sagrauzt
Lietojuma biežums :
sagrauzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Graužot sasmalcināt un apēst (par dzīvniekiem).
1.1.lieto: reti Par cilvēkiem.
2.parasti formā: trešā persona Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznicināt (ko) — parasti par kukaiņiem.
2.1.Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem).
3.Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi; saēst3.
4.parasti formā: trešā persona Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
4.1.parasti formā: trešā persona Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) — par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
5.parasti formā: trešā persona Novest līdz psihiskam izsīkumam, arī izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (par pārdzīvojumiem, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.).
5.1.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kurā izpaužas garīgo spēku izsīkums, arī dziļa nomāktība, bēdas (parasti par balsi, seju).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri