demobilizēt
demobilizēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | demobilizēju | demobilizējam | demobilizēju | demobilizējām | demobilizēšu | demobilizēsim |
| 2. pers. | demobilizē | demobilizējat | demobilizēji | demobilizējāt | demobilizēsi | demobilizēsiet, demobilizēsit |
| 3. pers. | demobilizē | demobilizēja | demobilizēs | |||
Pavēles izteiksme: demobilizē (vsk. 2. pers.), demobilizējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: demobilizējot (tag.), demobilizēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: demobilizētu
Vajadzības izteiksme: jādemobilizē
1.joma: militārās zinātnes Pārorganizēt (bruņotos spēkus, valsts ekonomiku) no kara laika stāvokļa uz miera laika stāvokli.
2.joma: militārās zinātnes Atvaļināt (karavīru) no aktīvā karadienesta pēc kara, aktīvā karadienesta laika izbeigšanās vai veselības stāvokļa dēļ.
3.Mazināt, nomākt (iniciatīvu, gatavību darboties).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmkārt, daļa ir demobilizētie karavīri, kas tur paliek dzīvot.
- Pēc Latvijas-Krievijas miera līguma noslēgšanas jaunākos rotas karavīrus demobilizēja izglītības turpināšanai.
- Bijis žurnāla Aizsargs pirmais redaktors .1923. gadā štatu samazināšanas dēļ demobilizēts.
- Tajā pašā gadā Filipu demobilizēja no armijas un viņš atgriezās Vašingtonā.
- Kad viņu beidzot iesauca padomju armijā, es jau biju demobilizēts un strādāju Universitātē.