piejūgt
piejūgt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piejūdzu | piejūdzam | piejūdzu | piejūdzām | piejūgšu | piejūgsim |
| 2. pers. | piejūdz | piejūdzat | piejūdzi | piejūdzāt | piejūgsi | piejūgsiet, piejūgsit |
| 3. pers. | piejūdz | piejūdza | piejūgs | |||
Pavēles izteiksme: piejūdz (vsk. 2. pers.), piejūdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piejūdzot (tag.), piejūgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piejūgtu
Vajadzības izteiksme: jāpiejūdz
1.Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvnieku pie transportlīdzekļa, darbarīka).
1.1.Ar iejūgu piesaistīt (darba dzīvniekam).
2.Piesaistīt (pie spēkratiem).
2.1.Piesaistīt (spēkratus pie kā pārvietojama, transportējama).
3.sarunvaloda Likt veikt (kādu, parasti nepatīkamu, smagu, darbu, uzdevumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Riktīgs zvērs — kā divdesmit četri zirgi priekšā būtu piejūgti.
- Kad izcēlās ugunsgrēks, pie šiem āķiem piejūdza zirgu un ūdeni nogādāja ugunsgrēka vietā.
- — Dimants nelicis ilgi lūgties, piejūdzis viņu ragavām — piesējis blakus zirgam pie ilkss un laidis uz tā puiša ciemu.
- Mēs ratus esam piejūguši zirgam priekšā,» komentējot situāciju, kad ievēlēti darbinieki, kas nevar sākt darbu, teica Gatis Skurba.
- Pēc tam, tiesa, vienu “ pipariņu” no manas paša nodaļas piejūdza, lai mūs, neprašas, tā kā uzrauga.