uzgult
uzgult 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzgulstu | uzgulstam | uzgūlu, uzgulu | uzgūlām, uzgulām | uzgulšu | uzgulsim |
| 2. pers. | uzgulsti | uzgulstat | uzgūli, uzguli | uzgūlāt, uzgulāt | uzgulsi | uzgulsiet, uzgulsit |
| 3. pers. | uzgulst | uzgūla, uzgula | uzguls | |||
Pavēles izteiksme: uzgulsti (vsk. 2. pers.), uzgulstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzgulstot (tag.), uzgulšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzgultu
Vajadzības izteiksme: jāuzgulst
1.Uzgulties1.
2.parasti formā: trešā persona Uzgulties2.
2.1.pārnestā nozīmē Rodoties, izraisoties nomākt, parasti ilgstoši (par nevēlamu psihisku stāvokli, arī apstākļiem).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sumpurnis uzgulst ar visu savu milža svaru, man trūkst elpas.
- Tad vīri noceļ zārku uz grīdas un uzgulst vākam ar augumiem.
- Taču te viņa sirdij gluži kā bronzas ķirzaka uzgūla nožēla. “
- Katras zvīņas priekšgals ir iegrimis ādā, bet pakaļgals uzgulst nākamajai zvīņai.
- sacīja Fins, sajuzdams, kā uz pleciem uzgulst milzīgs smagums. “