nomala
Lietojuma biežums :
nomala apvidvārds
1.Nomaļa vieta, kakts.
2.Gareniski zāģēta baļķa malējais dēlis, kam vienā pusē atstāts koka tievgaļa apaļums; nomalis.
3.Nomalis 1(1).
Avoti: ĒiV, ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā līdz gadsimtu mijai repertuārā ienāk virkne Viljama Šekspīra lugas " Hamlets" ( 1894), " Otello" ( 1895), " Makbets" ( 1896), " Spītnieces precības" ( " Spītnieces savaldīšana") ( 1898), " Romeo un Jūlija", " Ziemas pasaciņa" ( abas 1899), " Jūlijs Cēzars" ( 1900), ienāk arī Frīdriha Šillera " Laupītāji" ( 1894), " Orleānas jaunava" ( 1895), " Marija Stjuarte" ( 1897), " Dons Karloss" ( 1900), Hermaņa Zūdermaņa " Gods" ( 1893), " Dzimtene" ( 1896), " Tauriņu kauja", " Laime nomalā" ( abi 1898), Aleksandra Ostrovska " Ienesīga vieta", Bjernstjernes Bjernsona " Bankrots" ( abi 1895), Gotholda Efraima Lesinga " Emīlija Galoti" ( 1896), Henrika Ibsena " Nora" ( 1897), Johana Volfganga Gētes " Fausts" ( 1898), Heinriha fon Kleista " Heilbronnas Katiņa", Ivana Turgeņeva " Brokastis pie muižniecības vecākā", Moljēra " Skopulis" ( visi 1900).
- (Iznāk iz nomalas ārā.)
- Klusā nomalā,
- Viens liels kavēklis ir man veselība, tie piecpadsmit gadi Itālijas nomalā darījuši mani diezgan vārīgu, katrs mazs saaukstējums ķeras man klāt.
- Mēs, latvieši, Voltera kgm esam pateicību parādā it īpaši par viņa pētījumiem Vitebskas latviešu katoļu apgabalos; šo pūliņu auglis bija, kā zināms, liela grāmata iz inflantiešu etnogrāfijas nomalas latviešu folklora krājumiem.