nospīguļot
nospīguļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nospīguļoju | nospīguļojam | nospīguļoju | nospīguļojām | nospīguļošu | nospīguļosim |
| 2. pers. | nospīguļo | nospīguļojat | nospīguļoji | nospīguļojāt | nospīguļosi | nospīguļosiet, nospīguļosit |
| 3. pers. | nospīguļo | nospīguļoja | nospīguļos | |||
Pavēles izteiksme: nospīguļo (vsk. 2. pers.), nospīguļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nospīguļojot (tag.), nospīguļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nospīguļotu
Vajadzības izteiksme: jānospīguļo
Īsu brīdi spīguļot un pārstāt spīguļot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pūta skarbs ziemelis , tas joprojām sita sejā šļuru , kaut kur tumšajos ūdeņos nospīguļoja drosmīgo vikingu laiva , kuri devās uz tālo Krievzemi turpināt cīņu par savu pārliecību ar tērauda zobiniem un ticību nemirstīgajās metāla sirdīs Juric Banneru sistema BBA