aizgainīt
aizgainīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aizgainu | aizgainām | aizgainīju | aizgainījām | aizgainīšu | aizgainīsim |
2. pers. | aizgaini | aizgaināt | aizgainīji | aizgainījāt | aizgainīsi | aizgainīsiet, aizgainīsit |
3. pers. | aizgaina | aizgainīja | aizgainīs |
Pavēles izteiksme: aizgaini (vsk. 2. pers.), aizgainiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizgainot (tag.), aizgainīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizgainītu
Vajadzības izteiksme: jāaizgaina
1.Gainot panākt, ka attālinās.
2.Panākt, ka izzūd (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Arita gan necerēja aizgainīt bailes, bet runājot jutās drusku labāk.
- Mīlestība atviegloja manu sirdi un aizgainīja bēdas, ko bija sagādājusi draudzība.
- Acīmredzot man izdevās aizgainīt prom visus, kuri nāca man tuvumā.
- Mani pārņēma vēl baigāka greizsirdība, un veltīgi es centos to aizgainīt.
- Šādas domas diplomāts pacentās aizgainīt, jo tās traucēja objektīvi izpildīt Vašingtonas norādījumus.