garlaikot
Lietojuma biežums :
garlaikot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Izraisīt (kādā) garlaicību1.
1.1.intransitīvs
1.2.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kurā izpaužas nomāktība, apnikums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri