uzknābāt
uzknābāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzknābāju | uzknābājam | uzknābāju | uzknābājām | uzknābāšu | uzknābāsim |
| 2. pers. | uzknābā | uzknābājat | uzknābāji | uzknābājāt | uzknābāsi | uzknābāsiet, uzknābāsit |
| 3. pers. | uzknābā | uzknābāja | uzknābās | |||
Pavēles izteiksme: uzknābā (vsk. 2. pers.), uzknābājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzknābājot (tag.), uzknābāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzknābātu
Vajadzības izteiksme: jāuzknābā
Knābājot savākt un apēst, ieēst.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Padzērusies, kājas atpūtinājusi un uzknābājusi niekus, dodos placī dejot.
- – Ja nauda būs pazudusi, tavu pildījumu aiz pilsētas mūra uzknābās vārnas!
- Putniem ir iespēja iet ārā, uzknābāt zāli un kādu tārpu, ja veicās.
- Barību meklē krūmos un koku lapotnē, kur uzknābā kukaiņus no zariem un lapām.
- Barību meklē krūmos, koku lapotnē, kur uzknābā kukaiņus no zariem, lapām un mizas.