) kaklā (arī rīklē) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) aizspiežas (arī aizspriežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) aizspriežas (arī aizspiežas) kaklā saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma)
kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) rīklē (arī kaklā) saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (arī aiz pārdzīvojuma)
vēders (pie) prasa savu (tiesu) saka, ja sāk gribēties ēst
kumoss stājas kaklā saka, ja var ieēst, norīt ar lielām grūtībām (parasti aiz pārdzīvojuma)
iet iekšā saka, ja var ieēst; saka, ja kas garšo
nevar tak vēderu par dūksti pataisīt saka, kad nav iespējams visu apēst
spārnots izteiciens (arī teiciens) sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota
spārnots teiciens (arī izteiciens) sakāmvārdam vai parunai līdzīgs vārdu savienojums, kas radies no kāda literāra vai vēstures avota
ievietoties Sakāpt (parasti satiksmes līdzeklī); iesēsties (kur, piemēram, sēdeklī, krēslā)
sašļaukāties Sakauties, saplēsties
sapauksnīties sakauties, saplēsties (par bērniem)
saklecēt saknābāt; kārīgi apēst
ieknupt Sakņūpot iesēsties, iegulties (kur iekšā)
iekņupt Sakņūpot iesēsties, iegulties (kur iekšā)
sagremot Sakošļāt (1); arī saēst (1)
saslāķēties Sakristies, sasēsties
aiztiesāt sākt ēst (pēc kā radies pārtraukums)
noņergāt sākt ēst, bet neapēst (ēdienu)
ķerties sākt ēst, dzert (ko)
stāties sākt ēst, dzert (ko); ķerties (2)
piesēst sākt veikt darbu, kas darāms sēžot; piesēsties (3)
saļuksīt salakt, saēst
saļukstīt salakt, saēst
saļuksīties salakties, saēsties
saļukstīties salakties, saēsties
salašņāties Salasīt, savākt sev (ko, parasti meklējot); meklējot (barību, parasti zāli) paēst (par dzīvniekiem)
izvāverot Salauzt, saplēst
salietāt salauzt, saplēst, stipri sabojāt
komparatīvistika Salīdzināmi vēsturiskā valodniecība; pētī radniecīgu valodu un dialektu rašanos un vēsturi; salīdzinot šo valodu dotumus, iespējams rekonstruēt senākās skaņas, formas, vārdu nozīmes, turklāt ne vien atsevišķām valodām, bet pat pirmvalodai
komparatīvisms Salīdzināmi vēsturiskā valodu pētīšana
sakurnēties salīkušam apsēsties pie krāsns, vai uz mūrīša, lai sasildītos
irkojums Salmu vai niedru jumta kores nostiprinājumu virkne, leņķveida savienotas plēstas koka šķilas, kas uzsēdinātas uz kores un nostiprinātas ar kārtīm
hiporeksija Samazināta ēstgriba
kā pa kalpa kāzām samērā labi paēst, krietni iedzert (trūcīgos apstākļos)
apmīt Saminot apdzēst (liesmu, uguni)
sadranckāt saplēst
norēdīt Saplēst
sadraskāt Saplēst
saģerīt Saplēst
saķūlēt Saplēst
savirgāt Saplēst
savirskāt Saplēst
sadīrāt Saplēst (3)
šķērdelēt Saplēst (apģērbu)
sašķērdelēt Saplēst (kādu apģērbu) garenās lupatās, sagriezt
padarināt Saplēst (lūkus)
sapluskāt Saplēst (piemēram, audumu, papīru)
saplūskāt Saplēst (piemēram, audumu, papīru)
sadrokstēt Saplēst jeb sašķelt šaurākās strēmelēs
šķendelēt Saplēst šķēpelēs, saskaldīt
saģīzgāt saplēst vai citādi sabojāt (piemēram, grāmatu)
saderglīt Saplēst, sadalīt
saskrotēt saplēst, sadauzīt; nopērt; ar rīksti iesist
drēbt Saplēst, saplosīt
droksnēt Saplēst, saplosīt
drokstēt Saplēst, saplosīt
sadirknīt Saplēst, saplosīt
sadirnīt Saplēst, saplosīt
sadraiskāt Saplēst, saplosīt
sadraišķīt Saplēst, saplosīt
saģirnīt Saplēst, saplosīt
sapluksināt Saplēst, saplosīt
satirzāt Saplēst, saplosīt
satraišķīt Saplēst, saspiest
sadroztalāt Saplēst, sašķēlēt, sadalīt
sadroztalēt Saplēst, sašķēlēt, sadalīt
sadroztelēt Saplēst, sašķēlēt, sadalīt
sašķēst Saplēst, sašķelt, sacirst
saģērēt Saplēst; sadeldēt
pušacs Saplēsta (tīkla) acs
lantuhi Saplēstas drēbes
lancakas saplēstas drēbes; saplīsis apģērba gabals
savirgāties saplēsties
skarbana saplēsts apģērba gabalss, lupata
ņērbas Saplēsts apģērbs
nodriskis Saplēsts, nodriskāts
nodrisis Saplēsts, nodriskāts; nodriskis
pušējs Saplēsts, salauzts, pušu
applosīt Saplosīt, sadīrāt, saplēst
sadrezgāt Saplosīt, saplēst
sadrišķēt Saplosīt, saplēst
vērbeļots saplosīts (saplēstā apģērbā)
Kosana Sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Vičanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīts ar sauli un debesīm, kā zvēru un dzīvnieku radītājs ir saistīts ar medībām
Pitao Kosobi sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kukurūzas dievs
Kosiho Pitao sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā - lietus un zibens dievs, līdzīgs acteku Tlalokam
Pitao Šoo sapoteku (vēst. Oahaka, Meksika) mitoloģijā — jaguārs, zemestrīču dievs
Vičana Sapoteku (vēst., Oahaka, Meksika) mitoloģijā - kopā ar Kosanu dievišķais pāris, kas ir visu lietu un būtņu pirmsākums, saistīta ar zemi un ūdeni, devusi dzīvību cilvēkiem un zivīm, bija arī jaundzimušo aizbildne un aprūpētāja
Helma hronika sarakstīta 1628.-1643. g., veltīta Vidzemes un Kurzemes vēsturei
sasēst Sasēsties (1)
sasēst Sasēsties (2)
sasakrauties Sasēsties (parasti transportlīdzeklī) - par vairākiem, daudziem
satutināties Sasēsties, novietoties, satupties, piemesties (kur)
salampāt Saskaldīt, saplēst
sadrašķēt Saskaldīt, sasist, saplēst, nopērt
sadrašķīt Saskaldīt, sasist, saplēst, nopērt
saskarbalāt sasmalcināt, saplēst
savirskāties Sastrīdēties, saplēsties
saviršķāties Sastrīdēties, saplēsties
sausminēm sausā veidā (piemēram, ēst)
čīkāties Savā starpā plēsties, cīnīties
uzlasīt Savākt un apēst, parasti pa vienam ceļot augšā, piemēram, no zemes (par dzīvniekiem)
gaus savienojumā "dievs gaus" lieto, novēlot labu ēstgribu
jaungrieķu savienojumā "jaungrieķu valoda": grieķu valoda tās vēstures posmā no aptuveni 6. gadsimta līdz mūsdienām
nosaēsties savienojumā "nevar nosaēsties" norāda, ka (kas ēdams) ir ļoti garšīgs
šļamu savienojumā "šļamu šļamām ēst" apraksta neglītu ēšanu ar rakāšanos pa ēdienu
ēdin savienojumā ar "ēst" pastiprina darbību
līst savienojumā ar "iekšā", arī "vēderā": būt tādam, ko var ieēst, apēst
lēkt savienojumā ar "mugurā", "sedlos" u. tml.: strauji kāpt, sēsties (dzīvniekam mugurā vai uz velosipēda, motocikla u. tml.)
plētinies savienojumā ar "plēsties" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu
sēstin savienojumā ar "sēst" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu
plēstin savienojumā ar darbības vārdu "plēst" raksturo šīs darbības intensitātes pastiprinājumu
plēsien savienojumā ar verba "plēst" formām pastiprina šī verba nozīmi
plēšus savienojumā ar verbu "plēst", "plēsties" formām pastiprina šo verbu nozīmi; laužoties; ar varu
pie- savienojumā ar verbu norāda, ka kas tiek ēsts vai dzerts pie kā klāt
sarakste Savstarpēja sazināšanās ar vēstulēm, savstarpēja vēstuļu apmaiņa; attiecīgais vēstuļu kopums
sasarakstīties Savstarpēji apmainīties ar vēstulēm
sarakstīties Savstarpēji sazināties, apmainoties ar vēstulēm
sēsts Sēdeklis (īpaši aužamos stāvos un laivā); sēsta
sēstuve Sēdeklis; sēstava
siltumnīca Segta virszemes būve ar dabisku vai mākslīgu mikroklimatu (parasti dārzeņu, puķu, to dēstu, sējas materiāla audzēšanai)
rūdīšana segtās platībās izaudzēto dārzeņu dēstu pakāpeniska pieradināšana pie āra apstākļiem
lecektis Segtas zemē padziļinātas vai virszemes būves agrīno dārzeņu, puķu u. c. dekoratīvo kultūraugu, kā arī to sēklu un dēstu audzēšanai
nikneims Segvārds (interneta vēstkopās, portālu komentāros)
kvadrātligzdas Sējumu vai stādījumu sistēma, kas veidojas, ja sēklas iesēj (dēstus iestāda) vienādā attālumā gan lauka gareniskā virzienā, gan šķērsvirzienā
Džetisu Semirečje - dabas un vēsturisks apgabals Kazahstānā
pilskalns sena nocietināta dzīves vieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā), kas saglabājusi senlaiku apmetņu paliekas un agrākā dzīves veida vēsturiskās iezīmes
skitale Senā Spartā slepenraksta veids, zizlim uztina no viena gala līdz otram siksnu, uz kuras rakstīja vēstules tekstu, siksnu notina un sūtīja adresātam, kuram bija identisks zizlis, uz kura uztinot siksnu varēja izlasīt tekstu
mīts sena teika, nostāsts par dieviem, gariem, varoņiem, pasaules izcelšanos, dabas parādībām, aizvēsturiskiem notikumiem
annāles sena vēsturisko notikumu apraksta forma, kur notikumi kārtoti pa gadiem; hronika
epistula Senajā Romā - privāta vēstule
komentārs Senajā Romā - vēsturisks apcerējums
akmens laikmets senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula)
akmenslaikmets Senākais arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē (kad darba rīkus un ieročus darināja no akmens, koka vai kaula)
pirmsvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību
pirmvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību
priekšvēsture Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību; pirmsvēsture (1)
prekembrijs Senākais Zemes garozas attīstības vēstures posms - pirms kembrija perioda - un šajā laikā izveidojušos iežu komplekss; kriptozojs
Dušara Senarābu (vēst. Nabatejas valsts) mitoloģijā - augstākā dievība, kosmiskā dievība, pasaules harmonijas un kārtības ierīkotājs, pasaules valdnieks
annālisti Senās Romas vēsturnieki, kas notikumus aprakstīja gadu secībā
senatnieks Senatnes pētnieks, vēsturnieks, arheologs
Raksti Senebreju Bībeles trešā un noslēdzošā daļa, kurā ietilpst Gudrības literatūra (piemēram, Ījaba grāmata un Pamācības), Psalmi, vēlāka laika vēsturiskas hronikas un citi materiāli
nartekss Senējās kristīgās baznīcās sevišķs nodalījums, kur pa dievkalpošanas laiku stāvēja grēku nožēlotāji, apsēstie u. c.
brahmanas Senindiešu svētie raksti, komentāri vēdu literatūrai, kuros ietverti mīti un leģendas, rituālu apraksti, vēsturiskas ziņas par Seno Indiju
tāšu raksti senkrievu vēstules un dokumenti (11.-15. gs.), kas rakstīti uz bērzu tāss, burtus tajā ieskrāpējot
pieci laikmeti seno grieķu mitoloģijā - pieci periodi pasaules vēsturē
antīkā māksla seno grieķu un romiešu (1. gt. p. m. ē. - 5. gs. m. ē.) māksla; vēsturiskie periodi: Senā Grieķija - arhaika, klasika, hellēnisms; Senā Roma - Romas republikas un Romas impērijas māksla
antīkā pasaule seno laiku vēstures periods apmēram no 1. g. t. p. m. ē. līdz 5. gs. p. m. ē., tas aptvēra seno grieķu un romiešu sabiedrību
hronogrāfs seno rakstu piemineklis - uz Bībeles leģendām un Bizantijas avotiem pamatots vispārīgās vēstures apskats
gustatio Seno romiešu pirmais ēdiens ēstgribas iekairināšanai
gustus Seno romiešu pirmais ēdiens ēstgribas iekairināšanai; gustatio
upurrituāls sens rituāls, kurā tiek veikts ziedojums, sastopams visā pasaulē un sniedzas līdz cilvēces aizvēsturei; sākotnēji daudzviet bija saistīts arī ar cilvēku upurēšanu
sēst Sēsties
mesties Sēsties (kur, uz kā u. tml.) - par kukaiņiem, putniem
žērgt Sēsties jāteniski
sēsties airos sēsties laivā un sākt airēt
nogubt Sēsties, kristies
hēroidas Sevišķs literatūras paveids, nosaukts pēc Ovidija sacerējuma "Heroides", t. i. sieviešu vēstules mīļākiem no svešuma, īstenībā maskotas mīlestības vēstules
sigilogrāfija Sfragistika - vēstures palīgdisciplīna, kas pētī zīmogus
sigillogrāfija sfragistika, vēstures palīgdisciplīna
latentā shizofrēnija shizofrēnija, kam raksturīgi tīri shizofrēnijas simptomi, bet nav psihotisku shizofrēnisku epizožu vēstures; ietver stāvokli, ko ambulatoriski sauc par robežu, pirmspsihotisku, pseidoneirotisku un pseidopsihotisku shizofrēniju, kurā nav akūtu psihotisku epizožu
VVN SIA "Vecrīgas vēsturiskie nami"
sekssimbols Sieviete vai vīrietis, kurš vispilnīgāk atbilst konkrētā vēsturiskā situācijā vispārpieņemtajam seksuālās pievilcības priekšstatam
izloksne Sīkākais vēsturiski izveidojies kāda novada valodas paveids
slibināt Sīkiem kumosiņiem ēst, kribināt
lupat lampās sīkos gabalos, strēmelēs, druskās (saplēst, saplīst u. tml.)
sinologs Sinoloģijas speciālists; zinātnieks, kas pētī Ķīnas vēsturi, kultūru, valodu
sirdsēdas Sirdēsti - bēdas, raizes, sirdsapziņas pārmetumi
sirdsēsti Sirdēsti (1) - bēdas, raizes
sirdsēsti Sirdēsti (2) - sirdsapziņas pārmetumi
ēstoties Sirdsdēstus, pašpārmetumus izjust
sirgasts Sirdsēsti
sirgaste Sirdsēsti, raizes
sirgasti Sirdsēsti, raizes
knābt Sist, cirst, arī plēst ar knābi
kolekcija Sistematizēts (parasti ar mākslu, vēsturi, zinātņu nozarēm saistītu) vienveidīgu priekšmetu krājums
vicēties Sisties, kauties, plēsties
apsist Sitot (ar ko), apdzēst (uguni)
sasist Sitot sašķelt, saplēst
priekšvēsture Situācija, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piemēram, notikumu); pirmsvēsture (2)
retardācija Sižetiskas darbības aizkavēšana (daiļdarbā, dramatiska darba iestudējumā, kinofilmā); vēstījuma palēnināšana (piemēram, ar liriskām atkāpēm, pārspriedumiem, aprakstiem)
Antinojs Skaists grieķu jauneklis ("Antinous", miris 130.g.), Romas imperatora Adriāna mīlulis, teika vēstī, ka viņš noslīcinājies Nīlā, lai pagarinātu sava kunga dzīvi
čauzēt skaļi ēst
slakšēt skaļi ēst
klepsēt skaļi ēst (šķidru ēdienu)
pļorkstināt skaļi ēst, strēbt
čamstināt skaļi ēst, viļāt pa muti (ēdienu)
šļamstināties skaļi šmakstinot ēst; ēst bez apetītes
leksīt Skaļi, ar troksni ēst (parasti par cūkām)
loksīt Skaļi, ar troksni ēst (parasti par cūkām); leksīt
pļurkstināt Skaļi, juceklīgi, kārīgi ēst
graunīt Skaļi, sadzirdami ēst
ieklepsēt Skaļi, trokšņaini ieēst (parasti par cūkām)
izklepsēt Skaļi, trokšņaini izēst (parast par cūkām)
histoire scandaleuse skandāla vēsture
bautakmeņi Skandināvijas dienvidos un Bornholmas salās plaši izplatīti kapu pieminekļi no bronzas laikmeta līdz vikingu laikiem, rupji aptēsti akmens stabi
Angerbode Skandināvu mitoloģijā - milze, nelaimes vēstnese, Hēlas, Midgara čūskas un vilka Fenrira māte
Garms Skandināvu mitoloģijā - pazemes suns, kas ar savu riešanu vēsta par pasaules un dievu bojāeju
zvanīt Skandinot zvanu vēstīt (ko)
atskarāties Skaru veidā nokarāties (par ko atplīsušu vai atplēstu)
Tabiti Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dieviete, ko godāja vairāk par citiem dieviem, - mājas pavarda dieviete, uguns dieviete vispār
Artimpasa Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dieviete, viena no skitu dievu panteona septiņām dievībām, kuru godāja kā materiālās pasaules bagātības personifikāciju
Api Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - zemes dieviete, varenā debesu dieva un visu cilvēku radītāja sieva; saistīta ar ūdens stihiju
kāmerēties Skopojoties neēst
banši Skotu un īru folklorā sievišķs gars, kura gaudas ārā aiz mājas sienām vēsta, ka kādam mājiniekam jāmirst
ļaupata Skranda, no ķermeņa atplēsts gabals
saskribināt Skribinot saēst; arī sagrauzt (1)
saskrubināt Skrubinot saēst; arī sagrauzt (1)
uzskrubināt Skrubinot uzēst
noslāpēt Slāpējot nodzēst (piemēram, uguni, liesmas)
aizslaucīt Slaukot nolīdzināt, izdzēst
cerebīt Slepus ēst
gņutēt Slepus ēst
ieķērnāties Slepus ieēst krējumu vai kaut ko gardu
ieķērnēties Slepus ieēst krējumu vai kaut ko gardu
polifāgija slimīga ēstgriba, bada sajūta, arī bulīmija
allotriofaģija Slimīga garšas izjūta, dziņa ēst dažādas neēdamas lietas
allotriofagija Slimīga tieksme ēst neparastas, neēdamas lietas
hialofāgija Slimīga tieksme ēst stiklu vājprāta vai histērijas gadījumā
katamnēze Slimnieka stāvokļa vēsture pēc viņa ārstēšanas pabeigšanas vai izrakstīšanas no slimnīcas
iezvelties Smagi iesēsties, iegulties (kur iekšā)
nozvelties Smagi nosēsties
noplakt Smagi nosēsties, nogulties, nomesties rāpus
satust Smagi pūšot, elšot noēst (visu)
uzzvelties Smagi uzgulties, uzsēsties virsū (uz kā, kam)
grāzties Smagi, neveikli sēsties
zvelties Smagi, neveikli sēsties, gulties (kur, uz kā) - parasti par lielu, smagu ķermeni
sirdssāpes Smagi, sāpīgi pārdzīvojumi; arī [sirdēsti]{s:2291}
aizgrauties smagnēji apsēsties aiz kaut kā
Baižkalns Smiltenes novada Raunas pagasta apdzīvotās vietas (lielciema) "Rauna" daļas vēsturisks nosaukums
apmetņu kustība sociālā darba vēsturē nozīmīga kustība, kas sākās 19. gs. beigās Anglijā un ASV ar mērķi tuvināt sabiedrības turīgākos iedzīvotājus un strādnieku šķiru gan sociāli, gan teritoriāli
Labdarības organizāciju apvienība sociālā darba vēsturē nozīmīga organizācija, kas nošķīra reliģijā balstītu labdarību un zinātnisko labdarību – sistemātiski organizētu palīdzības nodrošinājumu tiem, kam tā nepieciešama nabadzības, slimības vai citu apstākļu dēļ
iedzīvotāju tradīcijas sociālā un kultūras mantojuma daļa, kas vēsturiski ir izveidojusies noteiktas cilvēku kopas ietvaros, tiek pārņemta no iepriekšējām paaudzēm un nodota nākamajām
sadzīve Sociālās dzīves neražojošā sfēra, kas ietver cilvēku materiālo vajadzību (piemēram, pēc pārtikas, apģērba, mājokļa, medicīniskās palīdzības) apmierināšanu, kā arī garīgo un kultūras vērtību izmantošanu, cilvēku savstarpējos sakarus, atpūtu, izpriecas; cilvēku ikdienas dzīves apstākļi un veids, materiālo un garīgo vajadzību apmierināšanas veidu un formu kopums, paradumu, ieražu kopums, kas izveidojušies sociāli vēsturisko apstākļu rezultātā un raksturīgi kādai noteiktai šķirai, sociālai grupai u. tml.
vēsturiskums Sociālo parādību pētīšanas un izpratnes princips, kas akcentē vēsturisko determināciju
saspārdīt Spārdot sašķelt, saplēst
tematiskās takas speciāli iekārtoti celiņi - dabas, ainavu, kultūras, vēstures, mācību, pasaku takas, kas pilsētās un citās apdzīvotās vietās tiek iekārtotas kā apskates takas, kas dod iespēju iepazīties ar nozīmīgākajiem objektiem bez gidu pavadības, vadoties pēc takas bukleta, marķējuma, uzrakstiem; apmeklētāji takas var izstaigāt arī organizēti, gida pavadībā
fotomuzejs Specializēts muzejs fotomāklas un fototehnikas attīstības vēstures atspoguļošanai
saspert Sperot sašķelt, saplēst
zīst Spiest, spaidīt ar lūpām un mēli (sievietes krūtsgalu, dzīvnieka mātītes pupu), lai izsūktu pienu; šādi ēst
nospiest Spiežot (pret ko, kur u. tml.), apdzēst (ko degošu)
serpentīna Spīrālveida caurule dēstilējamā kublā
Proebstingshof Sprēstiņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ogresgala pagastā
Spurnal Sprēstiņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā
Spurnal Sprēstiņu muiža, kuras teritorijā tagadējā Ogres novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Ogresgals
dēstu stādāmā mašīna stādāmā mašīna, kas stāda dārzeņu dēstus četrās vai sešās rindās; dēstus ievieto stādāmajos aparātos ar rokām; darba ātrums ir 0,5–1,5 km/h
piķēt Stādīt (dēstus) lielākos augšanas attālumos
sādināt Stādīt, dēstīt
sēdināt Stādīt, dēstīt
statīt Stādīt, dēstīt
biogrāfiskā pieeja starpdisciplināra pētnieciska pieeja, kā arī apzīmējums vairākām metodēm sociālajā darbā, tā pievērš uzmanību attiecībām starp individuālo dzīvi, sociālajām struktūrām un vēsturiskajiem procesiem, kas šo dzīvi ietekmējuši un veidojuši; pēta arī to, kā individuālā un personiskā pieredze tiek stāstīta
romāņu ģermāņu tiesības starpnacionālā vai t. s. pasaules tiesību sistēma, kura vēsturiski izveidojās uz romiešu tiesību materiālo normu pamata; mūsdienu pamatu šai sistēmai veido galvenokārt Francijas un Vācijas tiesības
tautu pašnoteikšanās tiesības starptautisko tiesību princips, saskaņā ar kuru tautai vai nācijai pieder tiesības izveidot suverēnu, neatkarīgu valsti savā vēsturiskajā teritorijā
likteņstāsts Stāstījums, vēstījums par (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi, likteni (2); apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2)
varoņstāsts Stāstījums, vēstījums par varoņiem, varonību, varoņdarbiem
naratīvs Stāstošs, vēstošs
pastāstīt Stāstot pavēstīt, padarīt zināmu (ko)
izplatība stāvoklis, kad (kas, piemēram, ziņa, vēsts, uzskats) ir zināms, pazīstams; process --> izplatīties (2)
bābiņa Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus
bābīna Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus
bābiņš Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus
ieleksēt Steidzīgi (nevīžīgi) ēst
ķempēt Steidzīgi ēst
koklēt Steidzīgi ēst
mīkstīt Steidzīgi ēst
mendelēt Steidzīgi ēst, ēdot ātri kustināt žokļus (piemēram, par aitām)
izklecēt Steidzīgi izēst
nokļemēt Steidzīgi noēst (lai otrs nedabū)
ļēpt Steidzīgi un kāri ēst (ar karoti) kaut ko šķidru
lemsīt Steidzīgi un kārīgi ēst (ko šķidru)
klamzāt Steidzīgi un lieliem kumosiem ēst, rīt
ieklempt Steigā ieēst
iekluinīt Steigā ieēst (šķidru ēdienu)
iekampstīt Steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst
iekramstīt Steigā uz īsu brīdi kaut ko ieēst
sapaisīt steigšus apēst
novicāt Steigšus apēst
satīrīt Steigšus apēst
ķestīt Steigšus ēst
koļļāt Steigšus ēst
ķempt Steigšus ēst, dzert
lepsēt Steigšus ēst, uz ātru roku ieēst
lepsīt Steigšus ēst, uz ātru roku ieēst
iekripšināt Steigšus skrubinot (graužot) ēst
snapāt steigšus un ar prieku ēst
klīmāt Steigšus un daudz ēst
klīpāt Steigšus un daudz ēst
knocēt Steigšus un enerģiski ēst
noknocēt Steigšus un kārīgi apēst
klēmēt Steigšus un kārīgi ēst
ķauzt Steigšus, daudz ēst
knietēt Steigšus, rijīgi ēst
ķauzēt Steigšus, skaļi, daudz ēst
alūzija Stilistiska figūra, kurā kādam dzīves faktam uz analoģijas pamata piekārto tēlainu izteicienu; izteiciena pamatā var būt pazīstams vēsturisks notikums, Bībeles stāsts vai literārs darbs (piem., Pirra uzvara, trīsdesmit sudraba graši, Ahilleja papēdis u. tml.)
betele Stimulējošs līdzeklis, lieto Dienvidāzijā, sastāv no sasmalcinātām beteļpalmu sēklām, dzēstiem kaļķiem un dažādām piedevām, kā kanēlis, tabaka u. c., kas ietīts beteļpiparu lapā, krāso siekalas
aizmaulīt stipri aizplēst (aizlauzt)
sačikāt stipri izplūkāt, plēst matus
vilināt stipri plēst aiz matiem
sakņupt stipri saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām; stipri saliecoties, salīkstot, nosēsties, nogulties
virčaptēt Strādāt virtuvē, gatavot ēst
hronostratigrāfija Stratigrāfija - ģeoloģijas nozare, kas pētī Zemes garozas slāņu veidošanās vēsturisko secību, hronoloģiskās attiecības un izplatību, kā arī izstrādā Zemes ģeoloģiskās vēstures periodizāciju, kas atspoguļo Zemes attīstības un organismu evolūcijas etapus
biostratigrāfija Stratigrāfijas pamatnozare, kas pētī slāņu u. c. ģeoloģisko veidojumu relatīvo vecumu un to saguluma vēsturisko secību, izmantojot paleontoloģijas metodes
vantēt Straujas darbības apzīmējums: mest, sist, dzīt, rijīgi un ātri ēst, dūšīgi strādāt
atplakt strauji apsēsties, atslīgt iepriekšējā vietā; krītot atpakaļ, pieplakt
atraut strauji atplēst (piemēram, vēstuli, sūtījumu)
iemesties strauji iegulties, iesēsties (kur iekšā)
ieklupt strauji iesēsties, iegulties (kur iekšā); iemesties
dasamesties strauji iesēsties, ieklupt transportlīdzeklī
iemest strauji ievirzīt (mutē), lai apēstu
izskriet strauji izplatīties (piemēram, par ziņām, vēstīm)
krist strauji mesties (pie ēdiena) un sākt steidzīgi ēst
sakrist strauji mesties (pie ēdiena) un steidzīgi ēst (par vairākiem, daudziem)
traukt strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā); strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.)
traukties strauji risināties (piemēram, par notikumiem, parādībām sabiedrībā); strauji izplatīties (par ziņām, vēstīm u. tml.)
mest strauji virzīt (mutē), lai apēstu, izdzertu
sukāt strauji, ar lielu kāri ēst
iesukāt strauji, ar lielu kāri ieēst
izsukāt strauji, ar lielu kāri izēst
nosukāt strauji, ar lielu kāri noēst
nokrist strauji, arī nespēkā nosēsties; strauji nomesties tupus, četrrāpus
iegāzties strauji, arī nevērīgi iegulties, iesēsties (kur iekšā)
kampt strauji, arī steigā ēst, dzert (ko) - par cilvēkiem
iekampt strauji, arī steigā nedaudz iedzert, ieēst (ko)
iegumzīt strauji, arī steigā, lieliem kumosiem apēst
izgumzīt strauji, arī steigā, lieliem kumosiem izēst
noklupt strauji, klupšus nosēsties (zemē)
aizrīties strauji, steidzīgi (ēst, runāt u. tml.)
strebenis Strēbeklis - šķīdrs ēdiens, ko var ēst ar karoti
salaksīt Strebjot apēst
saluksīt Strēbjot apēst
sastrēbt Strebjot apēst, arī izdzert (ko), parasti daudz
sastrēbties Strebjot daudz apēst, arī izdzert (ko)
kļibīt Strēbjot ēst
iešļamstināt Strebjot ieēst
iestrēbt Strebjot ieēst
izstrēbt Strebjot izēst, arī izdzert
nostrēbt Strebjot noēst, arī nodzert (daļu no kā)
nostrēbt Strebjot noēst, arī nodzert (ko visu vai noteiktu tā daudzumu)
sastrebināt Strebjot paēst
nostrēbties Strebjot paēst, arī padzerties
pastrēbt Strebjot paēst, arī padzerties
piestrēbt Strebjot pieēst, arī piedzert (pie kā, kam klāt)
piestrēbties Strebjot pieēsties, arī pilnīgi padzerties
lempēt Strēbt, ēst
telzēt Strēbt, ēst
šļurpstināt Strēbt, ēst bez apetītes
lepēt Strēbt, rijīgi ēst
murkšļoties Strēbt; gausi ēst, dzert; niekoties (ap ēdienu vai dzērienu)
ēstoties Strīdēties, ēsties
taisnīgums Strīdu risināšanas princips un tāds tiesisko attiecību stāvoklis, kas kopumā atbilst vēsturiski un sociāli determinētiem racionāliem un morāliem priekšstatiem un kritērijiem
iečūpstināt Sūkājot (nedaudz) ieēst
sasluksnīt Sūkājot apēst
izsūkāt Sūkājot apēst (piemēram, konfekti)
nosūkāt Sūkājot noēst
sasūkāt Sūkājot nolaizīt, noēst
laist Sūtīt (vēstuli)
īmeilot Sūtīt elektronisko vēstuli
labas dienas sveicieni, ko sūta kādam (rakstot vēstules vai nodot mutiski no citas personas); laba vēlējumi; labdienas (2)
ēškot Šad un tad nedaudz ēst, našķoties
piekramstīt Šad un tad steigā ieēst
korespondencšahs Šaha spēle pa pastu, kad katru gājienu pretiniekam izsūta vēstules veidā
strēba Šķidrs ēdiens, ko var ēst ar karoti, zupa
strēbeklis Šķidrs ēdiens, ko var ēst ar karoti, zupa
stribekls Šķidrs ēdiens, ko var ēst ar karoti, zupa
kapilaritāte Šķidrumu spēja pārvietoties (pacelties vai nosēsties) pa ļoti sīkiem kapilāriem, kuru izraisa molekulu mijiedarbības spēki
ķesēties Šmurgāties, bez apetītes ēst
Geštinanna šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - auglības dieviete, dieva Dumuzi mīļotā māsa, sapņu tulkotāja un rakstu zīmju zinātāja
Zu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - Babilonas vētras dievs, ko parasti attēloja kā milzu putnu
Dilmuna Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - cilvēces svētlaimīgā "zelta laikmeta" zeme, civilizācijas šūpulis
Nininsina Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, Isinas pilsētas galvenā dievība, arī karotāja un dziedinātāja
Acalluhi Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki dēls, cilvēku aizstāvis
Nanše Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki meita, Lagašas pilsētas dieviete, pareģojumu dieviete un sapņu tulkotāja
Ninlila Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enlila sieva, padomdevēja un palīdze, mēness dieva Nannas māte, arī žēlastības dieviete, kas remdēja dieva Enlila dusmas
Tiamata Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete, kas personificē pirmatnējo sāļo okeānu
me Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievišķie noslēpumainie spēki, kas pārvalda pasauli
Lāma Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - labā dieviete, sargātāja un aizgādne, sargā cilvēka personību
Gūla Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mitoloģijā dieviete - dziedniece, dievu Ningirsu un Ninurtas sieva
Ningišzids Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieva dēls, kas sargā ļaunos dēmonus, kuri nosūtīti uz pazemes valstību
Ninazu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dievs, dievietes Ereškigalas dēls
Utu Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dievs, mēness dieva Nannas dēls, dievietes Inannas brālis
Ziusudra Šumeru (vēst. Mezopotāmijā) mitoloģijā - Šurupakas pilsētas valdnieks, vienīgais cilvēks, kas pārcietis pasaules plūdus
Lahamas Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdenī mītoši dēmoni, puscilvēki, puszvēri, kurus radījis dievs Enki vairāk nekā 50 dažādos veidos
Lahars Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - viena no divām (otra - Ašnana) lopu un labības dievībām, kas radītas lai remdētu dievu anunnaku izsalkumu un slāpes
Ašnana Šumeru (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - viena no divām (otra - Lahars) lopu un labības dievībām, kas radītas lai remdētu dievu anunnaku izsalkumu un slāpes
Sargons Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) leģendu varonis
Bau Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - auglības dievība, dieva Anu un dievietes Hatumdugas meita, Lagašas pilsētas dieviete
Uraša Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - debesu dieva Anu sieva, zemes dieviete, kas kopā ar dievu Anu radījusi Enlilu un Inannu
Damgalnūna Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Enki sieva, arī dieva Marduka māte, identiska ar dievieti Ninhursagu
Carpanitu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Marduka sieva, Babilonas pilsētas galvenā dieviete, kas palīdzēja sievietēm dzemdībās
Ninhursaga Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete - māte, kas svētlaimīgo salā Dilmunā izaudzēja astoņus brīnumainus augus
Aruru Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete - pirmmāte, kas no māliem izveidoja varoni Enkidu, cilvēku radītāja un viņu likteņa lēmēja
Ninmaha Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievs - varonis, Enlila dēls, augu valsts, auglības un kara dievs
Sumukans Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dievs, savvaļas dzīvnieku un lopu aizgādnis un sargātājs, kalnu valdnieks
Namtars Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - likteņa personifikācija, draudīgās pazemes valstības dievietes Ereškigalas vēstnesis un padomdevējs
Enkidu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mednieks un karotājs, varoņeposā sākotnēji Gilgameša kalps, bet vēlāk līdzgaitnieks un tuvākais draugs
Ningala Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mēness dieva Nannas sieva, saules dieva māte
Labu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - milzīga lauva, kas nolaidās no debesīm, kur to bija uzzīmējis dievs Enlils
Ereškigala Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotamija) mitoloģijā - mirušo, pazemes valstības Kuras valdniece, dievietes Inannas vecākā māsa un ļaunākā ienaidniece
Kululu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes pasaules okeāna dieva Enki pavadonis, pa pusei cilvēks, pa pusei zivs
Nergals Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības valdnieks, dievietes Ereškigalas vīrs, viņš ir arī kvēlojošās saules personifikācija
Oanness Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pirmais cilvēks, pa pusei zivs, pa pusei cilvēks, kultūrvaronis
Nisaba Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ražas dieviete, vēlāk arī rakstu mākslas, skaitļu, zinātņu, arhitektūras un astronomijas dieviete
Gibils Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - uguns dievs, kurā apvienojas uguns labās un ļaunās īpašības, tas ir gaismas un šķīstīšanās nesējs un vienlaikus - bojāejas un iznīcināšanas cēlonis
Etana Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varoņmītā leģendārais Kišas pilsētvalsts pirmais valdnieks, sākotnēji gans
Damu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - veselības dievs, dievietes dziedinātājas Nininsinas dēls
Huvava Šumeru, hurriešu un hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā - nezvērs ar daudzām galvām un rokām, kuram dievs Enlils licis sargāt svēto ciedru mežu, bet Gilgamešs viņu pieveica
Isa Tā islāmā dēvē Jēzu Kristu, ko musulmaņi godā kā cildenu un cienījamu vēstnesi, kas sūtīts atklāt pasaulei pravieša Muhameda nākšanu
sapiķelēt Tā saspiest kopā, ka nevar ne atplēst
epistolārs tāds (daiļdarbs), kas uzrakstīts vēstuļu formā
epistulārs tāds (daiļdarbs), kas uzrakstīts vēstuļu formā
izvēlīgs tāds (dzīvnieks), kas grib (ēst) tikai to, kas garšo
pervains tāds (koks), kuram vietām noplēsta miza
talasokrāts tāds (laiks), kad dominē jūra; tāds, kas attiecas uz Zemes vēstures periodiem ar ievērojamu okeāna un jūru laukumu paplašināšanos
negalīgs tāds, kam ir liela ēstgriba, tāds, ko grūti piebarot, pieēdināt; negausīgs
pasaulvēsturisks tāds, kam ir nozīme, ietekme visas pasaules vai lielas tās daļas vēsturē
stērbeļains tāds, kam ir vairākas, daudzas atplēstas, ieplēstas daļas (piemēram, par apģērbu, audumu, papīru)
stāstīt tāds, kam ir vēstījuma raksturs; arī sižetisks
aizvēsturisks tāds, kas attiecas uz aizvēsturi; raksturīgs aizvēsturei; arī ļoti sens
paleotehnoloģisks tāds, kas attiecas uz aizvēsturisku, arhaisku tehnoloģiju
multikulturāls tāds, kas attiecas uz dažādām etniskajām grupām, to kultūru un vēsturi
histor- tāds, kas attiecas uz vēsturi
historio- tāds, kas attiecas uz vēsturi
ļaujīgs tāds, kas daudz ko atļauj (piemēram, ēst konfektes), liberāls
pusēdis tāds, kas ir iesācis ēst, bet nav paēdis
pusēsts tāds, kas ir iesākts ēst, bet nav apēsts
kārdinošs tāds, kas izraisa kāri ēst, dzert (par ēdienu, dzērienu, to izskatu, smaržu u. tml.)
vilinošs tāds, kas izraisa kāri ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu, to īpašībām)
ābolmīlis tāds, kas mīl ēst ābolus
vienkāršs tāds, kas nav ierakstīts, apdrošināts (par pasta sūtījumu, vēstuli)
mazs tāds, kas nav izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs, arī būtisks
gatavēža tāds, kas pats negatavo ēst, bet ēd citu pagatavotu ēdienu
subfosils tāds, kas saglabājies no agrākajiem, parasti vēstures, laikposmiem
humanitārs tāds, kas saistīts ar zinātnēm, kas pētī sabiedrību un cilvēku kā sabiedrisku būtni (t. sk. kultūru, valodu, vēsturi, ekonomiku), šīm zinātnēm raksturīgs
pseidovēsturisks tāds, kas stilā vai saturā pavirši atdarina ko vēsturisku; šķietami vēsturisks
garšīgs tāds, kas vēsta par patīkamu garšu (par smaržu, skaņu, izskatu)
daudzsološs tāds, kas vēstī ko svarīgu, nozīmīgu, arī interesantu
tanatognomonisks tāds, kas vēstī par nāves tuvošanos
nelaimīgs tāds, kas vēstī par nelaimi (piemēram, par ziņu)
asiņains tāds, kas vēstī smagu cīņu
mells tāds, kur nav uzaugusi vai ir (pilnīgi) noēsta zāle
hronikāls tāds, kurā dokumentāli attēloti vēsturiski notikumi (par literāru darbu, kinofilmu)
mīļš tāds, kurā izpaužas sirsnība, mīlestība, laipnība (par rīcību, izpausmi, vēstījumu)
Ubbenorghe Tagadējā Limbažu novada apdzīvotās vietas "Umurga" nosaukums, kas vēstures avotos minēts 1385. gadā
Vecgulbenes muiža tagadējais apbūves komplekss veidojies 19. gs., tajā ietilpst 2 kungu mājas - Baltā pils un Sarkanā pils, pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, dārznieka māja, manēža, siernīca, Mednieku nams (Rūdolfa parkā), oranžērija un klēts (abās pēdējās atrodas Gulbenes Vēstures un mākslas muzejs), kā arī vairākas citas saimniecības ēkas
mūrlate Taisnstūrveidā aptēsts koks būvēm
Kujeravaperi Tarasku (vēst. Meksika) mitoloģijā - Lielā dieviete, visu dievu māte, dieva Kukrikaveri māsa un sieva, dieva Šaratangi māte
Šaratanga Tarasku (vēst. Meksika) mitoloģijā - mēnesss, zemes, ražas, bērnu dzimstības dieviete
Kurikaveri Tarasku (vēst. Meksika) mitoloģijā - saules un uguns dievs, pats varenākais un dāsnākais dievs, pēc kura gribas cilvēki dzīvo un iegūst visu dzīvei nepieciešamo
cirmitains Tārpains; tārpu saēsts
cirmenains Tārpains; tārpu saēsts; cirmitains
cirmeņains Tārpains; tārpu saēsts; cirmitains
cirmulains Tārpains; tārpu saēsts; cirmitains
sūtījums tas (piemēram, vēstule, bandrole), ko sūta (3)
senkatolisks tas, kas attiecas uz posmu kristīgās baznīcas vēsturē no 2. gs. vidus līdz 3. gs. sākumam
draska tas, kas ir sasists, saplēsts; lauska
lielēdājs tas, kas mēdz daudz ēst
lielēdējs tas, kas mēdz daudz ēst
temšķis tas, kas mēdz daudz ēst un dzert
lielēdis tas, kas mēdz daudz ēst; lielēdējs
lielēdoņa tas, kas mēdz daudz ēst; lielēdējs
lielēža tas, kas mēdz daudz ēst; lielēdējs
mazs tas, kas nav izcils, sabiedriski, vēsturiski nozīmīgs, arī būtisks
metakomunikācija tas, ko vēsta runātāja intonācija, žesti utt. un kas nesaskan ar runātāja teikto
pamattauta tauta, kas vēsturiski ir galvenā, nozīmīgākā (kādā teritorijā)
avani tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms)
džandžuji tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms)
gahari tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms)
hohari tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms)
multani tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms)
tali tauta, pieder pie lendu tautu grupas, dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms)
aizslejs Tautas celtniecībā ap dzīvojamās ēkas guļbaļķu sienām apliktie plēstie stāvkoki
aizsleja Tautas celtniecībā apdzīvojamās ēkas guļbaļķu sienām apliktie plēstie stāvkoki
lotringieši tautība Francijas ziemeļaustrumos, Lotringas vēsturiskā novada pamatiedzīvotāji, runā gk. franču valodā, daļa - lejasvācu dialektā, ticīgie - gk. katoļi, daļa protestanti (kalvinisti)
karaīmi tautība, kas dzīvo galvenokārt Ukrainā (vēsturiskā dzimtene Krima), Lietuvā, Polijā; runā karaīmu valodā un pieder pie īpašas jūdaistu sektas
lendi Tautu grupa (džati, avani, multani, tali, hohari, džandžuji, gahari u. c.), dzīvo Pakistānā, gk. Pendžabas vēsturiskā novada rietumu daļā, valoda, kas iedalās daudzos dialektos, pieder pie indoeiropiešu saimes indoirāņu grupas, reliģija - islāms (sunnisms)
Anduvāns teiksmaina persona Latvijas vēsturē (9. gs. beigas - 10. gs. sākums), iespējams, ka bijis valdnieks Daugmalē, minēts (latīņu "Handuwanus") hronista Sakša Gramatiķa sarakstītajā Dānijas vēsturē
leģenda Teiksmains, fantastisks nostāsts par kādu vietu, personu, vēsturisku notikumu (parasti folklorā); mūsdienu literatūrā - sacerējums, kam raksturīga izdoma, fantastika, heroika
tekstveidne Teksta fragmenti (standartfrāzes, paragrāfi, lappuses), ko, veidojot dažādus dokumentus (vēstules, pārskatus, līgumus u. c.), atkārtoti izmanto
diahroniskā analīze teksta izcelsmes vēstures pētniecība
palimpsests Teksts, kam virsū ir bijis uzrakstīts cits teksts un vēlāk tas nodzēsts
stāsts teksts, vēstījums, ko kāds mutiski vai rakstiski veido, ir izveidojis
fiksisms Tektoniska hipotēze, kas balstās uz priekšstatiem par galveno tektonisko procesu vietu nemainīgu stāvokli visā Zemes ģeoloģiskās vēstures gaitā un atzīst galvenokārt vertikālas Zemes garozas kustības
mūsdienu tektoniskās kustības tektoniskās kustības, kas notikušas vēsturiskajā laikā vai notiek mūsdienās
blankēšana Televīzijas signāla daļas likvidēšana nolūkā izdzēst nevēlamas daļas un veidot vajadzīgā veida un garuma vilni
sistemātiskā teoloģija teoloģijas nozare, kas apkopo ekseģētisko un vēsturisko pētījumu rezultātus un sistematizēti tos izklāsta; galvenās nozares: dogmatika, ētika, apoloģētika u. c.
demitoloģizācija Teoloģiska Rakstu skaidrošanas metode (20. gs.), kuras lietotāji uzskata, ka Bībele sarakstīta mitoloģiskā valodā, un mēģina tajā ietverto kristīgo vēsti atveidot eksistenciālās filozofijas jēdzienos
saimniecību formas teorētisks koku sugu vai to grupu dalījums pēc ekonomiskiem, dabas un vēsturiskiem apstākļiem; realizējot mežsaimniecības pasākumus, šis iedalījums konkrētos apstākļos dod iespēju veiksmīgāk sasniegt izvirzītos mērķus
laringāļu teorija teorija, ar kuru vēsturiskajā valodniecībā skaidro vokālisma un konsonantisma vēsturi indoeiropiešu valodās, uzskatot, ka indoeiropiešu pirmvalodā bijušas rīkles skaņas laringāļi, kuru izzušana ietekmējusi patskaņu un līdzskaņu kvalitāti un kvantitāti dažādās indoeiropiešu valodās
eihēmerisms Teorija, pēc kuras senie ticējumi par dieviem radušies no nostāstiem par vēsturiskām personām
Putker Teritorijas, kas tagad veido Rīgas pilsētas vēsturisko daļu Biķernieki, nosaukums 14.-15. gs.
Putkere Teritorijas, kas tagad veido Rīgas pilsētas vēsturisko daļu Biķernieki, nosaukums 14.-15. gs.
vēstures pieminekļi teritorijas, vietas, ēkas, būves vai priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēstures notikumiem un personām un kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska un izglītojoša nozīme
ģeognozija Termina "ģeoloģija" sinonīms, kas lietots gk. 18. gs. b. un 19. gs. 1. p.; 20. gs. literatūrā sastopams darbos par ģeoloģijas vēsturi
pārrāvuma pretestība termins papīrrūpniecībā, kurš apzīmē spēku, kas nepieciešams, lai noteiktos apstākļos saplēstu papīra lapu
pirmatnējās kopienas iekārta terminu lietoja marksistiskajā vēstures zinātnē un ar to apzīmēja cilvēces vēstures periodu pirms šķiru sabiedrības izveidošanās (arheoloģiskajā periodizācijā šis periods atbilst akmens laikmetam, Eiropā - arī dzelzs laikmetam)
Tērvete Tērvetes dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Tērvetes un Zaļenieku pagastā, platība - 1374 ha, dibināts 1977. g., centrālā daļa (930 ha) - Kalnamuižas sils un dendroloģiskie stādījumi - ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ir izcils ainavisks dabas objekts ar kultūrvēsturisku nozīmi
šņaubt Tēst
tarst Tēst
tārst Tēst
taštinēt Tēst
tastīt Tēst
tērst Tēst
tiest Tēst
test Tēst 1(1)
test Tēst 1(2)
šlutēt Tēst ar šluti
šļutēt Tēst ar šļuti jeb platcirvi
datēst Tēst un pabeigt tēst
drelīt Tēst, dobt
tāst Tēst; tārst
kokmala Tēstiem un zāģētiem materiāliem cirvja vai zāģa neskārtā koka stumbra apaļā ārējā mala
aizšķērpelēt Tēšot darīt nelīdzenu, ietēst vietvietām
iztest Tēšot izgatavot; iztēst
aizbrēkt Ticot, ka putna kliedziens vēsta nelaimi, justies tai nolemtam
vēsturiskā tiesību skola tiesību doktrīna un tiesību filozofijas virziens, kas pauž uzskatus par tiesībām kā tautas gara izpausmi - tiesības veidojas kopā ar tautas dzīvi lēnā, ilgstošā vēstures procesā
atskriet tikt ātri atsūtītam, pēkšņi saņemtam (par ziņu, vēsti u. tml.)
nokavēties tikt atsūtītam vēlāk par paredzēto laiku (piemēram, par vēstuli, ziņu)
iesaplēsties tikt ieplēstam
izēsties tikt izēstam (parasti neviļus, negribēti)
noēsties tikt noēstam; tikt izlietotam ēdiena gatavošanai
nākt tikt uzzinātam, saņemtam (par vēstīm, ziņām u. tml.)
memorands tirdzniecībā - vēstule ar kādu atgādinājumu
Daugavmalas tirgus tirdzniecības vieta Rīgā Daugavas labajā krastā ārpus pilsētas mūriem, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1571. g., bija lielākais pārtikas produktu tirgus Rīgā, likvidēts 1930. g., kad tika atklāts Centrālais tirgus
aksakals Tjurku tautu vēsturē - ģints galva, vecākais, patriarhāli feodālās augstmaņu kārtas pārstāvis, vēlāk - vēlējams vecākais, arī cienījams cilvēks
svētki tradicionālu darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar kādu ievērojamu notikumu vēsturē, cilvēku dzīvē, dabā; attiecīgā diena
likteņtraģēdija Traģēdija, kurā atspoguļotas būtiskas, nozīmīgas parādības tautas vēsturiskajā attīstībā
pašutis Traks, apsēsts
Trāķijas jūra Trāķijas jūra (grieķu: "Θρακικό Πέλαγος", turku: "Trakya Denizi") ir nosaukums akvatorijai Egejas jūras ziemeļu daļā, tā apskalo ziemeļaustrumu Grieķijas un ziemeļrietumu Turcijas piekrasti vēsturiskajā Trāķijas reģionā
dizoreksija Traucēta (pavairota vai samazināta) ēstgriba
paleozojs trešā ēra no Zemes ģeoloģiskās vēstures sākuma, pirms 570-230 miljoniem gadu, attīstījās abinieki, rāpuļi, paparžveidīgie augi un kailsēkļi, iedalās 6 periodos: kembrijs, ordoviks, silūrs, devons, karbons, perms
lūku dienas trīs dienas pavasarī, kad liepām miza atlobījās un visam pagastam bija atļauts iet pa muižas mežiem lūkus plēst
kaņējums Trīsstūrveida vai ieapaļš tēsts iedziļinājums guļkoka apakšdaļā vai augšdaļā, kurā iekļaujas otra guļkoka ieapaļā mala
kaķējums Trīsstūrveida vai ieapaļš, tēsts iedziļinājums guļkoka apakšdaļā, kurā iekļaujas otra guļkoka ieapaļā mala
tulkojumvēsture tulkošanas un tulkojumu vēsture
kņēgāties Tūļājoties ēst
gove Tūļīga, neaptēsta sieviete
govs Tūļīga, neaptēsta sieviete
kultūras tūrisms tūrisma veids, kura galvenais mērķis ir iepazīšanās ar kultūrvēsturisko mantojumu un ievērojamām vietām
paradors Tūristu mītņu tips Spānijā, tūristiem pielāgota mītne vēsturiskās celtnēs (pilīs un klosteros), kur piedāvā augstas kvalitātes pakalpojumus, un tās atrodas valsts pārziņā
izklaidniecība Tūristu un atpūtnieku brīvā laika organizēšana, kas vēsturiski veidojusies XX gadsimta piecdesmitajos gados Vidusjūras atpūtas klubos, kuru galvenais mērķis bija piedāvāt brīvdienu viesiem sporta, kultūras, mākslas, skaistumkopšanas, izklaides, piedzīvojumu u. c. programmas; animācija
ņemt Tvert, arī ēst (pie zvejas rīka piestiprinātu ēsmu, vizuli u. tml.) - par dzīvniekiem, parasti zivīm
dūma Ukraiņu (arī poļu, čehu) episka dziesma ar vēsturisku saturu, dziļi nopietna, pārdomu pilna
Galīcija Ukraiņu Rietumu novadu (tagadējās Ukrainas Ļvivas, Ivanofrankivskas un Ternopiļas apgabalu) vēsturisks nosaukums
ieklīmāt uz ātru roku, steigšus ieēst
iekluit uz ātru roku, steigšus ieēst
ielepsēt uz ātru roku, steigšus ieēst; ieklīmāt
ielepsīt uz ātru roku, steigšus ieēst; ieklīmāt
tautība uz cilšu pamatiem vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība ar pamatos vienotu valodu, psihisko struktūru, kopēju teritoriju, kurā veidojas ekonomikas un kultūras kopība
piedāvāt vietu (arī krēslu) uzaicināt apsēsties
apsēdināt Uzaicināt vai likt apsēsties
iesēdināt Uzaicināt vai likt iesēsties; palīdzēt iesēsties vai novietoties (kur iekšā)
saridāt Uzēst
Maura pēdējā nopūta uzkalna apzīmējums, no kura, kā vēstī leģenda, bēgošais mauru karalis Boabdils 1492. g. pēdējo reizi skatīja Granadas pilsētu
iesalasīties Uzlasot ko, paēst (par dzīvnieku)
piesalasīties Uzmeklējot, uzlasot (barību), paēst (par dzīvnieku)
piesavurinēties Uzmeklējot, uzlasot (barību), paēst (par dzīvnieku)
sasamesties Uzmesties, nosēsties (par putniem, kukaiņiem)
zelta laikmets uzplaukuma periods kādas tautas (piemēram, mākslas, zinātnes) vēsturē
pierāt Uzplēst (jaunu zemi); līst (līdumu)
šķērpēt Uzplēst, uzart velēnu
izgraut Uzplēst, uzraut
uzģērēt Uzplēst, uzraut
uzģirīt Uzplēst, uzraut
atrakstīt Uzrakstīt un atsūtīt (piemēram, vēstuli)
aizrakstīt Uzrakstīt un nosūtīt (vēstuli, paziņojumu u. tml.)
izasēsties Uzsēsties
izsēst Uzsēsties
uzsēst Uzsēsties (1)
uzsēst Uzsēsties (2)
historisms Uzskats, ka dabas un sabiedriskās dzīves parādības ir vēsturiski procesi; vēsturiska pieeja
historicisms Uzskats, ka katrs vēsturiskais laikmets ir nesalīdzināms, unikāls, tādēļ pētāms idiogrāfiski
uztest Uztēst
Frauenburga Vācu ordeņa mūra pils tagadējās Saldus pilsētas vietā, ko uzcēla 15. gs. sākumā un 1505. g. vēstures avotos minēts arī tās pilsētas iecirknis, pils iznīcināta Ziemeļu kara laikā un lielā mēra laikā 1710.-1711. g. lielākā daļa apkārtnes iedzīvotāju aizgāja bojā
leges Vācu tiesību vēsturē franku laiku tautas tiesību kodeksi
jātnieks Vagara palīga šķiltera nosaukums dažos Latvijas vēstures avotos
izņerbināt Vairāk izrakņāt ēdienu nekā apēst
iesalasīties vairākkārt mazliet ieēst
poinīt vairākkārt ne visai stipri sist; kaustīt; arī plēst
puinīt vairākkārt ne visai stipri sist; kaustīt; arī plēst
ielasīties vairākkārt nedaudz ieēst
pērt vairākkārt sitot, ar sitieniem dzēst (ko degošu)
izdoties vairākkārt, daudz dot (ko ēst vai dzert, parasti bez vēlamā rezultāta)
lasīt Vākt, arī ēst, pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par putniem)
štathalters Valdnieka iecelts vietvaldis Nīderlandes vēsturiskajā novadā 14.-18. gs., Austrijas impērijai (no 1867. g. Austroungārija) pakļautajās zemēs 16. gs. -1918. g.
noģīzgāt Valkājot (apģērbu) apbružāt, novalkāt, saplēst
saplošāt valkājot noplēst, savalkāt
Pedele Valkas pilsētas nosaukums dažos 13. gs vēstures avotos
Walco Valkas pilsētas nosaukums dažos 13.-15. gs. vēstures avotos
ģickāt Valkāt, plēst (par apaviem)
leksikostatistika Valodas vēsturisko pārmaiņu un radniecīgo valodu atdalīšanās pētniecības metode
diahroniskā lingvistika valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas parādības to pārmaiņu un vēsturiskās attīstības procesā
diahroniskā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas parādības to pārmaiņu un vēsturiskās attīstības procesā
vēsturiskā valodniecība valodniecības apakšnozare, kurā pēta valodas vēsturi un pārmaiņas valodā tās vēsturiskā attīstībā
sinhroniskā valodniecība valodniecības apakšnozares, kurās pēta valodu kā vienotu sistēmu kādā noteiktā tās vēsturiskās attīstības laikposmā, parasti - pašreizējā stāvoklī
lingvistiskā paleontoloģija valodniecības nozare un vēstures palīgnozare, kas izmanto valodnieciskus faktus, lai pētītu tautu u. c. etnisko kopību materiālo un garīgo kultūru pirmsrakstības periodā, tautu izvietojumu un kontaktus, etnoģenēzi
muzlot Valstīt pa muti; neveikli, negribīgi ēst
legācija Valsts diplomātiskā pārstāvība ārvalstī; arī vēstniecība
manifests Valsts galvas vai augstākās institūcijas rakstveida vēstījums iedzīvotājiem (parasti sakarā ar kādu nozīmīgu politisku notikumu)
Lībiešu krasts valsts īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija 1991.-2004. g. ("Līvõd rānda"), izveidota, lai aizsargātu lībiešu kultūras mantojumu un tradicionālo dzīvesveidu, kā arī radītu apstākļus lībiešu kā etnosa saglabāšanai un attīstībai
ministrijas skolas valsts pārzinātas un uzturētas tautskolas Krievijā pirms 1917. g., kas darbojās saskaņā ar 1875. g. instrukciju, bija trīsgadīgas (mācīja ticības mācību, krievu valodu, aritmētiku) un piecgadīgas skolas (papildus mācīja arī ģeogrāfiju, vēsturi u. c. priekšmetus), bet beigušie nevarēja iestāties ģimnāzijās vai reālskolās
kriminālpolicija Valsts policijas sttruktūrvienība, kuras uzdevums ir novērst un atklāt smagus un bīstamus noziegumus (bandītismu, kontrabandu, bruņotus uzbrukumus, naudas viltošanu, slepkavības, ar narkotiskajām vielām saistītus noziegumus u. c.) apkarot organizēto un ekonomisko noziedzību, meklēt bez vēsts pazudušas, bēguļojošas u. c. personas
Vēlā valsts valsts Senajā Ēģiptē, kas radās ap 1070. g. p. m. ē. un nomainīja sairušo Jauno valsti; pastāvēja līdz 331. g. p. m. ē., kad Seno Ēģipti iekaroja Maķedonijas Aleksandrs, un tās vēsturē sākās grieķu-romiešu periods
pirtnieks Vaļinieki, kas senāk dzīvoja saimnieka pirtī, Latvijas vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1559. g. un pēc tam sastopams līdz pat 19. gs., iebūviešu pašķira kas bij vai nu bezzemnieki, vai arī lietoja nedaudz saimnieka bandas zemes, ko atkalpoja ar savu darbu, atkarībā no tā bij arī noteikti viņu pienākumi pret baznīcu (sieciņi), muižu (klaušas) un valsti
halkolīts vara laikmets - īpašs vēstures periods (7. - 3. gt. p. m. ē.)
jāņpiens Vārītā pienā iedrupināts biezpiens; vārīts piens ar biezpiena vai rūgušpiena piedevu; šāds ēdiens gatavots Jāņu vakarā un parasti ēsts silts
stulbis Veca pusnoplēsta māja
Lielā aptieka vecākā aptieka Rīgā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1357. g. (līdz 1570. g. - Rātsaptieka), atradās līdzās Rātsnamam (ēka nav saglabājusies), slēgta 1758. g.
šiki Vecākā saglabājusies Ķīnas pragmatiskā vēsture no mītiskā ķeizara Huangti laikiem līdz 90 g. p. m. ē.
paugas Vecas, saplēstas drēbes, lupatas
rustikalizēt veidot (celtnes sienas) no iemūrētiem vai virsmā iestrādātiem rupji aptēstiem, arī izciļņos kārtotiem akmeņiem; veidot attiecīgu imitāciju (sienas) apmetumā
vēlbrokastis Vēlas un ilgas brokastis, kas tiek ēstas starp brokastu laiku un pusdienu laiku un aizstāj šīs abas maltītes; brančs (radies kā saliktenis angļu val. "brunch - breakfast" - brokastis un "lunch" - pusdienas)
ieska Vēlēšanās, ēstgriba
atēst Vēlreiz ēst
uzkņotēt Vēlreiz ieēst (par jau paēdušu)
uzkņotēties Vēlreiz ieēst, lai ilgāku laiku negribētos ēst
prēst Vērpt; sprēst
teogonija Vēstījums par Visuma un tā dievību izcelšanos, ko sacerējis Fēsiods 8. gs. p. m. ē.
naratīvs Vēstījums, stāstījums; arī stāsta formā ietverts pārskats vai apraksts
mesidžs Vēstījums; lugas, stāsta, romāna galvenā tēma, kodolīgs satura atsegums
sludināt Vēstīt (ko), parasti svinīgi, pacilāti; arī cildināt
jundīt Vēstīt (parasti kāda laikposma sākšanos)
narrare Vēstīt, stāstīt
teika Vēstītājas folkloras sacerējums, kurā ir apvienots reālais un fantastiskais un kuram piemīt izziņas raksturs; attiecīgais vēstītājas folkloras žanrs
pasaka Vēstītājas folkloras vai daiļliteratūras žanrs, parasti ar fantastikas elementiem; šī žanra darbs
vēstnieks Vēstnesis (1)
sūtniecība Vēstniecība; arī diplomātiskā misija
kultūratašejs Vēstniecības darbinieks, kas nodarbojas ar kultūras un informācijas jautājumiem
kadence vēstnieka amata termiņš akreditācijas valstī
jaunākais atašejs vēstnieka padomnieks speciālos jautājumos - militārais atašejs, kultūras atašejs u. tml.
akreditācijas raksts vēstnieka vai cita pilnvarota diplomātiskā pārstāvja pilnvaras apliecinošs dokuments, ko viņam izsniedz pilnvarojošās valsts galva un ko viņš akreditācijas ceremonijā pasniedz tās valsts vadītājam, kurp viņš ir nosūtīts
revokācija Vēstnieka vai pilnvarota pārstāvja atsaukšana uz viņa valsti
akreditēšana Vēstnieka vai sūtņa iecelšana amatā
ambasadors Vēstnieks
vēsta Vēsts
vēste Vēsts
vēstis Vēsts
Ījaba vēsts vēsts par cilvēka ciešanām, slikta ziņa
priecas vēsts vēsts par mesijas atnākšanu
pausma Vēsts; arī baumas
gruomota vēstule
kciva-kcivata Vēstule
lastočka Vēstule
oritka Vēstule
talmuts Vēstule
vitorka Vēstule
sļezņica Vēstule bez markas
perša Vēstule, apkārtraksts
pirmās dienas aploksne vēstule, kas ir apzīmogota dienā, kad izdota uz tās uzlīmētā pastmarka
pavadvēstule Vēstule, ko pievieno kādam sūtījumam
reklāmvēstule Vēstule, kurā tiek pa pastu sūtīta reklāma
atklāta vēstule vēstule, kuru publicē presē
apdrošināts sūtījums vēstule, sīkpaka vai paka, kuru sūtītājs ir novērtējis par noteiktu summu
grāmata Vēstule; ziņojums
dzega Vēstules galva, kas iespiesta papīra lapas kreisajā augšējā stūrī
vēstulnieks Vēstules rakstītājs
pasta sūtījums vēstules, pastkartes, bandroles, pakas, naudas pārvedumi, periodiskie izdevumi, ko pasta iestādes pieņem, pārsūta un izsniedz adresātiem saskaņā ar pasta noteikumiem
rekommendēt Vēstuli pastā apdrošināt
pastpapīrs Vēstuļpapīrs
postpapīrs Vēstuļpapīrs
ekspresvēstule Vēstuļu korespondence, kurai pasta pakalpojuma sniedzējs nodrošina papildu pasta pakalpojuma īpašības
histoire Vēsture
historia Vēsture
istorija Vēsture
ledusskapis Vēsture (mācību priekšmets)
sencene Vēsture (mācību priekšmets)
vēkšķene Vēsture (mācību priekšmets)
vēsene Vēsture (mācību priekšmets)
vēsķene Vēsture (mācību priekšmets)
vēstene Vēsture (mācību priekšmets)
vēstere Vēsture (mācību priekšmets)
vēzene Vēsture (mācību priekšmets)
visene Vēsture (mācību priekšmets)
serbedari Vēsturē lietots 14. gs. irāņu nemiernieku apzīmējums (burtiski tulkojot no persiešu valodas - pakārtie)
Marienburga Vēsturē lietots vācu nosaukums Austrumprūsijas (sākotnēji - Teitoņu ordeņa) cietoksnim Malborkā (Polijā)
Trešais reihs vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933. līdz 1945. gadam oficiālā nosaukuma Vācijas Impērija (1933—1943) un Lielvācijas Impērija (1943—1945) vietā; lai apzīmētu šo periodu Vācijas vēsturē, izmanto arī terminus "fašistiskā Vācija", "nacistiskā Vācija", "Hitlera Vācija" un "hitleriskā Vācija"; terminu 'fašisms' lietoja Padomju Savienībā un lieto tās bijušajās republikās, tomēr Vācijai faktiski atbilst 'nacisms' jeb 'nacionālsociālisms'
tiesību vēsture vēstures atzars, kas pēta un ataino tiesību un ar tām saistīto tiesisko un sociālo parādību un institūciju vēsturisko attīstības gaitu
Edualia Vēstures avotos 1230. g. minētais Ēdoles nosaukums
Assiten Vēstures avotos 1253. g. minēts vietvārds, kas tiek attiecināts uz Asītes pilskalnu
Mergera Vēstures avotos 1495. g. minētais Mērsraga nosaukums
Mārgrube Vēstures avotos 16. gs. un vēlāk sastopams Mērsraga nosaukums
Buļļu muiža vēstures avotos pirmo reizi minēta 1495. g., atradusies tagadējā Rīgas pilsētas Kurzemes rajonā, Buļļos
Bērzaunes viduslaiku pils vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., sagrauta Livonijas kara laikā 1577. g., 17. gs. pamesta, atradās Bērzaunē, 4-5 m augstā uzkalnā, kura diametrs \~150 m, platība 44 x 51 m, saglabājies dienvidaustrumu apaļais tornis (uzbūvēts 15. gs.) ar šaujamlūkām un mūra fragments
historiogrāfs Vēstures darbu autors
senvēsture vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību
agrārvēsture Vēstures nozare, kas pētī kādas zemes agrārās iekārtas saimniecisko, tiesisko un tehnisko attīstību
bonistika Vēstures palīgdisciplīna un numismātikas nozare, kas pētī papīra naudaszīmes un vērtspapīrus
veksiloloģija vēstures palīgdisciplīna, kas pētī karogu un to simbolikas rašanās vēsturi
diplomātika Vēstures palīgdisciplīna, kas pētī vēsturiskus dokumentus - to rašanos, saturu un formu
sfragistika vēstures palīgdisciplīna, kas pētī zīmogu veidus, formu un saturu, kā arī to tiesisko, vēsturisko un kultūrvēsturusko nozīmi; sigillogrāfija
hronoloģija vēstures palīgnozare, kas nosaka vēsturisko notikumu norises un vēsturisko avotu (dokumentu) rašanās laiku
numismātika Vēstures palīgnozare, kas pētī monētas un medaļas
epigrāfika Vēstures palīgzinātne, kas pētī senus uzrakstus (piemēram, uz akmens plāksnēm, metāla izstrādājumiem, klintīm)
feodālis Vēstures skolotājs
vēsturnieks Vēstures speciālists
paleogrāfija Vēstures un filoloģijas palīgzinātne, kas pētī rakstības izcelšanos, attīstību, raksta formas, senos rokrakstus
archaiogrāfija Vēstures zinātnes nozare, kas krāj, apraksta un izdod vēstures pieminekļus
arheoloģija Vēstures zinātnes nozare, kas pētī cilvēku sabiedrības (it īpaši pirmatnējās kopienas) attīstību pēc lietiskiem vēstures avotiem, kurus parasti iegūst arheoloģiskajos izrakumos
medievistika Vēstures zinātnes nozare, kas pētī Eiropas viduslaiku vēsturi
arheogrāfija Vēstures zinātnes palīgnozare, kas izstrādā metodes vēstures avotu publicēšanai; vēsturisku dokumentu, rakstu pieminekļu aprakstīšana un publicēšana
faleristika Vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī ordeņu, medaļu un goda zīmju vēsturi
ģenealoģija Vēstures zinātnes palīgnozare, kas pētī radu rakstus
avotu mācība vēstures zinātnes palīgnozare; vēstures avotu pētīšanas un izmantošanas teorija un metodika
pragmatisms Vēstures zinātnes virziens, kas aprobežojas ar notikumu izklāstīšanu to ārējā kopsakarā un secībā, neatsedzot vēsturiskās attīstības likumsakarības
Ablinga Vēsturiska apdzīvota vieta Lietuvā, Klaipēdas apriņķī, ko 1941. g. 23. jūnijā vācu karaspēks nodedzināja vienlaicīgi nogalinot 42 cilvēkus, 1972. g. atklāts memoriāls
bolce Vēsturiska audumu mērvienība, ko lietoja viduslaikos Rīgā gk. linu audumu tirdzniecībā un tā sauca noteikta lieluma linu auduma gabalu jeb baķi
mārka Vēsturiska dārgmetālu masas vienība, ko no 13. gs lietoja arī Rīgā
olekts vēsturiska garuma mērvienība (50-65 cm), kas atvasināta no cilvēka rokas stilba garuma (attālums no elkoņa līdz vidējā pirksta galam); vēlāk aptuveni 56,14 centimetri (vecajā vācu mērvienību sistēmā); Rīgā celtniecībā, amatniecībā un audumu tirdzniecībā līdz 19. gs. lietota šāda sistēma: 1 olekts = 2 pēdas = 24 collas = 53,75 cm; 19. gs. ieviesās t.s. veikala olekts (~53,3 cm), kas atbilda 3/4 aršinas Krievijas mēru sistēmā
jūdze vēsturiska garuma mērvienība, kas līdz 19. gs. sākumam bija galvenais ceļa mērs, sākotnēji apzīmēja attālumu, ko varēja nobraukt bez zirga atpūtināšanas, t. i. izjūgšanas, Livonijas kara laikā Latvijas teritorijā lietotās jūdzes garums bija 6,3-7 km
airu garums vēsturiska garuma mērvienība, ko lietoja zvejniecībā, nosakot nelielus attālumus uz ūdens vai attālumu no krasta, ar to izsakot ar vienu airu vēzienu nobraukto attālumu
Hambersaida Vēsturiska grāfiste Lielbritānijā ("Humberside"), Anglijas ziemeļrietumu daļā, kā atsevišķa administratīva vienība pastāvēja no 1974. g. 1. aprīļa līdz 1996. g. 1. aprīlim, bet nosaukums saglabājies sarunvalodā un vairāku pašvaldības organizāvuju nosaukumos
grupu laulība vēsturiska laulības forma, kas nosaka iespējamo dzimumattiecību ierobežošanu noteiktas iedzīvotāju grupas ietvaros
akmens vēsturiska masas mērvienība, ko lietoja 13.-18. gs. Latvijā, Lietuvā, Polijā, Prūsijā, sverot linus, kaņepājus u. c. preces, masa dažādās zemēs bija atšķirīga (10-40 mārciņu)
bezmēns Vēsturiska masas vienība Krievijā 16.-17. gs., lietoja gk. vaska tirdzniecībā ar Krieviju; = 2,5 lielās grivnas jeb mārciņas
virsbūve vēsturiskā materiālisma kategorija, pēc kuras politika, tiesības, morāle, māksla, filozofija un reliģija tiek uzskatītas par ideoloģisko attiecību un sabiedriskās apziņas formu kopumu, kas radies uz ekonomiskās bāzes pamata
Bērzene Vēsturiskā novada "Berezne" nosaukuma variants
Viņpusalpu Gallija vēsturiskā novada Gallija daļa tagadējā Beļģijas un Šveices teritorijā (latīņu _Gallia Transalpina_), ko apdzīvoja gallu ciltis
Šaipusalpu Gallija vēsturiskā novada Gallija daļa Ziemeļitālijā (latīņu _Gallia Cisalpina_), ko apdzīvoja gallu ciltis
Potjomkins Vēsturiska persona, krievu feldmaršals, 18. gs. otrā puse
Pagana Vēsturiska pilsēta Birmā ("Bagan"), Iravadi vidusteces kreisajā krastā, kas IX-XIII gs. bija Paganas karalistes galvaspilsēta, saglabājušās daudzas tā laika budisma kulta celtnes (pagodas, tempļi)
Artašata Vēsturiska pilsēta, kas atradās netālu no tagadējās pilsētas ar tādu pašu nosaukumu, senās "Lielās Armēnijas" galvaspilsēta, dibināta ap 176. g. p. m. ē.
