uzknābt
uzknābt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzknābju | uzknābjam | uzknābu | uzknābām | uzknābšu | uzknābsim |
| 2. pers. | uzknāb | uzknābjat | uzknābi | uzknābāt | uzknābsi | uzknābsiet, uzknābsit |
| 3. pers. | uzknābj | uzknāba | uzknābs | |||
Pavēles izteiksme: uzknāb (vsk. 2. pers.), uzknābiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzknābjot (tag.), uzknābšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzknābtu
Vajadzības izteiksme: jāuzknābj
1.intransitīvs Uzcirst ar knābi.
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Asi, arī dzēlīgi ko pateikt (kādam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Hā, es ļauni nodomāju, uzknāba - un laikam trāpīja vārīgā vietā!
- Redziet nu, kādus graudus esmu uzknābusi un salasījusi guzā pa šiem gadiem.
- Bet tāpat Igors uzknāba pa domu graudam.
- Tās bieži var novērot sēžam kādā krūmā vai karājoties lielāku augu kātos, uzknābjot no tiem sēklas.
- Tu vari uzknābt?