slimums
slimums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | slimums | slimumi |
Ģen. | slimuma | slimumu |
Dat. | slimumam | slimumiem |
Akuz. | slimumu | slimumus |
Lok. | slimumā | slimumos |
Slimība.
PiemēriPie pirmās galvas smelgoņas Sirmais ieknieba ausī atrasto ķeburu, un tūdaļ pat slimums pārgāja.
- Pie pirmās galvas smelgoņas Sirmais ieknieba ausī atrasto ķeburu, un tūdaļ pat slimums pārgāja.
- Es neko daudz neatcerētos par savu slimumu divdesmit gadu vecumā, ja tolaik nebūtu to aprakstījis kādam ārstam.
Avoti: ĒiV, T
Korpusa piemēri:šeit