uzklīst
uzklīst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzklīstu | uzklīstam | uzklīdu | uzklīdām | uzklīdīšu | uzklīdīsim |
| 2. pers. | uzklīsti | uzklīstat | uzklīdi | uzklīdāt | uzklīdīsi | uzklīdīsiet, uzklīdīsit |
| 3. pers. | uzklīst | uzklīda | uzklīdīs | |||
Pavēles izteiksme: uzklīsti (vsk. 2. pers.), uzklīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzklīstot (tag.), uzklīdīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzklīstu
Vajadzības izteiksme: jāuzklīst
1.Klīstot, arī maldoties nejauši, negaidīti nokļūt, ierasties (kādā vietā).
1.1.Par dzīvniekiem.
1.2.pārnestā nozīmē Izplatīties (kādā vietā) – par ziņām, baumām u. tml.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā arī notika, bet uzklīda, kā viņi tur…
- Kērlijs vēlreiz uzklīda durvīs un brīdi stāvēja, skatoties istabā.
- Ir pilnīgi iespējams, ka tajā naktī logu atlauza kāds uzklīdis svešinieks…
- Mātes mājās Skrudalienā, tur vienreiz viens bija uzklīdis.
- Nez no kurienes uzklīda vēsts par zemeslodes bojāeju.