uzkliedziens
uzkliedziens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | uzkliedziens | uzkliedzieni |
| Ģen. | uzkliedziena | uzkliedzienu |
| Dat. | uzkliedzienam | uzkliedzieniem |
| Akuz. | uzkliedzienu | uzkliedzienus |
| Lok. | uzkliedzienā | uzkliedzienos |
Vienreizēja paveikta darbība → uzkliegt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Tad uzkliedzieni vācu karavīru garā: – Rindās stāties!
- Allaž tramīga un uzmanīga, lūsīgi ausīdamās, vai neieriesies mežsarga suns, vai neatskanēs uzkliedziens.
- Māsas uzkliedziens, grābiens aiz matiem.
- Uzkliedzieni, draudi, rupji lamuvārdi.
- Mēs smejamies, nosmejam nost no sevis uzkliedzienus, pavēles, neredzamos vārdu enerģijas pātagas cirtienus.