melanholija
melanholija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | melanholija | melanholijas |
| Ģen. | melanholijas | melanholiju |
| Dat. | melanholijai | melanholijām |
| Akuz. | melanholiju | melanholijas |
| Lok. | melanholijā | melanholijās |
1.Noslēgtība, arī grūtsirdība, nomāktība.
2.Psihiska slimība, kuras izpausme ir ilgstoši nomākts garastāvoklis, apgrūtināta domu gaita un palēninātas kustības; depresija.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa mūzikā hipnotiski jaucas amerikāņu tautas mūzikas minimālisms ar skandināvu melanholiju.
- Zemei tuvojas planēta Melanholija, kas miljoniem gadu slēpusies saules ēnā.
- Bet tā bija tikai melanholija, un līdz tam nekad nenonāca.
- Līdz ar to tas viss vēl sajaucās ar tādu kā urbāno melanholiju.
- Tas ir skaņdarbs, kur traģika un melanholija pārtop dzīvi apliecinošā uzvarā.