nospiest
nospiest 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nospiežu | nospiežam | nospiedu | nospiedām | nospiedīšu | nospiedīsim |
| 2. pers. | nospied | nospiežat | nospiedi | nospiedāt | nospiedīsi | nospiedīsiet, nospiedīsit |
| 3. pers. | nospiež | nospieda | nospiedīs | |||
Pavēles izteiksme: nospied (vsk. 2. pers.), nospiediet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nospiežot (tag.), nospiedīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nospiestu
Vajadzības izteiksme: jānospiež
1.Spiežot virzīt (ierīces, mehānisma u. tml. sviru, pogu), parasti līdz galam; šādā veidā virzīt ierīces, mehānisma u. tml. sviru, pogu, lai iedarbinātu (ierīci, mehānismu u. tml.).
2.Spiežot (kādu) lejup, panākt, ka (tas) noguļas, nosēžas, notupjas.
2.1.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, cena, vērtība) pazeminās.
3.Spiežot (ko), atdalīt nost (no tā šķidrumu).
3.1.Spiežot (ko), atdalīt šķidrumu (no tā).
4.Spiežot nonāvēt (parasti dzīvnieku); spiežoties virsū, nonāvēt.
4.1.Ar savas masas spiedienu nonāvēt (par priekšmetu).
5.Spiežot (pret ko, kur u. tml.), apdzēst (ko degošu).
6.Saplacināt un izžāvēt zem kāda smaguma (augu, tā daļu).
7.Ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), izraisīt (tajā) notirpumu, stīvumu, nejutīgumu.
7.1.Cieši aptverot (kādu ķermeņa daļu), arī atrodoties (tai) virsū, izraisīt notirpumu, stīvumu, nejutīgumu (tajā).
8.Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties; pakļaut savai varai, turēt pakļautībā.
8.1.Pakļaujot savai varai, būt par cēloni tam, ka (kāds) nonāk (nevēlamā stāvoklī).
9.parasti formā: trešā persona Nomākt.
Stabili vārdu savienojumiNospiež kā slogs; spiež kā slogs; guļ kā slogs.
10.Ar spiedienu izveidot, radīt (kā) atveidu.
11.novecojis Pārvarēt (jūtas, to izpausmi).
12.sarunvaloda Norakstīt (no kāda, piem., mājasdarbu).
Stabili vārdu savienojumiNospiedošais vairākums. Nospiest pie zemes; piespiest pie zemes; noliekt pie zemes.
- Nospiedošais vairākums nevēlams; frazēma — lielākais vairums (cilvēku)
- Nospiest pie zemes; piespiest pie zemes; noliekt pie zemes; pieliekt pie zemes; liekt pie zemes frazeoloģisms — 1. Pakļaut savai varai, apspiest, panākt, lai kāds nokļūst ļoti nevēlamā stāvoklī2. Nomākt, radīt bezcerību
- Nospiest uz ceļiem; nospiest ceļos — 1. pārnestā nozīmē, idioma Uzvarēt, piespiest padoties; pakļaut savai varai2. kolokācija Nospiest (kādu) balstā uz ceļgaliem
- Nospiež kā akmens uz sirds; nospiež kā slogs uz sirds frazēma — saka par ilgstošiem, nomācošiem pārdzīvojumiem
- Nospiež prātu; nospiež sirdi; nospiež apziņu frazēma — saka, ja (kas) ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
- Nospiež sirdi kā slogs; nospiež sirdi kā akmens; spiež sirdi kā akmens; spiež sirdi kā slogs; spiež prātu kā slogs; spiež prātu kā akmens; nospiež prātu kā slogs; nospiež prātu kā akmens; spiež apziņu kā slogs; spiež apziņu kā akmens; nospiež apziņu kā slogs; nospiež apziņu kā akmens idioma — saka, ja kas ļoti nomāc, padara grūtsirdīgu, drūmu
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai specificētu „ Aktivitāte” noklusēto stilu, jānospiež poga Symbol.
- Latvijas valsts un tās sabiedrība ir nospiesta uz ceļiem viņu priekšā.
- Bet galvenais - nekas pašiem nav jādara, tikai jānospiež pults.
- Mammas labi jūt savu bērnu, tāpēc nav iespējams viņu nospiest.
- Ja viņiem būtu izdevies mūs nospiest, spēle būtu vēl grūtāka.