piejukt
piejukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piejūku | piejūkam | piejuku | piejukām | piejukšu | piejuksim |
| 2. pers. | piejūc | piejūkat | piejuki | piejukāt | piejuksi | piejuksiet, piejuksit |
| 3. pers. | piejūk | piejuka | piejuks | |||
Pavēles izteiksme: piejūc (vsk. 2. pers.), piejūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piejūkot (tag.), piejukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piejuktu
Vajadzības izteiksme: jāpiejūk
1.Iejūkot pievienoties (pie kā, kam klāt).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dienvidus pusē āpši izkasījuši daudz smilšu, kurām piejukušas arī ogles.
- Vienbrīd maratonistiem piejuka klāt cita skrējēju grupa, kura sastāvēja tikai no sievietēm.
- gadsimta pirmajā pusē: " Mana balta māmelīte, / Dod man vienu kaķenīti, / Man pelīte piejukusi / Pie tā piena bunduliņa."