spīlēt
Lietojuma biežums :
spīlēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ievietot (ko) spīlēs (1), lai (to), piemēram, saspiestu, noturētu kādā stāvoklī.
2.Cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem).
2.1.Ģērbt (pārāk šauru apģērbu); vilkt kājās (pārāk šaurus apavus, šauras zeķes).
2.2.Izraisīt (ķermeņa daļā) spiediena, sprieguma sajūtu (par fizioloģisku stāvokli).
3.apvidvārds Apspiest, nomākt, mocīt.
Avoti: EH, LLVV
Korpusa piemēri