nospīguļot

Lietojuma biežums :

nospīguļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	nospīguļoju	nospīguļojam	nospīguļoju	nospīguļojām	nospīguļošu	nospīguļosim
2. pers.	nospīguļo	nospīguļojat	nospīguļoji	nospīguļojāt	nospīguļosi	nospīguļosiet, nospīguļosit
3. pers.	nospīguļo	nospīguļoja	nospīguļos

Īsu brīdi spīguļot un pārstāt spīguļot.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	nospīguļoju	nospīguļojam	nospīguļoju	nospīguļojām	nospīguļošu	nospīguļosim
2. pers.	nospīguļo	nospīguļojat	nospīguļoji	nospīguļojāt	nospīguļosi	nospīguļosiet, nospīguļosit
3. pers.	nospīguļo		nospīguļoja		nospīguļos