garlaikot
garlaikot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | garlaikoju | garlaikojam | garlaikoju | garlaikojām | garlaikošu | garlaikosim |
| 2. pers. | garlaiko | garlaikojat | garlaikoji | garlaikojāt | garlaikosi | garlaikosiet, garlaikosit |
| 3. pers. | garlaiko | garlaikoja | garlaikos | |||
Pavēles izteiksme: garlaiko (vsk. 2. pers.), garlaikojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: garlaikojot (tag.), garlaikošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: garlaikotu
Vajadzības izteiksme: jāgarlaiko
1.Izraisīt (kādā) garlaicību (1).
1.1.intransitīvs
1.2.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Tāds, kurā izpaužas nomāktība, apnikums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uzturējos tur dažas dienas un, nedaudz garlaikots, atgriezos Ungārijā.
- Meiča garlaikoti balstījās pret viņa plecu, pašu apkampusi ap gurniem.
- Kennets pakasa pakausi galīgi garlaikots, samiedz acis un iedarbina mašīnu.
- Viņš grozās un staigā garām, garlaikoti raugās uz informācijas dēli.
- – Bet tu jau zini, ka tavas sanākšanas mani garlaiko.