piejozt2
piejozt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piejožu | piejožam | piejozu | piejozām | piejozīšu | piejozīsim |
| 2. pers. | piejoz | piejožat | piejozi | piejozāt | piejozīsi | piejozīsiet, piejozīsit |
| 3. pers. | piejož | piejoza | piejozīs | |||
Pavēles izteiksme: piejoz (vsk. 2. pers.), piejoziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piejožot (tag.), piejozīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piejoztu
Vajadzības izteiksme: jāpiejož
1.Ātri, strauji pieskriet, arī pieiet, pienākt.
2.apvidvārds Savilkt jostu.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kurbads, to izdzirdējis, piejož savu zobinu un dodas uz sudraba pili.
- Klusi kā slapstīgs mosads uz pirkstu galiņiem piejozu pie durvīm un arī bez skatīšanās actiņā zināju, ka tur ir Pipo, manas dzīves lāsts.
- Vakarā lielmātes dēls piejoza zobinu un nojāja uz ezeru , kur satika velnu ar deviņām galvām
- Vakarā lielmātes dēls piejoza zobinu un nojāja viens pats uz ezeru , kur satika velnu ar piecām galvām
- Ministrijas savu joprojām LNT tā rakstu saturiski ir piejozt arī ieraugot ējais.