uzklumburēt
uzklumburēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzklumburēju | uzklumburējam | uzklumburēju | uzklumburējām | uzklumburēšu | uzklumburēsim |
| 2. pers. | uzklumburē | uzklumburējat | uzklumburēji | uzklumburējāt | uzklumburēsi | uzklumburēsiet, uzklumburēsit |
| 3. pers. | uzklumburē | uzklumburēja | uzklumburēs | |||
Pavēles izteiksme: uzklumburē (vsk. 2. pers.), uzklumburējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzklumburējot (tag.), uzklumburēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzklumburētu
Vajadzības izteiksme: jāuzklumburē
Neveiklā, grīļīgā gaitā uziet, uznākt.
Avoti: MLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Starta kalnā uzklumburēju labi.