stupors
stupors vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: medicīnaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stupors | stupori |
| Ģen. | stupora | stuporu |
| Dat. | stuporam | stuporiem |
| Akuz. | stuporu | stuporus |
| Lok. | stuporā | stuporos |
Psihiskās aktivitātes nomāktības stāvoklis, kas izpaužas pilnīgā nekustībā, klusēšanā; akūta psihomotoriska aizture.
Avoti: LLVV, PsA
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varbūt pasaule tomēr sakustēsies no sava rudens stupora?
- Un lūgšanas vārdus aizstāj bezjēdzīgs skaitāmpantiņš, ko bez skaņas purpinu stupora sastindzinātā vakuumā: pjatsot oģin...
- Kaut kāds domāšanas stupors uznācis.
- Mani beidzot pilnīgi un galīgi ir sastindzinājis vienaldzības stupors, bet Foksa balss tembrs un runas veids ir tik maigs un pārliecinošs, ka gandrīz uzdzen miegu.
- Pirmo lēkmi pavadošā visa ķermeņa stupora gan nav, taču 11. novembrī karalis nevar ierasties uz paredzēto parlamenta atlaišanu Vestminsteras pilī, un viņu pārstāv Ričards Plantagenets, kura otrais protektorāts ilgst tikai trīs mēnešus.