garlaicība
garlaicība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | garlaicība | garlaicības |
| Ģen. | garlaicības | garlaicību |
| Dat. | garlaicībai | garlaicībām |
| Akuz. | garlaicību | garlaicības |
| Lok. | garlaicībā | garlaicībās |
1.Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, apnikums un kas rodas, piemēram, bezdarbības, interešu trūkuma dēļ.
2.Vispārināta īpašība → garlaicīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai nav kāds suņuks, kas kliedētu vientulību un garlaicību? „
- Iespējams, ka pie pašnāvībām vainojams skarbais Īslandes klimats un garlaicība.
- Tiesa, pārlieku piezemēti toņi var radīt garlaicību un pat nomāktību.
- Nezinu, kas ir garlaicība, man vienmēr ir laika trūkums.
- Tas vienkāršais teikums: garlaicība pasaulē ir ienākusi reizē ar slinkumu.