Kāpa Vēsturiska province Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Cape Province", būru val. "Kaapland"), kas mūsdienās sadalīta 3 atsevišķās provincēs - Ziemeļkāpa, Rietumkāpa un Austrumkāpa
Artuā vēsturiska province Francijā (_Artois_), tās ziemeļos, gk. Padekalē departamentā, lielākā pilsēta - Arrasa
Overņa Vēsturiska province Francijā ("Auvergne"), ietver Pijdedomas, Aljē, Kantālas, Augšluāras departamentu, platība - 26200 km^2^
Berī Vēsturiska province Francijā ("Berry"), starp Parīzes baseinu un Centrālo masīvu, ietver Endras un Šēras departamentu, platība – \~14000 kvadrātkilometru
Lione Vēsturiska province Francijā ("Lyonnais"), Centrālā masīva ziemeļaustrumos, ietver Ronas un Luāras departamentu, platība - 8000 kvadrātkilometru
Franškontē Vēsturiska province Francijas austrumos, pie Šveices robežas, ietver Dū, daļēji Augšsonas un Juras departamentu, platība - \~6000 kvadrātkilometru
Burgundija Vēsturiska province Francijas austrumu daļā (fr. "Bourgogne"), Sonas baseinā, ietver Kotdoras, Sonas un Luāras un daļēji Jonnas departamentu; 5. gs. šeit nodibinājās Burgundu karaliste, 6.-9. gs. bija Franku valsts sastāvā, bet 9. gs. izveidojās Burgundijas hercogiste; 15. gs. tās lielāko daļu pievienoja Francijai
Limuzēna Vēsturiska province Francijas Centrālā masīva ziemeļrietumos ("Limousin"), ietver Augšvjennas, Krēzas, Korēzas deapartamentu, platība - 17000 kvadrātkilometru
Nivernē Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā ("Nivernais"), Luāras labajā krastā, ietver Njevras departamentu, platība - 6800 kvadrātkilometru, lielākā pilsēta - Nevēra
Burbonē Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā, ietver Aljē departamentu Overņas provinces ziemeļu daļā
Orleanē Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā, Luāras vidusteces baseinā, ietver Luarē, Luāras un Šēras, daļēji Ēras un Luāras departamentu, platība - 19200 km^2^
Mēna Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā, Sartas un Majennas krastos, ietver Sartas un Majennas departamentu, platība - 11500 kvadrātkilometru, lielākā pilsēta - Lemāna
Dofinē Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos ("Dauphine"), ietver Izēras, Dromas, Augšalpu departamentu, platība - 20400 kvadrātkilometru
Savoja Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Alpos, pie Šveices un Itālijas robežām, ietver Augšsavojas un Savojas departamentu
Provansa Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Vidusjūras piekrastē, ietver Bušdironas, Vāras, Augšprovansas Alpu, Voklīzas, Piejūras Alpu, Augšalpu departamentu, kas kopā ar franču Rivjēru veido Provansas-Rivjēras ekonomisko rajonu, platība - 18200 kvadrātkilometru, lielāko daļu teritorijas aizņem Alpi
Langdoka Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Languedoc"), ietver Ero, Gāras, Tarnas, Odas, Lozēras, Augšluāras, Ardešas departamentu, platība - 27800 kvadrātkilometru, apskalo Lionas līcis
Rusijona Vēsturiska province Francijas dienvidos ("Roussillon"), Vidusjūras piekrastē, pie Spānijas robežas, ietver Austrumpireneju departamentu
Gijena un Gaskoņa vēsturiska province Francijas dienvidrietumos
Bearna vēsturiska province Francijas dienvidrietumos, Pireneju ziemeļrietumu priekškalnē, ietver gk. Atlantijas Pireneju departamentu Akvitānijas reģionā, lielākā pilsēta -- Po
Angumuā vēsturiska province Francijas rietumos (_Angoumois_), ietver Šarantas un daļēji Dordoņas departamentu, platība - \~6000 kvadrātkilometru
Sentonža Vēsturiska province Francijas rietumos, Biskajas līča piekrastē, ietver lielāko daļu Piejūras Šarantas departamenta, ziemeļu daļā Onisas vēsturiskā province
Lotringa vēsturiska province Francijas ziemeļaustrumos (_Lorraine_), no 2016. g. iekļauta Lielo Austrumu reģionā, ietvēra Mertas un Mozeles, Vogēzu, Mēzas departamentu
Šampaņa Vēsturiska province Francijas ziemeļaustrumos ("Champagne"), ietver Ardēnu, Augšmarnas, Marnas, Obas departamentu, platība 25600 kvadrātkilometru
Pikardija Vēsturiska province Francijas ziemeļos, pie Lamanša, ietver Ēnas, Sommas un Uāzas departamentu, platība 19600 kvadrātkilometru; 2016. g. iekļauta jaunizveidotajā Augšfrancijas reģionā
Bretaņa Vēsturiska province Francijas ziemeļrietumos, Bretaņas pussalā, ietver Ilas un Vilēnas, Kotdamoras, Finistēras un Morblānas departamentu, robežojas ar Lejasnormandijas un Luāras provinci
Lenstera Vēsturiska province Īrijas austrumos (īru val. "Laighin", angļu val. "Leinster"), platība - 19700 kvadrātkilometru
Manstera Vēsturiska province Īrijas dienvidos (angļu val. "Munster"), platība - 25000 kvadrātkilometru, viena no vecākajām Īrijas provincēm (pirmoreiz minēta III gs.), 976.-1014. g. - spēcīgākā Īrijas karaļvalsts, ko XII gs. iekaroja angļu feodāļi
Konahta Vēsturiska province Īrijas rietumos (īru val. "Connacht", angļu val. "Connaught"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 17100 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Golveja
Hannovere Vēsturiska province Vācijas ziemeļrietumos, starp Elbu un Nīderlandi, 1692.-1807. g. valdīja kūrfirsts, 1815.-1866. g. - feodāla valstiņa, personālūnijā ar Lielbritāniju 1714.-1807. un 1815.-1837. g., kopš 1946. g. ietilpst Lejassaksijas zemē
Ildefransa Vēsturiska province Ziemeļfrancijā ("Īle-de-France") ap Sēnu un Uāzu, šeit atrodas Parīze
Biķernieki Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Vidzemes priekšpilsētā, 14. gs. minēts vietas nosaukums "Putker", "Putkere", no 16. gs. "Bickeren", "Bickern"
Bišumuiža Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Zemgales priekšpilsētā, Daugavas kreisajā krastā, sākusi veidoties 18. gs. beigās muižas "Bienehof" teritorijā, administratīvi pilsētā iekļauta 1828. gadā; muižas ēkas mūsdienās atrodas Bauskas ielā 147a
Pētersala Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā strap Daugavas labā krasta dzelzceļa loku un Ganību dambi
Aplokciems Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā, Ķīšezera krastā, apkaimes "Mīlgrāvis" austrumu daļa, starp Mežaparku un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, tā ziemeļu daļā atrodas Latvijā lielākais golfa klubs "Ozo Golf Club"
Andrejsala Vēsturiska Rīgas pilsētas daļa Ziemeļu rajonā; senāk bija neliela sala Daugavā, tagad - pussala (platība - 35 ha) starp 2 līčiem - Eksportostu (ziemeļos) un Andrejostu (dienvidos)
varoņteika Vēsturiskā teika, kurā vēstīts par kādu varoni - vēsturisku personu
sāga Vēsturiska teiksma, varoņstāsts, pasaka prozā, retāk dzejā (islandiešu, norvēģu, īru senajā literatūrā un folklorā)
Armēnija Vēsturiska teritorija Āzijas dienvidrietumu daļā, starp Melno un Kaspijas jūru, ko apdzīvoja gk. armēņi, turki un kurdi, politiski sadalīta Armēnijā, Turcijā un Irānā
asmīte Vēsturiska tilpuma mērvienība, ko lietoja Lietuvā labības mērīšanai, 17.-18. gs. arī Latgalē, bija 1/8 Lietuvas jeb Viļņas mucas (~407,04 l); 1776. g. tika noteikts, ka asmītē ietilpst \~50,8 l
vēsturiskā lingvistika vēsturiskā valodniecība
stiepuma pakāpe vēsturiskajā fonētikā - viena no indoeiropiešu pirmvalodas kvantitatīvās patskaņu mijas pakāpēm, kurā mijas gari patskaņi
pilnā pakāpe vēsturiskajā fonētikā - viena no indoeiropiešu pirmvalodas kvantitatīvās patskaņu mijas pakāpēm, kurā mijas īsi patskaņi vai to savienojums ar skaneņiem
zuduma pakāpe vēsturiskajā fonētikā - viena no indoeiropiešu pirmvalodas kvantitatīvās patskaņu mijas pakāpēm, kurā patskanis ir zudis, no divskaņa palicis tikai otrais komponents no diftongiskā savienojuma - zilbiskais skanenis
infekts Vēsturiskajā valodniecībā - darbības vārda forma, kam ir nepabeigtas darbības nozīme (tagadnē, pagātnē, nākotnē) pretstatā perfektam
sekundārā galotne vēsturiskajā valodniecībā - darbības vārda īstenības izteiksmes imperfekta, aorista, optatīva vai pavēles izteiksmes formu personas galotne indoeiropiešu pirmvalodā; baltu valodās tās parasti netiek rekonstruētas
primārā galotne vēsturiskajā valodniecībā - darbības vārda īstenības izteiksmes tagadnes formu personas galotne indoeiropiešu pirmvalodā
injunktīvs Vēsturiskajā valodniecībā - darbības vārda izteiksme, kas izsaka pavēli vai aizliegumu
gardiftongs Vēsturiskajā valodniecībā - divskanis, kam pirmais komponents ir garš patskanis
īsdiftongs Vēsturiskajā valodniecībā - divskanis, kam pirmais komponents ir īss patskanis
nostrātiskā valodu saime vēsturiskajā valodniecībā - hipotētiska pirmvalodu saime, kas, iespējams, apvienojusi indoeiropiešu, altajiešu, urāliešu, afroaziātu, dravīdu, kartveļu pirmvalodas
verbālnomens Vēsturiskajā valodniecībā - kopīgs apzīmējums infinītām darbības vārda formām, ko lieto vai nu lietvārda, vai arī īpašības vārda funkcijā
kiligunda Vēsturiskajos avotos 13. gs. lietots apzīmējums apdzīvotai teritorijai - zemei vai draudzei Igaunijā un Kursā
mankurtisms Vēsturiskās atmiņas zudums
glotohronoloģija vēsturiskās leksikoloģijas nozare, kas izmanto šo metodiku
arheoloģiskais piemineklis vēsturiskas nozīmes objekts, ko pētī ar arheoloģijas metodēm
Verhovina Vēsturiski etnogrāfisks novads Austrumkarpatos, gk. Ukrainā, daļēji arī Slovākijas austrumos, iedzīvotāji - ukraiņu etnogrāfiskās grupas (boiki, guculi)
Lauzica Vēsturiski etnogrāfisks novads Vācijā, Branderburgas dienvidos un Saksijas austrumos, starp Elbu un Oderu, kur I gt. dzīvoja sorbi
mesiānisms vēsturiski filozofiska mācība par kādas tautas glābēju lomu cilvēces liktenī
Krajina Vēsturiski ģeogrāfiski novadi bijušajā Dienvidslāvijā
Trāķija Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļaustrumos, tagadējās Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumu daļa
Maķedonija Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļos, ietver Rietummaķedonijas un Centrālās Maķedonijas perifērijas, kā arī Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas rietumu daļu
Ēpeira Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļrietumos ("Ēpeiros"), ietilpst daļa Pindu kalnu (augstums - līdz 2637 m)
Dalmācija Vēsturiski ģeogrāfisks novads Horvātijā, Adrijas jūras piekraste un salas, platība - \~15500 kvadrātkilometru
Turkestāna Vēsturiski ģeogrāfisks novads tagadējās Kazahstānas teritorijā un Vidusāzijā, kā arī daļā Centrālās Āzijas, ko apdzīvoja gk. tjurku tautas
Aukštaitija Vēsturiski ģeogrāfisks un etnogrāfisks novads Lietuvas austrumu daļā, kas līdz 13. gs. bija augštaišu apdzīvota teritorija, no 15. gs. tajā ietilpa lietuviešu apdzīvota teritorija uz austrumiem no Nevēžas un Nemunas vidusteces
varoņopera Vēsturiski heroiskā opera
zelta burtiem ierakstīts vēsturē vēsturiski īpaši nozīmīgs, neaizmirstams
veģetācija Vēsturiski izveidojies augu kopums (kādā teritorijā); augu sega; augājs
flora Vēsturiski izveidojies augu sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā); augu valsts
ainavceļš Vēsturiski izveidojies ceļš rajonos ar skaistām, pievilcīgām dabas un lauku apdzīvoto vietu ainavām, kur nelielā satiksmes intensitāte ļauj šos ceļus izmantot izklaides braucieniem
tehnika Vēsturiski izveidojies darbības līdzekļu (rīku, iekārtu, ierīču u. tml.) un iemaņu kopums, ko izmanto ražošanā, kultūras un sadzīves vajadzību apmierināšanai
fauna Vēsturiski izveidojies dzīvnieku sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā); dzīvnieku valsts
biota Vēsturiski izveidojies kādas teritorijas augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums; bioma
triviālais nosaukums vēsturiski izveidojies ķīmiskā savienojuma nosaukums, kas (parasti) neietver informāciju par savienojuma sastāvu, struktūru (piemēram, "soda")
ornitofauna Vēsturiski izveidojies putnu sugu kopums (piemēram, noteiktā teritorijā, ainavā, ģeoloģiskajā laikmetā)
zinātne vēsturiski izveidojies sistēmisku teorētisko zināšanu kopums, kas aptver dabas, sabiedrības un domāšanas attīstības likumus un to izmantošanas metodes
etniskā kopība vēsturiski izveidojies stabils iedzīvotāju kopums ar kopīgu valodu, kultūru un etnisko pašapziņu; etnoss
medību ētika vēsturiski izveidojies un tradicionāli nostiprinājies mednieku uzvedības kodekss
tiesību avots vēsturiski izveidojies un valsts atzīts tiesību normu fiksēšanas veids; vēsturiski tie iedalīti spēkā esošajos un vēsturiskajos, kas savukārt sadalīti normatīvos aktos, normatīvos līgumos, tiesas un administratīvos precedentos, paražu tiesībās
stils Vēsturiski izveidojies valodas paveids, kas ir atkarīgs no sazināšanās mērķa
valodas funkcionālais paveids vēsturiski izveidojies valodas paveids, ko raksturo noteikta funkcionēšanas sfēra un ar to saistīta valodas līdzekļu atlase
funkcionālais stils vēsturiski izveidojies valodas paveids, ko raksturo noteikta funkcionēšanas sfēra un ar to saistīta valodas līdzekļu atlase
muzeja krājums vēsturiski izveidojies, zinātniski pamatots muzeja priekšmetu kopums, kas sastāv no pamatkrājuma, palīgkrājuma un apmaiņas krājuma
paraža Vēsturiski izveidojusies (darbības, rīcības, izturēšanās) kārtība (sadzīvē, darbā)
rase vēsturiski izveidojusies areāla cilvēku grupa, kurai ir kopēja izcelšanās un noteiktās teritoriālās robežās variējošas kopīgas iedzimtas morfoloģiskās un fiziskās pazīmes (piemēram, ādas, acu un matu krāsa, galvas forma)
tauta Vēsturiski izveidojusies cilvēku kopība (nācija, tautība, radniecīgu cilšu grupa u. tml.), kurai raksturīga, piemēram, kopīga valoda, psihiskā struktūra, arī teritorija
klasiskā fizika vēsturiski izveidojusies fizikas teorijas daļa, kas sevī neietver relativitātes teoriju un kvantu fiziku
vārdformas variants vēsturiski izveidojusies paralēla forma noteiktas gramatiskās nozīmes izteikšanai
tautas saimniecība vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē); [ekonomika]{s:2207}
tautsaimniecība vēsturiski izveidojusies sabiedriskās atražošanas sistēma (kādā valstī, zemē); tautas saimniecība
nācija vēsturiski izveidojusies stabila cilvēku kopība, kurai ir kopīga valoda, teritorija, ekonomiskā dzīve, kultūras un psiholoģijas īpatnības, tendence veidot nacionālu valsti
sādža Vēsturiski izveidojusies, neliela, samērā kompakta, rindveidā apbūvēta lauku apdzīvotā vieta (Krievijā)
cilvēku rases vēsturiski izveidojušās cilvēku kopas ar ģenētiski radniecīgu fizisko pazīmju kompleksu
demogrāfijas nozares vēsturiski izveidojušāsdemogrāfijas zinātnes jomas ar savu pētīšanas objektu un specifiskām izpētes metodēm; galvenās nozares: sociālā, ekonomiskā, medicīniskā, vēsturiskā u. c.
reliģiskās konfesijas vēsturiski izveidojušies pasaules reliģiju paveidi, kā arī nacionālās reliģijas, kurām ir sava mācība (Svētie raksti, dogmatika), reliģisko ceremoniju un organizatoriskās uzbūves tradīcijas
kultūra Vēsturiski nosacīts sabiedrības un cilvēka dzīves un darbības organizācijas tipu un formu, kā arī sabiedrības un cilvēka materiālo un garīgo vērtību kopums (cilvēcei, cilvēku grupām, arī kādam laikposmam, sabiedriski politiskai formācijai); cilvēku garīgās dzīves sfēra
ekonomika vēsturiski noteikts ražošanas attiecību kopums kādā valstī, [tautsaimniecība]{s:2089}
verdzība Vēsturiski pirmā cilvēku ekspluatācijas forma, kad vergs kopā ar ražošanas līdzekļiem bija vergtura īpašums
indoeiropeistika Vēsturiski salīdzināmās valodniecības nozare, kas pētī ide valodas, īpaši to attīstību
autotipiskais attēla rastrēšanas paņēmiens vēsturiski viena no agrīnajām fotomehāniskajām rastrēšanas tehnoloģijām augstspiedes drukas procesā
reģenerācija vēsturisko arhitektūras objektu, ansambļu vai pilsētbūvnieciskā kompleksa pārveidošana, kurā atjauno tā zudušās daļas, plānojumu un telpisko struktūru, funkcionālo aktivitāti
konverģence vēsturisko pārmaiņu process, kura sekas ir kontaktvalodu struktūras tuvināšanās
historisks Vēsturisks
Illīrija Vēsturisks Adrijas jūras austrumu piekrastes novads
Anžū vēsturisks apgabals (_Anjou_) Francijas rietumos, Luāras lejtecē
Mazā Armēnija vēsturisks apgabals Eifratas upes augštecē, kas ietilpa Hetu valstī, vēlāk Persijā, neatkarīga no 322. g.- 2. gs. b. p. m. ē., tika iekļauta Lielās Armēnijas sastāvā m. ē. 1. gs.
Žemaitija Vēsturisks apgabals tagadējās Lietuvas ziemeļrietumu daļā, kas 13. gs. bija neatkarīga valsts, 13. gs. beigās to iekaroja Vācu ordenis, 15. gs. atbrīvojās un apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti
ātrspiede vēsturisks apzīmējums iespiedmašīnām, kas 19. gadsimta vidū aizstāja rokas iespiedpreses
atradeņu nami vēsturisks apzīmējums, kas savulaik lietots mājvietām, kurās uzturēja atradeņus, bērnus bāreņus vai bērnus, no kuriem bija atteikušies aprūpētāji (vecāki, tuvinieki, aizbildņi)
armilārā sfēra vēsturisks astronomijas instruments debess spīdekļu koordinātu noteikšanai, kuru veido vairāki koncentriski riņķi, kurus var griezt ap sfēras centru; riņķiem piekārtoti dioptri spīdekļu stāvokļa vizēšanai
astrolabija Vēsturisks astronomijas instruments Saules un spožāko zvaigžņu stāvokļa noteikšanai jebkuram laika momentam; sastāv no zvaigžņu kartes, grozāma tīkliņa un papildu skalām; ja astrolābija bija aprīkota ar vizūras iekārtu, to varēja izmantot arī debess spīdekļu leņķiskā augstuma noteikšanai
gnomons Vēsturisks astronomijas instruments, kas sastāv no vertikāla stieņa uz horizontāla pamata; pēc stieņa ēnas garuma nosaka Saules leņķisko augstumu, bet pēc īsākās ēnas virziena - pusdienas līnijas virzienu
Mazā Lietuva vēsturisks etnogrāfiskais Prūsijas, vēlāk Austrumprūsijas, reģions, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši, šīs provinces ziemeļu daļa un savu nosaukumu ieguva no pamatiedzīvotāju valodas, tās teritorija mūsdienās veido atsevišķu etnogrāfisko novadu, kas ļoti atšķiras no pārējās Lietuvas, citāda ir ne tikai šī novada vēsture, bet arī arhitektūras, saimnieciskās un garīgās kultūras attīstība
mērrīkste vēsturisks garuma mērs, ko lietoja ģeodēzijā, minēta 1232. g. Rīgas patrimoniālā apgabala zemju uzmērīšanas rīkojumā, bet nav precīzu ziņu par reālo garumu, domājams, ka lietota flāmu mērrīkste, 16.-17. gs. Vidzemē lietoja 7, 7,5 un 10 Rīgas olektis garu mērrīksti (~376, 403 un 537,5 cm)
sīkģimene Vēsturisks ģimenes veids matriarhātā, māte ar bērniem, kurus vīrs apciemo tikai medību starplaikos un netika uzskatīts par bērnu tēvu
arhaiskais iedzīvotāju atražošanas tips vēsturisks iedzīvotāju atražošanas tips ar ļoti augstu dzimstības un mirstības līmeni, kas pastāvēja pirmatnējās sabiedrībās
tradicionālais iedzīvotāju atražošanas tips vēsturisks iedzīvotāju atražošanas tips, kurš pastāvēja verdzības un feodālajās iekārtās, kā arī plaši izplatīts mūsdienās tajās teritorijās, kur nav īstenota demogrāfiskā pāreja uz mūsdienu racionālo atražošanas režīmu; šim tipam raksturīga relatīvi augsta dzimstība un mirstība
klavīrs Vēsturisks kopapzīmējums visai taustiņinstrumentu saimei (klavesīns, klavihords, vērdžinels, spinets, pozitīvs, ērģeles), kuras pārstāvjus varēja izmantot "baso continuo" partijas spēlei (visbiežāk kopā ar čellu)
Ambuhimanga vēsturisks kultūras piemineklis Madagaskarā (_Ambohimanga_), kalns un tradicionāla nocietināta karaliskā apmetne, kas atrodas aptuveni 24 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no galvaspilsētas Antananarivo
Ventava Vēsturisks kuršu un lībiešu apdzīvots novads Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, kas 13. gs. aptuveni ietvēra tagadējā Ventspils novada Piltenes, Popes, Tārgales, Ugāles, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, kā arī daļu no tagadējā Kuldīgas novada Ēdoles pagasta
euhēmerisms Vēsturisks mītu izskaidrojums
Augšēģipte Vēsturisks nosaukums daļai Nīlas ielejas (Ēģiptē) uz dienvidiem no Kairas, līdz 1. krācei
subelektrons Vēsturisks nosaukums hipotētiskai elementārdaļiņai ar mazāku elektrisko lādiņu nekā elektronam, kas it kā reģistrēta kādā, vēlāk par kļūdainu atzītā, eksperimentā
Lejasēģipte Vēsturisks nosaukums Nīlas ielejas lejdaļai (uz ziemeļiem no Kairas) kopā ar deltas rajonu (Ēģiptē)
kunstkamera Vēsturisks nosaukums vēstures, mākslas, dabaszinātņu u. c. retumu kolekcijām un krātuvēm
Brabante Vēsturisks novadas Eiropas rietumos ("Brabant"), izveidojies XI gs. ap Briseli un Lūvenu, 1814.-1830. g. bija Nīderlandes karalistes sastāvdaļa, pēc tam dienvidu daļa kļuva par Beļģijas karalistes Brabantes provincēm, bet ziemeļu daļa par Nīderlandes Ziemeļbrabantes provinci
Anhalte vēsturisks novads (_Anhalt_) Vācijas austrumu daļā, tagadējā Saksijas-Anhaltes zemes dienvidu daļā, platība - 2326 kvadrātkilometri, izveidojusies XII gs., kā feodāla kņaziste
Gallija vēsturisks novads (latīņu _Gallia_) Francijā, kā arī Beļģijā, Šveicē un Ziemeļitālijā, ko apdzīvoja gallu ciltis
Pomorje Vēsturisks novads (XV-XVII gs.) Baltās jūras un Oņegas ezera piekrastē, Oņegas, Severnaja Dvinas, Mezeņas, Pečoras, Kamas, Vjatkas baseinā (līdz Urāliem)
Bukovina Vēsturisks novads abpus Ukrainas un Rumānijas robežas, Priekškarpatos, Ukrainas Čerņivcu apgabala dienvidu daļā un Rumānijas Sučavas žudeca ziemeļu daļā
Baktrija Vēsturisks novads Amudarjas vidusteces un augšteces apvidū, tagadējās Uzbekistānas dienvidos, Tadžikistānas dienvidrietumos un Afganistānas ziemeļos, viens no senākajiem zemkopības un valsts veidošanās centriem Vidusāzijā
Jorkšīra Vēsturisks novads Anglijas ziemeļaustrumos (angļu val. "Yorkshire"), starp Peninu kalnu austrumu nogāzi un Ziemeļjūru
Hadramauta Vēsturisks novads Arābijas pussalas dienvidos ("Hadramaut"), Adenas līča piekrastē, Jemenā, platība - 152000 kvadrātkilometru, tuksnešaina kaļķakmens plakankalne (augstums - 500-1000 m, dienvidrietumos - līdz \~2500 m) ar sausgultnēm, piekrastē - šaura zemiene
Arnanu vēsturisks novads Austrālijā (_Aṉangu_), Rietumaustrālijā, Ziemeļu teritorijā un Dienvidaustrālijā, starp Gibsona tuksnesi un Lielo Viktorijas tuksnesi
Arernte vēsturisks novads Austrālijā (_Arrernte_), Ziemeļu teritorijas dienvidu daļā
Kašmira Vēsturisks novads Āzijā ("Kāshmīr"), Himalaju un Tibetas kalnienes saskares rajons, kur dzīvo gk. kašmirieši; līdz 19. gs. vidum termins "Kašmira" tika attiecināts tikai uz Kašmiras ieleju, kas atrodas starp Pīrpandžālas kalniem un atlikušo Himalaju kalnu sistēmu; mūsdienās ar terminu "Kašmira" apzīmē daudz lielāku teritoriju, kas robežojas ar Sindžanas Uiguru autonomo reģionu ziemeļaustrumos un Tibetas autonomo reģionu rietumos, kā arī ar Indijas štatiem Himāčalu Pradēšu un Pendžābu dienvidos, Pakistānu austrumos un Afganistānu ziemeļrietumos
Hercegovina Vēsturisks novads Balkānos ("Heregovina"), mūsdienās Bosnijas-Hercegovinas sastāvā, tās dienvidu daļa
Morāvija Vēsturisks novads Čehijas austrumos, Morāvas baseinā, kur I gt. vidū apmetās morāvu ciltis, IX gs. 1. pusē - X gs. sākumam pastāvēja Lielmorāvijas valsts, kas apvienojās ar Čehiju un līdz 1628. g. saglabāja pašpārvaldi, 1526.-1918. g. bija Hābsburgu monarhijas varā, līdz 1992. g. Čehoslovākijas sastāvā
Nūbija Vēsturisks novads Ēģiptes dienvidos un Sudānas ziemeļos, starp Nīlas 1. un 6. krāci, platība - \~550000 kvadrātkilometru, plato, augstums - līdz 1240 m vjl.
Kuša Vēsturisks novads Ēģiptes dienvidos un Sudānas ziemeļos, tā nosaukums līdz X gs., vēlākā Nūbija
Flandrija Vēsturisks novads Eiropas rietumos (fr. "Flandre", flāmu "Vlaanderen"), pie Ziemeļjūras, izveidojās IX gs., no 1830. g. lielākā daļa iekļauta Beļģijā, un Noras departamentā Francijā
Ogadena Vēsturisks novads Etiopijas dienvidaustrumos, krūmu pustuksnesis, vietām tuksnesis, līdz 1000 m augsts plato
Puatū Vēsturisks novads Francijas rietumos ("Poitou"), Biskajas līča piekrastē, ietver Desevras, Vandejas, Vjennas departamentu, pārsvarā paugurains reljefs
Turēna Vēsturisks novads Francijas rietumos ("Touraine"), ietver Endras un Luāras departamentu
Tesālija Vēsturisks novads Grieķijas vidusdaļā ("Thesalia"), kas izveidojās 4. gs. p. m. ē., bet drīz iekaroja Maķedonija, vēlāk ietilpa Romas provincē Maķedonijā, no 395. g. bija Bizantijas, no 1396. g. - Osmaņu impērijas varā, kopš 1881. g. ietilpst Grieķijā
Kartlija Vēsturisks novads Gruzijā, Kūras vidusteces rajonā, IV-III gs. p. m. ē. ietilpa Austrumgruzijas valstī
Kahetija Vēsturisks novads Gruzijas austrumos, Jori un Alazani augšteces rajonos, nozīmīgs Gruzijas vīnkopības un graudkopības rajons
Meshetija Vēsturisks novads Gruzijas dienvidrietumos, Kūras augšteces apvidū, kas IX gs. bija Taoklardžetas valsts centrs (daudzi vēsturnieki to uzskata par Gruzijas nacionālās kultūras šūpuli), XVI gs to iekaroja turki, 1829. g. iekļāva Krievijā
Megrēlija Vēsturisks novads Gruzijas rietumdaļā, iedzīvotāji gk. megreli, 16.-19. gs. pastāvēja kā feodāla valsts, 1803. g. nonāca Krievijas pakļautībā, 1867. g. juridiski beidza pastāvēt
Kolhīda Vēsturisks novads Gruzijas rietumu daļā, Melnās jūras austrumu piekraste, kur no VI gs. p. m. ē. radās grieķu kolonijas, VI-II gs. p. m. ē. pastāvēja Kolhīdas valsts, kas vēlāk ietilpa dažādās Gruzijas valstīs
Imeretija Vēsturisks novads Gruzijas rietumu daļā, Rioni vidusteces rajonā, no XV gs. beigām valsts (galvaspilsēta — Kutaisi), kas apvienoja Mergēliju, Gūriju, Abhāziju un Saventiju, 1811. - 1990. g. bija iekļauta Krievijas un Padomju Savienības sastāvā
Mtiuletija Vēsturisks novads Gruzijas ziemeļaustrumos
Tušetija Vēsturisks novads Gruzijas ziemeļaustrumos
Rača Vēsturisks novads Gruzijas ziemeļos
Svanetija Vēsturisks novads Gruzijas ziemeļrietumos, Inguri augšteces baseinā, Lielā Kaukāza dienvidrietumu nogāzē, no X gs. vidus ietilpa apvienotajā Gruzijas valstī, no XIII gs. - Rietumgruzijas valstī, XIX gs. - pievienota Krievijai
Slavonija Vēsturisks novads Horvātijas austrumu daļā, Savas un Dravas upstarpā
Avadha vēsturisks novads Indijā (_Avadh_), Utarpradēšas štata ziemeļaustrumu daļā
Baghelkhanda vēsturisks novads Indijā (_Baghelkhand_), tagadējo Utarpradēšas, Madhja Pradēšas un Čatisgarhas štatu saskares apkārtnē
Karnatika Vēsturisks novads Indijas dienvidaustrumos, starp Austrumgatiem un Koromandelas krastu, iedzīvotāji - tamili, XVIII gs. 1. pusē nodibināja atsevišķu valsti (galvaspilsēta - Arkota), no 1754. g. Ostindijas kompānijas pakļautībā, no 1801. g. - Madrasas provincē, mūsdienās - Tamilnadas štatā
Malabara Vēsturisks novads Indijas dienvidos ("Malabar"), starp Arābijas un Lakšadvīpu jūru un Rietumgatu kalniem, mūsdienās ietilpst Keralas un Karnātakas štatos
Auda Vēsturisks novads Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, uz Ziemeļiem no Gangas vidusteces, senajos laikos un viduslaikos Gangas ielejas lielo valstu nozīmīga sastāvdaļa, XVIII-XIX gs. viena no ievērojamākajām Indijas radžistēm (galvaspilsēta - Laknava)
Radžputāna Vēsturisks novads Indijas ziemeļrietumu daļā, kur XIII-XIX gs. bijis \~20 neatkarīgu valstiņu, 1818.-1947. g. Anglijas pakļautībā, kopš 1950. g. ietilpst Rādžastānas štatā
Bengālija Vēsturisks novads Indostānā, Gangas lejteces, kā arī Gangas un Bramaputras deltas baseinā, kur dzīvo gk bengāļi, no 1947. g. rietumu daļa iekļauta Indijā (Rietumbengāles štats), bet austrumu daļa Austrumpakistānā (kopš 1971. g. Bangladeša)
Māzenderāna Vēsturisks novads Irānā ("Māzandarān"), Kaspijas jūras piekrastē tagadējā Māzenderānas ostāna teritorija, platība - 47400 kvadrātkilometru
Gīlāna Vēsturisks novads Irānā, Kaspijas jūras dienvidrietumu piekrastē, platība - \~15000 kvadrātkilometru
Hūzestāna Vēsturisks novads Irānā, Persijas līča piekrastē, platība - \~88000 kvadrātkilometru
Mekrāna Vēsturisks novads Irānas dienvidaustrumos un daļēji Pakistānā, Arābijas jūras piekrastē, platība - \~160000 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, augstums pārsvarā - 1000-2000 m, sauss subtropu klimats, pustuksneši un tuksneši
Beludžistāna Vēsturisks novads Irānas kalnienes dienvidaustrumos, platība – >500000 kvadrātkilometru, Austrumbeludžistāna (348000 kvadrātkilometru) no XIX gs. vidus bija Lielbritānijas pakļautībā, 1948. g. iekļauta Pakistānā, Rietumbeludžistāna kopš 1857. g. – Irānā
Luristāna Vēsturisks novads Irānas rietumos, tagad - ostāns, platība - >30000 kvadrātkilometru
Azerbaidžāna Vēsturisks novads Irānas ziemeļrietumos, gk. Austrumazerbaidžānas un Rietumazerbaidžānas ostānu teritorijā, platība - >100000 kvadrātkilometru, iedzīvotāji gk. azerbaidžāņi, kā arī persieši, kurdi un armēņi
Austrumu Zeme vēsturisks novads Islandes salas austrumu daļā (_Austurland_)
Dienvidu Zeme vēsturisks novads Islandes salas dienvidu daļā
Rietumu Zeme vēsturisks novads Islandes salas rietumu daļā
Rietumfjordi vēsturisks novads Islandes salas ziemeļrietumos ar ļoti izrobotu krasta līniju un atdalīts no pārējās salas ar samērā šauru pārejas joslu
Ziemeļu Zeme vēsturisks novads Islandes salas ziemeļu daļā
Akadija vēsturisks novads Kanādā (_Acadie_), Ņūbransvikas un Jaunskotijas provincē
Ingermanlande Vēsturisks novads Krievijā ("Ingermanland"), starp Somu jūras līci un Lādogas ezeru 1617.-1721. g. piederēja Zviedrijai; Ižora; Indrija
Džungārija Vēsturisks novads Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Jungaria"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, platība - \~700000 kvadrātkilometru
Keitnesa vēsturisks novads Lielbritānijas salas ziemeļaustrumu stūrī, Skotijā, galvenokārt rietumos no Tērso upes
Saterlenda vēsturisks novads Lielbritānijas salas ziemeļos, Skotijā, galvenokārt rietumos no Tērso upes
Rosa vēsturisks novads Lielbritānijas ziemeļos, Skotijā, dienvidos no Saterlendas aptuveni līdz Inera šaurumam un Marifērtam
Bambuka vēsturisks novads Mali un Senegālā
Kilikija Vēsturisks novads Mazāzijā, Turcijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē, aizņem Čukurovas zemieni un apkārtējos Taura kalnu apgabalus, ar Anatolijas plakankalni savieno Kilikijas Vārti
Šumera Vēsturisks novads Mezopotāmijas dienvidos, tagadējās Irākas teritorijā starp Tigru un Eifratu, pirmās šumeru pilsētvalstis izveidojās 27.-23. gs. p. m. ē., beidza pastāvēt kā valsts 21. gs. beigās p. m. ē.
Holande Vēsturisks novads Nīderlandē ("Holland"), ietvēra piekrasti uz ziemeļiem no Reinas grīvas un pussalu starp Ziemeļjūru un Eiselmēra līci
Trennelāga Vēsturisks novads Norvēģijas vidusdaļā, ietver Nūrtrendelāgas un Sērtrendelāgas filki
Dofara Vēsturisks novads Omānas dienvidrietumos, sausgultņu saposmots tuksnešains plato, administratīvais centrs - Salāla
Galileja Vēsturisks novads Palestīnas ziemeļu daļā, kur Kristus kļuva par sludinātāju un skolotāju
Varmija Vēsturisks novads Polijā ("Varmia"), Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Vislas līča krastā, senatnē senprūšu cilts - vārmiešu apdzīvota teritorija, kuru 1243. g. pakļāva krustneši, pēc Toruņas miera līguma 1466. g. iekļauta Polijā, kuru sadalot 1772. g. atkal nodota Prūsijai, Polija to atguva 1945. g.
Silēzija Vēsturisks novads Polijā un Čehijā, Odras augšteces un vidusteces rajonā
Mazpolija Vēsturisks novads Polijas dienvidaustrumu daļā ("Malopolska"), IX-X gs. vairākas kņazistes (vasaļatkarīgas no Čehijas un Lielās Morāvijas), X gs. beigās iekļāvās Polijas valstī, pēc Polijas dalīšanas XVIII gs. beigās līdz 1918. g. lielākā daļa ietilpa austriešu Galicijā
Podhale Vēsturisks novads Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistē, Karpatos, aizņem plašu ieplaku starp Beskidiem un Tatriem
Lielpolija Vēsturisks novads Polijas rietumos ("Wielkopolska"), starp Pomoži (ziemeļos), Mazoviju (austrumos), Mazpoliju un Silēziju (dienvidos), kur X gs. izveidojās Poznaņas un Kališas kņazistes, kas 1569. g. iekļāvās Polijas-Lietuvas valstī kā Lielpolijas province, no 1815. g. - Prūsijā, bet pēc 1919. g. lielākā daļa tika atdota atpakaļ Polijai
Mazovija Vēsturisks novads Polijas vidienē un ziemeļaustrumos, gar Vislu, Bugu un Narevu ("Mazowsze"), kas sākot ar X gs. ietilpa Pjastu valstī (galvaspilsēta - Plocka), XIII gs. sadalījās un vēlāk nokļuva poļu karaļu varā (Plockas, Ravas un Mazovijas vojevodistes, pēc tam guberņas), pēc apvienošanās ar Lielpoliju te atrodas Polijas galvaspilsēta (Varšava, kopš 1596. g.)
Kujāvija Vēsturisks novads Polijas vidienē, starp Vislas kreiso krastu un Notecas augšteci (Goplo ezers), kur senatnē dzīvoja kujāvi, 1194.-1327. g. - kņaziste ar galvaspilsētu Krušvicu, vēlāk - Inovroclavu
Kašūbija Vēsturisks novads Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistē, lielākā apdzīvotā vietas - Vejherovo un Kartuzi
Augšalentežu vēsturisks novads Portugālē (_Alto-Alentejo_), mūsdienu Evoras un Portulegres apgabalā
Augšbeira vēsturisks novads Portugālē (_Beira-Alta_), Viseu un Guardas apgabalā
Algarve vēsturisks novads Portugāles dienvidos (_Algarve_), Faru apgabalā
Algarvi vēsturisks novads Portugāles dienvidos, Faru apgabala rietumu un centrālā daļa
Mezopotāmija vēsturisks novads Rietumāzijā, Tigras un Eifratas vidueteces un lejteces baseinā; viens no senākajiem civilizācijas centriem ar attīstītu apūdeņojuma zemkopību un augstu kultūru: Divupe
Palestīna Vēsturisks novads Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība 26300 kvadrātkilometru
Gūrija Vēsturisks novads Rietumgruzijā, ko apdzīvo gruzīnu etnogrāfiskā grupa - gūrieši, XIV gs. te izveidojās Gūrijas valsts, XVI gs. tai bija pakļauta Adžārija un Batumi, XVIII gs. iekaroja turki, 1811. g. iekļauta Krievijas sastāvā
Banata Vēsturisks novads Rumānijā un Serbijā, starp Donavu, Tisu, Murešu un Dienvidkarpatiem, X-XI gs. feodāla valstiņa, no XII gs. ietilpa Ungārijā, XVI-XVIII gs. Osmaņu impērijā, no 1718. g. – Austroungārijā, no 1920. g. sadalīta – lielākā daļa Rumānijā, rietumu daļa - Dienvidslāvijā, tagad - Serbijā (Vojvodina)
Moldova Vēsturisks novāds Rumānijas austrumos, starp Austrumkarpatiem un Prutu, kur 1359. g. kopā ar Besarābiju un Bukovinu izveidoja Moldāvijas kņazisti
Valahija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidos, starp Dienvidkarpatiem un Donavu, valsts vēsturiskais kodols, Oltas upe to dala 2 daļās: Muntenijā un Oltenijā
Muntenija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidos, Valahijas novada austrumu daļa; Lielā Valahija
Oltenija Vēsturisks novads Rumānijas dienvidrietumos, Valahijas daļa; Mazā Valahija
Transilvānija Vēsturisks novads Rumānijas vidienē ("Transilvania"), kur I gs. izveidojās daku valsts, IX gs. sāka apmesties valahi, vēlāk ungāri, 1920. g. iekļauta Rumānijā
Krišana Vēsturisks novads Rumānijas ziemeļrietumu pierobežā, no X gs. vaivadija Ungārijas karalistē, no 1451. g. - Transilvānijas satāvdaļa, tagad - Bihoras un daļēji - Aradas žudecs
Sasuna Vēsturisks novads senajā Armēnijā, uz dienvidrietumiem no Vana ezera (tag. Turcijas teritorija), no X gs. līdz Timura karagājieniem XIV gs. beigās - patstāvīga kņaziste
Bačka Vēsturisks novads Serbijā, Vojvodinas autonomā novada rietumu daļa, starp Donavu un Tisas lejteci, dzīvo serbi un ungāri
Leona Vēsturisks novads Spānijā, Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā, platība 38400 kvadrātkilometru, ietver Leonas, Salamankas un Samoras provinci
Jaunkastīlija Vēsturisks novads Spānijas centrālajā daļā ("Castilia la Nueva"), ietver tagadējo Madrides apgabalu un rajonus ap to, kopējā platība - 72300 kvadrātkilometru
Astūrija vēsturisks novads Spānijas ziemeļos (_Asturias_) un autonoms apgabals "Astūrijas karaliste" Biskajas līča piekrastē, platība - 10604 kvadrātkilometri, 1057200 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Ovjedo, robežojas ar Kantarbiju, Kastīliju un Leonu un Galisiju
Basku-Navarras Zeme vēsturisks novads Spānijas ziemeļos ("Pais Basco-navarro"), platība - 17600 kvadrātkilometru, ietver aptuveni tagadējo Basku Zemi un Navarru
Veckastālija Vēsturisks novads Spānijas ziemeļu un centrālajā daļā, tagadējā Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala dienvidu un centrālā daļa
Besarābija Vēsturisks novads starp Dņestru, Prutu un Donavas lejteci, Moldovā un Ukrainā, līdz XIX gs. sākumam tā sauca tikai Prutas un Dņestras upstarpas dienvidu daļu
Kordofana Vēsturisks novads Sudānā, kas aptuveni atbilst tagadējo Ziemeļkordofānas un Dienvidkordofānas vilāju teritorijai
Ankole vēsturisks novads Ugandā (_Ankole_), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, uz rietumiem no Viktorijas ezera
Dobrudža Vēsturisks novads un dabas apgabals starp Melno jūru un Donavas lejteci Rumānijā (Tulčas, Konstancas žudeci) un Bulgārijā (Dobričas, Silistras apgabali), platība \~23000 kvadrātkilometru
Zangezura Vēsturisks novads un kalnu rajons Armēnijas dienvidaustrumos, tagadējās Sjunikas marzas teritorijā
Farsa Vēsturisks novads un ostāns pēc mūsdienu iedalījuma Irānas dienvidos, administratīvais centrs - Šīrāza
Mēdija vēsturisks novads un sena valsts Irānas ziemeļrietumos, dibināta ap 700. g. p. m. ē., ap 555. g. p. m. ē. to iekaroja persieši; galvaspilsēta - Ekbatana
Horezma Vēsturisks novads un sena valsts Vidusāzijā, Amudarjas lejteces apvidū, kas sāka veidoties tāda paša nosaukuma oāzē 7.-6. gs. p. m. ē. un ar pārtraukumiem pastāvēja līdz 1512. g.
Aizdonava vēsturisks novads Ungārijā (_Dunántúl_)
Vestfālene Vēsturisks novads Vācijā ("Westfalen"), starp Reinu un Vēzeri, XIX gs. - karaliste, no 1949. g. Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes daļa
Saksija Vēsturisks novads Vācijā pie Rūdu kalniem un Elbas
Angelne Vēsturisks novads Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas ziemeļaustrumos, pussalā starp Flensburgas un Šlejas līci; V-VI gs. no šejienes uz Britu salām izceļoja angļi
Virtemberga Vēsturisks novads Vācijas dienvidrietumu daļā, XIX gs. - karaliste, no 1951. g. Bādenes-Virtenbergas federālās zemes daļa
Mēklenburga Vēsturisks novads Vācijas ziemeļaustrumos, kur XII gs. ģermāņi nodibināja firsta valsti, no 1348. g. - hercogiste, 1934.-1952. g. un no 1990. g. ietilpst Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē
Atika Vēsturisks novads Vidusgrieķijā (_Attikē_), 6. gs. p. m. ē. par tā ekonomisko un kultūras centru kļuva Atēnas
Barocelenda vēsturisks novads Zambijā, tagadējās Rietumu provinces vidusdaļā un Dienvidu provinces ziemeļrietumos
Svealande Vēsturisks novads Zviedrijas centrālajā daļā, platība - 81000 kvadrātkilometru, kur XI-XVI gs. izveidojās Zviedrijas valsts vēsturiskais kodols
Norlande vēsturisks novads Zviedrijas ziemeļos (_Norrland_), platība - 243300 kvadrātkilometru, lielāko daļu teritorijas aizņem plakankalne (augstums 500-800 m vjl.)
Fezāna Vēsturisks reģions Lībijā, tās dienvidrietumu daļa, 1963. g. to sadalīja Ubari un Sebhas šebijās
Tripolitānija Vēsturisks reģions Lībijā, tās ziemeļrietumu daļa, ko ap VI gs. p. m. ē. izveidoja fēniķieši apvienojot iepriekš nodibinātās kolonijas, vēlāk kartāgiešu, romiešu, spāņu, turku, 1911.-1920. g. itāliešu pakļautībā (1918.-1919. g. pastāvēja neatkarīga Tripolitānijas valsts), 1939. g. apvienojoties ar Kirēnaiku un Fezānu
Kirēnaika Vēsturisks reģions Lībijas ziemeļos ("Cyrenaica"), starp Bombas un Sidras līci, platība - 885000 kvadrātkilometru
Altmarka vēsturisks reģions Vācijā (_Altmark_), Saksijas-Anhaltes federālās zemes ziemeļu daļa
diakonijas māsas vēsturisks termins, kas 19. gs. parādās Vācijā un tiek attiecināts uz nabago un slimo aprūpē iesaistītajām sievietēm; Latvijā 20. gs. starpkaru periodā nosaukumu nomainīja uz "žēlsirdīgās māsas"
pelēkās māsas vēsturisks termins, kas lietots attiecībā uz begīnēm (_beguines_), 12. gs. Brabantē radušās reliģiskas labdarības kopienas loceklēm, kas veica slimnieku aprūpi un ārstēšanu, nespējīgu ļaužu kopšanu, rūpējās par bāreņiem
pseidohistoriogrāfija Vēsturisku notikumu apraksti, kas radušies iztēles rezultātā, bez jaunu vēstures faktu analīzes
regesti Vēsturisku notikumu un dokumentu saraksts hronoloģiskā sakārtojumā
historiozofija vēsturisku parādību izskaidrošana no noteikta pasaules uzskata pozīcijām
paragnoze Vēsturisku personu slimības pēcnāves diagnoze, kas balstās uz tālaika slimības simptomu aprakstiem
historiķis Vēsturnieks
medievists Vēsturnieks, kas nodarbojas ar viduslaiku vēsturi (medievistiku)
Maskavas priekšpilsēta vēstursika Rīgas pilsētas daļa starp Daugavas labo krastu, Rīgas-Daugavpils dzelzceļa līniju un Ķengaragu (tagadējās Latgales priekšpilsētas daļa)
herolds Viduslaikos - lielo feodālu, arī pilsētu vai valstu vēstnesis vai sūtnis; kārtības uzturētājs ceremonijās; pavēļu, rīkojumu izsaucējs
hronika Viduslaikos - vēstures apcerējumu veids, kur vēsturiskie notikumi aprakstīti hronoloģiskā secībā; šāds vēstures apcerējums
Čufutkale Viduslaiku alu pilsēta Krimā, Bahčisarajas vēstures un arheoloģijas muzeja rezervāts, sāka veidoties X-XI gs., saglabājušās klintīs izcirstas alas, mošejas un nocietinājumu drupas, ielas, tatāru mauzolejs (XV gs.) u. c. būves
Mazstraupes viduslaiku pils viduslaiku pils Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Lielstraupes pils, pēc vēsturnieku domām minēta jau 1408. g. kā “mazā muiža pie Straupes”, 16.-19. gs. vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, izveidots ainavu parks, 1938. g. nojaukts vārtu tornis un pils daļa uz ziemeļiem no tā, dienvidu daļa 1993. un 1995. g. cietusi ugunsgrēkā
Lībekas Arnolda slāvu hronika viduslaiku vēstures avots ("Arnoldi Chronica Slavorum"), ko ap 1210. g. latīņu valodā sarakstījis nezināms Lībekas Sv. Jāņa benediktiešu klostera abats, vēstī par krusta kariem Baltijā un tās 30. nodaļā "Par Livonijas kristīšanu" ("De conversione Livonie") sniegtas ziņas par lībiešu kristīšanu, kā arī par bīskapiem Meinardu, Bertoldu un Albertu
Novgorodas hronikas viduslaiku vēstures avots 5 hronikās, vecākās (pirmās) no tām sākumdaļā aprakstīti notikumi no 11. gs. līdz 1234. g., rakstīšana turpinājusies līdz 17. gs., tajās ir ziņas par krievu karagājieniem uz Atzeli 1111. un 1180. g., sirojumiem Latgalē 1200. g., kā arī par Livonijas ordeņa cīņām 13.-14. gs. ar Novgorodu un Pleskavu, izdotas vairākkārt krievu (senkrievu) valodā
iečaukstināt Viegli ieēst
aperiēns Viegls caurejas līdzeklis; līdzeklis, kas ierosina ēstgribu
sonātforma viena no mūzikas vēsturē dinamiskākajām, kontrastiem un konfliktiem bagātākajām skaņdarbu formām, kur šī pretmetība ir pats kodols, visas attīstības pamats; sonātes forma
galatiešu vēstule viena no Pāvila vēstulēm Jaunajā Derībā, nolasīta draudzēm Galatijā; domājams, rakstīta ap 55. g. Efesā
šukings viena no piecām svētajām grāmatām, kur aprakstīta Ķīnas vecākā vēsture
anahronisms Viena vēsturiska laikmeta notikumu, parādību u. tml. kļūdaina attiecināšana uz citu laikmetu
monologs Vienas personas dziedājums (parasti operā) ar vēstījuma raksturu
zīnijas Viengadīgs kurvjziežu dzimtas ziedaugs krāšņumam puķu dārzos, dēstus audzē agri pavasarī lecektīs, dobēs iestāda maija beigās
bamija Viengadīgs malvu dzimtas augs, ļoti siltumprasīgs, Latvijā audzē tikai iepriekš sagatavotu dēstu, ko izstāda pēc pavasara salnu izbeigšanās
arheopterikss Vienīgā zināmā izmirušās senputnu apakšklases suga ("Archaeopteryx"), arheorniss, aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, daudzas ar rāpuļiem kopīgas pazīmes, tie nav mūsdienu putnu tiešie priekšteči, bija kraukļa lielumā un svēra aptuveni 1 kilogramu
plēsiens vienreizēja paveikta darbība --> plēst (1)
plēsiens vienreizēja paveikta darbība --> plēst (5)
tēsiens vienreizēja paveikta darbība --> tēst 1(1)
tēsiens vienreizēja paveikta darbība --> tēst 1(2)
Suvalkija viens no 5 Lietuvas etnogrāfiskajiem novadiem Nemunas kreisajā krastā, kura centrs ir Marijampole, daļa vēsturiskā novada ar centru Suvalkos atrodas Polijā, kur Suvalku un Sejnu apriņķos vēl arvien dzīvo daudz lietuviešu; Sūduva
Dzūkija viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, aptver Varēnas rajonu, Alītas rajonu, Alītu, gandrīz visu Kaišadores rajonu, Prienu rajona austrumdaļu, Traķu rajonu, Šaļčininku rajona rietumdaļu, Lazdiju rajonu, Elektrēnus, austrumos un ziemeļaustrumos robežojas ar Aukštaitiju, rietumos - ar Suvalkiju
epika viens no daiļliteratūras pamatveidiem (blakus drāmai un lirikai), kam raksturīgs autora objektīvs vēstījums par notikumiem un personām
garais stāsts viens no episkās, vēstītājas literatūras paveidiem, kurā atšķirībā no īsā stāsta attēlots nevis viens, bet vairāki notikumi galvenās darbojošās personas dzīvē
Elzasa viens no Francijas reģioniem (fr. "Alsace", vācu "Elsass") un vēsturiska province Francijas austrumos, Reinas kreisajā krastā, ietver Augšreinas un Lejasreinas departamentu, administratīvais centrs - Strasbūra, platība - 8280 kvadrātkilometru, 1851400 iedzīvotāju (2010. g.)
Aragona viens no Spānijas septiņpadsmit autonomajiem apgabaliem un vēsturisks novads (_Aragón_), platība - 47719 kvadrātkilometru, 1325000 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas valsts ziemeļaustrumos
nostāsts viens no vēstītājas folkloras žanriem: reālistisks stāstījums par konkrētiem notikumiem un personām, nozīmīgām parādībām dabā, sadzīvē, darba procesā
paviļa vieta pie ēkas (arī rijā), kur apsēsties
paviļi vieta pie ēkas (arī rijā), kur apsēsties
pavaļa vieta pie ēkas, kur apsēsties
pavale vieta pie ēkas, kur apsēsties
ieskrietuve vieta, kur iespējams ātri paēst vai arī iedzert alkoholiskus dzērienus
Jomsborga Vikingu cietoksnis Baltijas jūras dienvidu piekrastē ("Jomsborg"), identificēts ar cietoksni pie Odras grīvas, netālu no Polijas pilsētas Voļinas, dibināts, domājams, ap 900. g., par to vēstīts islandiešu teiksmā "Jomsvikingasagan"
nomuļināt Viļājot, valstot (pa muti), saspaidīt un noēst (kumosu)
ģerbonis Viņetes vēstuļu papīriem, aploksnēm, faktūrām, kartēm utt.
militārais atašejs virsnieks, kas atsevišķās vēstniecībās ārvalstīs kārto militāra rakstura jautājumus
mizaklis Virspuse priedes kokam, kam miza noplēsta
lecekts Virszemes vai zemē iedziļināta būve ar noņemamu caurspīdīga materiāla pārsegu straujākai augu (parasti, dēstu, agrīno dārzeņu) audzēšanai
ridžionālisms Virziens amerikāņu glezniecībā 20. gs. 30. gados; tam raksturīga tipisku ASV ainavu, sadzīves un vēstures ainu attēlošana ar naturālisma, primitīvisma vai ekspresionisma elementiem; reģionālisms
reģionālisms Virziens amerikāņu glezniecībā 20. gs. 30. gados; tam raksturīga tipisku ASV ainavu, sadzīves un vēstures ainu attēlošana ar naturālisma, primitīvisma vai ekspresionisma elementiem; ridžionālisms
skeptiskā skola virziens Krievijas historiogrāfijā 19. gs. 1. pusē: attīstījaskeptisku attieksmi pret vēsturiskiem avotiem, izvirzīja prasību izturēties pret vēsturi kā pret zinātni, nevis kā pret pamācošu vēstījumu
letika Visas latviešu valodā izdotās grāmatas, periodika un sīkiespieddarbi neatkarīgi no izdošanas vietas; latviešu autoru darbu tulkojumi; literatūra par latviešiem (tautu, valodu, literatūru, etnogrāfiju, vēsturi)
izganīt Viscaur noganīt (kādu vietu), ganot ļaut apēst (daudzus vai visus augus kādā vietā)
furtum Vispārējā nozīmē zādzība; bet senajā Romā vēsturiski mainīgs jēdziens, sākot no veiksmīga kara laupījuma līdz krimināli sodāmiem noziegumiem
viduslaiki Vispārīgās vēstures periods starp senajiem laikiem un jaunajiem laikiem; Eiropas vēsturē tas ir laiks no 476. g. (Rietumromas impērijas krišana) līdz \~1500. g. (lielie ģeogrāfiskie atklājumi)
jaunie laiki vispārīgās vēstures periods, kas sākās ap 15. un 16. gs. miju (1492. gadā - K. Kolumbs atklāja Ameriku) un turpinājās līdz 20. gs. sākumam, kad sākās Pirmais pasaules karš
senie laiki vispārīgās vēstures periods, kas sekoja aizvēstures posmam un ilga aptuveni no rakstības rašanās brīža 4. un 3. g. t. mijā p. m. ē. līdz 1. g. t. vidum m. ē., kad sabruka Rietumromas impērija (476.g.) un nomira imperiators Justiniāns I (565.g.)
neaptēstība vispārināta īpašība --> neaptēsts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
pseidovēsturiskums vispārināta īpašība --> pseidovēsturisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
vēsturiskums vispārināta īpašība --> vēsturisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
sociālā antropoloģija visplašākajā nozīmē ir holistiska zinātne par cilvēkiem, viņu pieredzes un eksistences universālajām iezīmēm un vēstures gaitā mainīgajām lokālajām variācijām
pirmatnējā kopiena vissenākā sabiedriski ekonomiskā formācija cilvēces vēsturē
arheozojs vissenākais Zemes vēstures posms pirms \~2,6-4,5 miljardiem gadu; arhajs
arhajs vissenākais Zemes vēstures posms pirms \~2,6-4,5 miljardiem gadu; arheozojs
noiet no vēstures skatuves zaudēt noteicošo stāvokli vēsturiskās attīstības procesā
sazelēt Zelējot apēst
žļēbāt Zelējot ēst
nozelēt Zelējot noēst (visu vai kā daļu)
arheoloģiskie izrakumi zemē vai zem ūdens atrodošos lietisko vēstures avotu iegūšanas veids
azojs Zemes garozas attīstības vēstures vissenākais posms, kad uz Zemes vēl nebija organismu
fanerozojs Zemes ģeoloģiskās vēstures jaunākais posms jeb eona (pēdējie 570 miljoni gadu) ar augsti attīstītām dzīvības formām; iedala paleozoja, mezozoja un kainozoja ērās
floristiskā rajonēšana Zemes virsmas sadalīšana pēc floru sistemātiskā sastāva kopības, floru rašanās un attīstības vēstures
Spārnene Zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs - 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene"), kas domājams, atradās tagadējā Īles pagasta Spārnukalnā, bet novads Zemgales rietumu daļā, un aizņēma tagadējo Bikstu, Īles, Zebrenes pagasta un daļu Annenieku pagasta teritorijas, precīzas robežas nav zināmas, izteiktas domas, ka ietilpa arī Bēne vai Jaunpils
Nogailene Zemgaļu apdzīvots novads 14. gs. sākumā, vēstures avotos minēta 1416. g. ar nosaukumu "Nogaylen" kā Livonijas ordenim piederoša teritorija, centrs, domājams atradies Aužeļu pilskalnā, ietilpa tag. Brunavas un Ceraukstes pagasts, kā arī Biržu rajona ziemeļrietumu daļa un Pasvales rajona ziemeļaustrumu daļa Lietuvā
Rakte Zemgaļu pils 13. gadsimtā, pēc Vecākās atskaņu hronikas ziņām, tā kopā ar Dobeli un Sidrabeni bija pēdējie zemgaļu centri, kas pretojās krustnešiem un tika nopostīti 1289.-1290. g., pēc vēsturnieku domām, atradusies Raktuves kalnā tagadējā Žagarē (Lietuvā), Svētes labajā krastā
Kūķu vakars Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi
Dunbeja Ziemeļaustrumu Ķīna (vēsturiskais nosaukums - Mandžūrija), kurā ietilpst Heilundzjanas, Dzjiliņas un Liaoninas province
Pleskavas hronikas ziemeļrietumu Krievijas viduslaiku vēstures avots, ir 13 hronikas, kas sarakstītas 14.-17. gs. un aptver laiku no 9. gs., 3. hronikā ir ziņas par Baltijas tautām un Pleskavas cīņām ar Livoniju un Lietuvu
žiekāt Ziest, skrāpēt, berzējot nodzēst
hakata Zīlēšanas veids, ko izmanto šonu cilts ļaudis Āfrikas dienvidu daļā: četriem koka vai kaula gabaliem, kas reprezentē vecu vīru, jaunu vīrieti, vecu sievu un jaunu sievieti, tiek atzīmēta "augša" un "apakša", zīlnieks tos met gaisā un, raugoties uz to, kā tie nokrīt, izsaka savu spriedumu; valda ticējums, ka caur šiem priekšmetiem savu vēsti sūta gari
vēstnesis Zīme, kas norāda uz (ko), parasti gaidāmu, iespējamu; arī priekšvēstnesis
makimono zīmējums uz papīra vai zīda, kurā attēlots vēsturisks vai reliģisks sižets un dots paskaidrojums; pazīstams Japānā un Ķīnā kopš 11. gs. kā ilustrētas grāmatas vissenākais veids
nacionālie simboli zīmes, kas pārstāv un raksturo valsti vai tautu, valstu oficiālie simboli ir karogs, ģerbonis un himna, bet līdztekus var pastāvēt arī citi vēsturiski izveidojušies simboli, Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, nacionālais kukainis - divpunktu mārīte, nacionālais zieds - pīpene, nacionālie koki - liepa un ozols, nacionālais minerāls - dzintars, Latvijas likteņa simbols - Daugava, Latvijas neatkarības simbols - Brīvības piemineklis, tradicionālie svētki ar nacionālā simbola nozīmi - Jāņi
baltu filoloģija zinātne par baltu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar baltu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi
ģermāņu filoloģija zinātne par ģermāņu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar ģermāņu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi
indoeiropiešu filoloģija zinātne par indoeiropiešu saimes valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar indoeiropiešu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi
krievu filoloģija zinātne par krievu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar krievu dzīvi, kultūru un vēsturi
romāņu filoloģija zinātne par romāņu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar romāņu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi
slāvu filoloģija zinātne par slāvu valodām, literatūru un folkloru to savstarpējā saistībā ar slāvu tautu dzīvi, kultūru un vēsturi
tjurkoloģija zinātne par tjurku valodām un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru, kultūru
indoloģija zinātne, arī zinātņu kopums, kas pētī Indostānas tautu vēsturi, kultūru un valodas, jaunākajos laikos arī Indijas ekonomiskās, sociālās un politiskās problēmas
sinoloģija zinātne, arī zinātņu kopums, kas pētī Ķīnas vēsturi, kultūru, valodu
asirioloģija zinātne, kas pētī seno Mezopotāmijas tautu (šumeru, babiloniešu, asīriešu u. c.) vēsturi, valodu un rakstu (ķīļu rakstu)
etnogrāfija zinātne, kas pētī tautu, etnisko grupu izcelšanos, izvietojumu, kultūru un kultūrvēsturiskās saites starp tautām
historiogrāfija zinātne, kas pētī vēstures zinātnes attīstību
arābistika Zinātnes nozare, kas pētī arābu kultūru, vēsturi, valodu
paleontoloģija Zinātnes nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu organismus un to attīstības vēsturi
mākslas zinātne zinātnes nozare, kas pētī plastiskās mākslas veidus, mūzikas, teātra un kino attīstību, nozīmi un izveides likumsakarības, kā arī mākslas un kultūras teoriju un vēsturi
semitoloģija Zinātnes nozare, kas pētī semītu valodas un šajās valodās runājošo tautu vēsturi, literatūru, kultūru
romānistika Zinātnes nozare, kas pētī seno romiešu tiesības un to vēsturi
slāvistika Zinātnes nozare, kas pētī slāvu valodas, literatūru, kultūru un vēsturi
arheoastronomija Zinātnes nozare, kurā pēta senos priekšstatus par debess spīdekļiem, izmantojot galvenokārt arheoloģiskos izrakumus, etnogrāfiskos materiālus un vēstures pieminekļos ietverto astronomisko informāciju
kultūrvēsturnieks Zinātnieks, kas pētī kultūras vēsturi
muzejs Zinātniska, zinātniski izglītojoša iestāde, kas vāc, glabā, pētī un eksponē vēsturiskus dokumentus, kultūras pieminekļus (mākslas darbus, kolekcijas, dabas bagātību paraugus u. tml.)
afrikānistika Zinātņu komplekss, kas pētī Āfrikas ekonomiku, sociālpolitiskās problēmas, vēsturi, valodas utt.
balkānistika Zinātņu komplekss, kas pētī Balkānu pussalas tautu valodas, literatūru, vēsturi, ekonomiku, kultūru
irānistika Zinātņu komplekss, kas pētī irāņu valodu grupas tautu valodas, literatūru, vēsturi, ekonomiku un kultūru
japānistika Zinātņu komplekss, kas pētī Japānas vēsturi, filozofiju, ekonomiku, politiku, japāņu valodu, literatūru, kultūru
eģiptoloģija Zinātņu komplekss, kas pētī Senās Ēģiptes valodu, rakstību, vēsturi, kultūru un arheoloģiskos pieminekļus; orientālistikas nozare, izveidota 1822. g., kad tika atšifrēti ēģiptiešu hieroglifi
hetoloģija Zinātņu komplekss, kas pētī seno hetu-luviešu valodu grupas tautu valodas, vēsturi un kultūru, atšifrē ķīļu rakstus
baltistika Zinātņu komplekss, kurā ietilpst baltu valodniecība, literatūrzinātne, folkloristika, mitoloģija, arheoloģija, etnogrāfija un vēsture
lituānistika Zinātņu komplekss, kurā ietilpst lietuviešu valodniecība, literatūras zinātne, folkloristika, mitoloģija, arheoloģija, etnogrāfija un vēsture; šaurākā nozīmē - lietuviešu filoloģija (valodniecība, literatūras zinātne un folkloristika)
bizantistika Zinātņu komplekss, kuras pētī Bizantijas vēsturi, tiesības, valodas un kultūras mantojumu
latvistika zinātņu kopums - baltistikas sastāvdaļa, kurā ietilpst latviešu valodniecība, latviešu tautas literatūras, folkloras, mitoloģijas, arheoloģijas, etnogrāfijas un vēstures izpēte; šaurākā nozīmē - latviešu filoloģija; letistika
lietuvistika Zinātņu kopums - baltistikas sastāvdaļa, kurā ietilpst lietuviešu valodniecība, lietuviešu tautas literatūras, folkloras, mitoloģijas, arheoloģijas, etnogrāfijas un vēstures izpēte; šaurākā nozīmē - lietuviešu filoloģija
orientoloģija Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Austrumu zemju kultūru, vēsturi, valodas; orientālistika
orientālistika Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Austrumu zemju kultūru, vēsturi, valodas; orientoloģija
letonika Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Latviju, latviešus, to kultūru, vēsturi, valodu
letonistika Zinātņu nozaru kopums, kas pētī Latviju, latviešus, to kultūru, vēsturi, valodu; letonika (1)
vēsnis Ziņa, vēsts
paziņošana ziņas, fakta pavēstīšana mutvārdos vai rakstveidā
ziņojumu krātuve ziņojumapmaiņas sistēmas daļa, kurā uzglabā elektroniskā pasta ziņojumus un ļauj to selektīvi izgūt un dzēst
intereškopa ziņojumdēļa sistēmas lietotāju grupa, kuru apvieno kopīgas intereses, piemēram, sports, mūzika, vēsture vai politika
misīvs Ziņojums, vēstule; arī aizslēdzama vēstuļu soma
pazīst Zīst, līdz vairāk negribas dzert, ēst
pazīsties Zīžot paēst, padzerties
piezīsties Zīžot uzņemt barību pietiekamā, arī lielākā daudzumā; zīžot pilnīgi paēst
iezvanīt Zvanot pavēstīt par (reliģiskas ceremonijas) sākumu
izzvanīt Zvanot pavēstīt par reliģiskas ceremonijas beigšanos
šķilu žogs žogs, kas veidots starp mietu pāriem ieslīpi sakraujot šķilas, kas plēstas no egļu vai priežu baļķiem

ēst citās vārdnīcās:

MLVV

ēst

LLVV

ēst

MEV

êst