melanholiķis
melanholiķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | melanholiķis | melanholiķi |
| Ģen. | melanholiķa | melanholiķu |
| Dat. | melanholiķim | melanholiķiem |
| Akuz. | melanholiķi | melanholiķus |
| Lok. | melanholiķī | melanholiķos |
melanholiķe sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | melanholiķe | melanholiķes |
| Ģen. | melanholiķes | melanholiķu |
| Dat. | melanholiķei | melanholiķēm |
| Akuz. | melanholiķi | melanholiķes |
| Lok. | melanholiķē | melanholiķēs |
Melanholisks cilvēks; cilvēks, kam ir melanholisks temperaments; bieži noslēgts, arī grūtsirdīgs, nomākts cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Melanholiķis: – Ik rīts man atnāk skumjā valša ritmā.
- Praktiski nav iespējams no melanholiķa vai flegmatiķa izveidot līderi.
- Piemēram, melanholiķiem depresija var izpausties kā kuņģa čūla, astmatiski stāvokļi, neirodermatīts.
- Tādējādi sārta roze uzmundrinās melanholiķi, bet melna šalle pieklusinās holēriķa vētrainos jūtu uzplūdus.
- Spēcīga ārēja iedarbība uz melanholiķi izsauc bremzējošu reakciju, ilgstoši var nolaisties rokas strādāt.