ietupties
ietupties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ietupstos | ietupstamies | ietupos | ietupāmies | ietupšos | ietupsimies |
| 2. pers. | ietupsties | ietupstaties | ietupies | ietupāties | ietupsies | ietupsieties, ietupsities |
| 3. pers. | ietupstas | ietupās | ietupsies | |||
Pavēles izteiksme: ietupsties (vsk. 2. pers.), ietupstieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ietupstoties (tag.), ietupšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ietuptos
Vajadzības izteiksme: jāietupstas
Iesēsties (parasti neērtā vietā); ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš taču lepni klusē, mežā ietupies, — Salomei paspruka.
- Abi tādi ietupušies, pieliektām ausīm, zaglīgi lavās!”
- Sēžot koka zarā, tas bieži izslienas un ietupstas ar visu augumu.
- Viņš bija ietupies ceļgalos, gribēdams palikt kaut nedaudz tuvāk pie zemes.
- Ietupies lāvā, Dante ar pusaci tramīgi vēroja iegrūsto.