aizgaita
aizgaita sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aizgaita | aizgaitas |
| Ģen. | aizgaitas | aizgaitu |
| Dat. | aizgaitai | aizgaitām |
| Akuz. | aizgaitu | aizgaitas |
| Lok. | aizgaitā | aizgaitās |
1.Šķērslis, kavēklis, nelaime, neveiksme.
2.Slimība.
3.Izruna, aizbildināšanās.
4.Gaita cita vietā.
Avoti: KV