Paplašinātā meklēšana
Meklējam nomākt.
Atrasts vārdos (4):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (111):
- recesīvie gēni alēles, kuru iedarbība tā paša gēna dominanto alēļu klātbūtnē ir nomākta.
- ciklodāmija Apgrūtināta vai nomākta acs akomodācijas spēja.
- apakšaudze Apmāktie un nomāktie koki mežā.
- mauties Apmākties, nomākties.
- apslāpēt Apspiest, nomākt (centienus).
- noslāpēt Apspiest, nomākt (piemēram, cīņu).
- spīlēt apspiest, nomākt, mocīt.
- apmiegt Apspiest, nomākt.
- apslēgt Apspiest, nomākt.
- žņaugot Apspiest, nomākt.
- apēnot Ar savu pārākumu padarīt (ko) mazāk ievērojamu, manāmu, nomākt; aizēnot, aptumšot.
- nervu darbības stimulatori ārstniecības vielas, kam piemīt spēja paaugstināt centrālās nervu sistēmas uzbudināmību un atjaunot tās funkcijas, ja tā atrodas nomāktības stāvoklī, kā arī uzlabot garīgās un fiziskās darbaspējas, garastāvokli un pašsajūtu.
- drūmīgs Bēdīgs, nomākts.
- bugls Bēdīgs, skumjš, nomākts.
- bēdulis Bēdu nomākts cilvēks; nelaimīgs, nožēlojams cilvēks.
- grūtsirdīgs Bezcerīgi skumjš, drūms, nomākts.
- baidīt Būt par baiļu, nedrošības, nomāktības u. tml. cēloni.
- saēst Būt par cēloni tam, ka pakāpeniski tiek nomākts, mazinās, zūd (kas, piemēram, cilvēka spēki, spējas, īpašības).
- gulties Būt smagi izjūtamam, nomākt.
- cīnīties Censties nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- kauties Censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- cīņa Cenšanās nomākt, pārvarēt (savas jūtas, vēlmes u. tml.).
- depresivitāte Dažādas nomāktības formas.
- nomākts Divd. --> nomākt.
- hipotīmija Emociju pavājināšanās; nomāktība.
- paģiras Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, pašpārmetumi un ko izraisa vilšanās, apziņa par nepareizu rīcību.
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- bioenerģētika Fizioterapija nomākto sajūtu atbrīvošanai.
- nomocīt Ilgāku laiku, ļoti nogurdināt, apnicīgi traucēt (piemēram, ar jautājumiem, izturēšanos); būt par cēloni tam, ka (kāds, tā psihe) ilgāku laiku, ļoti tiek pārņemts, arī nogurdināts, nomākts (piemēram, par domām, emocijām).
- krimst Ilgstoši nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli), nedot miera, izraisīt ilgstošu nepatīkamu pārdzīvojumu (piemēram, par domu).
- grauzties Ilgstoši pastāvot, nomākt (parasti par psihisku stāvokli).
- grauzt Ilgstoši pastāvot, nomākt (piemēram, par psihisku stāvokli).
- imūnsupresants Imūnreakciju nomācējs, viela, kas spēj nomākt imūnatbildi.
- vienjoslas pārraide informācijas pārraide, kurā izmantota amplitūdas modulācija ar nomāktu nesējfrekvenci un tikai viena sānjosla.
- kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, arī nezināmu cēloni, iemeslu).
- sasmagt Kļūt, parasti ļoti, nomāktam.
- sadugt (arī sagumt) sevī kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam.
- sagumt (arī sadugt) sevī kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam.
- antiperspirants Līdzeklis, ar kuru aizsprosto poras (organismā), lai mazinātu sviedru izdalīšanos un nomāktu nepatīkamo smaku.
- ciklotīmija Maniakāli depresīvās psihozes vieglākā forma - mijas nomāktība ar pacilātu garastāvokli.
- demobilizēt Mazināt, nomākt (iniciatīvu, gatavību darboties).
- graut Mazināt, nomākt, pārspēt (piemēram, ietekmi, uzskatus); panākt, būt par cēloni, ka mazinās (kā) kvalitāte.
- melanholiķis Melanholisks cilvēks; cilvēks, kam ir melanholisks temperaments; bieži noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
- pakauties Neilgu laiku, mazliet darīt (ko grūti paveicamu, arī nepatīkamu); neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt, nomākt (nevēlamu psihisku stāvokli).
- neiromodulators Neirona izdalīta viela, kas nodod informāciju blakusesošam vai attālākam neironam, lai paaugstinātu vai nomāktu tā aktivitāti.
- melanholisks Nelīdzsvarots, noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts (par cilvēku).
- apspiest Neļaut brīvi dzīvot, attīstīties; nomākt.
- dairas Nenoteiktas bailes, baiļu, nomāktības izjūta.
- truls Nepietiekami daudzveidīgs, dziļš, ar vājām uztveres, reakcijas spējām, arī nomākts (par psihi, raksturu, personība, psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- ar grūtu (arī ar smagu) sirdi nomāktā, bēdīgā garastāvoklī; arī nelabprāt, nojaušot ko ļaunu.
- ar smagu (arī ar grūtu) sirdi nomāktā, bēdīgā garastāvoklī; arī nelabprāt, nojaušot ko ļaunu.
- disforija nomākts garastāvoklis, kas saistās ar īgnumu, nemieru, ļaunumu, raksturīgs, piemēram, hroniskiem alkoholiķiem.
- ne dzīvs, ne miris nomākts, bez dzīvesprieka, darboties nespējīgs.
- nomācies nomākts, drūms.
- distīmija nomākts, skumīgs noskaņojums.
- melanholija Noslēgtība, arī grūtsirdība, nomāktība.
- atžmaugt Nospiest, nomākt.
- deprimēt Nospiest, nomākt.
- pamākt Nospiest, nomākt.
- opresija Nospiestība, nomāktība.
- sagrauzt Novest līdz psihiskam izsīkumam, arī izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (par pārdzīvojumiem, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.).
- pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (psihes, rakstura, personības īpašība, arī psihisks process) kļūst vājāks, tiek nomākts.
- kaut Parasti savienojumā "kaut nost": nomākt, padarīt nevarīgu, nespējīgu darboties; būt par cēloni tam, ka kļūst nomākts, nevarīgs, nespējīgs darboties.
- garlaicīgs Parasti savienojumā ar "būt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē psihisku stāvokli, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
- nosēdēt Pāraugot, aizēnojot nomākt (citus augus).
- pārkuplot Pāraugt pāri, nomākt (apaugt).
- hipohondrija Pārmērīgas bažas, rūpes par savu veselību; nomāktība bez īsta iemesla.
- graut Pārspēt, nomākt, iznīcināt (parādības sabiedrībā).
- smacēt Pārvarēt, nomākt (parasti psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- noslāpēt Pārvarēt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- nosmacēt Pārvarēt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pesimisms Pasaules uztvere, kurai ir raksturīga nomāktība, bezcerība, neticība nākotnei.
- sagumt Pazaudēt, parasti pēkšņi, možumu, enerģiju, kļūt nomāktam, drūmam.
- recesīvās pazīmes pazīmes, kas heterozigotā ir nomāktā stāvoklī.
- melanholija psihiska slimība, kuras izpausme ir ilgstoši nomākts garastāvoklis, apgrūtināta domu gaita un palēninātas kustības; depresija.
- stupors Psihiskās aktivitātes nomāktības stāvoklis, kas izpaužas pilnīgā nekustībā, klusēšanā; akūta psihomotoriska aizture.
- garlaicība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
- grūtsirdība Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas bezcerīgas skumjas, drūmums, nomāktība.
- depresija Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, drūmums.
- uzgult Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem).
- uzgulties Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem).
- nodugoties Saduļķoties; nomākties, apmigloties.
- gult uz pleciem sagādāt pūles, grūtības, nomākt.
- gult plecos sagādāt pūles, grūtības, nomākt.
- gulties (arī gult, gulēt) uz pleciem (arī plecos) sagādāt pūles, grūtības, nomākt.
- sirds metas smaga (arī grūta), arī metas smagi (arī grūti, bēdīgi) ap sirdi saka, ja garastāvoklis kļūst nomākts, bēdīgs.
- grūta (arī smaga) sirds, arī grūti (arī smagi) ap sirdi saka, ja ir nomākts, bēdīgs garastāvoklis.
- kā pazudis saka, ja kāds nezina, ko iesākt, ir samulsis, nomākts.
- sagrīnis sarūgtināts, nomākts, novārdzis.
- nošļurgt sašļukt (4), dusmās kļūt nomāktam.
- dairs Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar baiļu, nomāktības izjūtu.
- rebefings stresu, arī dzemdību stresu noņemšanas paņēmiens, izmantojot īpašu nepārtrauktās elpošanas sistēmu, kas radaiespēju iekļūt visnomāktākajos psihes apgabalos.
- pseidodemence Šķietama plānprātība, tieksme izlikties par plānprātīgu (var būt saistīta ar nomāktību vai histēriju).
- recesīvā pazīme tā no vecākiem pārmantotā pazīme, kura neattīstās pirmās paaudzes pēctečiem, ir nomākta, pretstatā attīstītai, spēcīgākai jeb dominantai (dominējošajai) pazīmei; recesīvā pazīme daļai indivīdu parādās sākot ar otro paaudzi.
- drūms Tāds (cilvēks), kam ir ļoti nomākts garastāvoklis.
- truls Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas); tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot; arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
- maniakāli depresīvs tāds, kam ir periodiskas patoloģiskas garastāvokļa izmaiņas: pacilāts garastāvoklis (mānija) mainās ar nomāktību (depresiju).
- skumjš Tāds, kam ir raksturīga, parasti viegla, nomāktība, aktivitātes mazināšanās (parasti par psihisku stāvokli).
- bēdelis Tāds, kas bēdājas, bēdu nomākts; bēdulis.
- grūtsirdīgs Tāds, kas izraisa skumjas, drūmas izjūtas, nomāktību.
- antibakteriāls Tāds, kas spēj iznīcināt vai nomākt baktērijas.
- grūtsirdīgs Tāds, ko izraisa mokoši nepatīkams pārdzīvojums, ciešanas; tāds, kura saturs atspoguļo bezcerīgas skumjas, drūmumu, nomāktību.
- sagrauzt Tāds, kurā izpaužas garīgo spēku izsīkums, arī dziļa nomāktība, bēdas (parasti par balsi, seju).
- melanholisks Tāds, kurā izpaužas grūtsirdība, nomāktība.
- garlaikot Tāds, kurā izpaužas nomāktība, apnikums.
- drūms Tāds, kurā izpaužas smagi pārdzīvojumi, nomāktība.
- drūms Tāds, kura saturs atspoguļo smagus pārdzīvojumus, nomāktību.
- baigs Tas (parasti kas mistisks), kas izraisa baiļu, drūmuma, nomāktības izjūtas; arī spoks.
- indēt Traucēt, nomākt (cilvēka psihi); negatīvi ietekmēt (cilvēku).
- gammopātija Traucēta vai nomākta imūnglobulīnu sintēze.
- slāpēt Vājināt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī spējas, aktivitāti).
nomākt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV