uzklupt
uzklupt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzklūpu | uzklūpam | uzklupu | uzklupām | uzklupšu | uzklupsim |
| 2. pers. | uzklūpi | uzklūpat | uzklupi | uzklupāt | uzklupsi | uzklupsiet, uzklupsit |
| 3. pers. | uzklūp | uzklupa | uzklups | |||
Pavēles izteiksme: uzklūpi (vsk. 2. pers.), uzklūpiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzklūpot (tag.), uzklupšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkluptu
Vajadzības izteiksme: jāuzklūp
1.sarunvaloda Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt; uzbrukt1.
1.1.pārnestā nozīmē Paust, parasti asu, naidīgu, kritiku, nosodījumu.
1.2.pārnestā nozīmē Pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.).
1.3.pārnestā nozīmē Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
1.4.pārnestā nozīmē Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
2.parasti formā: trešā persona Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt2.
3.Ar lielu kāri, alkatīgi iesākt ēst, ķerties klāt (ēdamajam) – par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dažiem kaķiem patīk uzklupt gaismas staram, kas atspīd no spoguļa.
- Reiz viņa jau bija izglābusi vistu, kad tai uzklupa vanags.
- Pensionāre gājusi uz savām mājām, kad viņai negaidītu uzklupis lielais rāpulis.
- Pirms pusotras nedēļas Maigai Kozlovskai Rīgas rajona Ropažu pagastā uzklupuši kaimiņu suņi.
- Tai pašā brīdī vilki ieskrējuši lopos un uzklupuši bullam virsā.