uzkliegt
Lietojuma biežums :
uzkliegt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, noraidījumu, pavēli).
1.1.intransitīvs
2.Skaļā balsī ko sakot, kliedzot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
3.apvidvārds Dziedāt ar uzkliedzieniem, mainīgā skaļumā.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri