uzgumdīt
uzgumdīt 3. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzgumdu | uzgumdām | uzgumdīju | uzgumdījām | uzgumdīšu | uzgumdīsim |
| 2. pers. | uzgumdi | uzgumdāt | uzgumdīji | uzgumdījāt | uzgumdīsi | uzgumdīsiet, uzgumdīsit |
| 3. pers. | uzgumda | uzgumdīja | uzgumdīs | |||
Pavēles izteiksme: uzgumdi (vsk. 2. pers.), uzgumdiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzgumdot (tag.), uzgumdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzgumdītu
Vajadzības izteiksme: jāuzgumda
Uzmudināt, arī uzkūdīt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tad velns uzgumdīja viņu prātus ar nelabu padomu
- Un mēs paši zinām: ja nav tā saucamā " trigera", izraisītāja, kas tās uzgumda, tad mēs šīs atmiņas nekad neiedarbināsim.
- Valdības dzejnieks un glaimotājs, kas toreiz šķita tik visvarens un uzgumdīja pret mani profesorus, sen jau dus zem zemes, kamēr es vēl mājoju maigajā debess gaismā un drīkstu krāt arvien dziļākas atziņas.