uzknābt | Tēzaurs

uzknābt

Lietojuma biežums :

uzknābt 1. konjugācijas darbības vārds

Locīšana

1.intransitīvs Uzcirst ar knābi.

1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam).

2.transitīvs; parasti formā: trešā persona Uzknābāt.

2.1.Ķerot, cērtot ar knābi, nomedīt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri