nomākt
Lietojuma biežums :
nomākt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Ilgāku laiku mākt (kādu) — par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
1.1.intransitīvs
2.parasti formā: trešā persona Ilgāku laiku nelabvēlīgi ietekmēt (cilvēku, viņa psihi) — par stāvokli, apstākļiem.
2.1.intransitīvs
3.Pārvarēt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
4.Pakļaujot savai varai, ierobežot, apspiest.
4.1.Kavēt, traucēt (kam) izpausties, attīstīties (par parādībām sabiedrībā).
4.2.apvidvārds Pārspēt, pievārēt, uzveikt, iznīcināt.
5.parasti formā: trešā persona Aizēnojot, aizņemot platību, radīt (citam augam) nelabvēlīgus augšanas apstākļus (par augiem).
6.parasti formā: trešā persona Aizkavēt (kā) attīstību, funkcionēšanu, novājināt (ko) — piemēram, par vielām, mikroorganismiem, parazītiem.
7.Būt par cēloni tam, ka (skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama (par intensīvāku skaņu, smaržu).
7.1.Ar intensīvu skaņu, smaržu panākt, ka (kāda cita skaņa, smarža) kļūst vājāk sajūtama, uztverama, pārspēta intensitātē.
Stabili vārdu savienojumiNomākt sirdi. Nuļļu nomākšana.
Avoti: LLVV, DžP, D3
Korpusa piemēri