aizgājējs
aizgājējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aizgājējs | aizgājēji |
| Ģen. | aizgājēja | aizgājēju |
| Dat. | aizgājējam | aizgājējiem |
| Akuz. | aizgājēju | aizgājējus |
| Lok. | aizgājējā | aizgājējos |
aizgājēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aizgājēja | aizgājējas |
| Ģen. | aizgājējas | aizgājēju |
| Dat. | aizgājējai | aizgājējām |
| Akuz. | aizgājēju | aizgājējas |
| Lok. | aizgājējā | aizgājējās |
1.Cilvēks, kas aiziet, dodas projām.
2.Nesen mirušais.
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Apglabājot aizgājēju ietērpa svētku drānās un aplika arī viņam piederošās rotas.
- org norāda, ka ikviens gravējums un zīmējums speciāli piemeklēts aizgājējam.
- Un mantinieki manto ne tikai aizgājēja mantu, bet arī parādus.
- Katrs varēja smiltīs iespraust savu svecīti, domājot par aizgājēju mieru.
- Man tie patīk, jo mūsu darbs ir pats pēdējais aizgājējam.