sērdzība
Lietojuma biežums :
sērdzība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sērdzība | sērdzības |
| Ģen. | sērdzības | sērdzību |
| Dat. | sērdzībai | sērdzībām |
| Akuz. | sērdzību | sērdzības |
| Lok. | sērdzībā | sērdzībās |
Sērga, slimība.
Saistītās nozīmeskaite, vaina, vājums, vārdzība, znārbe, liga.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
kaite1 — Slimība.
vaina3 — Slimība, kaite.
vājums2 — Vispārināta īpašība → vājš (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
vārdzība1 — Slimība.
znārbe1 — Kāda kaite, slimība; znārba.
liga2 — Slimība.
slimums1 — Slimība.
slimība1 — Cilvēka vai dzīvnieka organisma, tā daļu normālas darbības traucējumi.
znērba1 — Kāda kaite, slimība, ēde; znārba.
aizgaita2 — Slimība.
znārba1 — Kāda kaite, slimība.
neveselība1 — Slimība.
slimaguļa1 — Slimība.
knudze1 — Kāda slimība.
krikšķis2 — Kāda slimība.
uzpūta3 — Kāda slimība.
ēdoksnis5 — Kāda slimība.
pēkši1 — Kāda slimība.
slimējiens1 — Slimība.
zaraza1 — Slimība.
Antonīmi
veselība1 — Organisma norišu un uzbūves īpašību kopums (cilvēkam), kas kādā pakāpē (parasti ilgākā laikposmā) nodrošina organisma funkcionēšanu.
Hiponīmi
epidēmija1 — Infekcijas slimības masveida izplatīšanās.
sērga1 — Slimība, parasti infekcioza; arī epidēmija.
sirgums1 — Slimība (parasti ilgstoša).
vedene4 — Kāda slimība, kas noved līdz nāvei.
Hiperonīmi
klimaža1 — Nepatikšanas, ķeza; slimība.
klimza1 — Nepatikšanas, ķeza; slimība.
krāma1 — Liksta, nelaime, slimība.
neiztikšana1 — Nelaime, liksta; slimība.
Avoti: Sin, VkG
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Asnāte raudzījās, kā ļaunā sērdzība rudens ziedu dārzu pārvērtusi tuksnesī.
- Pēc pāris vai varbūt arī mazliet vairāk vīna glāzēm, kuras viņš tiešām dzēra ar piesardzību, jo, piekožot paradīzes ābolu pie nelabā, no šiem pašiem āboliem brūvētā miestiņa, tas ir, sajaucot līdzīgas, bet nesavienojamas lietas, varēja nākt kāda iepriekš nezināma sērdzība.
- Bet arī pēc visa tā redzamā posta, ko mūžņiem atnesa viņu tālākeja, mūžņi no saviem izgudrojumiem neatteicās, viņi neatstāja vis savas sērgu būšanas vakardienā, bet, kā jau visi plānprātīgie, tās stiepa līdzi rītdienā; viņi pieņēma it visas sērdzības par ikdienā vajadzīgām lietām, jo mūžņu dzīvīte milzonīgajās verķu kaudzēs kļuva arvien draņķīgāka, bet sērdzību atnestie prāta vājumi tiem mācēja iegalvot, ka viss ir otrādi, ka viņu būšanas kļūst arvienam labākas un priecīgākas.