atsukāt
atsukāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atsukāju | atsukājam | atsukāju | atsukājām | atsukāšu | atsukāsim |
| 2. pers. | atsukā | atsukājat | atsukāji | atsukājāt | atsukāsi | atsukāsiet, atsukāsit |
| 3. pers. | atsukā | atsukāja | atsukās | |||
Pavēles izteiksme: atsukā (vsk. 2. pers.), atsukājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atsukājot (tag.), atsukāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atsukātu
Vajadzības izteiksme: jāatsukā
1.Sukājot atvirzīt atpakaļ (matus).
1.1.lieto: pareti Sukājot panākt, ka (mati) ieņem noteiktu stāvokli.
2.apvidvārds Sukājot linus, panākt, ka (kas) atdalās no tiem.
4.apvidvārds Ilgāku laiku, daudz sukāt (linus).
5.apvidvārds Ātri atnākt, atsteigties.
Avoti: LLVV, EH, KiV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Plati, noteikti soļi, kupli, atsukāti mati, brūns uzvalks.
- Tādi paši kupli, brūni, atpakaļ atsukāti mati.
- Gaišie mati atsukāti atpakaļ, nelielie bārdas rugāji dara viņu aizkustinoši nevērīgu un romantisku.
- Uz sarkanbrūna fona tumši ģērbtais līdz pusei attēlotais jauneklis atsukātiem matiem dziļdomīgi raugās sāņus.
- Skolotājs ir jauns, ar kupliem, brūniem, atpakaļ atsukātiem matiem un tumšu bārdu.